4. pants

Izvērtējot ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 8

apstiprināto Olaines novada lokālplānojumu (turpmāk -

Lokālplānojums) atbilstību normatīvajiem aktiem, Ministrija

konstatē:

4.1. Normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības

brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura

noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav

neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota

vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības

brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi

(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un

2005. gada 14. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-10-03 11. punktu);

Kā uzsvērusi Satversmes tiesa, saskaņošanā jo sevišķi

nepieciešams izvērtēt sabiedrības intereses un to personu

viedokli, kuru nekustamajiem īpašumiem tiek noteikti

īpašumtiesību ierobežojumi. (sk. Satversmes tiesas

2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2006-38-03, secinājumu daļas

14.3. apakšpunktu).

Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Satversmes tiesa, lai

teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst

normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā

izstrādātam un apstiprinātam (skat. Satversmes tiesas

2004. gada 9. marta spriedumu lietā Nr.2003-16-05,

secinājumu daļas 4. punkts).

4.2. Atbilstoši TAPL 4. panta pirmajai daļai teritorijas

attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Līdz ar to pašvaldības

pienākums ir nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas

atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt

sabiedrības līdzdalību attiecīgā teritorijas attīstības

plānošanas dokumenta izstrādē, sniedzot pēc iespējas plašu un

saprotamu informāciju. Minētā panta sestā daļa nosaka pienākumu

sniegt argumentētas atbildes par to, kāpēc kāds no priekšlikumiem

nav ņemts vērā. Personas tiesības saņemt atbildi pēc būtības ir

nostiprinātas arī Latvijas Republikas Satversmes

104. pantā:

4.2.1. pēc Ministrijas rīcībā esošās informācijas

persona, kura ir apstrīdējusi lokālplānojumu, Domes viedokli par

publiskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem nav

saņēmusi. Persona bija iesniegusi priekšlikumus, kas būtiski skar

viņas nekustamajam īpašumam noteiktos īpašumtiesību

ierobežojumus. Persona ierosināja publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" nodalījuma joslu

pārvietot tuvāk Rīgas apvedceļam (A5), iesniedzot arī tehniska

rakstura informāciju par izmēriem, asu piesaisti, normālprofiliem

un rādiusiem, tādējādi mazāk apgrūtinot viņam piederošo nekustamo

īpašumu (samazinot atsavināmo nekustamā īpašuma daļu un novirzot

dzelzceļa infrastruktūras līnijas tālāk no būvniecības stadijā

esošajām dzīvojamajām mājām). Konkrētajā gadījumā Domei bija

jāsniedz argumentēta atbilde, kāpēc personas tehnisko risinājumu

nav iespējams īstenot vai, ja to tehniski ir iespējams īstenot -

kāpēc izvēlēts cits variants, nevis personas piedāvātais;

4.2.2. arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas

sistēmā (turpmāk - TAPIS) 2017. gada 7. augustā

publicētajā Pārskatā par lokālplānojuma publisko apspriešanu,

sniedzot argumentāciju par personas izteiktajiem priekšlikumiem,

ir veiktas vispārīgas atsauces uz Ministru kabineta

2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par

Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās

darbības akceptu"; VAS "Latvijas valsts ceļi"

autoceļa A5 plānoto rekonstrukciju, nesniedzot detalizētu

skaidrojumu, kāpēc piedāvātie tehniskie risinājumi nav

īstenojami. Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā personas

nekustamais īpašums tiek būtiski ietekmēts (daļu nekustamā

īpašuma paredzēts atsavināt) un uz daļu no nekustamā īpašuma

turpmāk tiks attiecināti apgrūtinājumi, kas saistīti ar

aizsargjoslu noteikšanu, Olaines novada pašvaldības pienākums

bija sniegt personai detalizētu un pamatotu atbildi, iekļaujot

informāciju arī par jauniem plānotiem transporta infrastruktūras

objektiem, ja tādi ir paredzēti.

4.3. Lokālplānojuma Apbūves noteikumu atsevišķas normas,

kas apstiprinātas ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 8, būtiski

atšķiras no publiskajai apspriešanai nodotā regulējuma. Līdz ar

to Domei bija jāpieņem lēmums par Lokālplānojuma

pilnveidošanu, nododot to atkārtotai publiskajai

apspriešanai atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada

14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par

pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"

