3. pants

(5) AKKA/LAA noteiktie

autoratlīdzības tarifi par muzikālu darbu izpildījumu veikalos un

klientu apkalpošanas zālēs

AKKA/LAA kopš 01.01.2011. noteikusi šādus autoratlīdzības

tarifus par muzikālo darbu izpildījumu veikalos un klientu

apkalpošanas zālēs:

Tabula Nr.1

Telpas platība m²

Maksājums gadā (latos)

1-30

45,00

31-50

55,00

51-80

80,00

81-100

100,00

101-150

135,00

151-200

160,00

201-300

210,00

301-500

275,00

501-750

315,00

751-1000

355,00

1001-1250

395,00

1251-1500

435,00

1501-1750

475,00

1751-2000

515,00

2001-2500

643,75

2501-3000

772,50

3001-3500

901,25

3501-4000

1030,00

4001-4500

1158,75

4501-5000

1287,50

5001-6000

1545,00

6001-7000

1802,50

7001-8000

2060,00

8001-9000

2317,50

9001-10 000

2575,00

Ls 257,50 par katru 1000 m² soli virs

10 000 m²

(6) Metodika tarifu pamatotības

izvērtēšanai

KL 13.panta pirmās daļas 4.punkts analogi LESD 102.panta a)

apakšpunktam aizliedz tirgus dalībniekam ļaunprātīgi izmantot

savu dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgas pārdošanas

cenas. Pārmērīgu cenu piemērošana uzskatāma par dominējošā

stāvoklī esoša tirgus dalībnieka ekspluatējošām darbībām, kas

vērstas pret citiem tirgus dalībniekiem, gūstot lielāku labumu

nekā tas būtu iespējams, tirgus dalībniekam neesot dominējošā

stāvoklī.

KP 01.12.2008. pieņēma lēmumu Nr.E02-120, kurā konstatēja KL

13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu AKKA/LAA darbībās.

Lēmumā salīdzināti Latvijā piemērotie autoratlīdzības tarifi

tirdzniecības vietās ar Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem

tarifiem un konstatēts, ka gada maksa par muzikālo darbu publisko

izpildījumu Latvijā ir vairākas reizes augstāka nekā Igaunijā un

Lietuvā. Lēmuma 11.punktā norādīts, ka vērtējot tāda veida

cenas (tarifus), kas nebalstās uz izmaksu aprēķina principiem,

bet uz nemateriālu ekonomisko vērtību, [KP] uzskata, ka ir

pamatoti, veicot tarifu izvērtēšanu, salīdzināt valstis, kur par

analoģisku "pakalpojumu" tiek piemērots tarifs, kas

balstīts uz analoģiskiem aprēķina kritērijiem (veikala platība).

Turklāt, šīs valstis (Lietuva, Latvija, Igaunija) ir viena

reģiona valstis, un ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā ir

savstarpēji salīdzināmas.

Administratīvās apgabaltiesas 11.12.2009. spriedumā lietā

Nr.A43003309 norādīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir

salīdzināmas, vadoties no valstu teritorijas platības,

iedzīvotāju skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ekonomiskās

attīstības līmeņa un minētais fakts pamatoti minēts Lēmumā.

Eiropas Kopienu Tiesas spriedumā lietā Lucazeau v SACEM (..)

norādīts, ka ir pamatoti salīdzināt tarifu dažādās dalībvalstīs,

ja salīdzināma tarifa veidošanas kritēriji ir analoģiski,

attiecīgi ir pamatoti veikt tarifa

salīdzināšanu.

Savukārt LR Augstākās tiesas 03.12.2010. spriedumā

Nr.SKA-304/2010 norādīts, ka ir izmantojama konkurences

kritēriju salīdzinoša attiecināšana uz citiem, salīdzināmiem

tirgiem, tostarp izmantojamas salīdzināmu tirgus dalībnieku

noteiktās cenas (..). Ja šīs cenas salīdzinājumā ar citām

dalībvalstīm ir būtiski augstākas, tas ir indikators, ka

dominance izmantota ļaunprātīgi, ja vien tirgus dalībnieks spēj

šo atšķirību objektīvi pamatot (..). Eiropas Savienības Tiesa

līdz šim nav ierobežojusi vai definējusi salīdzināmos tirgus,

vien norādījusi, ka tie ir dalībvalstu tirgi. No šīs norādes, kas

ietverta arī Eiropas Savienības Tiesas 1989.gada 13.jūlija

spriedumā apvienotajās lietās (..) Lucazeau v. SACEM, nav

izdarāms tālāks secinājums, ka salīdzināmie tirgi vienmēr ir visu

Eiropas Savienības dalībvalstu tirgi. Ir jāievēro arī

salīdzināšanai ņemamo tirgu ekonomiskās īpatnības, jo ne visas

dalībvalstis ir ar vienādu ekonomiskās attīstības līmeni; biežāk

šādi salīdzināmi tirgi atrodas viena reģiona ietvaros vai

veidojušies vēsturiski.

Eiropas Kopienas Tiesa 06.02.2003. spriedumā lietā Nr.C-245/00

SENA (turpmāk tekstā - SENA lieta), izskatot strīdu

par raidorganizācijām piemērotajiem tarifiem, kas maksājami

izpildītāju un producentu asociācijai, 41.punktā ir devusi

norādes, kas varētu kalpot par pamatu tarifu noteikšanai.

Tiesa cita starpā norādījusi, ka vērā ņemams faktors ir līdzīgi

tarifi citās dalībvalstīs, kas robežojas ar attiecīgo valsti.

AKKA/LAA 21.02.2012. tikšanās laikā KP apstrīdēja šo

interpretāciju, jo Nīderlandes tiesa vien teikusi, ka drīkst ņemt

vērā kaimiņvalstu tarifus un daudzos gadījumos ir pamatoti tos

ņemt vērā, bet tas nekādā ziņā neierobežo iespēju lūkoties arī uz

citu valstu tarifiem. Tomēr KP ieskatā šāda Eiropas Kopienas

Tiesas norāde var kalpot par svarīgu argumentu gan tamlīdzīgu

tarifu noteikšanā, gan to

izvērtēšanā.

Vērtējot netaisnīgas cenas esamību par intelektuālā īpašuma

izmantošanu, parasti nevar izmantot preces saražošanai ieguldītā

darba saimniecisko vērtību pēc izmaksu aprēķināšanas metodes.

