Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Darbības atļauja

1. Saņemot darbības atļaujas pieteikumu no vienas Puses gaisa

pārvadātāja, otras Puses kompetentās iestādes piešķir attiecīgās

darbības un tehniskās atļaujas ar vismazāko iespējamo procesuālo

kavēšanos, ar noteikumu, ka:

a) attiecībā uz Kataras gaisa pārvadātāju:

i) gaisa pārvadātāja galvenā darbības vieta ir Katarā un tam

ir derīga darbības licence saskaņā ar Kataras tiesību aktiem;

ii) gaisa pārvadātāja efektīvu regulatīvo kontroli īsteno un

uztur Katara; un

iii) gaisa pārvadātājs tieši vai ar līdzdalības vairākumu

pieder Katarai un/vai tās valstspiederīgajiem vai ir to faktiskā

kontrolē;

b) attiecībā uz Savienības gaisa pārvadātāju:

i) gaisa pārvadātājs ir iedibināts Savienības teritorijā

saskaņā ar ES Līgumiem un tam ir derīga darbības licence saskaņā

ar Savienības tiesību aktiem;

ii) gaisa pārvadātāja faktisko regulatīvo kontroli īsteno un

uztur ES dalībvalsts, kas atbild par tā gaisa kuģa ekspluatanta

apliecības izsniegšanu, un ir precīzi norādīta kompetentā

iestāde; un

iii) gaisa pārvadātājs tieši vai ar līdzdalības vairākumu ir

vienas vai vairāku ES dalībvalstu vai Eiropas Brīvās

tirdzniecības asociācijas dalībvalstu vai to valstspiederīgo

īpašumā un faktiskā kontrolē;

c) ir izpildīts 13. un 14. pants; un

d) gaisa pārvadātājs izpilda normatīvajos aktos paredzētos

nosacījumus, kurus starptautiskajam gaisa transportam parasti

piemēro Puse, kura izskata pieteikumu.

2. Piešķirot darbības atļaujas un tehniskās atļaujas, katra

Puse pret visiem pārvadātājiem izturas nediskriminējot.

3. Saņemot darbības atļaujas pieteikumu no vienas Puses gaisa

pārvadātāja, otra Puse atzīst visus sagatavotības un/vai

valstspiederības konstatējumus, kurus par attiecīgo gaisa

pārvadātāju ir sagatavojusi pirmā Puse, tā, it kā šādus

konstatējumus būtu sagatavojušas tās kompetentās iestādes, un

neveic šo jautājumu papildu izmeklēšanu, izņemot, kā paredzēts

4. panta 2. punktā. Lai novērstu šaubas, šis punkts

neattiecas uz konstatējumu atzīšanu saistībā ar drošuma

apliecībām vai licencēm, drošības pasākumiem vai apdrošināšanas

segumu.