11. pants

Stāšanās

spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas,

kurā visas Puses deponējušas savus ratifikācijas

instrumentus.

…, …gada …

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo

nolīgumu.

EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ -

BEĻĢIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ČEHIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

DĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

IGAUNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ĪRIJAS VĀRDĀ -

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

SPĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

FRANCIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ITĀLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

KIPRAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

LIETUVAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES VĀRDĀ -

UNGĀRIJAS VĀRDĀ -

MALTAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

NĪDERLANDES KARALISTES VĀRDĀ -

AUSTRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

POLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

PORTUGĀLES REPUBLIKAS VĀRDĀ -

RUMĀNIJAS VĀRDĀ -

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

SOMIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ZVIEDRIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VĀRDĀ

-

ISLANDES VĀRDĀ -

1. pielikums

(4. pantā paredzētais saraksts)

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013

(2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju

pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu

un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma

Nr. 280/2004/EK atcelšanu ("Regula (ES) Nr. 525/2013"),

izņemot tās 4. pantu, 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, 15.-20.

pantu un 22. pantu. 21. panta noteikumus piemēro attiecīgos

gadījumos.

2. Pašreizējie un turpmākie deleģētie un īstenošanas akti,

kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 525/2013.

______________

2. pielikums

Paziņojums par

nolīguma noteikumiem,

lai kopīgi izpildītu

Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes

saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. pantu

attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu,

ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO)

Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

Līgumslēdzēju pušu konference, kas bija organizēta

kā Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme Dohā,

ar Lēmumu 1/CMP.8 saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu

1. Nolīguma dalībnieki

Šā nolīguma dalībnieki ("dalībnieki") ir Eiropas

Savienība, tās dalībvalstis un Islandes Republika, kas visas ir

Kioto protokola Puses. Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis

ir šādas:

Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas

Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste,

Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika,

Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika,

Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas

Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Islande ir šā nolīguma dalībniece saskaņā ar nolīgumu ar

Islandi par Islandes līdzdalību Eiropas Savienības, tās

dalībvalstu un Islandes saistību kopīgā izpildē Apvienoto Nāciju

Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām

pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā.

2. Kioto protokola 3. pantā paredzēto saistību kopīga izpilde

Kioto protokola otrajā saistību periodā

Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu dalībnieki savas

3. pantā paredzētās saistības pilda šādi:

‑ dalībnieki saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 5. un 6.

punktu nodrošinās, ka dalībvalstīs un Islandē kopsumma Kioto

protokola A pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno

emisiju agregētajam apjomam, kas izteikts oglekļa dioksīda

ekvivalentā, nepārsniedz to kopējo noteikto daudzumu;

‑ Kioto protokola 3. panta 1. punkta piemērošana

siltumnīcefekta gāzu emisijām no aviācijas un kuģniecības

dalībvalstīm un Islandei balstās uz Konvencijā izmantoto pieeju,

ka Pušu mērķrādītājos iekļauj tikai emisijas no iekšējiem

lidojumiem un iekšējās kuģniecības. Eiropas Savienības pieeja

Kioto protokola otrajā saistību periodā paliks tāda pati kā

pirmajā saistību periodā, tā kā kopš Lēmuma 2/CP.3 nav bijis

progresa minēto emisiju iedalīšanā Pušu mērķrādītājos. Tas neskar

to Eiropas Savienības saistību stingru ievērošanu, kuras

noteiktas klimata un enerģētikas paketē un paliek nemainīgas. Tas

neskar arī nepieciešamību veikt pasākumus attiecībā uz šādu gāzu

emisijām no aviācijas un jūras flotes degvielām;

‑ katrs dalībnieks var paaugstināt savu mērķu vērienīgumu,

pārnesot noteiktās daudzuma vienības, emisijas samazināšanas

vienības vai sertificētas emisijas samazināšanas vienības uz tās

valsts reģistrā izveidoto anulēšanas kontu. Dalībnieki kopīgi

iesniegs informāciju, kas prasīta Lēmuma 1/CMP.8 9. punktā, un

kopīgi nāks klajā ar jebkādiem priekšlikumiem Kioto protokola 3.

panta 1.b un 1.c punkta nolūkā;

‑ dalībnieki turpinās piemērot Kioto protokola 3. panta 3. un

4. punktu un šajā sakarā individuāli pieņemtos lēmumus;

‑ dalībnieku kopējās bāzes gada emisijas būs vienādas ar

katrai dalībvalstij un Islandei attiecīgajos bāzes gados

piemērojamo emisiju summu;