Tomēr cenu taisnīgumu intelektuālam darbam var vērtēt arī no tā

izmantotāju puses, proti, kāda ir preces saimnieciskā vērtība tās

lietotājam. Lai gan arī šis ir nenoteikts kritērijs preces

vērtības noteikšanā, tomēr tas precīzāk atspoguļo vispārējo

kolektīvo pārvaldījumu organizāciju praksi piemērot tarifus pēc

klientu grupām, kuras tiek veidotas pēc salīdzināmām ar

autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas veidiem un nozīmi

klientu saimnieciskajā darbībā. Tāpēc, ja tiek izmantota cenu

salīdzināšanas metode par līdzvērtīgām precēm citos konkrētajos

tirgos, to izvēlē ir svarīgi ievērot tos tirgu parametrus, kas

ietekmē preces saimniecisko vērtību, šajā gadījumā - saimnieciskā

vērtība tās lietotājam. Veicot šo kritēriju salīdzināšanu starp

dažādiem ģeogrāfiskiem tirgiem, ir ņemami vērā tikai objektīvi un

būtiski vispārējie faktori - valstu makroekonomiskie rādītāji (jo

īpaši, iedzīvotāju finansiālā labklājība), patērētāju paradumi,

tautsaimniecības struktūra u.tml.

Ņemot vērā visu šajā punktā norādīto, izvērtējot AKKA/LAA

Latvijā piemēroto tarifu pamatotību, pirmām kārtām tie

jāsalīdzina ar Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem tarifiem, jo tās

ir ES dalībvalstis, ar kurām Latvija robežojas, un tās ir

valstis, kurās patērētāju paradumi, tautsaimniecība un

iedzīvotāju labklājība ir samērā līdzīga Latvijai, jo īpaši,

ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.

KP ieskatā nav objektīva pamatojuma, lai Latvijā piemērotie

autoratlīdzības tarifi būtu augstāki par pārējās Baltijas valstīs

esošajiem tarifiem, izrēķinot vidējo aritmētisko tarifu. Ja

tarifi ievērojami atšķiras no šiem vidējiem pārējās Baltijas

valstīs noteiktajiem tarifiem, AKKA/LAA tarifus par pamatotiem

varētu uzskatīt vienīgi tad, ja pastāvētu ekonomisks pamatojums

šādai atšķirībai. Līdz lēmuma pieņemšanas dienai AKKA/LAA nav

iesniegusi KP pierādījumus par šāda pamatojuma pastāvēšanu.

(7) Autoratlīdzības tarifu

salīdzinājums Baltijas valstīs, kas jāmaksā veikaliem un dažādu

pakalpojumu sniedzējiem

Tarifi ir norādīti bez PVN un pārrēķināti latos pēc Latvijas

Bankas kursa uz 19.03.2013. Pašlaik spēkā esošie autoratlīdzības

tarifi gadā muzikālo darbu izmantojumam publiskā izpildījumā

Latvijā, Igaunijā1 un Lietuvā2:

Tabula Nr.2

Telpas lielums m²

(piemēri salīdzinājumam)

Latvija

(veikalos un klientu

apkalpošanas zālēs)

Igaunija

(tirdzniecības un

apkalpošanas uzņēmumos)

Lietuva

(tirdzniecības telpās)

Lietuva

(frizētavām, solārijiem,

skaistumkopšanas saloniem)

Lietuva

(uzgaidāmajām telpām)

50m²

55

29,69

48,96

Nav iespējams salīdzinājums, jo maksa tiek noteikta

atkarībā no vietu skaita klientiem, nevis atkarībā no

telpas lieluma

100m²

100

45,79

48,96

150m²

135

51,19

61,20

200m²

160

56,59

81,60

250m²

210

67,38

102,00

300m²

210

67,38

122,40

350m²

275

67,38

142,80

400m²

275

67,38

163,20

450m²

275

91,58

183,60

500m²

275

91,58

204,00

550m²

315

91,58

224,40

600m²

315

91,58

244,80

650m²

315

113,18

265,20

700m²

315

113,18

285,60

750m²

315

113,18

306,00

800m²

355

113,18

326,40

850m²

355

134,77

346,80

900m²

355

134,77

367,20

950m²

355

134,77

387,60

1000m²

355

134,77

408,00

1050m²

395

150,96

385,35

1100m²

395

150,96

426,80

1150m²

395

150,96

446,20

1200m²

395

150,96

465,60

1250m²

395

172,46

485,00

1300m²

435

172,46

504,40

Izvērtējot tabulā Nr.2 norādīto informāciju, secināms, ka

Latvijā ir lielāki autoratlīdzības tarifi muzikālo darbu

izmantojumam publiskā izpildījumā nekā Igaunijā visās telpu

lieluma kategorijās, bet daļā kategoriju augstāki tarifi nekā

Lietuvā. Līdz 30 m² atzīmei tirgotājiem vai pakalpojumu

sniedzējiem Latvijā jāmaksā Ls 45, kamēr Lietuvā - Ls 48,96. No

31 m² atzīmes Latvijā maksājamā summa ir lielāka, t.i., Ls 55.

Lielākām telpu platībām autoratlīdzības tarifa atšķirība Latvijā

un Lietuvā pieaug, piemēram, par mūzikas izmantošanu 200 m² telpā

Latvijā jāmaksā Ls 160,00 gadā, kamēr Lietuvā - Ls 81,60.

Piemēram, par mūzikas izmantošanu 550 m² telpā Latvijā jāmaksā Ls

315,00 gadā, kamēr Lietuvā - Ls 224,40. Pieaugot platībai,

atšķirība starp tarifiem samazinās: aiz 870 m² robežas Lietuvā

tarifs kļūst augstāks nekā Latvijā, taču pēc tam atkal kļūst

nedaudz zemāks, līdz pie atzīmes 1077 m² atkal palielinās.

Grafisks attēlojums redzams attēlā

Nr.1.

Autoratlīdzību

tarifi muzikālo darbu izmantojumam veikalos un klientu

apkalpošanas zālēs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Attēls Nr.1

Tādējādi secināms, ka AKKA/LAA piemērotie tarifi par muzikālo

darbu izmantošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas telpās ir

ievērojami lielāki par Igaunijā noteiktajiem tarifiem un

lielākajā daļā platību kategorijās arī par Lietuvā noteiktajiem

tarifiem. Sākot no 81 m² atzīmes un beidzot ar telpu platību

kategoriju no 201 - 300 m² (aptuveni pie atzīmes 260 m²),

autoratlīdzības tarifi Latvijā ir pat vismaz divas reizes lielāki

nekā Igaunijā un Lietuvā. Saskaņā ar AKKA/LAA 11.08.2011.

