9. pants

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana

140 LESD 102. pantā noteikts, ka "vienam vai vairākiem

uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā

tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā

nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot

tirdzniecību starp dalībvalstīm." Turpmāk normā

norādīts, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo

īpaši izpausties kā [..] "b) ražošanas, tirgus vai

tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē

patērētājiem" (izslēdzoša rīcība).

141 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs

jēdziens, kurš ietver dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka

rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā

tirgus dalībnieka klātbūtnes dēļ konkurence jau ir

pavājinājusies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no

tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences

apstākļos uz tirgus dalībnieku sniegto pakalpojumu pamata,

apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai

konkurences palielināšanos.76

142 Ar izslēdzošu rīcību saprot dominējošā stāvoklī esoša

uzņēmuma rīcību, bloķējot savus konkurentus vai potenciālos

konkurentus konkurenci ierobežojošā veidā, tādējādi traucējot

efektīvu konkurenci, ietekmējot patērētāju labklājību, tostarp

nosakot augstākas cenas, pazeminot kvalitāti vai ierobežojot

patērētāja izvēli.77

143 Konkrētajā lietā tiek vērtētas Rīgas pilsētas pašvaldības

un Getliņi darbības nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu

savākšanas un pārvadāšanas tirgū (Sal. Senāta 26.09.2013.

rīcības sēdes lēmums SKA-408/2013 Rīgas brīvostas pārvalde,

¶5), kurā Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, īstenojot

SAAS projektu koncesijas procedūras ceļā, izveido monopolstāvokli

kopā ar izvēlēto partneri. Tīrīga būs vienīgais nešķiroto un

dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu

sniedzējs turpmākos 20 gadus. Līdz ar to šāda rīcība maina tirgus

struktūru, likvidējot pastāvošo konkurenci un uz 20 gadiem

slēdzot nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un

pārvadāšanas pakalpojumu tirgu jauniem tirgus dalībniekiem.

144 Vienlaikus, šādā veidā izslēdzot konkurenci nešķiroto un

dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas

pilsētas administratīvajā teritorijā, tiek ierobežota konkurence

arī ar konkrēto tirgu saistītajos tirgos, piemēram, pārstrādes

tirgos.

Konkurences izslēgšana konkrētajā tirgū

145 Rīgas pilsētas pašvaldībai saskaņā ar likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta 1. punktu ir īpaša vara sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā. Līdz noslēgtās publiskās un privātās

partnerības darbības uzsākšanai Rīgas pilsētas pašvaldība ir

organizējusi sadzīves atkritumu, tostarp nešķiroto un dalīto,

savākšanu un pārvadāšanu Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā, noslēdzot līgumus ar četriem atkritumu

apsaimniekotājiem78 - SIA "Clean R", SIA

"Pilsētvides serviss", SIA "Eco Baltia

vide"79 un SIA "Lautus".

146 Rīgas pilsētas pašvaldība, izmantojot savu varu nešķiroto

un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū un

pieņemot lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras

piemērošanu, paredzot tirgū vienu pakalpojuma sniedzēju Rīgas

pilsētas administratīvajā teritorijā, un kopā ar tai piederošu

kapitālsabiedrību - Getliņi - iesaistoties apsaimniekotāja Tīrīga

darbībā un kontrolē, panāca konkurences izslēgšanu konkrētajā

tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz Koncesijas

līguma termiņa laiku - 20 gadiem.

147 Vērtējot dabisku tirgus attīstību, pakalpojumu saņēmējiem

patstāvīgi izdarot izvēli par piemērotāko, cenas un pakalpojumu

sniegšanas noteikumu ziņā izdevīgāko piedāvājumu, Tīrīga nebūtu

iespējams pārņemt visus klientus atkritumu savākšanas un

pārvadāšanas tirgū, turklāt 90 dienu laikā no Koncesijas līguma

noslēgšanas, proti, līdz 15.09.2019. Konkrētajā gadījumā visu

klientu pārņemšana atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū

panākta, Rīgas pilsētas pašvaldībai un Getliņi, izmantojot likumā

noteiktās funkcijas konkurenci izslēdzošā veidā. Kā atzīts tiesu

praksē, ja tirgus dalībniekam ir pieejami ietekmes līdzekļi

publisko tiesību jomā, ar kuriem šis tirgus dalībnieks var

ietekmēt konkurenci tirgū, tad šo ietekmes līdzekļu izmantošana

vērtējama kā tirgus varas izpausme (Senāta 26.09.2013. rīcības

sēdes lēmums SKA-408/2013 Rīgas brīvostas pārvalde, ¶6).

