111. pants
nosaka, ka Valsts aizsargā cilvēku veselību. Latvijas

valdībai ir jānodrošina iespējami labāku veselību ikvienam

Latvijas iedzīvotājam. Veselība pieder ne vien pie cilvēka

pamattiesībām, bet ir arī pamats dzīves kvalitātei, personīgajai

un ģimenes labklājībai.

Veselība ir pamats sabiedrības

pastāvēšanai kopumā.

Personas veselības bāzi veido ne

tikai iedzimtība, sociālie, ekonomiskie, vides un ar dzīves veidu

saistītie paradumi, bet arvien lielāka nozīme piešķirama

pilnvērtīgam uzturam un drošai pārtikai visā dzīves gājumā. Romā

1992. gada Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas

(turpmāk - FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk -

PVO) Starptautiskajā konferencē par uzturu tika pieņemta pasaules

deklarācija un uztura rīcības plāns.

Nepieciešamību visām PVO

dalībvalstīm izstrādāt pārtikas un uztura rīcības plānu akcentēja

PVO 2000.gada 14.septembra rezolūcija (EUR/RC 50/R8) "Pārtikas un

uztura ietekme uz sabiedrības veselību. Pamatojums pārtikas un

uztura politikai un rīcības plānam PVO Eiropas reģionam 2000. -

2005.g." (The impact of food and nutrition on public health. The

case for a food and nutrition policy and an action plan for the

European region WHO 2000 - 2005.).

Rezolūcijā sabiedrības veselības

uzlabošanai noteikta nepieciešamība, apvienojot visu valstisko un

nevalstisko organizāciju pūles, izstrādāt nacionālos veselīga

uztura rīcības plānus, kas atbilstu katras valsts kultūras,

sociālajai un ekonomiskajai situācijai.

Ministru kabinets 2001. gada 6.

martā apstiprināja Sabiedrības veselības stratēģiju. Stratēģijas

11. mērķa "Veselīgs dzīves veids" sasniegšanai nepieciešams

izstrādāt un realizēt rīcības plānu, kas ietvertu veselīga

uztura, pārtikas drošības un pietiekoša daudzuma kvalitatīvas

pārtikas nodrošinājuma stratēģiju.

Veselīga uztura trīs

priekšnoteikumi ir:

• kvalitatīva un nekaitīga

pārtika;

• pilnvērtīgs uzturs;

• pārtikas, kura balstīta uz

vietējo lauksaimniecību, pieejamība katram iedzīvotājam.

Latvijas iedzīvotāju veselības

rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā, tādēļ nepieciešams

sastādīt un realizēt veselīga uztura rīcības plānu, kas balstīts

uz mūsdienu zinātniski atzītiem veselības veicināšanas principiem

un pieņemtām uzturvielu normām.

Pamatnostādņu pamatprincips ir:

"Veselīgs un pietiekams uzturs - būtisks priekšnosacījums

iedzīvotāju veselības uzlabošanai.".

1. Uztura

ietekme uz Latvijas iedzīvotāju veselību

Šobrīd veselīgam uzturam un

slimību profilaksei netiek veltīta pietiekama valsts uzmanība. Kā

liecina sekojošie dati, Latvijas iedzīvotāju mirstības un

saslimstības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā:

• vidējais paredzamais jaundzimušo

mūža ilgums 2000.gadā bija 65 gadi vīriešiem un 76 gadi

sievietēm, kas ir viens no zemākajiem Eiropā (LM Sociālais

ziņojums, 2001)

• vidēji zīdainis Latvijā slimo 2,

98 reizes gadā;

• neadekvāts zīdaiņu uzturs

veicina akūtas respiratoras slimības, alerģiskas saslimšanas,

zobu kariesu;

• galvenais nāves cēlonis Latvijā

ir mirstība no sirds un asinsrites sistēmas slimībām, no tām

katru gadu mirst apmēram 55% no visu mirušo kopskaita. Nāves

gadījumu skaits no sirds un asinsrites slimībām ir divas reizes

augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstīs

(Tautas veselība un veselības aprūpe Latvijā 1991. -

2000.);

• mirstība no ļaundabīgiem

audzējiem vīriešiem bija par 60% augstāka nekā Zviedrijā (1995)

un par 30% augstāka nekā Somijā (1995) un Norvēģijā (1994)

