Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 32.panta trešās daļas vārdu "ne vēlāk kā 60 dienu laikā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam

neparedzot likuma subjekta - kredītiestādes

1absolūtu bezierunu atbrīvošanu no atbildības tikai tāpēc, ka tā

2atturējusies no darījumu veikšanas vai debeta operācijām un

3sniegusi ziņojumu Kontroles dienestam. Esošais regulējums

4paredzot, ka minētās darbības jāveic, ja pastāv pamatotas

5aizdomas (pastāv saskaņā ar labu ticību). Pretējā gadījumā

6personas savas intereses un tiesības varot aizstāvēt kā

7civilprocesuālā kārtībā (piedzenot zaudējumus), tā arī

8kriminālprocesuālā kārtībā (ja konstatējamas noziedzīga

9nodarījuma pazīmes).

105.3. Latvijas Komercbanku

11asociācija uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

12105. pantam, raugoties gan no komercbanku kā likuma subjektu

13viedokļa, gan arī no to personu viedokļa, attiecībā uz kurām

14komercbankas pieņem lēmumu atturēties no darījumu veikšanas vai

15debeta operācijām. Tomēr asociācija norāda, ka pastāvot personas

16pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem tāpat varētu

17sasniegt Saeimas atbildes rakstā minēto leģitīmo mērķi, piemēram,

18nosakot likumā īsāku termiņu.

19Atsaucoties uz informāciju, ko

20Latvijas Komercbanku asociācija saņēmusi no atsevišķiem Eiropas

21Banku federācijas dalībniekiem, tā norāda, ka daudzās Eiropas

22valstīs pastāvot īsāki termiņi. Piemēram, maksimālais laiks, kurā

23attiecīgās valsts finanšu kontroles institūcijai jāpieņem lēmums,

24Francijā un Ungārijā (iekšzemes transakcijām) esot viena diena,

25Vācijā, Slovākijā un Bulgārijā - divas darba dienas, Lietuvā un

26Šveicē - piecas darba dienas. Taču dažās valstīs šie termiņi esot

27arī garāki, piemēram, Luksemburgā - trīs mēneši. Igaunijā un

28Kiprā maksimālais laiks neesot noteikts.

295.4. Latvijas Republikas

30tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) norāda, ka Novēršanas

31likuma 32. pantā ir atrunāti ierobežojumi darījumu

32veikšanai. Interpretējot Satversmes 105. pantu kopsakarā ar

33Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu, kā arī ņemot vērā

34Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas, Tiesībsargs

35secina, ka Satversmes 105. panta izpratnē Novēršanas likuma

3632. pantā esot noteikti ierobežojumi tiesībām uz īpašumu.

37Taču šīs tiesības neesot absolūtas un varot tikt ierobežotas ar

38noteiktiem nosacījumiem, proti, ja ierobežojums paredzēts likumā,

39tam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs.

40Tiesībsargs uzskata, ka

41apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir noteikts likumā,

42tam ir leģitīms mērķis - aizsargāt citu personu tiesības un

43intereses, kā arī sabiedrību kopumā - un tas atbilst samērīguma

44principam.

45Izvērtējot apstrīdētajā normā

46paredzētā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam,

47Tiesībsargs citastarp norāda, ka tiekot ierobežoti tikai tie

48līdzekļi, kas paredzēti specifiskam darījumam. Persona varot

49brīvi rīkoties ar pārējiem saviem līdzekļiem. Turklāt darījumu

50nevarot apturēt jebkurā gadījumā, bet gan tikai ar konkrētiem

51nosacījumiem, proti, likuma subjektu rīcībā ir jābūt kādai

52informācijai par darījuma nelikumīgo raksturu.

53Atbildot uz Satversmes tiesas

54tiesneša jautājumu par to, vai laikā, kamēr likuma subjekts

55Novēršanas likuma 32. pantā noteiktajā kārtībā atturas no

56darījumu veikšanas vai debeta operācijām, bet Kontroles dienests

57savu lēmumu vēl nav pieņēmis, attiecīgajai personai ir kādi

58līdzekļi savu tiesību aizsardzībai, Tiesībsargs norāda, ka

59likumdevējs esot nodrošinājis prokuratūras pārraudzību pār

60Kontroles dienestu. Turklāt jautājums par efektīva sūdzību

61mehānisma esamību neesot saistīts ar apstrīdēto normu.

625.5. Ģenerālprokuratūra

63piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka

64personas pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, tas ir

65samērīgs un atbilst Satversmes 105. pantam.

66Ģenerālprokuratūra uzsver, ka,

67dodot Kontroles dienestam pietiekamu laiku vispusīgas

68informācijas iegūšanai un izvērtēšanai, varot tikt nodrošināta

69pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšana un novērsta nepamatota

70iejaukšanās uzņēmējdarbībā un personu rīcībā ar savu īpašumu.

71Saņemot ziņojumu no likuma subjekta par atturēšanos no darījumu

72veikšanas vai debeta operācijām, Kontroles dienests izmantojot

73Novēršanas likuma 51. panta otrās daļas 4. punktā tam

74dotās tiesības un pieprasot no likuma subjekta ziņojuma

75izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, kuru likuma subjekts

76savukārt pieprasot no klienta. Līdz ar to klients ar aktīvu

77rīcību varot sekmēt ātrāku patiesības noskaidrošanu, sniedzot

78likuma subjektam pamatotu informāciju par naudas vai citu

79līdzekļu izcelsmes likumību, bet likuma subjekts šo informāciju

80nekavējoties nododot Kontroles dienestam.