148 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi rīcības rezultātā

tiek izslēgta konkurence nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu

savākšanā un pārvadāšanā Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā, liedzot iespēju vismaz 20 gadu periodā jaunu tirgus

dalībnieku ienākšanai konkrētajā tirgū.

Konkurences samazināšanās ietekme saistītos tirgos

149 Nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un

pārvadāšanas konkrētais tirgus ir saistīts ar citiem sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas tirgiem, piemēram, sadzīves atkritumu

tirdzniecības tirgiem80, pārstrādes tirgiem.

150 Pēc šķirošanas iegūto materiālu sadzīves atkritumu

apsaimniekotājs realizē pārstrādātājiem kā otrreizējo izejvielu.

Ja pirms Koncesijas līguma noslēgšanas četri sadzīves atkritumu

apsaimniekotāji varēja realizēt Rīgas pilsētas administratīvajā

teritorijā savāktos un pāršķirotos sadzīves atkritumus (kā

otrreizējo izejvielu) pārstrādātājiem savstarpējas konkurences

apstākļos, tad Koncesijas līguma rezultātā tikai viens sadzīves

atkritumu apsaimniekotājs iegūs visus dalīti vāktos atkritumus,

ko pēc šķirošanas realizēs kā otrreizējo izejvielu, izmainot šī

tirgus struktūru.

151 Vērtējot sadzīves atkritumu pārstrādes tirgu, jāņem vērā,

ka katra atkritumu (materiāla) veida pārstrādi veic atšķirīgi,

izmantojot atšķirīgas iekārtas, procesus utt. Tādējādi arī katra

atkritumu veida pārstrāde ir jāvērtē atsevišķi. Pēc Koncesijas

līguma noslēgšanas viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs savā

rīcībā iegūs visus dalīti vāktos atkritumus, kas tiks realizēti

dažādiem pārstrādātājiem, atkarībā no tā, kāda materiāla

pārstrādi veic attiecīgais pārstrādes veicējs, tādējādi

ietekmējot dažādu materiālu veidu pārstrādes tirgus.

152 Atkritumu tirgotāji pērk un pārdod atkritumus, t.sk. arī

neiegūstot tos turējumā. Ja pirms Koncesijas līguma noslēgšanas

atkritumu tirgotāji varēja iepirkt atkritumus to tālākai

realizācijai no četriem apsaimniekotājiem, tad Koncesijas līguma

rezultātā atkritumu tirgotājiem potenciāli būs viens sadarbības

partneris, no kā iepirkt Rīgas administratīvajā teritorijā

savāktos dalīti vāktos atkritumus. Līdz ar to tiks ietekmēta

konkurence atkritumu tirdzniecībā.

Partnerības noslēgšanas ekonomiskais skaidrojums

153 KP konstatē, ka Pētījuma ietvaros nav vērtētas

alternatīvas, kas apsver sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā sniegšanu

vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma pirmajā rindkopā, kur

aprakstīts līguma izpildes mērķis un uzdevumi, jau izlasāms, ka

projekts sagatavots Rīgas pilsētas administratīvajai teritorijai

kopumā, pieņemot, ka visa Rīgas pilsēta ir viena atkritumu

apsaimniekošanas zona81. Rīgas pilsētā radītais

sadzīves atkritumu apjoms veido nepilnus 50% no kopējā Latvijā

radītā atkritumu apjoma82. Ņemot vērā, ka Rīgas

pilsētas administratīvajā teritorijā tiek radīts Latvijā būtisks

atkritumu apjoms, Pētījumā nav atrodams vērtējums par izvēlētās

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes ieguvumiem, ja

tiktu saglabāta konkurence nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu

savākšanas un pārvadāšanas tirgū. Līdz ar to Pētījums veikts un

tajā paredzētais risinājums īstenots uz pieņēmuma, nevis

ekonomiska novērtējuma pamata, ka visefektīvākais risinājums ir

visu Rīgas atkritumu apsaimniekošanu zonu apvienošana un viena

partnera izvēle.