‑ ja zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un

mežsaimniecība 1990. gadā jebkurai dalībvalstij vai Islandei bija

siltumnīcefekta gāzu emisijas neto avots, šis dalībnieks saskaņā

ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu savā emisiju bāzes gadā

vai periodā iekļauj oglekļa dioksīda ekvivalentā izteiktu

antropogēno emisiju agregēto apjomu no avotiem mīnus uztveršana

piesaistītājsistēmās bāzes gadā vai periodā no zemes

izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nolūkā

aprēķināt dalībnieku kopējo noteikto daudzumu, kas noteikts

saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu;

‑ aprēķinu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.b punktu

piemēro otrā saistību perioda kopējam noteiktajam daudzumam

dalībniekiem, kas noteikti saskaņā ar Kioto protokola 3. panta

7.a, 8. un 8.a punktu, un dalībnieku vidējo gada emisiju summai

pirmā saistību perioda pirmajiem trim gadiem, reizinot ar

astoņi;

‑ saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 dalībnieka iepriekšējā perioda

pārpalikuma rezerves kontā esošas vienības drīkst izmantot

norakstīšanai papildu periodā, lai izpildītu otrā saistību

perioda saistības, ciktāl attiecīgā dalībnieka emisijas otrajā

saistību periodā pārsniedz tā attiecīgo noteikto daudzumu

minētajā saistību periodā, kā noteikts šajā paziņojumā.

3. Nolīguma dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju

līmeņi

Kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības

dalībniekiem, kas uzskaitītas Kioto protokola B pielikumā

iekļautās tabulas trešajā slejā, ir 80 %. Dalībnieku kopējo

noteikto daudzumu otrajam saistību periodam noteiks saskaņā ar

Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un tā

aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, ko Eiropas Savienība iesniedz

saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu.

Dalībnieku attiecīgie emisiju līmeņi ir šādi:

‑ Emisiju līmenis Eiropas Savienībai ir starpība starp

dalībnieku kopējo noteikto daudzumu un dalībvalstu un Islandes

emisiju līmeņu summu. Tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, kas

iesniegts saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu.

‑ Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi saskaņā ar

Kioto protokola 4. panta 1. un 5. punktu ir summa, ko veido to

attiecīgie daudzumi, kuri norādīti turpmāk 1. tabulā, un jebkādi

rezultāti, kurus iegūst, piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a

punkta otro teikumu attiecīgajai dalībvalstij vai Islandei.

Dalībniekiem noteiktie daudzumi ir vienādi ar to attiecīgajiem

emisiju līmeņiem.

Eiropas Savienībai noteikto daudzumu atskaitīs no

siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem saskaņā ar Eiropas

Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā piedalās

dalībvalstis un Islande, ciktāl uz minētajām emisijām attiecas

Kioto protokols. Dalībvalstu un Islandes attiecīgie noteiktie

daudzumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas pa avotiem un

uztveršanu piesaistītājsistēmās katrā dalībvalstī vai Islandē no

avotiem un piesaistītājsistēmām, uz ko neattiecas Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu

2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas

siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības

sistēmu. Tas ietver visas emisijas no avotiem un uztveršanu

piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas Kioto protokola 3. panta 3.

un 4. punkts, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF3)

emisijas saskaņā ar Kioto protokolu.

Šā nolīguma dalībnieki atsevišķi ziņo par emisijām pa avotiem

un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas to attiecīgie

noteiktie daudzumi.

1. tabula.

Dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņi (pirms 3. panta 7.a punkta

piemērošanas)

oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē Kioto protokola otrajam

saistību periodam

Beļģija

584 228 513

Bulgārija

222 945 983

Čehijas Republika

520 515 203

Dānija

269 321 526

Vācija

3 592 699 888

Igaunija

51 056 976

Īrija

343 467 221

Grieķija

480 791 166

Spānija

1 766 877 232

Francija

3 014 714 832

Horvātija

162 271 086

Itālija

2 410 291 421

Kipra

47 450 128

Latvija

76 633 439

Lietuva

113 600 821

Luksemburga

70 736 832

Ungārija

434 486 280

Malta

9 299 769

Nīderlande

919 963 374

Austrija

405 712 317

Polija

1 583 938 824

Portugāle

402 210 711

Rumānija

656 059 490

Slovēnija

99 425 782

Slovākija

202 268 939

Somija

240 544 599

Zviedrija

315 554 578

Apvienotā Karaliste

2 743 362 625

Islande

15 327 217

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.

525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta

gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas

ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata

pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (ES OV L 165,

18.6.2013., 13. lpp.).