6. pants

Normatīvo aktu piemērošana un

judikatūra

6.1. Piemērojamās normas

43 KL 11.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka: "Ir

aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to

skaitā vienošanās par:

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos

konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības)

noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši

zināmu kopīgu piedāvājumu un šī piedāvājuma mērķis nav kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci."

44 Saskaņā ar MK 29.09.2008. noteikumu Nr.798

"Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības

vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā

noteiktajam vienošanās aizliegumam" 2.9.apakšpunktu

"horizontālā karteļa vienošanās - vienošanās starp

konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai

netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to

veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu,

kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās

par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās

attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās

par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus

vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai

nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības

(bezdarbības) noteikumiem".

6.2. Aizliegtas vienošanās pārkāpuma

skaidrojums pastāvīgajā judikatūrā

45 Atbilstoši KL mērķim (kas definēts likuma 2.pantā) katram

tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jākonkurē,

izmantojot brīvas, vienlīdzīgas un godīgas konkurences līdzekļus.

Tādējādi tirgus dalībniekam reālās konkurences apstākļos ir jābūt

ieinteresētam nodrošināt un jānodrošina informācijas neizpaušanu

konkurentiem.

46 KL 11.panta pirmajā daļā lietotā termina

"vienošanās" piemērošana netiek ierobežota tikai ar

divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. KL ir piemērojams arī

tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz

neformālākas sapratnes palīdzību un to sauc par saskaņotu

darbību. Tādējādi vienošanās ir arī jebkurā citādā formā panākta

un īstenota sadarbība starp konkurentiem, kuras ietvaros notiek

apmaiņa ar informāciju par cenām vai to veidošanās noteikumiem,

jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences

mazināšanu starp tiem, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai

deformēšanu starp konkurentiem.

47 Lai konkrētā tirgus dalībnieku darbībās konstatētu

saskaņotu darbību, ir jāizpildās turpmākajiem nosacījumiem:

1) starp tirgus dalībniekiem ir jābūt vienprātībai, ar ko

apzināti ir aizstāta konkurence;

2) saskaņai starp tirgus dalībniekiem nav jābūt sasniegtai

verbāli un to var būt izraisījuši tieši vai netieši kontakti

starp karteļa vienošanās dalībniekiem.

48 Pamatojoties uz KL 11.panta pirmo daļu, kā arī ņemot vērā

KP iepriekš pieņemtos lēmumus un judikatūrā iedibinātos

principus11, katram tirgus dalībniekam patstāvīgi

jānosaka sava rīcība tirgū. Tirgus dalībniekiem ir aizliegti

jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas

ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai

atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus

apstākļiem12.

49 Saskaņošanas un sadarbības kritēriji, kas attiecībā uz

saskaņotas darbības jēdzienu ir iedibināti tiesu judikatūrā,

nenozīmē to, ka ir jābūt izstrādātam reālam plānam, bet ir

jāsaprot tādējādi, ka katram tirgus dalībniekam neatkarīgi

jānosaka politika, kuru tas plāno realizēt

tirgū.13

50 Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav

nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz

vienu vai dažiem citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai

ka konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir

pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību

ir izslēdzis vai, vismaz, ir būtiski samazinājis neskaidrību par

uzvedību, kuru sagaida no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens

ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās

tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību

citam, savukārt otrs nav reaģējis noraidoši attiecībā uz šādas

informācijas saņemšanu.14

51 Aizliegti ir jebkādi tieši vai netieši kontakti starp

komercsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības

tirgū saskaņošana vai ietekmēšana. Nav pieļaujama informācijas

apmaiņa starp konkurentiem par komerciālās darbības plāniem un

citu komerciāli būtisku informāciju.15 Kopīgi veidojot

piedāvājumus iepirkumam, tiek atklāti komerciālās darbības plāni

par dalību iepirkumā, cenas un cita komercnoslēpumu saturoša

informācija, tādējādi ierobežojot konkurenci iepirkumā.

52 Ne no KL viedokļa, ne Publisko iepirkumu likuma

2.panta16 viedokļa, starp diviem nesaistītiem

uzņēmumiem, kas kandidē izsludinātajos iepirkumos kā neatkarīgi,

nesaistīti tirgus dalībnieki, savstarpēji konkurējot, nav

pieļaujama komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa un

iesaistīšanās darbībās (arī ar darbinieku vai citu personu

starpniecību), kas var ierobežot konkurenci konkrētā iepirkumā.

Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma

prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū,

darbojoties neatkarīgi un darot visu iespējamo, lai nepieļautu

sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem, t.sk.

darbinieku iesaistīšanos darbībās, kas var atklāt konkurentam

darbības, kuras tas ir nolēmis vai plāno veikt. Plānu atklāšana

konkurentam attiecībā uz konkrētu iepirkumu var būt pieļaujama

tikai gadījumā, ja iepirkumam tiek iesniegts kopīgs

piedāvājums.17

53 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka "pret konkurenci

vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta

skaita sakritību un norāžu. Tā kā nav sagaidāms, ka konkurējoši

tirgus dalībnieki atstās evidentus pierādījumus par to, pamatā

pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir

pārbaudāma no netiešiem pierādījumiem, kuri, skatīti kopā un

nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var veidot pierādījumu

par konkurences normu pārkāpumu."18 Uzņēmums ir atbildīgs par

to, ka tā komercnoslēpums, piedaloties publiskajā iepirkumā,

netiek atklāts citiem komersantiem, kas darbojas tajā pašā

konkrētajā tirgū.

54 Ņemot vērā KL 2.pantā noteikto mērķi, tirgus dalībniekam ir

jābūt ieinteresētam nodrošināt šādas informācijas neizpaušanu

konkurentiem, nodrošinot to ar attiecīgiem līdzekļiem. Tādējādi

no KL mērķa izriet ne tikai pienākums tirgus dalībniekam tieši

nenodot datus konkurentiem, bet arī pienākums nodrošināt, lai

personas, kurām tirgus dalībnieks nodevis šo informāciju, to

nenodotu tālāk, jo abos gadījumos vienlīdz būtiski tiek ietekmēti

brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences apstākļi

tirgū19.

55 Aizliegta ir jebkura informācijas apmaiņa par tādiem

konkurenta darbības (bezdarbības) noteikumiem, kas tā vai citādi

var ietekmēt konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību. Tā kā

saimnieciskās darbības mērķis ir gūt ekonomisku labumu, jebkura

tirgus dalībnieka rīcība ir pamatā vērsta uz tā sasniegšanu,

tādēļ vienošanās par darbības noteikumu saskaņošanu arī ir vērsta

tieši vai netieši uz ekonomiska labuma gūšanu.20

56 Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties

tirgus apstākļiem, nolemt piedalīties vai nepiedalīties

konkursos, kā arī izlemt, kurā valsts reģionā tas piedalīsies vai

nepiedalīsies konkursos vai arī kuri potenciālie klienti,

pasūtītāji tam šķiet "pievilcīgāki", taču tas ir jādara

neatkarīgi no citiem tirgus dalībniekiem un konkurentiem. Turklāt

ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru

mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta

rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai

piemērotos tirgus apstākļiem21.

57 Izšķirošais apstāklis ir pušu gribu sakritība (vienotība),

un ne vienošanās formai, ne līgumisku sodu (sankciju) vai

piemērošanas pasākumu pastāvēšanai nav nozīmes.