Nr.2/1P-109 vēstulē norādīto tieši šajās kategorijās klientiem

Latvijā bija izsniegtas 28,5% jeb 526 licences (kopējais licenču

skaits - 1845).

Attēlā Nr.2 ietverts autoratlīdzības tarifu salīdzinājums

Baltijas valstīs, ņemot vērā tarifu par 1 m². Tajā uzskatāmi

parādītas tarifu atšķirības maksājumiem par katru m² Baltijas

valstīs.

Attēls Nr.2

(8) AKKA/LAA tirgus uzraudzības un

lietas izpētes laikā sniegtā viedokļa izvērtējums

8.1. AKKA/LAA iepriekš norādījusi, ka autoratlīdzības

tarifa apmērs nav vērtējams, salīdzinot atlīdzības apmērus

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Senāta 03.12.2010. spriedums

interpretējams šaurāk, jo tas tikai konkrētajā lietā piekrita

salīdzinājumam ar divām kaimiņvalstīm, tai pašā laikā skaidri

atsaucoties uz Lucazeau (apvienotās lietas Nr.110/88,

241/88 un 242/88) lietu.

Dienvideiropā un Ziemeļeiropā arī tuvu valstu grupās pastāv

lielas atšķirības. Turklāt Igaunija un Lietuva nav vienīgās ES

dalībvalstis, kurās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir

tuvs Latvijas rādītājam. Latvijas per capita IKP ir tuvs

ne tikai Igaunijas un Lietuvas, bet arī Bulgārijas, Rumānijas,

Polijas un Ungārijas rādītājiem. AKKA/LAA iesniegtais tarifu

salīdzinājums atklāj, ka ģeogrāfiski tuvās un ekonomiski līdzīgās

Eiropas valstīs pastāv atšķirības, kas relatīvā izteiksmē ir

vismaz tik pat lielas, cik atšķirība starp AKKA/LAA un Lietuvas

tarifiem KP pētītajā intervālā. Pat tuvu valstu grupās pastāv

vairākkārtīgas tarifu atšķirības. Piemēram, Dienvideiropā

(Spānijā salīdzinoši augsti tarifi, Portugālē salīdzinoši zemi),

Ziemeļeiropā (Norvēģijā un Zviedrijā salīdzinoši augsti tarifi,

Dānijā salīdzinoši zemi), Austrumeiropā (Ungārijā salīdzinoši

augsti tarifi, Igaunijā salīdzinoši zemi).

KP ieskatā 6.punktā minēto iemeslu dēļ, lai konstatētu

AKKA/LAA piemēroto tarifu pamatotību, tie salīdzināmi ar pārējās

Baltijas valstīs piemērotajiem tarifiem, kas tiek piemēroti

Latvijai līdzīgās tautsaimniecībās.

AKKA/LAA 07.03.2012. vēstulē Nr.2/1-40 norādījusi uz Augstākās

tiesas Senāta spriedumā doto atsauci uz spriedumu Lucazeau

lietā, kura 25.punktā esot norādīts, ka dominējošam tirgus

dalībniekam tarifu atšķirība jāattaisno tad, ja tā tarifs ir

augstāks nekā "visās pārējās dalībvalstīs". Tomēr KP

ieskatā šī sprieduma 25.punktā pateikts nevis tas, ka tarifu

atšķirība jāskaidro tikai tad, ja uzņēmumam ir visaugstākie

tarifi starp ES dalībvalstīm, bet gan tas, ka tarifi jāattaisno

tad, ja tie atšķiras no prevalējošās situācijas ES,

t.i., vidējā vai pārsvarā esošā cenu līmeņa. KP ieskatā tā ir

būtiska atšķirība.

Bez tam KP vērš uzmanību uz to, ka augstākminētais spriedums

pieņemts 1989.gadā, kad ES sastāvā bija mazāk dalībvalstu. Tolaik

saskaņā ar Pasaules bankas datu bāzi ES dalībvalstu vidū zemākais

IKP uz vienu iedzīvotāju bija Portugālē, un tas bija 4,4 reizes

mazāks nekā bagātākajā dalībvalstī Luksemburgā. 2011.gadā

Luksemburgas IKP uz iedzīvotāju bija 16 reizes lielāks nekā

Bulgārijā, kas ir vismazāk turīgā valsts ES šobrīd. Tādējādi

šīsdienas Eiropā atšķirība starp dalībvalstu ekonomisko situāciju

ir daudz ievērojamāka nekā laikā, kad Eiropas Kopienu Tiesa

pieņēma spriedumu Lucazeau lietā. Pie šādiem apstākļiem

noteikt kādu kopīgu prevalējošu situāciju visā ES ir neiespējami,

tāpēc šodien tarifu salīdzināšanai valstu kopums jāsašaurina,

ietverot valstis, kurās ir līdzīga ekonomiskā situācija un citi

apstākļi, precīzāk atspoguļojot tarifu taisnīgumu tā vērtības

izpausmē uzņēmumiem, kas darbojas salīdzināmās ekonomikās.

KP ieskatā AKKA/LAA pieminētais fakts, ka arī citur Eiropā

kaimiņos esošās valstīs tarifi atšķiras, nevar būt par pamatu

lietas izbeigšanai. Ne visās šajās valstīs tiesas vai konkurenci

uzraugošās iestādes ir vērtējušas tarifu pamatotību, tādēļ nevar

prezumēt, ka visos AKKA/LAA 07.03.2012. vēstulē Nr.2/1-40

norādītajos gadījumos piemērotie tarifi uzskatāmi par pamatotiem.

Nav pamata uzskatīt, ka, kamēr vien kādā citā valstī tarifi ir

augstāki vai tarifi citur Eiropā kaimiņvalstīs būtiski atšķiras,

nav konstatējama dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Latvijā.

8.2. Tomēr, lai iegūtu ilustratīva rakstura

informāciju, KP ir ieguvusi un apkopojusi publiski pieejamo

informāciju par tarifiem, kādi tirdzniecības telpām tiek

piemēroti citās ES valstīs. Salīdzināšanai izmantoti tikai to

valstu tarifi, kas veidoti atkarībā no klientu telpu lieluma

(piemēram, Francijā autoratlīdzības tarifi ir atkarīgi no

darbinieku skaita uzņēmumā, līdz ar to salīdzinājums ar Latvijā

piemērotajiem tarifiem nav iespējams).

