101. pants

6.4. Karteļa vienošanās īstenošanas ietekme uz

konkurenci

194 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju un uz tās pamata

secināto, KP konstatē, ka iepriekš minētais no KL 11. panta

pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta izrietošais

un patstāvīgajā judikatūrā nostiprinātais vienošanās aizliegums

no Lietas dalībnieku puses nav ievērots.

195 Lietas dalībnieki apsprieduši Iepirkumu sadali,

saskaņojuši savu savstarpējo rīcību par dalību Iepirkumos, kā arī

apmainījušies ar sensitīvu informāciju.

196 Iesniedzot savā starpā saskaņotus piedāvājumus, tādus, kas

izslēdz un deformē konkurenci, jo Lietas dalībnieki jau ir

apmainījušies ar informāciju, piemēram, ar to, kurā Iepirkumā

kurš Lietas dalībnieks piedalīsies vai nē, kurš būs konkrētā

Iepirkuma uzvarētājs, kā arī par citiem dalības nosacījumiem

Iepirkumos, pasūtītājs saņem tādus Lietas dalībnieku

piedāvājumus, kas neatbilst tādiem, kādus tas būtu saņēmis,

Lietas dalībniekiem patiesi savstarpēji konkurējot. Tādējādi tiek

izmainīta situācija tirgū, radot no normāliem tirgus apstākļiem

atšķirīgus konkurences apstākļus, kas ierobežo, deformē un kropļo

konkurenci.

197 Tādējādi Iepirkumos, arī piedaloties lielākam skaitam

pretendentu, tostarp Lietas dalībniekiem, konkurence ir bijusi

izslēgta, un gadījumos, kad daļa Lietas dalībnieku piedalās

vismaz Lēmuma V nodaļā analizētajos Iepirkumos, KP uzskata, ka

Lietas dalībnieki pasūtītājam LVC iesniedza konkurenci

deformējošus un savstarpēju konkurenci izslēdzošus piedāvājumus,

atbilstoši Lietas dalībnieku interesēm, mērķiem, izpratnei un

stratēģijai.

198 Atbilstoši Lēmumā sniegtajam pierādījumu izklāstam un KP

analīzei secināms, ka Lietas dalībnieki bija veikuši Iepirkumu

sadali un saskaņojuši dalības nosacījumus V nodaļā analizētajos

Iepirkumos, tostarp, vienojoties par potenciālo uzvarētāju,

attiecīgi veicot nepieciešamās darbības, lai atbilstoši

panāktajai vienošanai to īstenotu.

199 Lēmumā analizētie pierādījumi apliecina, ka Lietas

dalībnieki īstenoja vienošanos attiecībā uz izsludinātajiem un

vēl neizsludinātajiem Iepirkumiem, savstarpējo sarunu un tikšanos

laikā nosakot potenciālo uzvarētāju Iepirkumā. Pēc tam Lietas

dalībnieki veica nepieciešamās darbības, īstenojot panākto

vienošanos - sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu

piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. un

85. rindkopu).

200 Izvērtējot Lietas dalībnieku savstarpējās komunikācijas

saturu, secināms, ka Lietas dalībnieki ir apzinājušies savas

rīcības prettiesisko raksturu, par ko, tostarp, liecina sarunā

minētais par nepieciešamību nodrošināties pret iespējamu sarunu

ierakstīšanu (skat. Lēmuma 91. rindkopu).

201 Norādāms, ka atbilstoši Lietā iegūtajiem pierādījumiem

Lietas dalībnieki ir veikuši pasākumus, kas vērsti uz Iepirkumu

sadali, rīkojušies atbilstoši sarunās norunātajam, iesniedzot vai

neiesniedzot piedāvājumus Iepirkumos, tādējādi tie ir

apzinājušies savas rīcības raksturu.

202 KP norāda, ka tā Lietā ir vērtējusi Lietas dalībnieku

starpā notikušās informācijas apmaiņas patieso mērķi un nonāca

pie secinājuma, ka Lietas dalībnieki veica konkurenci

ierobežojošas darbības, kuru mērķis bija savstarpējās konkurences

izslēgšana. Konkrēti, aizliegtās vienošanās mērķis bija sadalīt

Lietā identificētos Iepirkumus noteikto Lietas dalībnieku

starpā.

203 Papildus norādams, ka Lietā konstatēti tādi Iepirkumi,

kuru procedūru rezultāti ir citādāki nekā bija panākts Lietas

dalībnieku vienošanās, proti, Iepirkumos neuzvarēja Lietas

dalībnieki, kuriem tie bija iedalīti. KP norāda, ja kāds

Iepirkumu procedūras rezultāts no Lietas dalībnieku rīcības

neatkarīgu iemeslu dēļ nav panākts atbilstoši noslēgtajai

aizliegtajai vienošanai, tas neietekmē KP izdarītos secinājumus

par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu par šiem Iepirkumiem.

