Par pamatnostādnēm "Veselīgs uzturs (2003.-2013.)"

nosaka, ka Valsts aizsargā cilvēku veselību. Latvijas

1valdībai ir jānodrošina iespējami labāku veselību ikvienam

2Latvijas iedzīvotājam. Veselība pieder ne vien pie cilvēka

3pamattiesībām, bet ir arī pamats dzīves kvalitātei, personīgajai

4un ģimenes labklājībai.

5Veselība ir pamats sabiedrības

6pastāvēšanai kopumā.

7Personas veselības bāzi veido ne

8tikai iedzimtība, sociālie, ekonomiskie, vides un ar dzīves veidu

9saistītie paradumi, bet arvien lielāka nozīme piešķirama

10pilnvērtīgam uzturam un drošai pārtikai visā dzīves gājumā. Romā

111992. gada Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas

12(turpmāk - FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk -

13PVO) Starptautiskajā konferencē par uzturu tika pieņemta pasaules

14deklarācija un uztura rīcības plāns.

15Nepieciešamību visām PVO

16dalībvalstīm izstrādāt pārtikas un uztura rīcības plānu akcentēja

17PVO 2000.gada 14.septembra rezolūcija (EUR/RC 50/R8) "Pārtikas un

18uztura ietekme uz sabiedrības veselību. Pamatojums pārtikas un

19uztura politikai un rīcības plānam PVO Eiropas reģionam 2000. -

202005.g." (The impact of food and nutrition on public health. The

21case for a food and nutrition policy and an action plan for the

22European region WHO 2000 - 2005.).

23Rezolūcijā sabiedrības veselības

24uzlabošanai noteikta nepieciešamība, apvienojot visu valstisko un

25nevalstisko organizāciju pūles, izstrādāt nacionālos veselīga

26uztura rīcības plānus, kas atbilstu katras valsts kultūras,

27sociālajai un ekonomiskajai situācijai.

28Ministru kabinets 2001. gada 6.

29martā apstiprināja Sabiedrības veselības stratēģiju. Stratēģijas

3011. mērķa "Veselīgs dzīves veids" sasniegšanai nepieciešams

31izstrādāt un realizēt rīcības plānu, kas ietvertu veselīga

32uztura, pārtikas drošības un pietiekoša daudzuma kvalitatīvas

33pārtikas nodrošinājuma stratēģiju.

34Veselīga uztura trīs

35priekšnoteikumi ir:

36• kvalitatīva un nekaitīga

37pārtika;

38• pilnvērtīgs uzturs;

39• pārtikas, kura balstīta uz

40vietējo lauksaimniecību, pieejamība katram iedzīvotājam.

41Latvijas iedzīvotāju veselības

42rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā, tādēļ nepieciešams

43sastādīt un realizēt veselīga uztura rīcības plānu, kas balstīts

44uz mūsdienu zinātniski atzītiem veselības veicināšanas principiem

45un pieņemtām uzturvielu normām.

46Pamatnostādņu pamatprincips ir:

47"Veselīgs un pietiekams uzturs - būtisks priekšnosacījums

48iedzīvotāju veselības uzlabošanai.".

491. Uztura

50ietekme uz Latvijas iedzīvotāju veselību

51Šobrīd veselīgam uzturam un

52slimību profilaksei netiek veltīta pietiekama valsts uzmanība. Kā

53liecina sekojošie dati, Latvijas iedzīvotāju mirstības un

54saslimstības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā:

55• vidējais paredzamais jaundzimušo

56mūža ilgums 2000.gadā bija 65 gadi vīriešiem un 76 gadi

57sievietēm, kas ir viens no zemākajiem Eiropā (LM Sociālais

58ziņojums, 2001)

59• vidēji zīdainis Latvijā slimo 2,

6098 reizes gadā;

61• neadekvāts zīdaiņu uzturs

62veicina akūtas respiratoras slimības, alerģiskas saslimšanas,

63zobu kariesu;

64• galvenais nāves cēlonis Latvijā

65ir mirstība no sirds un asinsrites sistēmas slimībām, no tām

66katru gadu mirst apmēram 55% no visu mirušo kopskaita. Nāves

67gadījumu skaits no sirds un asinsrites slimībām ir divas reizes

68augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstīs

69(Tautas veselība un veselības aprūpe Latvijā 1991. -

702000.);

71• mirstība no ļaundabīgiem

72audzējiem vīriešiem bija par 60% augstāka nekā Zviedrijā (1995)