154 Atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas zonu pastāvēšanai ir

būtiska nozīme tirgus attīstībā. Nododot visu Rīgas pilsētas

atkritumu apsaimniekošanu vienam apsaimniekotājam, ilgtermiņā

mazināsies konkurētspējīgu tirgus dalībnieku skaits, kas varētu

paralēli apkalpot Rīgas tirgu, kā arī tiek nostiprināta minētā

tirgus dalībnieka vara, garantējot būtiskas priekšrocības,

startējot konkursā uz nākamo termiņu.

155 Pētījumā ir konstatēts, ka Rīgas atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas attīstības un pilnveidošanas

nepieciešamību nosaka trīs galvenās faktoru grupas: Vides

faktori; Kvalitātes faktori un Pārvaldības faktori. Sistēmas

attīstības pamatuzdevums ir atkritumu radītās ietekmes uz vidi

samazināšana, kas ietver atkritumu reģenerācijas / pārstrādes

apjomu palielināšanu. Pētījumā teikts, ka pašreizējās situācijas

analīze liecina, ka šobrīd gan Rīgas pilsētā, gan arī valsts

mērogā sadzīves atkritumos esošu pārstrādei, reģenerācijai derīgu

materiālu atgūšanas īpatsvars ir neapmierinošs, un tādēļ

nepieciešams pilnveidot gan tehnoloģiskos, gan organizatoriskos

risinājumus.83

156 Lai risinātu šo situāciju, ir analizētas trīs iespējamās

rīcības alternatīvas, kas ietver atšķirīgas piedāvāto

tehnoloģisko risinājumu kopas84. Pētījumā veikts

kvantitatīvais nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma, tehnisko

līdzekļu novērtējums Rīgas pašvaldībai kopumā85, tomēr

nav veikta detalizēta analīze par tirgū esošo pakalpojumu

sniedzēju infrastruktūru. Visas analizētās alternatīvas paredz,

ka ir nepieciešama būtiska infrastruktūras atjaunošana (piemēram,

atkritumu savākšanas transportlīdzekļu parka atjaunošana), taču

nav vērtēts, kādā stāvoklī ir tirgū esošā infrastruktūra un kāds

būtu investīciju ietaupījums, ja tiktu konstatēts, ka pilnā vai

daļējā apmērā nepieciešamā infrastruktūra tirgū jau ir pieejama

un to nav nepieciešams atjaunot. Jebkurā gadījumā nav analizēts,

kāpēc visefektīvākais veids vides, kvalitātes vai pārvaldības

prasību izpildei ir investīciju veikšana, nesaglabājot konkurenci

nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas

tirgū.

157 Jāņem vērā, ka šobrīd tirgū esošie četri konkurenti ar

esošo infrastruktūras kapacitāti kopīgi spēj veiksmīgi apkalpot

Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas nešķiroto un dalīto

sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu, taču pēc

Koncesijas līguma noslēgšanas daļa infrastruktūras no tirgus

pazudīs un to būs nepieciešams aizstāt, kas prasīs papildu

izmaksas. Ja Pētījumā atsevišķi tiktu vērtēta arī esošo tirgus

dalībnieku infrastruktūra, iespējams, ka visus izvirzītos vides,

pakalpojuma kvalitātes un pārvaldības mērķus varētu sasniegt,

vienlaikus saglabājot konkurenci, turklāt būtiski samazinot

investīcijām nepieciešamo apjomu, jo tās tiktu pakļautas

savstarpējam konkurences spiedienam. Šis apsvērums papildus

pamato nepieciešamību sadalīt Rīgas pilsētas administratīvo

teritoriju vairākās atsevišķās atkritumu apsaimniekošanas

zonās.

158 KP neapgalvo, ka Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas

sistēmā nav nepieciešamas nekāda veida investīcijas jeb

infrastruktūras atjaunošana, taču uzsver, ka konkrēto tirgu

iespējams attīstīt uz jau esošās infrastruktūras bāzes, tādā

veidā samazinot investīciju apjomu un saglabājot tirgū

konkurenci. Pētījuma ietvaros nav atspoguļots tirgū esošo

dalībnieku viedoklis par nozares attīstības perspektīvām un

iespējām, līdz ar to nav iegūts tirgus dalībnieku viedoklis par

noteikto mērķu sasniegšanas iespējām attīstot esošo sistēmu,

piesaistot investīcijas un atjaunojot nepieciešamo infrastruktūru

konkurences, nevis monopolstāvokļa apstākļos.