81Ja klients uzskata, ka likuma

82subjekts pieņēmis nepamatotu vai ļaunprātīgu lēmumu par

83atturēšanos no darījumu veikšanas vai debeta operācijām, tas

84savas tiesības varot aizsargāt likuma subjekta uzraudzības un

85kontroles institūcijā. Šo kontroles institūciju uzskaitījums esot

86dots Novēršanas likuma 45. pantā, bet pienākumi, tostarp

87pienākums piemērot sankcijas par pārkāpumiem, noteikti tā paša

88likuma 46. pantā.

89Ģenerālprokuratūra informē, ka pēc

902008. gada 13. augusta prokuratūrā saņemtas divu

91komersantu sūdzības par kredītiestāžu rīcību, kas saistīta ar

92atturēšanos no darījumu veikšanas vai debeta operācijām šo

93klientu kontos. Sūdzības nosūtītas FKTK, kura abos gadījumos

94atzinusi kredītiestāžu rīcību par atbilstošu likuma prasībām.

95Savukārt tad, ja klients uzskata,

96ka Kontroles dienests pēc likuma subjekta ziņojuma saņemšanas

97nepamatoti novilcina lēmuma pieņemšanu, tas savas tiesības varot

98aizsargāt prokuratūrā.

995.6. Kontroles dienests

100izsaka viedokli, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

101105. pantam.

102Atsaucoties uz vairākām

103starptautiskām konvencijām, kurām Latvija pievienojusies, kā arī

104uz Direktīvu 2005/60/EK, Kontroles dienests norāda, ka

105apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis.

106Kontroles dienests uzsver, ka

107ikvienam esot tiesības tikai uz likumīgi iegūtu īpašumu, personai

108nevarot būt tiesību uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Par

109prioritārām kopējā tiesību masā esot uzskatāmas sabiedrības vai

110vismaz tās vairākuma tiesības uz būtisko interešu aizsardzību,

111tostarp drošību. Valstij esot tiesības ierobežot nelegāla īpašuma

112izmantošanu, likumā nosakot procedūru, kritērijus un termiņus,

113lai šīs procedūras veikšanai pilnvarotais subjekts spētu

114kvalitatīvi nošķirt īpašumus vai paredzēto to izmantošanu

115(piemēram, terorisma finansēšanas gadījumā) pēc šo īpašumu

116izcelsmes un legalitātes.

117Analizējot likumā "Par pievienotās

118vērtības nodokli" un Ministru kabineta 2008. gada

11922. decembra noteikumos Nr. 1092 "Kārtība, kādā valsts

120un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu

121līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam" paredzētos termiņus,

122kā arī savas juridiskās un tehniskās iespējas veikt informācijas

123apmaiņu ar ārvalstīm, Kontroles dienests izsaka viedokli, ka

124leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem, pamattiesības

125mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

126Kontroles dienests norāda, ka

127liela nozīme līdzekļu iesaldēšanā (ar to saprotot likuma

128subjekta, piemēram, bankas, atturēšanos no darījumu veikšanas vai

129debeta operācijām un Kontroles dienesta rīkojumu par darījuma

130apturēšanu) esot paša klienta rīcībai, kas varot būtiski ietekmēt

131turpmākos procesus.

132Secinājumu

133daļa

1346. Izskatāmā lieta

135ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, kuru iesniegusi

136juridiskā persona tāda savu Satversmes 105. pantā noteikto

137pamattiesību aizskāruma novēršanai, kas radies, kredītiestādei

138atturoties veikt debeta darījumus Pieteikuma iesniedzējas

139kontos.

140Satversmes tiesa ir vairākkārt

141uzsvērusi, ka jēdziens "aizskar" likumā ietverts ar mērķi

142norobežot konstitucionālo sūdzību no sūdzības vispārības labā

143(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra

144sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas

1452.4. punktu). Ja apstrīdētā norma attiecas uz plašu

146atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesai var būt

147nepieciešams precizēt, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu.

148Konkrētajā gadījumā jānorobežo,

149attiecībā uz kuriem likuma subjektiem apstrīdētā norma

150izvērtējama. Apstrīdētā norma expressis verbis attiecas uz

151ikvienu likuma subjektu. Saskaņā ar Novēršanas likuma

1523. panta pirmo daļu šā likuma subjekti ir personas, kuras

153veic saimniecisko vai profesionālo darbību. Likuma subjektu loks

154ir ļoti plašs. Tajā ietilpst atšķirīgu jomu pārstāvji, tostarp

155personas, kuru profesionālo darbību regulē speciāli likumi,

156piemēram, kredītiestādes un finanšu iestādes, zvērināti revidenti

157un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri,

158zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu

159sniedzēji.

160Likumi minētajām personām ir

161noteikuši atšķirīgu institucionālo statusu, kā arī specifiskas

162prasības, lai attiecīgā persona varētu darboties konkrētajā jomā.

163Satversmes tiesa apstrīdēto normu izvērtēs tikai attiecībā uz

164kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

1657. Satversmes

noteic: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu

1nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības

2var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu

3atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma

4gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

5atlīdzību."

67.1. Satversmes tiesas

7praksē ir nostiprināta atziņa, ka, noskaidrojot Satversmē

8ietverto cilvēktiesību normu saturu, jāņem vērā interpretācija,

9kas tiek lietota attiecīgo starptautisko cilvēktiesību normu

10piemērošanas praksē.

11Satversmes 105. pants

12visupirms interpretējams kopsakarā ar Konvencijas Pirmā protokola

131. pantu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

142002. gada 20. maija sprieduma lietā

15Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2007. gada

1626. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03

1710. punktu).

18Konvencijas Pirmā protokola