5. pants

SIA "PALINK"

viedoklis

Konkurences padome 2011.gada 9.decembrī saņēma vēstuli

Nr.01-353/2011, kurā SIA "PALINK" pauž savu viedokli

Lietā un sniedz detalizētu argumentāciju kāpēc PALINK grupas

nomas līgumi nevar tikt uzskatīti par per se aizliegtiem

atbilstoši esošajiem (vietējiem un Eiropas Savienības)

konkurences tiesību regulējumam.

SIA "PALINK" izteiktais viedoklis:

"(..)2. PALINK grupas līgumi

nevar tikt uzskatīti par per se aizliegtiem atbilstoši esošajam

(vietējam un Eiropas) konkurences tiesību regulējumam

No Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas ģenerālklauzulas izriet, ka par pārkāpuma esamību

var liecināt vienošanās nosacījumu mērķis vai sekas, kuru

rezultātā tiek kavēta, ierobežota vai deformēta konkurence

konkrētajā tirgū.

Pamatojoties uz Konkurences likuma

23.panta ceturtās daļas 2.punktu, "Konkurences padome var

neierosināt lietu, ja (..) 2) iespējamais pārkāpums ir

maznozīmīgs - ar to nav nodarīts vai nevar tikt nodarīts būtisks

kaitējums konkurencei". Interpretējot šo normu kopsakarā ar

Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētājiem aizlieguma

pārkāpumiem, secināms, ka negatīvai ietekmei (potenciālai -

"pēc mērķa" vai reālai - "pēc sekām") uz

konkurenci jābūt būtiskai (ievērojamai), lai tas būtu par pamatu

lietas ierosināšanai un attiecīgi - pārkāpuma esamības

konstatēšanai. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertie

aizliegumi pēc sava satura un būtības atspoguļo Līguma par

Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā - LESD) 101.panta

pirmo daļu31.

Līdz ar to argumentācija par to, ka PALINK grupas līgumi var tikt

atbrīvoti no vienošanās aizlieguma, var atsaukties uz Eiropas

Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas praksi.

Saskaņā ar Eiropas

Komisijas paziņojumu par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas būtiski

neierobežo konkurenci saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas

līguma 81.panta 1.punktu (Līguma par Eiropas Savienības darbību

101.panta 1.punktu) (de minimis)32

(turpmāk tekstā -

"Komisijas Paziņojums") tirgus dalībnieku vienošanās,

t.sk., ierobežojošie nosacījumi tirdzniecības platības nomas

līgumos, nespēj būtiski ietekmēt konkurenci, ja šo tirgus

dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz noteiktus sliekšņus, kas

atšķiras atkarībā no tirdzniecības līmeņiem, kuros tie darbojas.

Ja vienošanos slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiskie vai

potenciālie konkurenti kādā no konkrētajiem tirgiem (horizontālā

vienošanās), kopējā tirgus daļa, kas ir vienošanās pusēm,

nepārsniedz 10% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru vienošanās

skar33. Ja vienošanos slēdz starp uzņēmumiem, kas nav

faktiskie vai potenciālie konkurenti kādā no šiem tirgiem (starp

nekonkurējošām pusēm), tirgus daļa katrai līguma pusei nedrīkst

pārsniedz 15% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru skar

vienošanās34. Paralēlu nolīgumu tīklu kumulatīva tirgus

ierobežošanas efekta esamības gadījumā iepriekš minēto tirgus

daļu samazina līdz 5%35.

2.2. De minimis

doktrīnas piemērošana attiecībā uz PALINK nomas

līgumiem

Atbilstoši Komisijas paziņojuma

7.punkta redakcijai36:

"Komisija uzskata, ka nolīgumi

starp uzņēmumiem, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm,

ievērojami neietekmē konkurenci 81. panta 1. punkta nozīmē,

ja:

a) kopējā tirgus daļa, kas pieder

nolīguma pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā attiecīgajā tirgū, kuru

nolīgums skar, ja nolīgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiski vai iespējami

konkurenti kādā no šiem tirgiem (nolīgumi starp

konkurentiem);

b) tirgus daļa, kas pieder katrai

nolīguma pusei, nepārsniedz 15% jebkurā attiecīgajā tirgū, kuru

nolīgums skar, ja nolīgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiski vai iespējami

konkurenti kādā no šiem tirgiem (nolīgumi starp

nekonkurējošām

pusēm)".