159 Pētījumā ir uzskaitītas visu alternatīvu īstenošanas

izmaksas86, kādas būtu nepieciešamas jaunās sistēmas

izveidei, taču ne pašā Pētījumā, ne pievienotajos pielikumos nav

sniegti detalizēti aprēķini, kas pamato nepieciešamo investīciju

apjomu. Piemēram, Pētījuma autori norāda, ka ir nepieciešama

transportlīdzekļu parka nomaiņa 80 transportlīdzekļu apmērā

(atbilstoši infrastruktūras nodrošinājumam 2017. gadā atkritumu

pārvadāšanai izmantotais specializētais autotransports ir

aptuveni 70-90 transportlīdzekļi87), kas atkarībā no

izvēlētās alternatīvas izmaksā no 11,6 miljoniem EUR līdz 12,8

miljoniem EUR. Taču nav sniegti aprēķini, kā Pētījuma autori

nonākuši pie attiecīgā izmaksu apmēra. Pat, ja šādai prasībai

izskaidrojums pastāv, Pētījums neanalizē, kāpēc pakalpojumu

visefektīvāk var nodrošināt tikai viens atkritumu

apsaimniekotājs.

160 Pētījuma autori arī rekomendē projekta īstenošanu veikt 20

gadu periodā. Kopējais projekta plānoto investīciju apmērs

pirmajos trīs gados ir aptuvenai 27 miljoni eiro, kas ietver

autoparka nomaiņu, konteineru maiņu un aprīkošanu ar RFID čipiem,

šķiroto atkritumu savākšanas laukumu un punktu izveidi, pazemes

konteineru izbūvi, kā arī šķirošanas infrastruktūras izveidi.

Taču, ņemot vērā, ka pastāv automašīnu vecuma ierobežojums

(autoparka daļa, kas vecāka par astoņiem gadiem jānomaina pret

jaunu), kā arī konteineru lietderīgo lietošanas periodu, visa

līguma darbības periodā kopējās investīcijas plānotas 100 miljonu

eiro apmēra88. Galvenais arguments, ar ko tiek

pamatota šāda laika perioda (20 gadi) izvēle, ir ievērojamais

nepieciešamo investīciju apjoms. Saskaņā ar ieguldīšanas perioda

laika grafiku investīciju ieguldīšanas periods noslēdzas jau

projekta 4. gadā, kas prasa ievērojamu finansiālās kapacitātes

slogu projekta pirmajos gados. Nav saprotams, kādēļ Pētījuma

autori nav apskatījuši pakāpenisku projekta investīciju

ieguldīšanas iespēju ilgākā laika termiņā, sadalot projektu

vairākos atsevišķos etapos. Investīciju pakāpeniska ieviešana,

attiecīgi pagarinot ieguldīšanas periodu, varētu sabalansēt

ievērojamo finansiālo slogu. Arī šai kontekstā Pētījumā nav

informācijas, vai nepieciešamās investīcijas nešķiroto un dalīto

sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū nevar veikt

vairāk par vienu atkritumu apsaimniekotāju konkurences apstākļos.

Pētījumā izdarītie secinājumi attiecībā uz īstenojamo projektu ir

balstīti uz Pētījumā izdarītajiem pieņēmumiem, taču vairāki

pieņēmumi, kas būtiski ietekmē apsaimniekojamo atkritumu apjoma

prognozi, nav pamatoti un to izcelsmes avots vai aprēķini nav

skaidri definēti vai pārbaudāmi.

