9. pants

Strukturēts dialogs Nepabeigtiem šķīrējtiesas procesiem

1. Ieguldītājs, kas ir puse Nepabeigtā šķīrējtiesas procesā,

var prasīt, lai minētajā procesā iesaistītā Līgumslēdzēja puse

sāk izlīguma procedūru saskaņā ar šo pantu, ar nosacījumu,

ka:

a) Nepabeigtais šķīrējtiesas process ir apturēts pēc

pieprasījuma, ko šajā nolūkā iesniedzis ieguldītājs, un

b) ja Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā nolēmums jau ir

pieņemts, bet vēl nav galīgi izpildīts vai piespiedu kārtā

izpildīts - ieguldītājs apņemas nesākt procesu par tā atzīšanu,

izpildi, piespiedu izpildi vai samaksu kādā dalībvalstī vai trešā

valstī vai, ja šāds process jau ir uzsākts, pieprasīt tā

apturēšanu.

Attiecīgā Līgumslēdzēja puse divu mēnešu laikā rakstiski

atbild saskaņā ar 2.-4. punktu.

Līgumslēdzēja puse var arī prasīt, lai Nepabeigtā šķīrējtiesas

procesā iesaistīts ieguldītājs sāk izlīguma procedūru saskaņā ar

šo pantu. Ieguldītājs divu mēnešu laikā var sniegt rakstisku

piekrišanu, ja ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā

izklāstītie nosacījumi.

Attiecīgās Līgumslēdzējas puses atbildē vai ieguldītāja

piekrišanā attiecīgā gadījumā ir jānorāda, ka tādējādi ir sākta

izlīguma procedūra.

2. Izlīguma procedūru var sākt tikai sešu mēnešu laikā pēc

tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 2. vai 3. pantu ir izbeigts

Divpusējais ieguldījumu līgums, uz kura pamata bija uzsākts

Nepabeigtais šķīrējtiesas process, iesniedzot pieprasījumu

saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3. Izlīguma procedūru sāk, ja EST vai valsts tiesa spriedumā,

kas ir kļuvis galīgs, ir konstatējusi, ka valsts pasākums, ko

apstrīd 1. punktā minētajā procesā, ir pretrunā Savienības

tiesību aktiem.

4. Izlīguma procedūru nesāk, ja EST vai valsts tiesa

spriedumā, kas ir kļuvis galīgs, ir konstatējusi, ka valsts

pasākums, ko apstrīd 1. punktā minētajā procesā, nav pretrunā

Savienības tiesību aktiem. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas ir kļuvis galīgs un

kurā ir konstatēts, ka pasākums nav pretrunā Savienības tiesību

aktiem.

5. Ja tiesvedība, kuras mērķis ir 3. vai 4. punktā minētais

spriedums, nav pabeigta, attiecīgā Līgumslēdzēja puse savā

atbildē saskaņā ar 1. punktu par to informē ieguldītāju. Izlīguma

procedūras sākšanu aptur līdz brīdim, kad tiesvedībā ir pieņemts

spriedums, kas ir kļuvis galīgs. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse

informē ieguldītāju divu nedēļu laikā pēc šāda sprieduma. Tas

pats attiecas uz gadījumiem, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi

lēmumu, kas vēl nav kļuvis galīgs.

6. Izlīguma procedūru var sākt, ja var konstatēt Savienības

tiesību aktu iespējamu pārkāpumu, ko radījis valsts pasākums, kas

apstrīdēts 1. punktā minētā procesā, un ja nav piemērojams ne 3.

punkts, ne 4. punkts.

7. Izlīguma procedūru pārrauga neitrāls vidutājs ar mērķi pušu

starpā rast miermīlīgu, likumīgu un taisnīgu izlīgumu, ārpus

tiesas un ārpus šķīrējtiesas, strīdā, kas ir Šķīrējtiesas procesa

priekšmets. Izlīguma procedūrai ir jābūt neitrālai un

konfidenciālai. Katrai izlīguma procedūras pusei ir tiesības

paust savu viedokli.