Tādējādi secināms, ka, lai

piemērotu Komisijas paziņojuma atbrīvojumu no vienošanās

aizlieguma, ir jāsaprot, vai attiecīgā vienošanās ir noslēgta

starp esošajiem/ potenciālajiem konkurentiem vai starp tirgus

dalībniekiem, kas nav esošie/ potenciālie konkurenti. Komisija

nenorāda arī uz nepieciešamību vērtēt konkrēto tirgu un

vienošanās ietekmi uz to, ja vienošanās dalībnieku tirgus daļas

nepārsniedz Komisijas paziņojumā norādītos sliekšņus. No minētā

izriet, ka normas līgumi var tikt kvalificēti kā "vienošanās

starp tirgus dalībniekiem, kas nav faktiski vai iespējami

konkurenti tirgos, kurus var potenciāli ietekmēt

vienošanās". Līdz ar to, piemērojot de minimis doktrīnu

attiecībā uz SIA "PALINK" nomas līgumiem, būtu

jāattiecina 15% slieksnis.

2.3. Priekšnoteikumi Konkurences

likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu konstatēšanai

No Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas redakcijas izriet, ka ierobežojošu nosacījumu

iekļaušana nomas līgumos pati par sevi nav uzskatāma par

Konkurences likuma pārkāpumu; pārkāpuma konstatācijai ir

nepieciešams pierādīt, ka ierobežojošie nosacījumi pēc mērķa vai pēc sekām spēj

negatīvi ietekmēt konkurenci.

Lai pierādītu negatīvu ietekmi uz

konkurenci pēc mērķa, jāvērtē konkrētā nomas līguma nosacījumi,

ievērojot šo nosacījumu piemērošanu ekonomiskajā kontekstā, t.i.,

kādā veidā līguma nosacījumu piemērošana var ietekmēt atsevišķus

tirgus dalībniekus un konkurenci konkrētajā tirgū kopumā.

Tādējādi līgumslēdzēju pušu subjektīvie mērķi nav ņemami vērā.

Tiklīdz var konstatēt, ka līguma nosacījumi pēc savas būtības un

ārējās izpausmes ir uzskatāmi par tādiem, kas var ievērojami

kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, nav

nepieciešamības turpināt nosacījumu analīzi "pēc

sekām"37.

Saskaņā ar Eiropas Savienības

Tiesas praksi par vienošanām, kuras "pēc mērķa" kavē,

ierobežo vai deformē konkurenci ir uzskatāmas šādas

vienošanās:

1) vienošanās starp konkurentiem par cenas

fiksēšanu, tirgus sadali, kvotu uzspiešanu vai cita veida

vienošanās, kas ierobežo ražošanas vai realizācijas

apjomus38

tiek automātiski

uzskatītas par tādām, kas pēc sava mērķa būtiski ierobežo, deformē vai

kavē konkurenci39.

2) vienošanās, kas tiek slēgtas starp nekonkurējošām pusēm,

kas pats par sevi jau mazāk liecina par to, ka vienošanās var

tikt uzskatīta par konkurenci kavējošu, ierobežojošu vai

deformējošu pēc sava mērķa. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas

praksi par vertikālām vienošanām, kas pēc mērķa automātiski ir

uzskatāmas par tādām, kas negatīvi ietekmē konkurenci konkrētajā

tirgū ir uzskatāmas vienošanās par minimālās tālākpārdošanas

cenas noteikšanu40

un vienošanās par absolūtas teritoriālās aizsardzības piešķiršanu

izplatītājam (jeb ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās),

kas izslēdz paralēlo tirdzniecību41.

Vērtējot iepriekš minēto Eiropas

Savienības Tiesas praksi kopsakarā ar Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas formulējumu, var secināt, ka par konkurenci

kavējošām, ierobežojošām vai deformējošām pēc savas būtības (pēc

mērķa) varētu būt uzskatāmas Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vienošanās, neatkarīgi no tā,

vai vienošanās ir slēgta starp konkurentiem vai starp

nekonkurējošām pusēm.