Taču, tā kā KP ieskatā salīdzinājumam tomēr ir jābūt starp

valstīm ar līdzvērtīgu ekonomisko un patērētāju labklājības

situāciju, Latvijā piemērotos tarifus iespējams salīdzināt ar

tarifiem pārējās valstīs ES mērogā vienīgi, ņemot vērā

pirktspējas paritātes indeksu.

Attēlā Nr.3 atspoguļots autoratlīdzības tarifu salīdzinājums

dažādās ES valstīs, kas jāmaksā tirdzniecības uzņēmumiem. Kā

salīdzinošā vērtība ņemts pirktspējas paritātes indekss, kas

izteikts no IKP, pēc Eurostat datiem par 2011.gadu3.

Informācija par piemērotajiem tarifiem ņemta no internetā

pieejamās informācijas, t.i., organizāciju, kuras iekasē

autoratlīdzību, interneta vietnēm4. Attēlā Nr.3 0%

līmenis nozīmē šo valstu tarifu vidējo aritmētisko līmeni. Katras

konkrētās valsts tarifs par 1 m² ir dalīts ar pirktspējas

paritātes indeksu, kas izdalīts ar 98,8 (izvēlēto valstu (20)

vidējais aritmētiskais paritātes indekss), un sareizināts ar

valstu vidējo aritmētisko tarifu konkrētā kategorijā par 1 m².

Tas atspoguļots šādā formulā:

, kur

T - konkrētā tarifa lielums salīdzinot ar pirktspējas

paritātes indeksu

tα - konkrētās valsts tarifs pie noteiktiem

m2

PPSα - konkrētās valsts paritātes indekss (Eurostat

dati par 2011.gadu)

PPSaverage - vidējais aritmētiskais visu

salīdzinošo valstu paritātes indekss

taverage - vidējais aritmētiskais tarifs pie

noteiktiem m2

No attēlā Nr.3 redzamā grafika secināms, ka Latvijā maksājamie

tarifi, salīdzinot ar citu ES valstu tarifiem, ir vieni no

augstākajiem, jo sevišķi, sākot no maksājumiem par 85,5 m², līdz

aptuveni 140 m² atzīmei, vienīgi Rumānijā maksājamie tarifi

pārsniedz Latvijā maksājamos. Latvijā maksājamie tarifi par

50-100% pārsniedz ES tarifu vidējo līmeni, tātad neatbilst

prevalējošai situācijai starp ES dalībvalstīm.

Tādējādi, arī pieņemot, ka, vērtējot autoratlīdzības tarifus,

tie būtu jāsalīdzina ar citās ES dalībvalstīs, ne tikai Baltijas

valstīs piemērotajiem tarifiem, Latvijā esošie ir krietni

augstāki nekā vairumā ES dalībvalstu, pat vieni no pašiem

augstākajiem. KP ieskatā nevar neņemt vērā ekonomisko situāciju

katrā valstī, tādēļ salīdzinājums, ņemot vērā pirktspējas

paritātes indeksu pret IKP, ir iespējami visobjektīvākais.

Attēls Nr.3

Kā jau šī lēmuma 6.punktā norādīts, KP ieskatā AKKA/LAA

noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem nav jāpārsniedz pārējās

Baltijas valstīs noteikto tarifu vidējais aritmētiskais līmenis.

Pastāvot krasām tarifu atšķirībām starp kaimiņvalstu - Lietuvas

un Igaunijas tarifiem - vienlaikus objektīvam tarifu novērtējumam

izmantojams arī Latvijā piemēroto tarifu salīdzinājums ar citās

ES dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem. Salīdzinot ar citās ES

dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, Latvijā piemērotie tarifi

uzskatāmi par pamatotiem vienīgi tad, ja tie nepārsniedz ES

vidējos tarifus, kas aprēķināti, ņemot vērā valstu pirktspējas

paritāti pret IKP.

8.3. AKKA/LAA cita starpā norādījusi uz to, ka pie

lielāka tirgus varētu sagaidīt apjoma ekonomiju. Saskaņā ar

AKKA/LAA iesniegtajos gada pārskatos ietverto informāciju

2010.gadā AKKA/LAA par 8,4% palielinājusies no pakalpojumu

sniedzējiem (frizētavas, solāriji u.c.) iekasētā autoratlīdzība

un šajā sektorā izsniegto licenču skaits. Ņemot vērā AKKA/LAA

norādījumus par apjoma ekonomiju, administratīvajām izmaksām

2011.gadā vajadzēja kaut nedaudz samazināties procentuāli, taču

tas nav noticis.

Tāpat AKKA/LAA, argumentējot autoratlīdzības tarifu atšķirību

Latvijā un Lietuvā, norādījusi uz faktu, ka Lietuvā ir būtiski

mazāks administrējamo licenču skaits, tādējādi administratīvās

izmaksas var būt mazākas. KP ieskatā, ja Latvijā administrējamo

licenču skaits ir lielāks nekā Lietuvā, tad, ņemot vērā apjoma

ekonomiju (izmaksas samazinās, pieaugot klientu skaitam), uz ko

iepriekš norādījusi AKKA/LAA, noteiktajiem tarifiem Latvijā bija

jābūt zemākiem nekā Lietuvā.

Tai pašā laikā AKKA/LAA arī norādījusi, ka autoratlīdzības

tarifi Latvijā nevar būt mazāki kā citās valstīs, jo, piemēram,

AKKA/LAA administratīvie izdevumi, pērkot grāmatvedības

programmu, Latvijā ir tādi paši kā citās lielākās valstīs, kur

attiecīgi tirgus apjoms ir lielāks. Tādējādi secināms, ka

pieminētā apjoma ekonomija nemaz nevarētu būtiski samazināt

AKKA/LAA administratīvos izdevumus un arī piemērotos

autoratlīdzības tarifus.

Vienlaikus KP norāda, ka atšķirīgu izmaksu pamatojums ir

kritiski vērtējams. Autoratlīdzības tarifu taisnīgumu, kā tas

iepriekš jau norādīts, nav iespējams noteikt uz izmaksu pamata.

Šī iemesla dēļ konkurences tiesībās tiek veikta tarifu

salīdzināšana ar līdzīgu pakalpojumu tarifiem citos ģeogrāfiskos

tirgos, kur tikai pie būtisku tarifu apmēra atšķirībām var

konstatēt tarifu pārmērību. Atsevišķi ņemot vērā administratīvo

izmaksu atšķirības, šo atšķirību ietekme uz tarifu apmēru parasti

ir neliela, un tāpēc ar tām nevar pamatot tarifu būtiskas

atšķirības.