204 Atbilstoši KL 1. panta 7. punktam tirgus

dalībnieki, kas konkurē iepirkumā, atzīstami par konkurentiem.

Konkurentu vienošanās iepirkumos par to sadali un dalības

nosacījumiem iepirkumos vērtējama kā karteļa vienošanās, un šāda

aizliegta vienošanās pēc sava mērķa un rakstura kavē un izslēdz

konkurenci, tādējādi rada negatīvu ietekmi, it īpaši uz

pakalpojumu cenām un kvalitāti.

205 KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta

1. punkta piemērošanas nolūkā nav jāpierāda šādas aizliegtas

vienošanās faktiskās ietekmes sekas tirgū. Proti, nav

nepieciešams pierādīt faktiskās pret konkurenci vērstās sekas, ja

tiek pierādīts vienošanās konkurenci ierobežojošais mērķis, un KP

secina, ka Lietā iegūtā informācija ir pietiekama, lai

konstatētu, ka Lietas dalībnieki ir veikuši darbības, kuras

atbilst KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta

1. punktā noteiktajam pārkāpumam, t.i., vienojušies par

Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem Iepirkumos.

VII LIETAS DALĪBNIEKA UN TĀ MĀTES SABIEDRĪBAS IESNIEGTIE

VIEDOKĻI

206 KP ir izvērtējusi Lietas dalībnieka un tās mātes

sabiedrības viedokļos ietvertos argumentus un šīs nodaļas

ietvaros sniedz savu vērtējumu par tiem. Vienlaikus norādāms, ka

KP nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku

sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti

tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un

kuri spētu ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju. Līdz ar to KP

nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos ietvertajiem

argumentiem, jo īpaši uz tādiem apgalvojumiem, kas nav pamatoti

atbilstoši Lietas faktiskajiem apstākļiem un tādējādi ir tikai un

vienīgi vispārīgi apgalvojumi, kurus nav nepieciešams ne

pārbaudīt, ne atspēkot.

207 KP, pirms sniegt vērtējumu par Lietas dalībnieka un tās

mātes sabiedrības viedokļos ietvertajiem argumentiem, paskaidro,

ka atkarībā no vienošanās rakstura un vispārējā satura izdala

vienošanās "pēc mērķa" un vienošanās

"pēc sekām". Konkurenci ierobežojoša

mērķa konstatācija ļauj atsevišķi nepierādīt negatīvo ietekmi uz

konkurenci pēc sekām, jo negatīvo seku iestāšanos var prezumēt

augstās varbūtības pēc mērķa ierobežojumiem negatīvi ietekmēt

konkurenci tirgū. Līdz ar to noteikta veida tirgus dalībnieku

vienošanās formas jau pēc sava rakstura var tikt uzskatītas par

kaitējošām normālas konkurences funkcionēšanai185.

Tirgus dalībnieku vienošanās pēc mērķa tādā mērā rada kaitējumu

konkurencei, ka var uzskatīt, ka to seku pārbaude nav

vajadzīga186. Arī EK norādījusi, ka piedāvājumu

saskaņošana iepirkumos, kuru ietvaros viens vai vairāki tirgus

dalībnieki saskaņo rīcību attiecībā uz dalību iepirkumos, ir

atzīstams par pārkāpumu, kurā atsevišķi seku ietekmi vērtēt nav

nepieciešams187. Lēmumā KP jau veica Lietas dalībnieku

vienošanās mērķa novērtējumu, un, ievērojot Lietā iegūtos

pierādījumus, netika konstatēta objektīva nepieciešamība novērtēt

aizliegtās vienošanās ietekmi uz tirgu pēc sekām. No Lietā

konstatētā Lietas dalībnieku mērķa (Iepirkumu sadale, apmaiņa ar

komerciāli sensitīvu informāciju un vienošanās par dalības

nosacījumiem Iepirkumos, tostarp, vienojoties par dalības formu)

izriet skaidrs pret konkurenci un uz tās kropļošanu izvirzīts

nodoms, kas pats par sevi ir konkurenci ierobežojošs bez

padziļinātas seku analīzes.

