3. pants

Normatīvo aktu regulējums

Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā iekļauto

šī panta ģenerālklauzulu "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas

brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis

vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (..) 7) darbībām

(bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt

kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus

dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū".

Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.797

"Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu

Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās

aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) attiecas uz

atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām

atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos

ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

vienošanās tās tradicionālajā izpratnē.

Noteikumi Nr.797 nosaka, ka par vertikālām vienošanām tiek

atzītas tādas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus

dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā

ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz vienošanās

preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem. Ņemot vērā, ka

konkrētās Lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tā

neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu (neveidojas

tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece

tiek pirkta un tālāk pārdota)17,

tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos,

kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos

ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par

vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Konkrētā

vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē

horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā

izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz

horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc

konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta

iniciators, t.i., PALINK grupas uzņēmumi, ir uzskatāms par

ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās

rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Vienošanās

starp PALINK grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst

Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta

ģenerālklauzulai, jo ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus

dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas

horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus, līdz ar to uz to ir

attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie

ierobežojumi.

Konkurences likuma interpretāciju ir nostiprinājis LR

Augstākās tiesas Senāts, pieņemot spriedumu18,

kas veido judikatūru attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta

piemērošanu. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanā

ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Tiesību normas

prasa, lai aizliegtās vienošanās mērķis būtu vērsts uz

konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai vienošanās

sekas izpaustos kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā

tiesību norma ir tulkojama un piemērojama Konkurences likuma

2.pantā noteiktā šā likuma mērķa sasniegšanas nodrošināšanas

gaismā. No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta

izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

1.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru

mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas.

Vienošanās par 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā paredzētajām

darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas,

jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret

konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana. Konkurences padome norāda, ka

Lietai ir līdzīgi faktiskie apstākļi, kādi tika konstatēti Rimi

lēmumā un Maxima lēmumā. Konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva

pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

7.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav

jāpierāda. PALINK grupas uzņēmumu un iznomātāju noslēgtajos

līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības

vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības

centrā un piešķir PALINK grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu

platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, uzskatāms par

vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un

atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā

noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam.

Ievērojot, ka PALINK grupa un iznomātāji nav uzskatāmi par

vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta

izpratnē, noslēgtajos līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs

ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem, bet arī

nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu

uzņēmējdarbību.

Jānorāda, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā C-8/08

ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir

mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas",

nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem

jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei

kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus

dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu

līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka

iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts

mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas.

Konkurences padomes ieskatā minētās vienošanās un tajās

ietvertie ierobežojošie līguma punkti ir radījuši tādus

konkurences apstākļus citiem tirgus dalībniekiem iekļūšanai

konkrētajā tirgū, kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem

apstākļiem.

Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas

7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus

dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis

kā konkrēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska

apgrūtināšana, bet gan vienošanās ar mērķi šādu apgrūtinājumu

radīt19.