Par Operatīvās darbības likuma 7.panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.pantam un Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Tieslietu ministrija (turpmāk - Tieslietu ministrija) -

norāda, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa

atbilst Satversmes 96. pantam un Konvencijas 13. pantam un

Operatīvās darbības likuma 35. panta pirmās daļas pirmais teikums

atbilst Satversmes 92. pantam.

4.1. Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja arguments,

ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa Satversmes 96.

pantam neatbilst tāpēc, ka par veikto telefona sarunu

noklausīšanos viņam nav paziņots un viņš tai nav devis atļauju.

Tieslietu ministrija norāda, ka attiecībā uz operatīvās darbības

pasākumu paredzamības kritērijs nevar būt tāds, kas piešķirtu

personai tiesības precīzi paredzēt, kādos gadījumos var tikt

veikta tās telefona sarunu noklausīšanās. Ja personai būtu šādas

tiesības, tā iegūtu iespēju pielāgot savas darbības un operatīvās

darbības mērķis netiktu sasniegts.

Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtā

pieņemtu likumu. Tieslietu ministrija norāda, ka Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektajā daļā ir expressis verbis

noteikts tā leģitīmais mērķis. Proti, tūlītēja rīcība esot

nepieciešama, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu,

masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī

tad, kad reāli tiek apdraudēta personas dzīvība, veselība vai

īpašums. Šis uzskaitījums nevarot tikt tulkots paplašināti.

Leģitīmais mērķis atbilstot Satversmes 116. pantam.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa esot piemērota

leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ļaujot atklāt un novērst

noziedzīgas darbības arī tajos gadījumos, kad Augstākās tiesas

tiesnesis nav pieejams, bet jebkura kavēšanās var būt izšķiroša

sekmīga rezultāta sasniegšanai. Tieslietu ministrija pievienojas

Saeimas sniegtajai argumentācijai par to, ka nepastāv par šo

normu saudzējošāki līdzekļi.

4.2. Latvijas Republikas prokuratūra esot tiesu varas

institūcija, kas patstāvīgi veicot uzraudzību pār likumības

ievērošanu. Tieslietu ministrija norāda, ka prokuratūra ir

uzskatāma par efektīvu un pieejamu aizsardzības līdzekli, jo

prokurora statuss un loma likumības uzraudzībā nodrošina sūdzību

neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu atbilstoši Konvencijas 13.

pantam. Turklāt likumos esot noteiktas reaģēšanas iespējas

gadījumā, kad operatīvās darbības subjekts operatīvās darbības

pasākumus veicis, pārkāpjot Operatīvās darbības likumā noteiktos

pamatprincipus.

4.3. Kā norāda Tieslietu ministrija, Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektā daļa nepārprotami un skaidri

noteic, ka par jebkuru gadījumu, kad sevišķajā veidā veicamie

operatīvās darbības pasākumi uzsākti bez Augstākās tiesas

priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas

tiesneša akcepta, 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72

stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Šāds pienākums esot

attiecināms arī uz tiem gadījumiem, kad uzsāktie operatīvās

darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām.

Pretējā gadījumā sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības

pasākumi netiktu kontrolēti, bet tas atsevišķos gadījumos varētu

novest pie nepamatota un nelikumīga personas konstitucionālo

tiesību aizskāruma.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā norādītie

operatīvās darbības pasākumi esot vērtējami kopsakarā ar

Operatīvās darbības likumā ietverto pamatprincipu, ka sevišķajā

veidā veicamie pasākumi uzsākami tikai pēc Augstākās tiesas

priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas

tiesneša akcepta saņemšanas. Līdz ar to šiem operatīvās darbības

pasākumiem būtu jāpakļaujas tiesas kontrolei.