40. pants
neparedzot likuma subjekta - kredītiestādes

absolūtu bezierunu atbrīvošanu no atbildības tikai tāpēc, ka tā

atturējusies no darījumu veikšanas vai debeta operācijām un

sniegusi ziņojumu Kontroles dienestam. Esošais regulējums

paredzot, ka minētās darbības jāveic, ja pastāv pamatotas

aizdomas (pastāv saskaņā ar labu ticību). Pretējā gadījumā

personas savas intereses un tiesības varot aizstāvēt kā

civilprocesuālā kārtībā (piedzenot zaudējumus), tā arī

kriminālprocesuālā kārtībā (ja konstatējamas noziedzīga

nodarījuma pazīmes).

5.3. Latvijas Komercbanku

asociācija uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

105. pantam, raugoties gan no komercbanku kā likuma subjektu

viedokļa, gan arī no to personu viedokļa, attiecībā uz kurām

komercbankas pieņem lēmumu atturēties no darījumu veikšanas vai

debeta operācijām. Tomēr asociācija norāda, ka pastāvot personas

pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem tāpat varētu

sasniegt Saeimas atbildes rakstā minēto leģitīmo mērķi, piemēram,

nosakot likumā īsāku termiņu.

Atsaucoties uz informāciju, ko

Latvijas Komercbanku asociācija saņēmusi no atsevišķiem Eiropas

Banku federācijas dalībniekiem, tā norāda, ka daudzās Eiropas

valstīs pastāvot īsāki termiņi. Piemēram, maksimālais laiks, kurā

attiecīgās valsts finanšu kontroles institūcijai jāpieņem lēmums,

Francijā un Ungārijā (iekšzemes transakcijām) esot viena diena,

Vācijā, Slovākijā un Bulgārijā - divas darba dienas, Lietuvā un

Šveicē - piecas darba dienas. Taču dažās valstīs šie termiņi esot

arī garāki, piemēram, Luksemburgā - trīs mēneši. Igaunijā un

Kiprā maksimālais laiks neesot noteikts.

5.4. Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) norāda, ka Novēršanas

likuma 32. pantā ir atrunāti ierobežojumi darījumu

veikšanai. Interpretējot Satversmes 105. pantu kopsakarā ar

Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu, kā arī ņemot vērā

Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas, Tiesībsargs

secina, ka Satversmes 105. panta izpratnē Novēršanas likuma

32. pantā esot noteikti ierobežojumi tiesībām uz īpašumu.

Taču šīs tiesības neesot absolūtas un varot tikt ierobežotas ar

noteiktiem nosacījumiem, proti, ja ierobežojums paredzēts likumā,

tam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs.

Tiesībsargs uzskata, ka

apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir noteikts likumā,

tam ir leģitīms mērķis - aizsargāt citu personu tiesības un

intereses, kā arī sabiedrību kopumā - un tas atbilst samērīguma

principam.

Izvērtējot apstrīdētajā normā

paredzētā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam,

Tiesībsargs citastarp norāda, ka tiekot ierobežoti tikai tie

līdzekļi, kas paredzēti specifiskam darījumam. Persona varot

brīvi rīkoties ar pārējiem saviem līdzekļiem. Turklāt darījumu

nevarot apturēt jebkurā gadījumā, bet gan tikai ar konkrētiem

nosacījumiem, proti, likuma subjektu rīcībā ir jābūt kādai

informācijai par darījuma nelikumīgo raksturu.

Atbildot uz Satversmes tiesas

tiesneša jautājumu par to, vai laikā, kamēr likuma subjekts

Novēršanas likuma 32. pantā noteiktajā kārtībā atturas no

darījumu veikšanas vai debeta operācijām, bet Kontroles dienests

savu lēmumu vēl nav pieņēmis, attiecīgajai personai ir kādi

līdzekļi savu tiesību aizsardzībai, Tiesībsargs norāda, ka

likumdevējs esot nodrošinājis prokuratūras pārraudzību pār

Kontroles dienestu. Turklāt jautājums par efektīva sūdzību

mehānisma esamību neesot saistīts ar apstrīdēto normu.

5.5. Ģenerālprokuratūra

piekrīt Saeimas atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka

personas pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, tas ir

samērīgs un atbilst Satversmes 105. pantam.

Ģenerālprokuratūra uzsver, ka,

dodot Kontroles dienestam pietiekamu laiku vispusīgas

informācijas iegūšanai un izvērtēšanai, varot tikt nodrošināta

pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšana un novērsta nepamatota

iejaukšanās uzņēmējdarbībā un personu rīcībā ar savu īpašumu.

Saņemot ziņojumu no likuma subjekta par atturēšanos no darījumu

veikšanas vai debeta operācijām, Kontroles dienests izmantojot

Novēršanas likuma 51. panta otrās daļas 4. punktā tam

dotās tiesības un pieprasot no likuma subjekta ziņojuma

izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, kuru likuma subjekts

savukārt pieprasot no klienta. Līdz ar to klients ar aktīvu

rīcību varot sekmēt ātrāku patiesības noskaidrošanu, sniedzot

likuma subjektam pamatotu informāciju par naudas vai citu

līdzekļu izcelsmes likumību, bet likuma subjekts šo informāciju

nekavējoties nododot Kontroles dienestam.

