6. pants

(Svītrots ar MK 07.06.2017. rīkojumu Nr. 276)

7

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

(Ministru kabineta

2006.gada 11.septembra rīkojums Nr.691)

Operacionālās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” projekta kopsavilkums

1.Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, līdz 2007.gadam ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un nor­matīvie akti, kas nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves uz­sākšanu.

Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam tiek piedāvāts plānošanu īstenot trijos līmeņos:

-- Eiropas Savienības (turpmāk — ES) līmeņa stratēģija jeb Kopienas stra­tē­ģiskās vadlīnijas;

-- dalībvalstu stratēģija jeb Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments;

-- dalībvalstu operacionālās programmas.

Papildus tam Latvija paredz izveidot nacionāla līmeņa plānošanas do­kumentu — Operacionālo programmu papildinājumu, kas hierarhiski būtu pa­kārtots dalībvalstu operacionālajām programmām un kas noteiktu to tehniska līmeņa ieviešanas informāciju.

2006.gada 31.janvārī Ministru kabinetā ir apstiprināts Nacionālā stratē­ģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gadam projekts (turpmāk — stratēģiskais ietvardokuments) kon­sultāciju sākšanai ar Eiropas Komisiju.

Stratēģiskajā ietvardokumentā minēto problēmjautājumu risināšanai un izvirzīto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt, izmantojot trīs operacionālās programmas:

• “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma;

• “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda operacionālā programma;

• “Infrastruktūra un pakalpojumi”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda operacionālā programma.

Dalībvalstu operacionālā programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aptver izglītības, zinātnes, nodarbi­nātības, sociālās iekļaušanās, administratīvās kapacitātes un sabiedrības veselības jomu.

Izglītības un zinātnes jomā galvenās problēmas ir šādas:

-- liels skolēnu īpatsvars, kuriem ir zems pamatprasmju līmenis, un ne­pie­tiekams skolēnu īpatsvars, kuriem ir augsts kompetences līmenis;

-- disproporcija, pēc pamatskolas izvēloties vispārējo izglītību un pro­fesionālo izglītību;

-- profesionālās izglītības saturs, pedagogu kompetence un programmu īstenošanas kvalitāte joprojām neatbilst darba tirgus prasībām;

-- studējošo un sagatavoto speciālistu skaita lielas disproporcijas — vairāk nekā puse studējošo studē sociālās zinātnes, nepietiekams ir studējošo skaits dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, tehnoloģiju studijās, medicīnas un veselības aprūpes studijās;

-- pedagogu un akadēmiskā personāla novecošana un jaunu mācībspēku trū­kums;

-- vāji attīstīta neformālās izglītības sistēma, jo ir nepietiekams profesio­nāli orientēts mūžizglītības piedāvājums;

-- nepietiekama darba devēju līdzdalība cilvēkresursu attīstībā;

-- nepietiekams tādu izglītības iestāžu īpatsvars, kurās vide piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nepietiekama bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrēšana kopējā izglītības sistēmā.

Nodarbinātības un bezdarba jomā galvenās problēmas ir šādas:

-- darba tirgū vērojamas reģionālās atšķirības;

-- darbaspēka izglītības kvalitāte, prasmes un iemaņas neatbilst darba devēju prasībām;

-- potenciālais darbaspēka trūkums saskaņā ar demogrāfiskajām pro­gnozēm pēc 2010.gada, kas būs saistīts arī ar būtiskām izmaiņām darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties jauniešu skaitam un pieaugot vecu cilvēku skaitam;

-- ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks par vidējo ES rādītāju;

-- darba tirgū vērojamas dzimumu diskriminācijas pazīmes;

-- kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, būvniecība) un darbaspēka aizplūšana galvenokārt uz Rietumeiropu;

-- zema iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un pašnodarbināto iedzīvotāju skaits.

Sociālās iekļaušanās jomā galvenās problēmas ir šādas:

-- jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir lielāks risks kļūt par ilgstošajiem bezdarbniekiem viņu nepietiekamo prasmju un darba tirgum neatbilstošās izglītības dēļ;

-- sieviešu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma apgrūtina kvalifikācijas un prasmju novecošanās, kā arī darba devēju uzskati par sieviešu darba ražīguma samazināšanos un negatīva attieksme pret iespēju strādāt nepilnu darba laiku;

-- bijušo ieslodzīto nespēja integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā;

-- nav pietiekami attīstīta sociālā atbalsta un palīdzības sniegšanas sistēma personām, kas inficētas ar HIV/AIDS, kā arī viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem.

