101. pants

16.4. Karteļa vienošanās īstenošanas ietekme uz

2konkurenci

3194 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju un uz tās pamata

4secināto, KP konstatē, ka iepriekš minētais no KL 11. panta

5pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta izrietošais

6un patstāvīgajā judikatūrā nostiprinātais vienošanās aizliegums

7no Lietas dalībnieku puses nav ievērots.

8195 Lietas dalībnieki apsprieduši Iepirkumu sadali,

9saskaņojuši savu savstarpējo rīcību par dalību Iepirkumos, kā arī

10apmainījušies ar sensitīvu informāciju.

11196 Iesniedzot savā starpā saskaņotus piedāvājumus, tādus, kas

12izslēdz un deformē konkurenci, jo Lietas dalībnieki jau ir

13apmainījušies ar informāciju, piemēram, ar to, kurā Iepirkumā

14kurš Lietas dalībnieks piedalīsies vai nē, kurš būs konkrētā

15Iepirkuma uzvarētājs, kā arī par citiem dalības nosacījumiem

16Iepirkumos, pasūtītājs saņem tādus Lietas dalībnieku

17piedāvājumus, kas neatbilst tādiem, kādus tas būtu saņēmis,

18Lietas dalībniekiem patiesi savstarpēji konkurējot. Tādējādi tiek

19izmainīta situācija tirgū, radot no normāliem tirgus apstākļiem

20atšķirīgus konkurences apstākļus, kas ierobežo, deformē un kropļo

21konkurenci.

22197 Tādējādi Iepirkumos, arī piedaloties lielākam skaitam

23pretendentu, tostarp Lietas dalībniekiem, konkurence ir bijusi

24izslēgta, un gadījumos, kad daļa Lietas dalībnieku piedalās

25vismaz Lēmuma V nodaļā analizētajos Iepirkumos, KP uzskata, ka

26Lietas dalībnieki pasūtītājam LVC iesniedza konkurenci

27deformējošus un savstarpēju konkurenci izslēdzošus piedāvājumus,

28atbilstoši Lietas dalībnieku interesēm, mērķiem, izpratnei un

29stratēģijai.

30198 Atbilstoši Lēmumā sniegtajam pierādījumu izklāstam un KP

31analīzei secināms, ka Lietas dalībnieki bija veikuši Iepirkumu

32sadali un saskaņojuši dalības nosacījumus V nodaļā analizētajos

33Iepirkumos, tostarp, vienojoties par potenciālo uzvarētāju,

34attiecīgi veicot nepieciešamās darbības, lai atbilstoši

35panāktajai vienošanai to īstenotu.

36199 Lēmumā analizētie pierādījumi apliecina, ka Lietas

37dalībnieki īstenoja vienošanos attiecībā uz izsludinātajiem un

38vēl neizsludinātajiem Iepirkumiem, savstarpējo sarunu un tikšanos

39laikā nosakot potenciālo uzvarētāju Iepirkumā. Pēc tam Lietas

40dalībnieki veica nepieciešamās darbības, īstenojot panākto

41vienošanos - sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu

42piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. un

4385. rindkopu).

44200 Izvērtējot Lietas dalībnieku savstarpējās komunikācijas

45saturu, secināms, ka Lietas dalībnieki ir apzinājušies savas

46rīcības prettiesisko raksturu, par ko, tostarp, liecina sarunā

47minētais par nepieciešamību nodrošināties pret iespējamu sarunu

48ierakstīšanu (skat. Lēmuma 91. rindkopu).

49201 Norādāms, ka atbilstoši Lietā iegūtajiem pierādījumiem

50Lietas dalībnieki ir veikuši pasākumus, kas vērsti uz Iepirkumu

51sadali, rīkojušies atbilstoši sarunās norunātajam, iesniedzot vai

52neiesniedzot piedāvājumus Iepirkumos, tādējādi tie ir

53apzinājušies savas rīcības raksturu.

54202 KP norāda, ka tā Lietā ir vērtējusi Lietas dalībnieku

55starpā notikušās informācijas apmaiņas patieso mērķi un nonāca

56pie secinājuma, ka Lietas dalībnieki veica konkurenci

57ierobežojošas darbības, kuru mērķis bija savstarpējās konkurences

58izslēgšana. Konkrēti, aizliegtās vienošanās mērķis bija sadalīt

59Lietā identificētos Iepirkumus noteikto Lietas dalībnieku

60starpā.

61203 Papildus norādams, ka Lietā konstatēti tādi Iepirkumi,

62kuru procedūru rezultāti ir citādāki nekā bija panākts Lietas

63dalībnieku vienošanās, proti, Iepirkumos neuzvarēja Lietas

64dalībnieki, kuriem tie bija iedalīti. KP norāda, ja kāds

65Iepirkumu procedūras rezultāts no Lietas dalībnieku rīcības

66neatkarīgu iemeslu dēļ nav panākts atbilstoši noslēgtajai

67aizliegtajai vienošanai, tas neietekmē KP izdarītos secinājumus

68par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu par šiem Iepirkumiem.

69204 Atbilstoši KL 1. panta 7. punktam tirgus

70dalībnieki, kas konkurē iepirkumā, atzīstami par konkurentiem.

71Konkurentu vienošanās iepirkumos par to sadali un dalības

72nosacījumiem iepirkumos vērtējama kā karteļa vienošanās, un šāda

73aizliegta vienošanās pēc sava mērķa un rakstura kavē un izslēdz

74konkurenci, tādējādi rada negatīvu ietekmi, it īpaši uz

75pakalpojumu cenām un kvalitāti.

