Par Pacientu tiesību likuma 10.panta piektās daļas 6.punkta, ciktāl tas neparedz tiesības Valsts kontrolei pieprasīt savu likumā noteikto funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju par pacientu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 87. un 88.pantam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-24

Valsts kontrole norāda, ka gadījumā, ja tai likumā

būtu piešķirtas tiesības iegūt informāciju par pacientu, tās

rīcība ar pacientu datiem atbilstu visām likumu, visupirms jau

Fizisko personu datu aizsardzības likuma, prasībām.

Valsts kontroles likuma 49. pants paredz, ka Valsts kontrolei

ir tiesības savu funkciju veikšanai iegūt visu nepieciešamo

informāciju. Vienlaikus šis pants izskatāmajā lietā ir jāvērtē

kopsakarā gan ar Satversmes 96. pantu, gan ar Pacientu tiesību

likuma normām, kuras paredz tiesisko regulējumu gadījumiem, kas

saistīti ar nepieciešamību aizsargāt informāciju par pacientu.

Lai persona vai institūcija, kuras rīcībā ir informācija par

pacientu, varētu to nodot personas datu saņēmējam, kurš nav tieši

saistīts ar ārstniecības jomu, šādas informācijas nepieciešamībai

jābūt ļoti nopietni pamatotai. Nododamās informācijas apjoms,

ņemot vērā to, ka pamattiesības tiek ierobežotas jau ar tās

nodošanu, nedrīkstētu pārsniegt iecerētos šīs informācijas

apstrādes mērķus. Jebkurā gadījumā informācija par pacientiem

en masse ar ārstniecības jomu tieši nesaistītam datu

saņēmējam nevar tikt nodota vienīgi uz aizdomu pamata un

balstoties uz pieņēmumu par varbūtēju tiesību normu pārkāpumu,

par kuru a priori zināms, ka to nav varējis izdarīt vai

arī nav izdarījis pats datu subjekts. Piemēram, pēc Pieteikuma

iesniedzējas sniegtās informācijas, revīzijas "Psihiatriskās

palīdzības stacionārās aprūpes pieejamība un tās nodrošināšanas

atbilstība normatīvo aktu prasībām" īstenošanas laikā

informācija tika lūgta par vairāk nekā desmit tūkstošiem

pacientu. Savukārt no pieteikuma secināms, ka citās revīzijās

konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar pārbaudīto gadījumu

skaitu ir procentuāli neliels. Ja konstatēto tiesību normu

pārkāpumu skaits attiecībā pret apstrādātās informācijas par

pacientiem apjomu ir proporcionāli neliels, tad šādas apstrādes

rezultātā radītais pamattiesību aizskārums ir nesamērīgs.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums, kas neļauj Valsts

kontrolei iegūt informāciju par pacientiem, ir attaisnojams,

ņemot vērā likumdevējam Satversmes 96. pantā noteiktos

pienākumus.