73un par 30% augstāka nekā Somijā (1995) un Norvēģijā (1994)

74(Latvijas vēža reģistra dati, 200.2);

75• saslimstība ar onkoloģiskām

76slimībām no 1990.-1999. gadam palielinājusies vīriešiem par 28,4%

77un sievietēm 33,7% (Latvijas vēža reģistra dati,

782002.);

79• ievērojami palielinājies ar

80uzturu saistīto gremošanas trakta onkoloģisko slimību skaits

81laika posmā no 1990.-1999. gadam. Resnās zarnas vēža slimnieku

82skaits vīriešu vidū pieaudzis 46%, sieviešu - 22,8%, aizkuņģa

83dziedzera vēzis attiecīgi 32,2% un 16,8% (Latvijas vēža

84reģistra dati, 2002.).

85Kā liecina PVO Baltijas valstu

86uztura aptaujas dati, 41 % vīriešu un 33 % sieviešu vecumā no 19

87- 65 gadiem ir palielināta ķermeņa masa, bet 9,5% vīriešu un

8817,4% sieviešu ir aptaukošanās (% no kopējā aptaujāto skaita).

89Personām ar palielinātu ķermeņa masu vai aptaukošanos pieaug

90sirds un asinsrites sistēmas slimību, atsevišķu audzēju, cukura

91diabēta, mugurkaula un locītavu slimību attīstības risks.

92Aptaukošanos vai palielinātu

93ķermeņa masu izraisa ne tikai nepilnvērtīgs uzturs, bet arī

94nepietiekama fiziska slodze. Sekojošie dati liecina, ka Latvijas

95iedzīvotājiem kopumā ir nepietiekama fiziskā aktivitāte:

96• Latvija atrodas priekšpēdējā

97vietā Eiropā pēc tā, cik daudzi 11, 13 un 15 gadus veci bērni

98nodarbojas ar fizkultūru vismaz 2 reizes nedēļā vai ar fiziskām

99aktivitātēm vismaz 2 stundas nedēļā (Health and behaviour

100among young people, WHO, 2000).

101• 30 - 47% no 11 un 13 gadus

102veciem bērniem Latvijā atzīst, ka skatās televizoru 4 vai vairāk

103stundas dienā (Health and behaviour among young people, WHO,

1042000).

105• Latvijā fiziski ļoti aktīvu

106darbu strādā 11,8% vīriešu un 1,8% sieviešu, fiziski aktīvu darbu

107strādā attiecīgi 35,2 % un 17,3 %. Tikai 17% pieaugušo atzīst, ka

108brīvajā laikā regulāri vismaz reizi nedēļā ir fiziski aktīvi

109(piem. skrien vai brauc ar velosipēdu) pietiekoši ilgi, lai

110svīstu. Fiziski neaktīvu brīvā laika pavadīšanu atzīmējusi puse

111no Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem (Nutrition and

112lifestyle in the Baltic republics, WHO 1999.)

113Ikdienas uzturā cilvēks patērē

114dažādus produktus, kuri sastāv no uzturvielām - olbaltumvielām,

115taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām, vitamīniem. Lai izprastu

116uzturvērtību, nepieciešams orientēties to raksturojošos lielumos

117- enerģētiskajā, bioloģiskajā, fizioloģiskajā vērtībā,

118izmantošanas iespējās organismā, nekaitīgumā, uzturvielu

119savstarpējās attiecībās.

120PVO Baltijas valstu uztura

121pētījuma (Nutrition and lifestyle in the Baltic republics, WHO

1221999.) rezultāti liecina, ka veselīga uztura jautājumiem

123Latvijā ir veltīta pārāk maza uzmanība:

124• Tikai 60 % Latvijas iedzīvotāju

125ikdienā patērē uzturā ieteicamo augļu un dārzeņu daudzumu;

126• 60% Latvijas iedzīvotāju kā

127galveno pārtikas izvēles kritēriju min cenu, pievēršot mazāku

128uzmanību veselības apsvērumiem;

129• uzturvielu enerģētiskais

130īpatsvars Latvijas iedzīvotāju uzturā ir 50% ogļhidrātu/13 %

131olbaltumvielu /37 % tauku, kas neatbilst veselīga uztura

132ieteikumiem (Latvijas ārstu žurnāls, 2002.g.

133februāris).

134Šie dati lielā mērā skaidro augsto

135sirds un asinsrites sistēmu slimību un audzēju izplatību

136Latvijā.