8.4. AKKA/LAA 07.03.2012. vēstulē Nr.2/1-40 norādījusi,

ka nav pamatoti tarifus salīdzināt tikai ierobežotā platību

intervālā. Informatīvāk būtu, piemēram, salīdzināt kopējo, no

tirdzniecības vietām iekasēto atlīdzību summu dažādās

valstīs.

KP ieskatā šāds AKKA/LAA arguments nav pamatots. Dominējošā

stāvoklī esošs uzņēmums savu īpašo situāciju var izmantot

ļaunprātīgi pret vienu vai vairākiem uzņēmumiem, vienas vai

vairāku kategoriju klientiem. KL 13.pants neietver norādes, ka

dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana būtu konstatējama

vienīgi tad, ja dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums piemērotu

netaisnīgas pirkšanas vai pārdošanas cenas visiem klientiem. Tāpat

kopējai no tirdzniecības vietām iekasētās atlīdzības summai nav

izšķirošas nozīmes dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

aizlieguma pārkāpuma konstatēšanā. Uzņēmumam, attiecībā pret kuru

ļaunprātīgi izmantots dominējošais stāvoklis, tādējādi samazinot

tā konkurētspēju, pārkāpuma seku ietekme nemainās no tā, kādi ir

kopējie kolektīvā tiesību pārvaldītāja ieņēmumi un kādi tie ir,

salīdzinot ar līdzīgu organizāciju ieņēmumiem citās valstīs.

Fakts, ka AKKA/LAA "kopumā iekasētais un aprēķinātais apmērs

ir pieticīgs", nekā nevar kompensēt izdevumus veikalam,

kuram piemērotais tarifs būtu atzīstams par

netaisnīgu.

Konkrētajā gadījumā ir pietiekami izvērtēt, vai attiecībā pret

veikaliem un dažādiem pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem ar

mazajām telpu platībām AKKA/LAA ir ļaunprātīgi izmantojusi savu

dominējošo stāvokli. Faktiski, ja AKKA/LAA citās kategorijās vai

uzņēmumiem ar krietni lielākām platībām piemēro būtiski zemākus

tarifus, arī salīdzinot ar Lietuvā un Igaunijā noteiktajiem

tarifiem, kā rezultātā iekasētās atlīdzības summas izlīdzinās ar

citu valstu iekasētajām atlīdzības summām, tas tieši norāda uz

to, ka uzņēmumiem ar mazākām platībām Latvijā piemērotie tarifi

nav taisnīgi aprēķināti. Turklāt, ņemot vērā to, ka tirgus

dalībnieki ar mazākajām platībām lielākoties konkurē ar tiem

tirgus dalībniekiem, kuriem ir lielākas tirdzniecības vai

pakalpojumu sniegšanas zāles un kuri piedāvā tāda paša veida

preces vai pakalpojumus, šāda netaisnīgu cenu piemērošana rada

risku, ka mazie tirgus dalībnieki var vēl lielākā mērā tikt

nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar saviem konkurentiem -

lielākajiem tirgus dalībniekiem.

(9) Secinājumi

Ņemot vērā visu šajā lēmumā minēto, KP ieskatā AKKA/LAA

noteiktie tarifi publiskajam izpildījumam veikalos un pakalpojumu

sniegšanas vietās, tajās kategorijās, kurās tie ir ievērojami

augstāki par Igaunijā un Lietuvā noteiktajiem tarifiem, uzskatāmi

par nepamatotiem. AKKA/LAA nav spējusi objektīvi pamatot, kādēļ

tās noteiktie tarifi ir augstāki nekā pārējās Baltijas valstīs.

KL 13.panta pirmās daļas 4.punkts analogi LESD 102.panta a)

apakšpunktam aizliedz tirgus dalībniekam ļaunprātīgi izmantot

savu dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgas pārdošanas

cenas. Tādējādi KP konstatē, ka AKKA/LAA ir pārkāpusi KL 13.panta

pirmās daļas 4.punktā un LESD 102.panta a) apakšpunktā noteikto

aizliegumu laikā no 01.01.2011., kad AKKA/LAA ir izstrādājusi

jaunu tarifikācijas sistēmu, atsakoties no ģeogrāfiskā ranžējuma

autoratlīdzības normās (tarifos) par muzikālu darbu izmantojumu

publiskā izpildījumā, līdz lēmuma pieņemšanas dienai.

(10) AKKA/LAA sniegtais viedoklis

par lietā esošajiem materiāliem

AKKA/LAA pārstāvis 05.03.2013. iepazinās ar lietā

Nr.p/12/03.01./4 esošajiem materiāliem un 14.03.2013. vēstulē

Nr.2/1-29 sniedza savu viedokli. AKKA/LAA nepiekrīt tam, ka tās

noteiktie tarifi muzikālu darbu izmantojumam publiskajā

izpildījumā veikalos un klientu apkalpošanas zālēs uzskatāmi par

pārmērīgiem.

1) Izmaksas kā tarifu

sastāvdaļa. AKKA/LAA nepiekrīt KP iebildumu vēstulē

norādītajam, ka autoratlīdzību tarifu taisnīgumu nav iespējams

noteikt uz izmaksu pamata. Bez tam KP 03.08.2012. lēmumā Nr.61

norādīts, ka maksājamo atlīdzību apmēra noteikšanai var tikt

ņemti vērā citi papildus apsvērumi, piemēram, fonogrammu

ražošanas izmaksas.

KP viedoklis.

KP 03.08.2012. lēmumā Nr.61 vērtēja producentu un izpildītāju

noteikto maksājamo atlīdzību. Producentiem, izdodot diskus, ir

vērā ņemamas izmaksas, kuras ir objektīvi izmērāmas. Autoriem

šādu izmaksu nav, tādēļ viņu noteikto tarifu vērtēšanā nav šāds

papildus apsvērums nav iespējams.

2) Salīdzināmie

tirgi. AKKA/LAA uzskata, ka objektīvs salīdzinājums

iespējams, tikai, salīdzinot tarifus visās ES dalībvalstīs, un

nav pamatots arguments, ka, ņemot vērā ES paplašināšanos,

jāpārskata ES tiesas Lucezau lietā izdarītie secinājumi.