88.2. apakšpunktam. Turklāt Ministrija konstatē, ka faktiski

izmaiņas apbūves noteikumos TAPIS veiktas jau pēc Saistošo

noteikumu Nr.8 apstiprināšanas, tas ir -

2017. gada 1. septembrī, kas nozīmē, ka Saistošo

noteikumu Nr. 8 apstiprināšanas brīdī 2017. gada 23. augustā

sabiedrībai vispār nebija pieejama pilnveidotā Lokālplānojuma

redakcija. Izmaiņas teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumos (turpmāk - Apbūves noteikumi) attiecībā uz atļauto

teritorijas izmantošanu skar ne tikai šajā teritorijā esošo

nekustamo īpašumu īpašniekus, bet var būtiski skart un ietekmēt

arī citu nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un intereses, līdz

ar to izmaiņas šajos noteikumos nedrīkst veikt, nenododot tās

atkārtotai publiskajai apspriešanai. Galvenās konstatētās

izmaiņas Lokālplānojuma teritorijas Apbūves noteikumos, kas nav

uzskatāmas par redakcionālu kļūdu, kas neskar personu tiesiskās

intereses, labošanu, kā tas norādīts Teritorijas attīstības

plānošanas dokumenta izstrādes vadītāja

2017. gada 1. septembra pamatojumā, ir šādas:

4.3.1. noteikumi papildināti ar jaunu 14., 39. un

40. punktu;

4.3.2. 4.6.1. apakšnodaļā "Rūpnieciskās apbūves

teritorija (R) būtiski mainīti teritorijas galvenie izmantošanas

veidi:

4.3.2.1. izslēgti tādi atļautās izmantošanas veidi kā

lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003); derīgo

izrakteņu ieguve (13004); atkritumu apsaimniekošanas un

pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005);

4.3.2.2. sašaurināta atļautā izmantošana smagās rūpniecības un

pirmapstrādes uzņēmumu apbūvei (13002), nosakot, ka netiek

atļauta atkritumu pārstrādes uzņēmumu, celulozes ražošanas un A

kategorijas ķīmiskās rūpniecības objektu būvniecība.

4.3.3. noteikumu 85. un 87. punktā vietējās nozīmes

infrastruktūras teritorija (TIN73) nomainīta uz nacionālās

nozīmes infrastruktūras teritoriju (TIN73).

4.4. Nav ievērota Oficiālo publikāciju un tiesiskās

informācijas likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktā ārējo

normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, nosakot Lokālplānojuma

Apbūves noteikumos normatīvajiem aktiem pretrunā esošas prasības

un Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu

Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas

noteikumi" 3. punktā ietverto prasību attiecībā uz

augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normu

dublēšanu:

4.4.1. Apbūves noteikumu 49. punktā noteikts, ka

Dabas un apstādījumu teritorijā (DA) aizliegts veikt galveno

cirti. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada

30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie

teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"

49. punktam, dabas un apstādījumu teritorijas galvenie

izmantošanas veidi ir publiskā ārtelpa (ar vai bez

labiekārtojuma) un mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Apbūves noteikumos noteikts, ka Dabas un apstādījumu teritorijas

(DA) galvenie izmantošanas veidi Lokālplānojuma teritorijā ir

publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma (24002) un labiekārtota

publiskā ārtelpa (24001), līdz ar to ir noteikti būtiski

mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi teritorijā, kurā galvenais

izmantošanas veids nav noteikts mežs īpaši aizsargājamās dabas

teritorijās, turklāt, meža apsaimniekošanā speciālais normatīvais

akts ir Meža likums. Apbūves noteikumu 49. punktā noteiktie

mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi neatbilst Meža likuma

2. panta pirmās daļas 1. punktam, kas noteic Meža

likuma mērķi - veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli

ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža

īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas

tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās

darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

Mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi pašvaldību teritorijas

plānojumos tikai pēc teritoriāla principa, ignorējot valstī

pastāvošo aizsargjoslu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

izveides un citu dabas aizsardzības sistēmu kārtību, ir pretrunā

ne vien ar vienādu tiesību un pienākumu principu, bet arī ar

ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jēdzienu. Arī Latvijas

Republikas Civillikuma 1128. pants noteic, ka meža

lietošanas tiesību aprobežojumi ir Meža likuma kompetence. Līdz

ar to normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums pašvaldībām

teritorijas plānošanas dokumentos noteikt aprobežojumus

teritorijas plānojumā mežu apsaimniekošanas jomā, piemēram

galvenās cirtes u.c.;

4.4.2. Apbūves noteikumu 55. punkts noteic, ka

derīgo izrakteņu ieguvei atļauts transformēt meža zemes pēc

ģeoloģiskās izpētes veikšanas un saņemot RVP atļauju (nav

norādīts abreviatūras atšifrējums). Latvijas Republikas Saeima

grozījumus Meža likumā pieņēma 2011. gada 13. oktobrī

(grozījumi stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī), ar

kuriem termins "meža zemes transformācija" aizstāts ar

terminu "atmežošana", kā arī būtiski mainīta kārtību

meža zemes pārveidošanai citā zemes lietošanas veidā. Meža likuma

41. panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad zemi, kas

Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta

kā mežs, atļauts atmežot. Atbilstoši minētajam platību atļauts

atmežot, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu

ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši

aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots

kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir

tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi

valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu

saistītos izdevumus saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada

18. decembra noteikumiem Nr. 889 "Noteikumi par

atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas

un atlīdzināšanas kārtību".