137Taukos ietilpstošās neaizstājamās

138polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes ir termiski

139nestabili un oksidēties spējīgi savienojumi, tādēļ tām

140nepieciešama kvalificēta pielietošana. To nenodrošinot, rodas

141veselībai kaitīgi savienojumi (kancerogēni, lipīdu peroksīdi).

142Nepieciešams veidot sabiedrības zināšanas par šiem

143jautājumiem.

144Augļu un dārzeņu lietošana novērš

145mikrouzturvielu deficītu (vitamīni, minerālvielas), aizkavē

146neinfekcijas slimību attīstību. Augļu un dārzeņu šķiedrvielas ir

147atzīti detoksikanti.

148Vismaz 4 reizes nedēļā lietojot

149uzturā pākšaugus, par 22% samazinās sirds un asinsvadu slimību

150risks (Legume consumption and risk of coronary heart disease

151in US men and women. L.Bazzano et al. Arch Intern Med. 2001;

152161:2573-2578).

153Pamatojoties uz Ministru Kabineta

1542001.gada 6.martā akceptētās Sabiedrības veselības stratēģijas

15511. mērķi "Veselīgs dzīves veids", Labklājības ministrija 2001.

156gada 23.augustā ar rīkojumu Nr.233 apstiprināja "Ieteicamās

157enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem". Šo devu

158pielietojums ļaus optimālāk plānot veselīgu uzturu.

1592.Vienotas datu

160bāzes izveidošanas nepieciešamība

161Ar uzturu saistīto veselības riska

162faktoru datu bāzes izveide un uzturēšana nepieciešama, lai būtu

163iespējams dinamiski sekot iedzīvotāju uztura paradumiem,

164veselības riska faktoriem un veselības stāvoklim. Šāda datu bāze

165ļautu tālāk pilnveidot Latvijas uztura politiku.

166Atsevišķas organizācijas veic

167lielu darbu veselības informācijas datu apkopošanā un

168analīzē:

169• Centrālā Statistikas pārvalde

170(turpmāk - CSP) pēta mājsaimniecību budžetu, mātes un bērna

171veselības aprūpi, bērnu dzimstību, mirstību, veselības stāvokli,

172veselības aprūpes sistēmas attīstības tendences;

173• bezpeļņas organizācija

174sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Veselības veicināšanas

175centrs" (turpmāk - VVC) veic atsevišķu veselības riska faktoru

176monitorēšanu dažādu programmu ietvaros;

177• Bezpeļņas organizācija valsts

178akciju sabiedrība "Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju

179aģentūra" izdod "Latvijas veselības aprūpes statistikas

180gadagrāmatu 2000" un "Sabiedrības veselības analīze Latvijā",

181kurā ir iekļauti gan dati par uzturu un fizisko aktivitāti, gan

182riska faktoriem;

183• Rīgas iedzīvotāju sirds un

184asinsvadu slimības un riska faktorus ir pētījis Latvijas

185Kardioloģijas institūts 2000. gadā (Rīgas iedzīvotāju sirds un

186asinsvadu slimības un riska faktori. Latvijas Kardioloģijas

187institūts. Rīga, 2000);

188• Latvijas Medicīnas akadēmijas

189(turpmāk - AML/RSU) Anatomijas un antropoloģijas institūts apkopo

190un analizē datus par bērnu fiziskās attīstības rādītājiem

191(augums, ķermeņa masa);

192• AML/RSU Pediatrijas katedra veic

193pētījumus par skolēnu veselību un veselības paradumiem;

194• Latvijas krūts ēdināšanas

195veicināšanas un aizsardzības biedrība veic pētījumus par bērnu

196zīdīšanas biežumu Latvijā.

197Augšminētie pētījumi papildināmi

198ar informāciju par Latvijas iedzīvotāju asins spiedienu,

199holesterīna līmeni, atsevišķu lipoproteīdu līmeņiem, iedzīvotāju

200antropometriskiem datiem, atsevišķu uzturvielu patēriņu un

201pietiekamību iedzīvotāju uzturā. Šī informācija nepieciešama, lai

202konkretizētu efektīvu profilakses programmu ar uzturu saistītajām

203slimībām.

204Tā kā Latvijā ir nepietiekoša

205informācija par tādiem veselības riska faktoriem kā minerālvielu

206un vitamīnu iespējamo deficītu, tad veselības informācijas

207sistēmā iekļaujami dati par šo rādītāju pētījumiem.

2083. Bērnu

209veselība un uzturs

210Bērnu tiesību aizsardzības likuma