161 Piemēram, viens no aspektiem, kas būtiski ietekmē

apsaimniekojamo atkritumu apjoma prognozi nākamo divdesmit gadu

laikā, ir iedzīvotāju skaita prognoze. Pētījuma autori uzsver, ka

"prognozes ticamību lielā mērā ietekmē demogrāfiskās un

IKP dinamikas prognožu atbilstība faktiskajai situācijai, tādēļ

pārskata periodā nepieciešams aktualizēt IKP un iedzīvotāju

skaitu raksturojošos datus, īpaši uzmanību pievēršot iedzīvotāju

skaitam, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka iedzīvotāju skaita

izmaiņas atstāj daudz būtiskāku ietekmi nekā

IKP89". Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaita

prognoze ir izteikta, atsaucoties uz EUROSTAT izstrādāto prognozi

Latvijai kopumā, taču datubāzē, uz kuru Pētījuma autori ir

atsaukušies, nav pieejama informācija par Rīgas pilsētas

iedzīvotāju demogrāfiskajām tendencēm. Līdz ar to nav saprotams,

uz kādiem pieņēmumiem balstīta Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaita

prognoze nākamajiem divdesmit gadiem. Salīdzinot prognozētā

iedzīvotāju skaita dinamikas tendences pētījuma divās versijās,

kas veiktas 2016. gada un 2018. gadā, redzams, ka prognozes

būtiski atšķiras, pirmajā gadījumā 2036.gadā iedzīvotāju skaits

ir 495 145, otrā gadījumā 623 387.

162 Aktuālajā Pētījuma versijā Rīgas pilsētas iedzīvotāju

skaita attīstības prognoze ir ievērojami optimistiskāka, proti,

2018. gada Pētījuma versijā salīdzinājumā ar 2016. gada versiju

iedzīvotāju skaita samazinājums ir daudz mērenāks, piemēram,

2036. gadā iedzīvotāju skaita prognoze Rīgas pilsētā ir par 128

tūkstošiem iedzīvotāju jeb 26% augstāka. Ir konstatējams, ka

iedzīvotāju skaita prognozes abās pētījuma versijās ir

atšķirīgas. Ņemot vērā, ka uz šo pieņēmumu balstīti visi projekta

aprēķini, arī izdarītie secinājumi un attiecīgie projekta

aprēķini ir apšaubāmi.

Efektivitātes ieguvumu kritēriji

163 EK ir norādījusi, ka dominējošs uzņēmums ar efektivitātes

radītiem ieguvumiem var attaisnot savu rīcību, kas ir cēlonis

konkurences mazināšanai tad, ja tiek nodrošināts, ka patērētājam

netiek nodarīts nekāda veida kaitējums. Šajā sakarā ar pietiekami

augstu varbūtības pakāpi un pamatojoties uz pārbaudāmiem

pierādījumiem dominējošam uzņēmumam ir jāpierāda, ka ir izpildīti

šādi savstarpēji papildinoši nosacījumi:

- efektivitātes ieguvumi rodas vai var rasties minētās rīcības

rezultātā. Pie šiem ieguvumiem, piemēram, pieder tehniski

uzlabojumi, kas ceļ attiecīgās preces kvalitāti, un izmaksu

samazināšana saistībā ar ražošanu vai izplatīšanu;

- minētā rīcība ir obligāts priekšnoteikums šiem efektivitātes

radītiem ieguvumiem, proti, šai rīcībai nedrīkst būt nevienas

alternatīvas, kam būtu mazāka negatīva ietekme uz konkurenci un

ar kuru varētu panākt tādus pašus ieguvumus no efektivitātes;

- rīcības radītie iespējamie efektivitātes ieguvumi atsver

jebkuru varbūtējo negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētāja

labklājību attiecīgajos tirgos;

- rīcība nelikvidē efektīvu konkurenci, novēršot visus vai

vairumu esošās vai potenciālās konkurences avotus. Savstarpējā

uzņēmumu konkurence ir viens no galvenajiem ekonomikas

efektivitātes dzinējspēkiem, tostarp arī tādi dinamiski ieguvumi

kā inovācijas. Ja nebūtu konkurences, dominējošam uzņēmumam

nebūtu nekādas motivācijas arī turpmāk radīt ieguvumus, kuri

pamatojas uz efektivitāti, un nodot tos tālāk. Ja nav atlikušās

konkurences un tuvākajā laikā tirgū negrasās ienākt jauns

dalībnieks, sāncensības un konkurences procesa aizsardzība ir

svarīgāka nekā potenciālie efektivitātes radīti ieguvumi. Pēc EK

domām izslēdzošu rīcību, kas uztur, rada vai stiprina tirgus

pozīciju, kas tuvojas monopolstāvoklim, parasti nevar attaisnot,

pamatojot šo rīcību ar to, ka tā turklāt dod arī efektivitātes

radītus ieguvumus90.