Par kriminālprocesa / operatīvās

darbības materiālu izmantošanu

208 Ceļu pārvalde 28.04.2023. vēstulē Nr. 1.12/23-291

(turpmāk - Viedoklis) rakstveida viedoklī KP norāda, ka saskaņā

ar Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) 3. panta

1. daļu operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas

Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums, šis likums, kā arī

citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts

drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās

kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un

pienākumus, kā arī personu pamattiesības. Operatīvā darbība nav

pieļaujama administratīvā pārkāpuma lietās. Līdz ar to secināms,

ka tiesību normās nav nostiprināts samērīgums starp KL pārkāpuma

kaitīgumu ar cilvēktiesību aizskārumu, ko paredz operatīvās

darbības. Ņemot vērā minēto, Ceļu pārvaldes ieskatā, ir

prettiesiski KL pārkāpuma lietās izmantot pierādījumus, kas

iegūti operatīvās darbības ietvaros krimināllietā, jo šo

pierādījumu iegūšana šādam mērķim nav tiesiska.

209 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli kā nepamatotu un

juridiski nekorektu.

210 Pirmkārt, APL 59. panta pirmā daļa nosaka, ka pēc

administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju,

kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu

attiecīgo lēmumu, savukārt APL 59. panta otrā daļa paredz,

ka, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās

metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa

dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu,

apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar

to KP ne tikai ir pienākums iegūt tai nepieciešamo informāciju,

lai spētu pieņemt pamatotu un tiesisku administratīvo aktu, bet

arī informācijas iegūšanas procesā sadarboties ar citām

institūcijām - šajā Lietā tas ir KNAB, kas var sniegt

nepieciešamo informāciju.

211 Turklāt APL 53. pants nosaka sadarbības procesu starp

institūcijām, un ne APL, ne judikatūra nediferencē institūcijas

vai sadarbības pienākumu atkarībā no institūciju pamatuzdevumiem

vai citiem kritērijiem. Tiesību doktrīnā norādīts, ka iestāde

nepieciešamo informāciju var vākt gan no procesa dalībniekiem,

gan no citām institūcijām. Kā atzinis Senāts, ar jēdzienu

"institūcija" šajā normā aptvertas ne tikai citas

iestādes, bet arī citas (konkrētajā administratīvajā procesā

neiesaistītas) privātpersonas188. KNAB ir tāda pati

institūcija APL izpratnē kā, piemēram, Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs, IUB u.c. Secīgi arī nepieciešamās

informācijas iegūšana administratīvā procesa ietvaros no KNAB ir

tiesiska.

212 APL 60. pants nosaka vienīgos informācijas iegūšanas

ierobežojumus administratīvajā procesā un tie iedalās divās

daļās:

1) iestādei jāiegūst tāda informācija, kura ir paredzēta

attiecīgajā normatīvajā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai.

Ņemot vērā to, ka KL nenosaka konkrētus iegūstamās informācijas

veidus vai pierādījumu uzskaitījumu189, jāsecina, ka

KP nav ierobežota iegūt un izmantot to informāciju, kas iegūta no

citām institūcijām, ja tā norāda uz KL vai LESD pārkāpumu;

2) iestāde nedrīkst vākt uz izmantot informāciju, kas

iegūta ar

prettiesiskām metodēm. Tas vien, ka iestāde ir ieguvusi un

uzkrājusi informāciju, kas nav paredzēta tiesību normās, pats par

sevi nenozīmē, ka informācija ir iegūta ar prettiesiskām metodēm

un ka tā vispār nevar tikt izmantota lēmuma pieņemšanā. To var

izmantot, taču to var arī atspēkot ar citiem

pierādījumiem190.

213 Otrkārt, KP norāda, ka Ceļu pārvalde nepamatoti atsaucas

uz ODL 2. pantā minētajiem mērķiem, secinot, ka attiecīgā

norma un ODL 3. panta 1. daļā minētie normatīvie akti

liedz KP izmantot operatīvās darbības rezultātā iegūto

informāciju. ODL 2. pants nosaka to uzdevumu loku, kuru

veikšanai vispār var tikt iniciēti un veikti operatīvās darbības

pasākumi, t.i., norma neattiecas uz operatīvo darbību rezultātā

iegūto materiālu tālākizmantošanu (tai skaitā kriminālprocesā).

Lietā nepastāv strīds par to, ka KNAB būtu veicis operatīvo

sarunu noklausīšanos ar mērķi izmeklēt konkurences tiesību

pārkāpumu. Tas, ka daļa KP izmantoto pierādījumu ir iegūti no

kriminālprocesa materiāliem, kura mērķis nebija izmeklēt

konkurences tiesību pārkāpumu, nenozīmē, ka KP nevarēja objektīvi

izvērtēt šajos pierādījumos fiksētos faktus, kā, piemēram,

savstarpējās komunikācijas faktu starp neatkarīgiem tirgus

dalībniekiem un to lomu. Līdz ar to secināms, ka ODL