8. Vidutāju ieceļ ar kopīgu vienošanos starp ieguldītāju un

attiecīgo Līgumslēdzēju pusi, kura ir atbildētājs attiecīgajā

Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā. Viņu izvēlas no personām, kuru

neatkarība un neitralitāte nav apšaubāma un kurām ir nepieciešamā

kvalifikācija, tajā skaitā padziļinātas zināšanas par Savienības

tiesību aktiem. Viņš nav ne tās dalībvalsts valstspiederīgais,

kurā veikts ieguldījums, ne no ieguldītāja piederības

dalībvalsts, un viņš nevar būt interešu konflikta situācijā. Ja

viena mēneša laikā pēc izlīguma procedūras sākšanas netiek

panākta kopīga vienošanās par neitrāla vidutāja izvēli,

ieguldītājs vai attiecīgā Līgumslēdzēja puse, kas ir atbildētāja

attiecīgajā Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā, lūdz Eiropas

Komisijas Juridiskā dienesta ģenerāldirektoru izvirzīt kādu

Eiropas Savienības Tiesas bijušo locekli, kurš pēc apspriešanās

ar katru strīdā iesaistīto pusi ieceļ personu, kas atbilst šajā

punktā izklāstītajiem kritērijiem. D pielikumā ir noteikta

vidutājam maksājamo honorāru indikatīva skala.

9. Vidutājs lūdz ieguldītāju un dalībvalsti, kurā veikts

ieguldījums, divu mēnešu laikā pēc viņa iecelšanas sniegt

rakstiskus apsvērumus. Ja izlīguma procedūra sākta uz 6. punkta

pamata, vidutājs var lūgt Eiropas Komisiju divu mēnešu laikā

sniegt atzinumu par attiecīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar

Savienības tiesību aktiem.

10. Vidutājs, ievērojot neitralitāti, organizē izlīguma

sarunas un sniedz atbalstu pusēm nolūkā panākt miermīlīgu

izlīgumu sešu mēnešu laikā no viņa iecelšanas vai arī ilgākā

laikposmā, par kuru puses var vienoties. Puses godprātīgi

piedalās minētajā procesā. To darot, viņš pienācīgi ņem vērā EST

vai valsts tiesas nolēmumus, kā arī Eiropas Komisijas lēmumus,

kuri ir kļuvuši galīgi, un 9. punkta pēdējā teikumā minēto

atzinumu. Vidutājs ņem vērā arī darbības, ko attiecīgā

Līgumslēdzēja puse veikusi, lai izpildītu attiecīgos EST

nolēmumus, un EST judikatūru par zaudējumu atlīdzināšanas apjomu

saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

11. Ja miermīlīgs izlīgums nav panākts 10. punktā minētajā

termiņā, procedūrā iesaistītās puses viena mēneša laikā ierosina

tām pieņemamu izlīgumu. Katru priekšlikumu rakstiski bez

nepamatotas kavēšanās paziņo otrai procedūrā iesaistītajai pusei,

lai tā sniegtu apsvērumus. Vidutājs uz šā pamata organizē

turpmākas sarunas, lai rastu savstarpēji pieņemamu strīda

risinājumu.

12. Viena mēneša laikā pēc priekšlikumu paziņošanas un ņemot

vērā 11. punktā minēto turpmāko viedokļu apmaiņu, vidutājs

sagatavo galīgo rakstisko priekšlikumu par grozītu miermīlīgu

izlīgumu. Viena mēneša laikā pēc minētā priekšlikuma saņemšanas

katra procedūrā iesaistītā puse lemj par galīgā priekšlikuma

pieņemšanu un minēto lēmumu rakstiski paziņo otrai pusei.

13. Ja procedūrā iesaistītā puse nepieņem galīgo priekšlikumu,

tā bez nepamatotas kavēšanās sniedz otrai pusei rakstisku

paskaidrojumu par šādas rīcības iemesliem, nepieciešamības

gadījumā izdzēšot konfidenciālu informāciju. Katra procedūrā

iesaistītā puse sedz savus tiesāšanās izdevumus un pusi no

vidutāja honorāriem un izlīguma procedūras rīkošanas

izmaksām.

14. Ja ir panākta vienošanās par izlīguma noteikumiem,

procedūrā iesaistītās puses bez nepamatotas kavēšanās minētos

noteikumus pieņem juridiski saistošā veidā. Izlīguma

noteikumos:

a) jāietver:

i) pienākums ieguldītājam atsaukt šķīrējtiesas prasību vai

atteikties no jau pieņemta, bet vēl galīgi neizpildīta vai

piespiedu kārtā neizpildīta nolēmuma izpildes, vai attiecīgā

gadījumā ņemt vērā jebkuru kompensāciju, kas iepriekš samaksāta

Nepabeigtajā šķīrējtiesas procesā, lai izvairītos no divkāršas

kompensācijas, un

ii) apņemšanās atturēties no Jauna šķīrējtiesas procesa

uzsākšanas, un

b) var ietvert atteikšanos no visām pārējām tiesībām un

prasījumiem saistībā ar pasākumu, kas ir 1. punktā minētās

procedūras priekšmets.