164 Dominējoša uzņēmuma pienākums ir sniegt visus vajadzīgos

pierādījumus, lai parādītu, ka tā rīcība ir objektīvi

attaisnojama. Pēc tam EK, analizējot pret konkurenci vērsto

darbību potenciālās sekas salīdzinājumā ar pamatotiem un

ievērojamiem efektivitātes radītiem ieguvumiem, veic galīgo

vērtējumu par to, vai šajā gadījumā attiecīgā rīcība ir bijusi

objektīvi nepieciešama un vai tā nav radījusi kaitējumu

patērētājam91.

165 Kā galvenos ieguvumus Rīgas pilsētas iedzīvotājiem no

Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas modernizācijas, Getliņi norāda:

1) vienota cena visā pilsētā;

2) vienots un ērts apkalpošanas serviss (vienots

pašapkalpošanās portāls, klientu centri);

3) 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu nodrošināšana;

4) 2500 šķiroto atkritumu savākšanas punktu nodrošināšana;

5) efektīvāka loģistika: viens maršruts - viena iela

(nodrošinot mazāk sastrēgumu);

6) iespēja samazināt savu sadzīves atkritumu rēķinu, šķirojot

atkritums (samazinājums līdz 50%);

7) jauni videi draudzīgi atkritumu auto (samazinot CO2 izmešu

daudzumu jeb vides piesārņojumu);

8) jaunas konteineru novietnes un jauni personalizēti (RFID)

konteineri;

9) sakārtota Vecrīgas atkritumu apsaimniekošanas

infrastruktūra (pazemes tipa konteineri Vecrīgā un tās

apkārtnē).92

166 Attiecībā uz pirmo argumentu (Vienota cena visā pilsētā) -

pirmkārt, minētais ieguvums Pētījumā netiek pamatots ar

ekonomiskiem aprēķiniem. Otrkārt, vienotas cenas ieviešana

neattaisno tirgus situācijas izveidi, kurā izslēgta iespēja

saņemt cenu piedāvājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences

apstākļos.

167 Attiecībā uz otro argumentu (Vienots un ērts apkalpošanas

serviss) - nav skaidrots, kāds ir kvalitātes ieguvums no vienota

apkalpošanas servisa nodrošināšanas. Ērtāku apkalpošanas servisu

iespējams nodrošināt konkurences apstākļos, proti, lai

nodrošinātu ērtu apkalpošanas servisu atkritumu radītājiem, nav

nepieciešams likvidēt konkurenci.

168 Attiecībā uz trešo un ceturto argumentu (12 šķiroto

atkritumu savākšanas laukumu izveide un 2500 šķiroto atkritumu

savākšanas punktu izveide) - šobrīd atkritumu savākšanas laukumu

un punktu apsaimniekošanu Rīgā nodrošināja esošie tirgus

dalībnieki, ja attiecīgajā tirgū ir pieprasījums un normatīvi

noteiktas prasības pēc konkrētās infrastruktūras paplašināšanas,

nav pamats uzskatīt, ka tirgus dalībnieki to nevarētu piedāvāt.

Līdz ar to var secināt, ka jaunu atkritumu šķirošanas punktu un

laukumu izveide iespējama arī tirgū, kur eksistē konkurence.

169 Attiecībā uz piekto argumentu (Efektīvāka loģistika: viens

maršruts - viena iela) - pirmkārt, jānorāda, ka jaunas sistēmas

ietvaros atkritumu savākšanas transportlīdzekļu skaits būtiski

nemainīsies (šobrīd aptuvenais transportlīdzekļu skaits ir 70-90,

savukārt Koncesijas līgums paredz nodrošināt 80

transportlīdzekļus), attiecīgi, pieņemot, ka tiks nodrošināta

efektīva transportlīdzekļu izmantošana, satiksmē esošo

transportlīdzekļu skaits būtiski neatšķirsies no esošā un līdz ar

to arī arguments par mazākiem sastrēgumiem tieši šī iemesla dēļ

ir apšaubāms. Otrkārt, nav pamata uzskatīt, ka konkurences

apstākļos esošā loģistika ir neefektīva no atkritumu radītāja

skatupunkta. Treškārt, transportlīdzekļu kustības efektivitāte

nav vērtēta atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas zonu ietvaros,

ja Rīgas pilsētā ir vairāk nekā viena atkritumu apsaimniekošanas

zona.