(Latvijas vēža reģistra dati, 200.2);

• saslimstība ar onkoloģiskām

slimībām no 1990.-1999. gadam palielinājusies vīriešiem par 28,4%

un sievietēm 33,7% (Latvijas vēža reģistra dati,

2002.);

• ievērojami palielinājies ar

uzturu saistīto gremošanas trakta onkoloģisko slimību skaits

laika posmā no 1990.-1999. gadam. Resnās zarnas vēža slimnieku

skaits vīriešu vidū pieaudzis 46%, sieviešu - 22,8%, aizkuņģa

dziedzera vēzis attiecīgi 32,2% un 16,8% (Latvijas vēža

reģistra dati, 2002.).

Kā liecina PVO Baltijas valstu

uztura aptaujas dati, 41 % vīriešu un 33 % sieviešu vecumā no 19

- 65 gadiem ir palielināta ķermeņa masa, bet 9,5% vīriešu un

17,4% sieviešu ir aptaukošanās (% no kopējā aptaujāto skaita).

Personām ar palielinātu ķermeņa masu vai aptaukošanos pieaug

sirds un asinsrites sistēmas slimību, atsevišķu audzēju, cukura

diabēta, mugurkaula un locītavu slimību attīstības risks.

Aptaukošanos vai palielinātu

ķermeņa masu izraisa ne tikai nepilnvērtīgs uzturs, bet arī

nepietiekama fiziska slodze. Sekojošie dati liecina, ka Latvijas

iedzīvotājiem kopumā ir nepietiekama fiziskā aktivitāte:

• Latvija atrodas priekšpēdējā

vietā Eiropā pēc tā, cik daudzi 11, 13 un 15 gadus veci bērni

nodarbojas ar fizkultūru vismaz 2 reizes nedēļā vai ar fiziskām

aktivitātēm vismaz 2 stundas nedēļā (Health and behaviour

among young people, WHO, 2000).

• 30 - 47% no 11 un 13 gadus

veciem bērniem Latvijā atzīst, ka skatās televizoru 4 vai vairāk

stundas dienā (Health and behaviour among young people, WHO,

2000).

• Latvijā fiziski ļoti aktīvu

darbu strādā 11,8% vīriešu un 1,8% sieviešu, fiziski aktīvu darbu

strādā attiecīgi 35,2 % un 17,3 %. Tikai 17% pieaugušo atzīst, ka

brīvajā laikā regulāri vismaz reizi nedēļā ir fiziski aktīvi

(piem. skrien vai brauc ar velosipēdu) pietiekoši ilgi, lai

svīstu. Fiziski neaktīvu brīvā laika pavadīšanu atzīmējusi puse

no Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem (Nutrition and

lifestyle in the Baltic republics, WHO 1999.)

Ikdienas uzturā cilvēks patērē

dažādus produktus, kuri sastāv no uzturvielām - olbaltumvielām,

taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām, vitamīniem. Lai izprastu

uzturvērtību, nepieciešams orientēties to raksturojošos lielumos

- enerģētiskajā, bioloģiskajā, fizioloģiskajā vērtībā,

izmantošanas iespējās organismā, nekaitīgumā, uzturvielu

savstarpējās attiecībās.

PVO Baltijas valstu uztura

pētījuma (Nutrition and lifestyle in the Baltic republics, WHO

1999.) rezultāti liecina, ka veselīga uztura jautājumiem

Latvijā ir veltīta pārāk maza uzmanība:

• Tikai 60 % Latvijas iedzīvotāju

ikdienā patērē uzturā ieteicamo augļu un dārzeņu daudzumu;

• 60% Latvijas iedzīvotāju kā

galveno pārtikas izvēles kritēriju min cenu, pievēršot mazāku

uzmanību veselības apsvērumiem;

• uzturvielu enerģētiskais

īpatsvars Latvijas iedzīvotāju uzturā ir 50% ogļhidrātu/13 %

olbaltumvielu /37 % tauku, kas neatbilst veselīga uztura

ieteikumiem (Latvijas ārstu žurnāls, 2002.g.

februāris).

Šie dati lielā mērā skaidro augsto

sirds un asinsrites sistēmu slimību un audzēju izplatību

Latvijā.