Nevar bez kritikas piemērot šai lietai SENA lietā

izteiktās norādes uz kaimiņvalstu tarifiem, jo tajā pamatstrīds

bija par raidorganizāciju tarifiem, un, ņemot vērā Nīderlandes

nelielo platību un ģeogrāfisko izvietojumu, raidīšanu, aptverot

visu Nīderlandes teritoriju, faktiski iespējams īstenot no

jebkuras Nīderlandes kaimiņvalsts. Tieši tādēļ SENA lietā

liela nozīme bijusi tieši kaimiņvalstīs noteiktajiem

tarifiem.

AKKA/LAA ieskatā objektīvu, pamatotu un saprotamu kritēriju

izmantošana ir vienlīdz nepieciešama, KP analizējot, kādi tarifi

ir nepamatoti, t.i., vai par nepamatotiem uzskatāmi vairākas

reizes, daudzkārt augstāki vai būtiski augstāki tarifi; kāds ir

piemērojamā kritērija saturs matemātiskā izteiksmē; ar kuru

valstu tarifiem tiek salīdzināti Latvijā noteiktie tarifi.

KP viedoklis.

AKKA/LAA nav norādījusi, kādēļ tā uzskata par nepamatotu

argumentu par izmaiņām pēc ES paplašināšanās un pašreizējo

atšķirību starp dalībvalstu, kā rezultātā Lucezau lietā

izdarītie secinājumi vērtējami no šīsdienas situācijas viedokļa

(skat. šī lēmuma 8.1.punktu), tādēļ KP nevar atbildēt uz šo

iebildumu. KP ieskatā ir jāņem vērā ekonomiskās situācijas

atšķirības ES dalībvalstīs toreiz un tagad.

Lēmumā SENA lietā nav atrodamas atsauces uz raidīšanas

iespējām Nīderlandē no kaimiņvalstīm, tādēļ nav pamata uzskatīt,

ka tiesa, izsakot savus apsvērumus, vadījusies no AKKA/LAA minētā

iemesla. LR Augstākās tiesas 03.12.2010. spriedumā

Nr.SKA-304/2010 norādīts, ka būtiski augstākas cenas

salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm ir indikators dominances

ļaunprātīgai izmantošanai. Turklāt salīdzināmie tirgi ne vienmēr

ir visu ES dalībvalstu tirgi, biežāk salīdzināmi tirgi ir viena

reģiona ietvaros. Tādējādi AKKA/LAA jau pirms jauno tarifu

apstiprināšanas 2011.gadam ir dotas skaidras norādes, ka tarifi

nedrīkst būt būtiski augstāki nekā citās šī reģiona

valstīs.

Tas, ka tiek ņemti vērā tarifi Baltijas valstīs, neietver

kādas vienas valsts izvēlēšanos, jo tarifi tajās var atšķirties

un tas varētu novest pie mazāk objektīva salīdzinājuma, bet

salīdzinājums tiek veikts ar abām valstīm. Attiecīgi

salīdzinājums, kas veikts, ņemot par pamatu abu valstu vidējo

aritmētisko un tarifu atšķirības, novērtējums starp valstīm pēc

šāda atskaites punkta ir objektīvs salīdzinājuma veids.

Kā tas šī lēmuma 6.punktā norādīts, lai noteiktu, vai

piemērotie autoratlīdzības tarifi ir pamatoti, nepieciešams tos

salīdzināt ar ES dalībvalstīm, ņemot vērā to ekonomiskās

īpatnības, t.i., salīdzināšanai jāizvēlas valstis ar vienādu

ekonomiskās attīstības līmeni. Tā kā šādas valstis visbiežāk ir

kaimiņvalstis, Latvijā noteikto tarifu salīdzināšanai pamatoti

izvēlēties Igauniju un Lietuvu. Ar pārējām dalībvalstīm

salīdzinājums būtu iespējams tikai, ņemot vērā paritātes indeksu,

tādēļ 8.2.punktā dalībvalstīs noteiktie tarifi salīdzināti, ņemot

vērā paritāti. Kā tas lēmuma 9.punktā norādīts, kategorijās,

kurās Latvijā noteiktie tarifi ir ievērojami augstāki par

Igaunijā un Lietuvā noteiktajiem tarifiem, uzskatāmi par

nepamatotiem.

3) AKKA/LAA 25.03.2013. iesniedza papildus informāciju un

viedokli lietā, tostarp par noslēgtajiem līgumiem ar darbu

izmantotājiem. Pēc attiecīgu vienošanos ar izmantotāju

asociācijām un komersantiem noslēgšanas 2012. un 2013.gadā

AKKA/LAA licencējusi klientus atbilstoši veikalu vai pakalpojumu

sniedzēju kopējai platībai, noslēdzot 11 līgumus ar asociācijām

u.c. Ja šie klienti tiktu licencēti katrs atsevišķi, tad AKKA/LAA

būtu jāizsniedz 327 licences, no tām vislielākais skaits būtu

telpu platību kategorijā 51-80 m². AKKA/LAA iesniedza kopijas no

līgumiem, kas noslēgti ar asociācijām un uzņēmumiem, kur viens

līgums aptver virkni veikalu/pakalpojumu vietu, summējot to

platības tarifa aprēķina nolūkam.

KP ieskatā

fakts, ka AKKA/LAA ir spējusi vienoties par maksājamām

autoratlīdzībām ar komersantu asociācijām, ir pozitīvs apstāklis,

kas tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu. Vienlaicīgi secināms, tas

bijis izdarīts, asociāciju biedrus - veikalus un pakalpojumu

sniedzējus licencējot atbilstoši to kopējai platībai (platību

summai), bet AKKA/LAA nav samazinājusi autoratlīdzības tarifus

pašus par sevi. Atsevišķiem veikaliem, kuri neietilpst kādās

organizācijās, samaksas apjoms nekādā veidā nav mainījies.

Tādējādi KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā un LESD 102.panta a)

apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpums nav izbeigts un

joprojām turpinās.