Ja klients uzskata, ka likuma

subjekts pieņēmis nepamatotu vai ļaunprātīgu lēmumu par

atturēšanos no darījumu veikšanas vai debeta operācijām, tas

savas tiesības varot aizsargāt likuma subjekta uzraudzības un

kontroles institūcijā. Šo kontroles institūciju uzskaitījums esot

dots Novēršanas likuma 45. pantā, bet pienākumi, tostarp

pienākums piemērot sankcijas par pārkāpumiem, noteikti tā paša

likuma 46. pantā.

Ģenerālprokuratūra informē, ka pēc

2008. gada 13. augusta prokuratūrā saņemtas divu

komersantu sūdzības par kredītiestāžu rīcību, kas saistīta ar

atturēšanos no darījumu veikšanas vai debeta operācijām šo

klientu kontos. Sūdzības nosūtītas FKTK, kura abos gadījumos

atzinusi kredītiestāžu rīcību par atbilstošu likuma prasībām.

Savukārt tad, ja klients uzskata,

ka Kontroles dienests pēc likuma subjekta ziņojuma saņemšanas

nepamatoti novilcina lēmuma pieņemšanu, tas savas tiesības varot

aizsargāt prokuratūrā.

5.6. Kontroles dienests

izsaka viedokli, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

105. pantam.

Atsaucoties uz vairākām

starptautiskām konvencijām, kurām Latvija pievienojusies, kā arī

uz Direktīvu 2005/60/EK, Kontroles dienests norāda, ka

apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis.

Kontroles dienests uzsver, ka

ikvienam esot tiesības tikai uz likumīgi iegūtu īpašumu, personai

nevarot būt tiesību uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Par

prioritārām kopējā tiesību masā esot uzskatāmas sabiedrības vai

vismaz tās vairākuma tiesības uz būtisko interešu aizsardzību,

tostarp drošību. Valstij esot tiesības ierobežot nelegāla īpašuma

izmantošanu, likumā nosakot procedūru, kritērijus un termiņus,

lai šīs procedūras veikšanai pilnvarotais subjekts spētu

kvalitatīvi nošķirt īpašumus vai paredzēto to izmantošanu

(piemēram, terorisma finansēšanas gadījumā) pēc šo īpašumu

izcelsmes un legalitātes.

Analizējot likumā "Par pievienotās

vērtības nodokli" un Ministru kabineta 2008. gada

22. decembra noteikumos Nr. 1092 "Kārtība, kādā valsts

un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam" paredzētos termiņus,

kā arī savas juridiskās un tehniskās iespējas veikt informācijas

apmaiņu ar ārvalstīm, Kontroles dienests izsaka viedokli, ka

leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem, pamattiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Kontroles dienests norāda, ka

liela nozīme līdzekļu iesaldēšanā (ar to saprotot likuma

subjekta, piemēram, bankas, atturēšanos no darījumu veikšanas vai

debeta operācijām un Kontroles dienesta rīkojumu par darījuma

apturēšanu) esot paša klienta rīcībai, kas varot būtiski ietekmēt

turpmākos procesus.

Secinājumu

daļa

6. Izskatāmā lieta

ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, kuru iesniegusi

juridiskā persona tāda savu Satversmes 105. pantā noteikto

pamattiesību aizskāruma novēršanai, kas radies, kredītiestādei

atturoties veikt debeta darījumus Pieteikuma iesniedzējas

kontos.

Satversmes tiesa ir vairākkārt

uzsvērusi, ka jēdziens "aizskar" likumā ietverts ar mērķi

norobežot konstitucionālo sūdzību no sūdzības vispārības labā

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra

sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas

2.4. punktu). Ja apstrīdētā norma attiecas uz plašu

atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesai var būt

nepieciešams precizēt, ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu.

Konkrētajā gadījumā jānorobežo,

attiecībā uz kuriem likuma subjektiem apstrīdētā norma

izvērtējama. Apstrīdētā norma expressis verbis attiecas uz

ikvienu likuma subjektu. Saskaņā ar Novēršanas likuma

3. panta pirmo daļu šā likuma subjekti ir personas, kuras

veic saimniecisko vai profesionālo darbību. Likuma subjektu loks

ir ļoti plašs. Tajā ietilpst atšķirīgu jomu pārstāvji, tostarp

personas, kuru profesionālo darbību regulē speciāli likumi,

piemēram, kredītiestādes un finanšu iestādes, zvērināti revidenti

un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri,

zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu

sniedzēji.

Likumi minētajām personām ir

noteikuši atšķirīgu institucionālo statusu, kā arī specifiskas

prasības, lai attiecīgā persona varētu darboties konkrētajā jomā.

Satversmes tiesa apstrīdēto normu izvērtēs tikai attiecībā uz

kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

7. Satversmes