Līdzīgs secinājums izriet no

nacionālā konkurences tiesību regulējuma, proti, Ministru

kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.797 "Noteikumi

par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences

likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās

aizliegumam" (turpmāk tekstā - "MK noteikumi

Nr.797") normām un Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

noteikumu Nr.798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo

sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta

pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk

tekstā - "MK noteikumi Nr.798") normām:

a) Pirmkārt, no minēto normatīvo aktu nosaukumiem

var secināt, ka likumdevējs ir paredzējis atbrīvojumus no

vienošanās aizlieguma, kas ir ietverts Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā. Līdz ar to nav pamata

secinājumam, ka pilnīgi visi Konkurences likuma 11.panta pirmajā

daļā ietvertie aizliegumi automātiski ir uzskatāmi par

tādiem, kas pēc sava mērķa spēj būtiski kavēt, ierobežot vai

deformēt konkurenci.

b) Otrkārt, ir loģiski secināt, ka, izdodot MK

noteikumus nr.797 un 798, kas paredz izņēmumus no kopējā

vienošanās aizlieguma principa, likumdevējs tieši gribējis

nošķirt tirgus dalībnieku vienošanās, kuras automātiski pēc sava

mērķa ir uzskatāmas par aizliegtām, bez nepieciešamības veikt

papildu analīzi, no vienošanām, kuras var tikt atbrīvotas no

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā noteiktā

vienošanās aizlieguma, tālāk vērtējot to ietekmi uz konkurenci

pēc sekām.

MK noteikumu Nr.797 8. un

12.punkts skaidri nosaka, kādas vienošanās nevar tikt atbrīvotas no

vienošanās aizlieguma, proti, tās ir vienošanās par

tālākpārdošanas cenas noteikšanu (8.1.punkts)42

un vienošanās par tirgus sadali (8.2.-8.5.punkts,

12.1.-12.3.punkts)43.

Tādējādi par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu

pēc mērķa var tikt automātiski uzskatītas tirgus dalībnieku (kas

nav konkurenti) vienošanās, kas paredzētas Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā.

MK noteikumi Nr.798 paredz

atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma atsevišķām tirgus dalībnieku

horizontālajām sadarbības vienošanām. Noteikumi nošķir tirgus

dalībnieku horizontālās sadarbības vienošanās44

no horizontālās karteļa vienošanās45,

norādot, ka "horizontālā sadarbības vienošanās tiek pakļauta vienošanās

aizliegumam, ja tā tieši vai netieši satur horizontālo

karteļa vienošanos (..)"46.

Tādējādi par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu

pēc mērķa var tikt automātiski uzskatītas konkurentu vienošanās,

kas paredzētas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-3. un

5.punktā, ja iespējams konstatēt, ka šīs vienošanās atbilst

karteļa vienošanās pazīmēm.

2.4. Ierobežojošu nosacījumu

esamības attaisnojums

(…)

SIA "PALINK" uzskata, ka

no KP [Rimi] Lēmuma var netieši secināt, ka konkurenci var kavēt,

ierobežot un/vai deformēt tādi iznomātāja un nomnieka sadarbības

nosacījumi, kas potenciāli ir vērsti pret mazumtirgotājiem, kam

ir vājas pozīcijas tirgū, kā arī pret specializēta tipa

veikaliem, tādējādi tiem neļaujot stiprināt savas pozīcijas tirgū

un attiecīgi - nodrošināt pietiekamu pretsvaru tirgus līderiem -

SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia" -

un spēku līdzsvaru tirgū. Savukārt ierobežojošie nosacījumi, kas

ir ietverti mazumtirgotāju ar vājām tirgus pozīcijām nomas

līgumos, un kas tiešā veidā ir vērsti pret tirgus līderiem (SIA

"MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"), var

tikt attaisnoti ar minēto mazumtirgotāju centieniem aizsargāt

savas investīcijas un tādējādi nodrošināt sava biznesa attīstību

konkrētajā tirgū.

Tātad teorētiski var nošķirt divu

veidu nomas līgumu ierobežojošus nosacījumus, proti:

1) tie, kas vērsti pret

mazumtirgotājiem, kam ir vājas pozīcijas tirgū, un pret

specializēta tipa veikaliem, tādējādi ierobežojot minēto tirgus

dalībnieku attīstību konkrētajā tirgū. Šādu ierobežojošu

nosacījumu esamības potenciālās sekas tirgū ir konkurences

ierobežošana, kas ir priekšnoteikums Konkurences likuma 11.panta

pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpuma konstatēšanai.

