4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas
Tieslietu ministrija (turpmāk - Tieslietu ministrija) -
norāda, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa
atbilst Satversmes 96. pantam un Konvencijas 13. pantam un
Operatīvās darbības likuma 35. panta pirmās daļas pirmais teikums
atbilst Satversmes 92. pantam.
4.1. Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja arguments,
ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa Satversmes 96.
pantam neatbilst tāpēc, ka par veikto telefona sarunu
noklausīšanos viņam nav paziņots un viņš tai nav devis atļauju.
Tieslietu ministrija norāda, ka attiecībā uz operatīvās darbības
pasākumu paredzamības kritērijs nevar būt tāds, kas piešķirtu
personai tiesības precīzi paredzēt, kādos gadījumos var tikt
veikta tās telefona sarunu noklausīšanās. Ja personai būtu šādas
tiesības, tā iegūtu iespēju pielāgot savas darbības un operatīvās
darbības mērķis netiktu sasniegts.
Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtā
pieņemtu likumu. Tieslietu ministrija norāda, ka Operatīvās
darbības likuma 7. panta piektajā daļā ir expressis verbis
noteikts tā leģitīmais mērķis. Proti, tūlītēja rīcība esot
nepieciešama, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu,
masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī
tad, kad reāli tiek apdraudēta personas dzīvība, veselība vai
īpašums. Šis uzskaitījums nevarot tikt tulkots paplašināti.
Leģitīmais mērķis atbilstot Satversmes 116. pantam.
Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa esot piemērota
leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ļaujot atklāt un novērst
noziedzīgas darbības arī tajos gadījumos, kad Augstākās tiesas
tiesnesis nav pieejams, bet jebkura kavēšanās var būt izšķiroša
sekmīga rezultāta sasniegšanai. Tieslietu ministrija pievienojas
Saeimas sniegtajai argumentācijai par to, ka nepastāv par šo
normu saudzējošāki līdzekļi.
4.2. Latvijas Republikas prokuratūra esot tiesu varas
institūcija, kas patstāvīgi veicot uzraudzību pār likumības
ievērošanu. Tieslietu ministrija norāda, ka prokuratūra ir
uzskatāma par efektīvu un pieejamu aizsardzības līdzekli, jo
prokurora statuss un loma likumības uzraudzībā nodrošina sūdzību
neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu atbilstoši Konvencijas 13.
pantam. Turklāt likumos esot noteiktas reaģēšanas iespējas
gadījumā, kad operatīvās darbības subjekts operatīvās darbības
pasākumus veicis, pārkāpjot Operatīvās darbības likumā noteiktos
pamatprincipus.
4.3. Kā norāda Tieslietu ministrija, Operatīvās
darbības likuma 7. panta piektā daļa nepārprotami un skaidri
noteic, ka par jebkuru gadījumu, kad sevišķajā veidā veicamie
operatīvās darbības pasākumi uzsākti bez Augstākās tiesas
priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas
tiesneša akcepta, 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72
stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Šāds pienākums esot
attiecināms arī uz tiem gadījumiem, kad uzsāktie operatīvās
darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām.
Pretējā gadījumā sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības
pasākumi netiktu kontrolēti, bet tas atsevišķos gadījumos varētu
novest pie nepamatota un nelikumīga personas konstitucionālo
tiesību aizskāruma.
Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā norādītie
operatīvās darbības pasākumi esot vērtējami kopsakarā ar
Operatīvās darbības likumā ietverto pamatprincipu, ka sevišķajā
veidā veicamie pasākumi uzsākami tikai pēc Augstākās tiesas
priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas
tiesneša akcepta saņemšanas. Līdz ar to šiem operatīvās darbības
pasākumiem būtu jāpakļaujas tiesas kontrolei.