4) Rakstveida

apņemšanās pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus. Kopumā

AKKA/LAA uzskata, ka būtu lietderīgi ierosināto pārkāpuma lietu

izbeigt ar AKKA/LAA rakstveida apņemšanos, kurā tiktu skaidri un

nepārprotami formulēti tie kritēriji, kas turpmāk ņemami vērā,

nosakot tarifus, kā arī tiktu noteikti šobrīd piemērojamie

tarifi. AKKA/LAA piedāvā samazināt autoratlīdzības tā, lai tie

vairs nebūtu divas reizes augstāki nekā Lietuvā. Lai panāktu

krītošus atlīdzības soļus, tarifus samazināt arī platībās 50 m²

un 950 m². 14.03.2013. vēstules Nr.2/1-36 pielikumā pievienots

AKKA/LAA rakstveida apņemšanās projekts. Ņemot vērā to, ka

rakstveida apņemšanās saskaņošanai un informācijas sagatavošanai

par autoratlīdzības tarifu publiskajam izpildījumam veikalos un

klientu apkalpošanas zālēs administratīvajām izmaksām

nepieciešams laiks, AKKA/LAA lūdz KP pagarināt lietas izpētes

termiņu līdz 29.05.2013.

KP viedoklis.

KP uzskata, ka, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav

lietderīgi pabeigt lietas izpēti ar lēmumu par lietas izbeigšanu

konkrētajā gadījumā, jo KP jau 01.12.2008. ir konstatējusi KL

pārkāpumu AKKA/LAA darbībās, t.sk. uzliekot naudas sodu. Tomēr,

ņemot vērā to, ka AKKA/LAA darbībās atkārtoti konstatējams KL

13.panta pārkāpums, secināms, ka iepriekš uzliktais naudas sods

nav bijis pietiekami preventīvs, un nav atturējis AKKA/LAA no tai

noteiktā aizlieguma pārkāpuma. Tādēļ konkrētajā gadījumā

nepieciešams pieņemt lēmumu, konstatējot pārkāpumu un uzliekot

naudas sodu, kas atturētu AKKA/LAA un citus tirgus dalībniekus no

turpmākas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

aizlieguma pārkāpšanas. Turklāt ar rakstveida apņemšanos šajā

stadijā nevar novērst kopš 01.01.2011. pieļauto dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, kas

joprojām turpinās.

Attiecībā uz AKKA/LAA lūgumu pagarināt lietas izpēti, lai

iesniegtu informāciju par tās administratīvo izmaksu pamatotību,

KP norāda, ka AKKA/LAA administratīvās izmaksas aizņem aptuveni

ceturto daļu no ieņēmumiem, un, lai gan neapšaubāmi ietekmē

noteikto tarifu apjomu, tomēr tikai atsevišķam administratīvo

(t.i., apmēram ¼) izmaksu ekonomiskam pamatojumam nav nozīmes

konkrētajā lietā, kur vērtēts viss tarifa kopums un pārmērīgums,

tādēļ KP ieskatā nav lietderīgi pagarināt lietas izpētes termiņu.

Bez tam AKKA/LAA bija iespēja iesniegt visu būtisko informāciju

šai lietā kopš tās ierosināšanas 31.05.2012.

(11) Naudas soda aprēķins

Saskaņā ar KL 14.panta pirmo daļu, ja KP konstatē tirgus

dalībnieku darbībās KL 13.panta un LESD 102.panta pārkāpumu, tā

pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma

uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto pārkāpumu

pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt naudas sods jānosaka

pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu izdarījušo

personu, atturētu to un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu

izdarīšanas. ES Tiesa, tostarp, ir norādījusi, ka rīcības brīvība

naudas sodu noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu

rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas5.

Saskaņā ar KL 14.panta otrās daļas 1.punktu KP ir tiesīga

piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par KL 13.panta pirmajā

daļā minēto pārkāpumu - līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada

neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram.

Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796 Kārtība,

kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā

daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem (turpmāk tekstā -

Noteikumi Nr.796) 3.punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina

procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Ņemot vērā to,

ka lēmuma pieņemšanas dienā 2012.gada pārskats vēl nav pieejams,

AKKA/LAA naudas sods aprēķināms no 2011.gadā savāktās atlīdzības,

biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām,

kā arī citiem ieņēmumiem, saskaitot tās kopā, t.i., Ls

3 043 055. KP naudas soda noteikšanā par neto

apgrozījumu šīs lietas ietvaros, jo īpaši, ņem vērā AKKA/LAA

savākto atlīdzību apmēru, jo tas atspoguļo tirgus dalībnieka

darbības apjomus, no kura naudas sods ir aprēķināms. Neskatoties

uz to, ka AKKA/LAA ir biedrība, uz kuru tiek attiecināti

atšķirīgi grāmatvedības noteikumi, tās neto apgrozījums

konkurences tiesībās jāaprēķina pēc līdzīgiem principiem kā

kapitālsabiedrībām, nodrošinot, ka naudas soda aprēķināšana

netiek piemērota atšķirīgi atkarībā no tirgus dalībnieka

juridiskās formas.

Noteikumu Nr.796 13.punktā noteikts, ka, nosakot naudas soda

apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar

Noteikumu Nr.796 14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma

pakāpi, ņem vērā:

- pārkāpuma

veidu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 15.punktu pēc pārkāpuma

veida dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana ir

klasificējama kā smags pārkāpums. Ja ir izdarīts smags pārkāpums

atbilstoši Noteikumu Nr.796 18.3.apakšpunktam, naudas sods

nosakāms no 0,5 līdz 1,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma.

- tirgus dalībnieka

lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 16.punktu,

izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem

vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem - tirgus

dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators un/vai pārkāpumā tirgus

dalībniekam bijusi aktīva vai pasīva loma. KP uzskata, ka

AKKA/LAA bija aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, jo tā pati ir

noteikusi autoratlīdzības tarifus, kas uzskatāmi par

netaisnīgiem.

- pārkāpuma radītās

vai iespējamās sekas. AKKA/LAA ir piemērojusi netaisnīgus

autoratlīdzības tarifus, kas ir pārmērīgi, tātad rīcības radītās

sekas ir attiecināmas uz citiem tirgus dalībniekiem, kas izmanto

publisko izpildījumu, radītajiem papildus izdevumiem savā

saimnieciskajā darbībā, t.i., veikaliem un pakalpojumu

sniedzējiem. Ņemot vērā to, ka tirgotāji savus izdevumus ietver

pārdodamo preču cenās, faktiski šie papildus izdevumi tika radīti

patērētājiem.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un ievērojot izvērtēto pārkāpuma

smagumu, pārkāpuma sekas, AKKA/LAA lomu pārkāpumā, naudas sods

AKKA/LAA nosakāms 1 % apmērā no tās 2011.gada neto

apgrozījuma.