Taukos ietilpstošās neaizstājamās

polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes ir termiski

nestabili un oksidēties spējīgi savienojumi, tādēļ tām

nepieciešama kvalificēta pielietošana. To nenodrošinot, rodas

veselībai kaitīgi savienojumi (kancerogēni, lipīdu peroksīdi).

Nepieciešams veidot sabiedrības zināšanas par šiem

jautājumiem.

Augļu un dārzeņu lietošana novērš

mikrouzturvielu deficītu (vitamīni, minerālvielas), aizkavē

neinfekcijas slimību attīstību. Augļu un dārzeņu šķiedrvielas ir

atzīti detoksikanti.

Vismaz 4 reizes nedēļā lietojot

uzturā pākšaugus, par 22% samazinās sirds un asinsvadu slimību

risks (Legume consumption and risk of coronary heart disease

in US men and women. L.Bazzano et al. Arch Intern Med. 2001;

161:2573-2578).

Pamatojoties uz Ministru Kabineta

2001.gada 6.martā akceptētās Sabiedrības veselības stratēģijas

11. mērķi "Veselīgs dzīves veids", Labklājības ministrija 2001.

gada 23.augustā ar rīkojumu Nr.233 apstiprināja "Ieteicamās

enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem". Šo devu

pielietojums ļaus optimālāk plānot veselīgu uzturu.

2.Vienotas datu

bāzes izveidošanas nepieciešamība

Ar uzturu saistīto veselības riska

faktoru datu bāzes izveide un uzturēšana nepieciešama, lai būtu

iespējams dinamiski sekot iedzīvotāju uztura paradumiem,

veselības riska faktoriem un veselības stāvoklim. Šāda datu bāze

ļautu tālāk pilnveidot Latvijas uztura politiku.

Atsevišķas organizācijas veic

lielu darbu veselības informācijas datu apkopošanā un

analīzē:

• Centrālā Statistikas pārvalde

(turpmāk - CSP) pēta mājsaimniecību budžetu, mātes un bērna

veselības aprūpi, bērnu dzimstību, mirstību, veselības stāvokli,

veselības aprūpes sistēmas attīstības tendences;

• bezpeļņas organizācija

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Veselības veicināšanas

centrs" (turpmāk - VVC) veic atsevišķu veselības riska faktoru

monitorēšanu dažādu programmu ietvaros;

• Bezpeļņas organizācija valsts

akciju sabiedrība "Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju

aģentūra" izdod "Latvijas veselības aprūpes statistikas

gadagrāmatu 2000" un "Sabiedrības veselības analīze Latvijā",

kurā ir iekļauti gan dati par uzturu un fizisko aktivitāti, gan

riska faktoriem;

• Rīgas iedzīvotāju sirds un

asinsvadu slimības un riska faktorus ir pētījis Latvijas

Kardioloģijas institūts 2000. gadā (Rīgas iedzīvotāju sirds un

asinsvadu slimības un riska faktori. Latvijas Kardioloģijas

institūts. Rīga, 2000);

• Latvijas Medicīnas akadēmijas

(turpmāk - AML/RSU) Anatomijas un antropoloģijas institūts apkopo

un analizē datus par bērnu fiziskās attīstības rādītājiem

(augums, ķermeņa masa);

• AML/RSU Pediatrijas katedra veic

pētījumus par skolēnu veselību un veselības paradumiem;

• Latvijas krūts ēdināšanas

veicināšanas un aizsardzības biedrība veic pētījumus par bērnu

zīdīšanas biežumu Latvijā.

Augšminētie pētījumi papildināmi

ar informāciju par Latvijas iedzīvotāju asins spiedienu,

holesterīna līmeni, atsevišķu lipoproteīdu līmeņiem, iedzīvotāju

antropometriskiem datiem, atsevišķu uzturvielu patēriņu un

pietiekamību iedzīvotāju uzturā. Šī informācija nepieciešama, lai

konkretizētu efektīvu profilakses programmu ar uzturu saistītajām

slimībām.

Tā kā Latvijā ir nepietiekoša

informācija par tādiem veselības riska faktoriem kā minerālvielu

un vitamīnu iespējamo deficītu, tad veselības informācijas

sistēmā iekļaujami dati par šo rādītāju pētījumiem.

3. Bērnu

veselība un uzturs

Bērnu tiesību aizsardzības likuma