2) tie, kas vērsti pret tirgus

līderiem (SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI

Latvia"), lai aizsargātu savas investīcijas un tādējādi

nodrošinātu savu attīstību konkrētajā tirgū. Šajā gadījumā

ierobežojošie nosacījumi ir uzskatāmi par aizsargmehānismu, kas

nodrošina mazumtirgotājam iespēju ilgtermiņā plānot savu darbību

tirgū un mazināt zaudējumu un bankrotēšanas riskus.

Ņemot vērā to, ka otrās kategorijas

nomas līgumu un attiecīgi - tajos ietverto ierobežojošo

nosacījumu mērķis ir preventīvi aizsargāt sevi no teorētiskas

ļaunprātīgas uzvedības no tirgus līderu (SIA "MAXIMA

Latvija" un SIA "RIMI Latvia") puses, secināms, ka

šādu aizsardzības mehānismu var izmantot tirgus

dalībnieki-mazumtirgotāji, kam ir vājas pozīcijas tirgū un līdz

ar to tie nevar tikt uzskatīti par tirgus līderiem, un kam

tādējādi tiks nodrošināta iespēja veidot pretsvaru SIA

"MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia".

(..)"

Izvērtējot SIA "PALINK" argumentus, Konkurences

padome, pirmkārt, norāda, ka šajā gadījumā tā nepiemēro Līguma

par Eiropas Savienība darbību 101.pantu, bet gan Konkurences

likuma 11.pantu un minētā panta dispozīcija neietver kā

kvalifikācijas pazīmi konstatēt būtisku ietekmi uz

konkurenci.

Otrkārt, lai piemērotu Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu,

ir nepieciešams konstatēt mērķi vai sekas, kas ir vērstas pret

konkurenci.

Konkurences padome norāda, ka vienošanās par Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā paredzētajām darbībām ir

aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas, jo šo

darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret konkurenci

un to sekas parasti ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana. Papildus tam Konkurences padome norāda, ka iepriekš

divos līdzīgos gadījumos ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem

Konkurences padome vienā no gadījumiem t.i., RIMI bija

konstatējusi arī negatīvās sekas. Līdz ar to secināms, ka,

konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību

mērķis jau pats par sevi (per se) ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. PALINK

grupas uzņēmumu un iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais

punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt

par citu nomas platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir

PALINK grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību

iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, Konkurences padomes

ieskatā ir uzskatāms par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļa 7.punktā noteiktajam.

Vienlaicīgi norādāms, ka Noteikumi Nr.797 attiecas uz

atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām

atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos

ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem

noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla

vienošanās tās tradicionālajā izpratnē, t.i., konkrētās Lietas

ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tās neietver vienošanos

par preču pirkšanu vai pārdošanu - neveidojas tradicionālā preces

vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk

pārdota, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu

vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to

tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par

vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē.

Konkurences padome papildus skaidro, ka, izvērtējot Lietas

apstākļus, ņem vērā to, ka visos tirdzniecības centros, kuru

telpu nomas līgumi bija spēkā esoši un saturēja Konkurences

likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus bez

SIA "PALINK" bija arī citi telpu nomnieki. Vienlaikus

Konkurences padome norāda, ka, lai izpildītos Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē

mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto

vienošanos gadījumos starp PALINK grupas uzņēmumiem un

iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis.

Lietā ir konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst

Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi

vienošanās starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem.

Konkrētā vienošanās ir tāda vienošanās, kura ietekmē horizontālās

attiecībās starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē

vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz

horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc

konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta

iniciators, t.i., PALINK grupas uzņēmumi, ir uzskatāmas par

ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās

rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Šajā

gadījumā vienošanās starp PALINK grupas uzņēmumiem un

iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un

11.panta ģenerālklauzulai, t.i., vienošanās ir noslēgta starp

diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī vienošanās rada

nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus un

līdz ar to uz to attiecas visi Konkurences likumā noteiktie

ierobežojumi un konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam

un līdz ar to šādas vienošanās sekas īpaši nav jāpierāda.

Papildus norādāms, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā

C-8/08 ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru

pamatā ir mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir

sekas", nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp

uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par

konkurencei kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi

tirgus dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu

līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka

iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts

mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas.

Konkurences padome ņem vērā, ka SIA "PALINK"

nosūtīja sadarbības partneriem vēstules, ar ierosinājumu grozīt

esošos līgumus un izslēgt ierobežojošos punktus.