19. pants

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Latvijas

Republikas Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa

nav uzskatāma par efektīvu personas tiesību aizsardzības līdzekli

Konvencijas 8. un 13. panta izpratnē (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 17. - 18. lpp.).

Satversmes tiesa jau agrāk ir atzinusi, ka prokuratūru Latvijā

var uzskatīt par efektīvu un pieejamu aizsardzības līdzekli, jo

prokurora statuss un loma likumības uzraudzībā nodrošina sūdzību

neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu atbilstoši Konvencijas 13.

pantam (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2004-06-01 19. punktu).

Lietas ietvaros ir nepieciešams noskaidrot, vai Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektā daļa nodrošina personai

Konvencijas 13. pantam atbilstošu aizsardzību gadījumos, kad

aizskartas tai Konvencijā garantētās tiesības uz privātās dzīves

un korespondences noslēpuma neaizskaramību.

Satversmes tiesa konstatē, ka Operatīvās darbības likuma 7.

panta piektā daļa nosaka gadījumus, kad operatīvās darbības

subjektam ir tiesības nekavējoties veikt operatīvās darbības

pasākumus, un kārtību, kādā par to veikšanu jāpaziņo prokuroram

un jāsaņem tiesneša akcepts. Taču šī norma nav saistīta ar

Konvencijas 13. pantā noteiktajām personas tiesībām uz efektīvu

aizsardzības nodrošinājumu. Līdz ar to Operatīvās darbības likuma

7. panta piektās daļas atbilstība Konvencijas 13. pantam tiks

vērtēta kopsakarā ar Operatīvās darbības likuma 35. panta pirmās

daļas pirmo teikumu, kurā noteikts operatīvās darbības

uzraudzības mehānisms un kuras atbilstību Satversmes 92. pantam

apšauba Pieteikuma iesniedzējs.