170 Attiecībā uz sesto argumentu (Iespēja samazināt savu

sadzīves atkritumu rēķinu, šķirojot atkritums) - minētais

ieguvums atkritumu radītājiem neizriet no izvēlētā rīcības

modeļa, proti, jau šobrīd atkritumu radītājiem ir iespēja

samazināt savu sadzīves atkritumu rēķinu, šķirojot

atkritumus.

171 Attiecībā uz septīto un astoto argumentu (Jauni videi

draudzīgi atkritumu auto un Jaunas konteineru novietnes un jauni

personalizēti (RFID) konteineri) - uzskaitītos ieguvumus varētu

nodrošināt, izstrādājot un ieviešot noteiktas prasības atkritumu

apsaimniekotajiem, piemēram, izstrādājot prasības par videi

draudzīgu atkritumu auto ieviešanu un specializēto konteineru

izmantošu u.c., tādā veidā varētu sakārtot un modernizēt

atkritumu apsaimniekošanas sistēmu bez nepieciešamības pilnībā

likvidēt konkurenci tirgū.

172 Attiecībā uz devīto argumentu (Sakārtota Vecrīgas

atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra) - Vecrīgas atkritumu

apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanu varētu nodrošināt,

izstrādājot un ieviešot noteiktas prasības atkritumu

apsaimniekotājiem, tādā veidā varētu sakārtot un modernizēt

atkritumu apsaimniekošanas sistēmu bez nepieciešamības pilnībā

likvidēt konkurenci tirgū.

173 KP nesaredz nevienu no izvēlētā rīcības modeļa izrietošu

ieguvumu atkritumu radītājiem, kas pamatotu nepieciešamību slēgt

koncesijas līgumu ar vienu tirgus dalībnieku par visu Rīgas

pilsētas administratīvas teritorijas apsaimniekošanu uz 20

gadiem. Pat ja pastāvētu kāds ar efektivitāti pamatots ieguvums

atkritumu radītājiem, kas izriet vienīgi no konkrēta izvēlētā

rīcības modeļa, atgriežoties pie ceturtā EK definētā kritērija,

vēlreiz jāuzsver, ka, pilnībā likvidējot konkurenci,

monopolstāvoklī esošajam tirgus dalībniekiem vairs nav nekādas

motivācijas turpmāk radīt ar efektivitāti pamatotus ieguvumus un

tos tālāk nodot atkritumu radītājiem.

174 Kopumā var secināt, ka liela daļa uzskaitīto efektivitātes

radīto ieguvumu nav saistīti ar nepieciešamību likvidēt vai pat

mazināt konkurenci tirgū. Proti, ir citas alternatīvas, kas,

nelikvidējot konkurenci tirgū, spētu nodrošināt uzskaitītos

ieguvumus. Piemēram, izstrādājot un ieviešot noteiktas prasības

atkritumu apsaimniekotājiem, varētu sakārtot un modernizēt

atkritumu apsaimniekošanas sistēmu bez nepieciešamības likvidēt

konkurenci tirgū. Šādā veidā ilgtermiņā tiktu nodrošināta gan

efektīva konkurence, gan atkritumu apsaimniekošanas tirgus

attīstība, no kā ieguvēji būtu visi pakalpojuma saņēmēji. Šajā

sakarā uzsverams, ka KP jau iepriekš ir norādījusi uz savām bažām

par atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstību Rīgā, veiktajā

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus uzraudzībā secinot, ka

"tirgus modelis, kur notiek konkurence par tirgu, kas ir

vairāk "ārkārtas modelis" un tiek izvēlēts, ņemot vērā

tirgū pastāvošos specifiskos apstākļus, ilgtermiņā var novest pie

tirgus būtiskas koncentrācijas, jo ļauj ilgstoši tirgū darboties

tikai vienam apsaimniekotājam, kas var dot tam konkurences

priekšrocības turpmākos iepirkumos. Tādējādi tādā tirgū kā,

piemēram, Rīga, konkurences radīšana, ļaujot tirgū darboties

vairākiem komersantiem, var būt efektīvāks līdzeklis, lai

nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmumu attīstību

ilgtermiņā.93"