10. pants

Ietekme uz tirdzniecību starp

dalībvalstīm

175 LESD 102. pants nosaka, ka "[v]ienam vai vairākiem

uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā

tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā

nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot

tirdzniecību starp dalībvalstīm."

176 17.04.2004. paziņojumā "Pamatnostādnes par [LESD 101.

un 102. pantā] ietverto jēdzienu ietekme uz

tirdzniecību"94 EK norāda, ka LESD 102. pants ir

piemērojams tādiem uzņēmumu horizontālajiem un vertikālajiem

nolīgumiem un darbībām, kas "var iespaidot tirdzniecību

starp dalībvalstīm". No LESD 102. panta formulējuma un

EST judikatūras izriet, ka ietekmi uz tirdzniecību nosaka,

pamatojoties uz trim elementiem (kritērijiem) -

"tirdzniecība starp dalībvalstīm", "var

iespaidot", "ievērojami".95

177 Pirmkārt, ietekme uz tirdzniecību "starp

dalībvalstīm" nozīmē, ka jābūt ietekmei uz pārrobežu

saimniecisko darbību, kurā iesaistītas vismaz divas dalībvalstis.

LESD 102. pants var būt piemērojams arī gadījumos, kad ietekme ir

uz daļu no dalībvalsts teritorijas, ar nosacījumu, ka ietekme uz

tirdzniecību ir ievērojama.96 Lai noteiktu, ka

konkrētajai darbībai ir ietekme starp dalībvalstīm, jāņem vērā

sekas, ko rada ļaunprātīga rīcība attiecībā uz efektīvu

konkurences struktūru iekšējā tirgū.97 Vienlaikus, EST

ir konstatējusi, ka nav nozīmes tam, vai darbība attiecas uz

faktisku tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja dominējošais

uzņēmums cenšas likvidēt konkurentu no iekšējā tirgus, kad ir

pierādīts, ka šāda likvidēšana ietekmēs konkurences modeļus

iekšējā tirgū.98

178 Otrkārt, tiesu praksē ir nostiprināts, ka ir pietiekams

secinājums, ka tirgus dalībnieka ļaunprātīga rīcība var

ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Attiecīgi EST neprasa

pierādījumu tam, ka ļaunprātīga rīcība faktiski ir ietekmējusi

tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pietiek, ja ļaunprātīgā rīcība

"spēj" radīt šādu ietekmi.99 Tādējādi, ņemot

vērā objektīvu tiesisko vai faktisko apstākļu kopumu, jābūt

iespējai ar pietiekamu varbūtības pakāpi paredzēt, ka nolīgums

vai prakse var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli

ietekmēt dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības struktūru un

apdraudēt dalībvalstu vienotā tirgus mērķa

sasniegšanu.100

179 Visbeidzot, tiek vērtēta uzņēmumu rīcības nozīmība tirgū.

Respektīvi, ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nedrīkst

būt nenozīmīga, un to galvenokārt novērtē, ņemot vērā uzņēmuma

stāvokli attiecīgajā tirgū.101

180 No Lietā esošajiem materiāliem izriet, ka Pasūtītāja

izsludinātais iepirkums bija ES mēroga.102 Arī Getliņi

pārstāvji KP 18.06.2019. apmeklējuma laikā apstiprināja, ka

izsludinātā konkursa mērķis bija piesaistīt citu ES dalībvalstu

uzņēmumus, kuriem Koncesijas līguma izpildei nepieciešamās

investīcijas būtu vieglāk piesaistāmas, jo to apgrozījums ir

daudzkārt lielāks kā Latvijā reģistrētajiem atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.103 Tādējādi

secināms, ka Getliņi rīkotais konkurss PPP ietvaros paredzēja

potenciālu līgumpartneru - atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniedzēju, - piesaisti no citām ES dalībvalstīm.

