Par Operatīvās darbības likuma 7.panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.pantam un Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

uzskata, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa

atbilst Satversmes 96. pantam un Konvencijas 13. pantam, bet

Operatīvās darbības likuma 35. panta pirmās daļas pirmais teikums

atbilst Satversmes 92. pantam.

3.1. Lietā neesot strīda par to, ka telefona sarunu

noklausīšanās nav pretrunā ar Satversmes 92. un 96. pantu, tai

var būt leģitīms mērķis un tā vienlaikus atbilst samērīguma

principam.

Saeima norāda, ka telefona sarunu noklausīšanās ir atļauta

tikai ar nosacījumu, ka operatīvās darbības subjekta rīcībā ir

pamatotas ziņas par personas saistību ar noziegumu, kā arī par

valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības

apdraudējumu. Šī panta daļa neesot piemērojama ikdienišķās

situācijās, bet tikai specifisku un īpaši bīstamu apdraudējumu

gadījumos.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā noteikto

izņēmumu varot piemērot tikai tad, kad jārīkojas nekavējoties,

lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības,

citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī personas dzīvības,

veselības vai īpašuma apdraudējuma gadījumā. Līdz ar to

apstrīdētās normas mērķis esot sargāt sabiedrības drošību. Šī

tiesību norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo

nodrošinot tūlītējas reaģēšanas iespēju nozieguma novēršanai un

atklāšanai neatkarīgi no Augstākās tiesas tiesneša pieejamības.

Normā norādīto pasākumu veikšana varot būt nepieciešama arī ārpus

tiesas darba laika, kad īslaicīga kavēšanās var izšķirt

rezultātu.

Saeima norāda, ka nepastāv saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem

varētu sasniegt leģitīmo mērķi, jo Operatīvās darbības likuma 7.

panta piektā daļa dod iespēju nekavējoties reaģēt uz

apdraudējumu. Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa

atbilstot samērīguma principam, jo nosakot konkrētus un obligāti

izpildāmus tās piemērošanas kritērijus, kā arī paredzot

operatīvās darbības veicējam pienākumu par attiecīgo pasākumu

veikšanu paziņot prokuroram 24 stundu laikā un 72 stundu laikā

saņemt tiesneša akceptu. Pretējā gadījumā operatīvās darbības

pasākums esot jāpārtrauc.

Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka nozieguma

novēršana un atklāšana esot pretrunīgi, viens otru izslēdzoši

jēdzieni. Saeima norāda, ka operatīvās darbības pasākumu

rezultātā noziegums var tikt novērsts, kā arī atklāts. Piemēram,

kukuļošanas lietās korumpētai valsts amatpersonai varot tikt

liegts turpināt kukuļa pieprasīšanu vai citu noziedzīgu darbību

veikšanu.

3.2. Prokuratūru Latvijā varot uzskatīt par efektīvu un

pieejamu aizsardzības līdzekli. Prokuratūras kontrole, kas

expressis verbis paredzēta Operatīvās darbības likuma 35.

panta pirmās daļas pirmajā teikumā, neizslēdzot tiesas kontroli

operatīvās darbības jautājumos.

Saeima norāda, ka tiesai kā procesa virzītājam ir tiesības

iepazīties ar operatīvās darbības procesā iegūto informāciju.

Līdz ar to operatīvās darbības gaitā iegūto pierādījumu ticamību,

attiecināmību un pieļaujamību iztiesāšanas stadijā izvērtējot

tiesa, šādā veidā kontrolējot operatīvās darbības atbilstību

likumiem.

Operatīvās darbības likumā esot paredzētas personas tiesības

vērsties ar prasību tiesā, ja tā uzskata, ka operatīvās darbības

subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās tiesības un brīvības.