Sabiedrības veselības jomā galvenās problēmas ir šādas:

-- salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem Latvijā ir kritiska situācija, analizējot faktus par saslimstību ar dažādām slimībām (piemēram, tuberkuloze, AIDS, onkoloģiskās slimības), saslimšanu skaitam pēdējos četros gados vēro­jama tendence pieaugt;

-- Latvijā pēdējos četros gados ir dubultojies reģistrēto arodslimību skaits;

-- Latvijā ir augstākais mirstības līmenis starp ES dalībvalstīm, īpaši asinsvadu un sirds slimību dēļ;

-- zems iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums;

-- faktiski gandrīz 32 % nodarbināto ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, kas tuvāko 10 gadu laikā pensionēsies, un tos pakāpeniski nomainīs ārsti vecumā līdz 35 gadiem (tikai 11,5 %). Šī disproporcijas dēļ var rasties ārstu trūkums.

Administratīvās kapacitātes jomā galvenās problēmas ir šādas:

-- nepietiekama politikas plānošanas sasaiste ar nacionālā līmeņa un ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentiem;

-- ierobežota teritoriju attīstības plānu izstrādes un ieviešanas spēja;

-- ierobežota publiskās pārvaldes institūciju aktivitāte kvalitātes sistēmu veidošanā, modernas politikas veidošanā un administrēšanas formu piemē­rošanā;

-- neapmierinoša publisko pakalpojumu kvalitāte atsevišķās nozarēs, pakalpojumu vājā organizācija, zemā kvalitāte un efektivitātes trūkums reģio­nālā un vietējā līmenī;

-- zema personāla atlases un citu personālvadības funkciju izpildes kvalitāte, trūkst stratēģiskas pieejas, cilvēkresursu attīstības plānošanas, netiek izmantotas privātajā sektorā plaši lietotās mūsdienīgās personālvadības pieejas.

2.Piedāvātais risinājums

Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir vērsta uz izglītības un zinātnes attīstību, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās veicināšanu, vesela darbaspēka veidošanu un administratīvās kapacitātes stiprināšanu, risinot problēmas minētajās nozarēs.

Operacionālā programma aptver tās prioritātes, kuru īstenošanā paredzēts piesaistīt Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās divās struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajās operacionālajās programmās, kā arī no pasākumiem, kas tiks īstenoti neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finanšu avotiem), vai no pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikā, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasā­kumi tiek aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Operacionālajai programmai “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir šādas prioritātes:

• 1.prioritāte “Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība”;

• 2.prioritāte “Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi”;

• 3.prioritāte “Sociālās iekļaušanās veicināšana”;

• 4.prioritāte “Administratīvās kapacitātes stiprināšana”;

• 5.prioritāte “Tehniskā palīdzība”.

Operacionālajās programmās iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, tām pakārtoto pasākumu apraksti, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un gadiem, ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu, aktivitāšu aprakstu. Īpaši tiek izcelta pasākuma saskaņa ar horizontālajām prioritātēm — teritorijas līdzsvarotu attīstību, vienādām iespējām, makroekonomisko stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību, Rīgas starptautisko konkurētspēju un informācijas sabiedrību. Sniegta arī informācija par lielajiem projektiem un valsts atbalstu.

Operacionālās programmas ir izstrādātas sadarbībā ar ES fondu vadībā iesais­tītajām nozaru ministrijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Sākot ar 2006.gada februāri, operacionālo programmu sagatavošanas process ir kļuvis iespējami caurskatāms, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto ES fondu mājas lapu internetā www.esfondi.lv. Šajā mājas lapā internetā publicēti gan nozaru ministriju priekšlikumi operacionālo programmu pasākumu aprakstiem, gan saņemtie komentāri par tiem, informācija tiek regulāri atjaunota un papildināta. Tādējādi ikvienam interesentam ir bijusi iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties operacionālo programmu sagatavošanas procesā, izsakot komentārus un priekšlikumus par operacionālo programmu pasākumiem. Līdztekus Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajam saskaņošanas procesam tiek sākts arī pēdējais sabiedriskās apspriedes posms.

3.Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Operacionālās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” finansēšanas avots ir Eiropas Sociālais fonds. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas nosacījumiem ES maksimālais līdzfinansējums ir 85% no publiskā finansējuma. Tam līdzās nodrošināms valsts budžeta, kā arī privātais finansējums.

Operacionālās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros finansējuma sadalījums pa prioritātēm un finanšu avotiem ir šāds:

(eiro)

Prioritāte

Kopā

Publiskais finansējums – Eiropas Sociālais fonds

Publiskais finansējums – Latvijas publiskais finansējums

Privātais finansējums

1.prioritāte

300 406 718

255 345 710

45 061 008

–

2.prioritāte

167648 387

134193 860

23681 270

9 773 257

3.prioritāte

26808 982

22787 635

4021 347

–

4.prioritāte

31 070 589

26 410 000

4 660 589

–

5.prioritāte

21 506 726

18 280 717

3 226 009

–

Kopā

547 441 402

457 017 922

80 650 223

9 773 257

Finanšu ministrs O.Spurdziņš