Pārkāpuma ilgums. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796

19.2.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet

nepārsniedz piecus gadus, naudas sods nosakāms papildus līdz 0,5

procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Ņemot vērā, ka AKKA/LAA ir izstrādājusi jaunu tarifikācijas

sistēmu, atsakoties no ģeogrāfiskā ranžējuma autoratlīdzības

tarifos par muzikālu darbu izmantojumu publiskā izpildījumā līdz

01.01.2011., AKKA/LAA izdarītais pārkāpums ilgst no 01.01.2011.

līdz lēmuma pieņemšanas dienai, t.i., pārkāpums ilgst vismaz

divus gadus un trīs mēnešus.

Līdz ar to, ievērojot pārkāpuma ilgumu, KP naudas sodu

AKKA/LAA nosaka 0,2 procentu apmērā no tās 2011.gada neto

apgrozījuma.

Atbilstoši Noteikumu Nr.796 17.punktam kopējo naudas soda

apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo

noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Ņemot vērā

visu iepriekš norādīto, AKKA/LAA nosakāms naudas sods 1,2 %

apmērā no 2011.gada neto apgrozījuma.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 21.punktu kopējo naudas soda

apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no 21.1.apakšpunktā

uzskaitītajiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem, t.sk., tirgus

dalībnieks tā paša veida pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un KP to

ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu

(21.1.1.apakšpunkts).

KP 01.12.2008. pieņēma lēmumu Nr. E02-120, ar kuru konstatēja

KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu

AKKA/LAA darbībās, piemērojot tirgus dalībniekus diskriminējošus

autoratlīdzības tarifus. KP secina, ka ar 01.12.2008. lēmumu

Nr.E02-120 noteiktais naudas sods nav atturējis AKKA/LAA no

prettiesiskām darbībām atkārtoti. Tādējādi, ievērojot Noteikumu

Nr.796 21.1.1.apakšpunktā noteikto, KP naudas soda apmēru

palielināt, nosakot vēl papildus 1% no 2011.gada neto

apgrozījuma. KP, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, secina,

ka AKKA/LAA darbībās nav konstatējami citi atbildību pastiprinoši

apstākļi atbilstoši Noteikumu Nr.796 21.1. un 21.2.apakšpunktos

norādītajam.

KP nekonstatē Noteikumu Nr.796 23.1.apakšpunktā uzskaitītos

atbildību mīkstinošos apstākļus, tomēr uzskata, ka ir pamats

samazināt naudas sodu AKKA/LAA, ņemot vērā to, ka lietas izpētes

laikā tā ir spējusi vienoties par tiesībām izmantot autoru

muzikālos darbus publiskā izpildījumā ar izmantotāju asociācijām,

tostarp ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, un noslēgt ar tām

licences līgumus. Tādējādi samazinoties klientu skaitam, kuriem

tiek piemēroti AKKA/LAA noteiktie tarifi telpu platību

kategorijās 81 m² līdz 300 m² (skat. šī lēmuma 7.punktu),

mazinājies potenciālā negatīvās ietekmes (seku) apmērs attiecībā

uz AKKA/LAA klientiem konkrētajā tirgū.

Atbilstoši Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktam KP kopējo naudas

soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā

finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir

mazāks par 10% no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu

gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā 2009., 2010. un 2011.gada

pārskatos ietverto informāciju par iekasētajām autoratlīdzībām

veikalu, tirdzniecības zāļu un pakalpojumu uzņēmumu (frizētavu,

solāriju u.c.) segmentā, secināms, ka 2011.gadā šajos segmentos

iekasētā autoratlīdzības nav sasniegusi 10% no summas, ko sastāda

savāktās atlīdzības, biedru naudas, iestāšanās naudas un citas

gadskārtējās iemaksas, kā arī citi ieņēmumi.

Tādējādi KP galīgo naudas sodu nosaka 1,5% apmērā no 2011.gada

neto apgrozījuma.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences

likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13.panta pirmās daļas

4.punktu, 14.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, 28.panta

pirmo un otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību

102.panta a) apakšpunktu, Administratīvā procesa likuma 5., 12.

un 13.pantu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796

Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem

3., 13., 15.punktu un 16.2., 18.3., 19.2., 23.1.,

23.2.apakšpunktu, Konkurences padome

nolēma:

1) konstatēt Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā

un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a)

apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AKKA/LAA darbībās;

2) uzlikt naudas sodu Ls 45 645,83 (četrdesmit pieci

tūkstoši seši simti četrdesmit pieci lati un astoņdesmit trīs

santīmi) apmērā. Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no lēmuma

saņemšanas dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē, reģ.

Nr.90000050138, kontā Nr.LV78TREL1060001019900, TRELLV22),

norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un

datumu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

1

http://www.eau.org/index.php?section=exPage&action=view&ID=35

2

http://www.latga.lt/files/tarifai%202012-01-09.pdf

3

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00114

4 SACEM, Luksembourg, http://www.sacem.lu,

13.12.2012.; AEPI, Grieķija, http://aepi.gr, 13.12.2012.;

LATGA-A, Lietuva, http://www.latga.lt, 13.12.2012.;

EAÜ, Igaunija, http://www.eau.org, 13.12.2012.; UCMR-ADA,

Rumānija, http://ucmr-ada.ro, 13.12.2012.; AKM, Austrija,

http://portal.wko.at, 13.12.2012.; PRS for Music, Apvienotā

Karaliste, http://www.prsformusic.com, 13.12.2012.; SAZAS,

Slovēnija, http://www.sazas.org, 13.12.2012.; SABAM, Beļģija,

http://www.sabam.be, 13.12.2012.; IMRO, Īrija,

http://www.imro.ie, 13.12.2012.; TEOSTO, Somija,

http://www.teosto.fi, 13.12.2012.; ASTERAS, Kipra,

http://www.asteras.com.cy, 13.12.2012.; SPAUTORES, Portugāle,

http://www.spautores.pt, 13.12.2012.; STIM, Zviedrija,

http://notes03.stim.se, 13.12.2012.; SGAE, Spānija,

http://www.sgae.es, 13.12.2012. ARTISJUS, Ungārija,

http://artisjus.hu, 13.12.2012.; GEMA, Vācija,

https://www.gema.de, 13.12.2012.; MUSICAUTOR Bulgārija

http://www.musicautor.org, 13.12.2102.; SOZA Slovākija

http://www.soza.sk, 13.12.2012.

5 Vispārējās tiesas spriedums lietā Nr.T-68/04 SGL

Carbon AG pret Eiropas Komisiju

Konkurences padomes priekšsēdētāja

S.Ābrama