181 EK lietā AT.39759 - ARA Foreclosure104

konstatēja LESD 102. panta pārkāpumu Austrijā dominējoša

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja (vēsturiski

monopola pozīcijas turētājs) ARA, darbībās, kur tas liedza citiem

tirgus dalībniekiem piekļuvi savai infrastruktūrai. Tā kā tika

konstatēta infrastruktūras neaizvietojamība un cita starpā tika

noslēgta piekļuve tirgum atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniedzējam, kurš bija daļa no Vācijas grupas uzņēmuma, EK

konstatēja pārkāpuma pārrobežu dimensiju.105

182 EK lietā SA.46228 (2016/N) - Dalītas atkritumu savākšanas

sistēmas attīstīšana - vērtēja Latvijas valsts atbalsta

piešķiršanu sākotnējiem ieguldījumiem atkritumu apsaimniekošanas

nozarē (NACE kods E.38 - atkritumu savākšana, apstrāde un

izvietošana; materiālu pārstrāde).106 Atbalsts

paredzēts atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībai ar

mērķi veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu,

pārstrādi un reģenerāciju.107 Atbalsta pasākums paredz

piešķirt atbalstu tiešo dotāciju veidā tirgus dalībniekiem, kas

īsteno ieguldījumu projektus atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

Atbalsta pasākums rada ekonomiskas priekšrocības, jo tas

saņēmējiem ļauj samazināt ieguldījumu izmaksas, kuras tiem citādi

būtu jāsedz, lai attīstītu šāda veida projektus. Tādējādi tas var

radīt vai draud radīt konkurences kropļojumus, atsevišķiem tirgus

dalībniekiem, kuri shēmas ietvaros saņem atbalstu, dodot

priekšroku attiecībā pret tiem, kuri to nesaņem. Tā kā atbalsta

shēma sekmē ieguldījumus vienā konkrētā ekonomikas nozarē, pastāv

arī konkurences kropļojumu risks nozaru līmenī, jo no shēmas

izslēgtās nozares ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar

nozari, kurai shēma ir paredzēta.108

183 EK atkritumu apsaimniekošanas nozari un nozares tirgus

dalībniekus vērtēja kā tādus, kas ir iesaistīti tirdzniecībā

starp dalībvalstīm, un ka atbalsts varētu ietekmēt šo

tirdzniecību starp dalībvalstīm.109 Līdzīgi kā LESD

102. panta gadījumā, arī LESD 107. pants piemērojams saimniecisku

darbību ietvaros, kuras iespaido tirdzniecību starp

dalībvalstīm.

184 Lai arī konkrētā konkursa (PPP izvēles procedūras)

piedāvājumus iesniedza tikai Latvijā reģistrēti tirgus

dalībnieki, nosakot Koncesijas līguma termiņu uz 20 gadiem, Rīgas

pilsētas pašvaldība šajā termiņā potenciāli noslēdz piekļuvi

konkrētajam tirgum kā vietējiem, tā arī citu ES dalībvalstu

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.

185 Vienlaikus, vērtējot atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu sniegšanas nozari, var ņemt vērā apsaimniekojamo

mājsaimniecību (sadzīves atkritumu radītāju) skaitu un savācamo

atkritumu daudzumu. Attiecīgi, veicot konkrētā pārkāpuma

izvērtējumu, ir būtiski uzsvērt, ka Rīgas pilsētas pašvaldības

administratīvajā teritorijā esošo iedzīvotāju skaits veido

aptuveni vienu trešdaļu no kopēja Latvijas iedzīvotāju

skaita110 un tādējādi aptver būtisku daļu no Latvijā

apsaimniekojamo mājsaimniecību skaita.

186 Papildinot, Pētījumā111 norādīts, ka Rīgas

pilsētā radītais sadzīves atkritumu apjoms veido nepilnus 50% no

Latvijā radītā sadzīves atkritumu apjoma. Turklāt - ja

kvalitatīvie radītāji netiek sasniegti Rīgas pilsētā, tos nebūs

iespējams sasniegt valsts griezumā, kas var rezultēties ES

pārkāpuma procedūras ierosināšanā pret Latviju.

187 Ņemot vērā minēto, secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldības

un Getliņi darbības ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm

nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas

tirgū, aptverot būtisku Latvijas un ES iekšējā tirgus daļu.

Tādējādi konkrētajā gadījumā ir piemērojams LESD 102. pantā

paredzētais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

aizliegums.