76205 KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta

771. punkta piemērošanas nolūkā nav jāpierāda šādas aizliegtas

78vienošanās faktiskās ietekmes sekas tirgū. Proti, nav

79nepieciešams pierādīt faktiskās pret konkurenci vērstās sekas, ja

80tiek pierādīts vienošanās konkurenci ierobežojošais mērķis, un KP

81secina, ka Lietā iegūtā informācija ir pietiekama, lai

82konstatētu, ka Lietas dalībnieki ir veikuši darbības, kuras

83atbilst KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta

841. punktā noteiktajam pārkāpumam, t.i., vienojušies par

85Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem Iepirkumos.

86VII LIETAS DALĪBNIEKA UN TĀ MĀTES SABIEDRĪBAS IESNIEGTIE

87VIEDOKĻI

88206 KP ir izvērtējusi Lietas dalībnieka un tās mātes

89sabiedrības viedokļos ietvertos argumentus un šīs nodaļas

90ietvaros sniedz savu vērtējumu par tiem. Vienlaikus norādāms, ka

91KP nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku

92sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti

93tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un

94kuri spētu ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju. Līdz ar to KP

95nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos ietvertajiem

96argumentiem, jo īpaši uz tādiem apgalvojumiem, kas nav pamatoti

97atbilstoši Lietas faktiskajiem apstākļiem un tādējādi ir tikai un

98vienīgi vispārīgi apgalvojumi, kurus nav nepieciešams ne

99pārbaudīt, ne atspēkot.

100207 KP, pirms sniegt vērtējumu par Lietas dalībnieka un tās

101mātes sabiedrības viedokļos ietvertajiem argumentiem, paskaidro,

102ka atkarībā no vienošanās rakstura un vispārējā satura izdala

103vienošanās "pēc mērķa" un vienošanās

104"pēc sekām". Konkurenci ierobežojoša

105mērķa konstatācija ļauj atsevišķi nepierādīt negatīvo ietekmi uz

106konkurenci pēc sekām, jo negatīvo seku iestāšanos var prezumēt

107augstās varbūtības pēc mērķa ierobežojumiem negatīvi ietekmēt

108konkurenci tirgū. Līdz ar to noteikta veida tirgus dalībnieku

109vienošanās formas jau pēc sava rakstura var tikt uzskatītas par

110kaitējošām normālas konkurences funkcionēšanai185.

111Tirgus dalībnieku vienošanās pēc mērķa tādā mērā rada kaitējumu

112konkurencei, ka var uzskatīt, ka to seku pārbaude nav

113vajadzīga186. Arī EK norādījusi, ka piedāvājumu

114saskaņošana iepirkumos, kuru ietvaros viens vai vairāki tirgus

115dalībnieki saskaņo rīcību attiecībā uz dalību iepirkumos, ir

116atzīstams par pārkāpumu, kurā atsevišķi seku ietekmi vērtēt nav

117nepieciešams187. Lēmumā KP jau veica Lietas dalībnieku

118vienošanās mērķa novērtējumu, un, ievērojot Lietā iegūtos

119pierādījumus, netika konstatēta objektīva nepieciešamība novērtēt

120aizliegtās vienošanās ietekmi uz tirgu pēc sekām. No Lietā

121konstatētā Lietas dalībnieku mērķa (Iepirkumu sadale, apmaiņa ar

122komerciāli sensitīvu informāciju un vienošanās par dalības

123nosacījumiem Iepirkumos, tostarp, vienojoties par dalības formu)

124izriet skaidrs pret konkurenci un uz tās kropļošanu izvirzīts

125nodoms, kas pats par sevi ir konkurenci ierobežojošs bez

126padziļinātas seku analīzes.

127Par kriminālprocesa / operatīvās

128darbības materiālu izmantošanu

129208 Ceļu pārvalde 28.04.2023. vēstulē Nr. 1.12/23-291

130(turpmāk - Viedoklis) rakstveida viedoklī KP norāda, ka saskaņā

131ar Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) 3. panta

1321. daļu operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas

133Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums, šis likums, kā arī

134citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts

135drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās

136kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un

137pienākumus, kā arī personu pamattiesības. Operatīvā darbība nav

138pieļaujama administratīvā pārkāpuma lietās. Līdz ar to secināms,

139ka tiesību normās nav nostiprināts samērīgums starp KL pārkāpuma

140kaitīgumu ar cilvēktiesību aizskārumu, ko paredz operatīvās

141darbības. Ņemot vērā minēto, Ceļu pārvaldes ieskatā, ir

142prettiesiski KL pārkāpuma lietās izmantot pierādījumus, kas

143iegūti operatīvās darbības ietvaros krimināllietā, jo šo

144pierādījumu iegūšana šādam mērķim nav tiesiska.

145209 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli kā nepamatotu un

146juridiski nekorektu.

147210 Pirmkārt, APL 59. panta pirmā daļa nosaka, ka pēc

148administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju,

149kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu

150attiecīgo lēmumu, savukārt APL 59. panta otrā daļa paredz,

151ka, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās

152metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa

153dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu,

154apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar

155to KP ne tikai ir pienākums iegūt tai nepieciešamo informāciju,

156lai spētu pieņemt pamatotu un tiesisku administratīvo aktu, bet

157arī informācijas iegūšanas procesā sadarboties ar citām

158institūcijām - šajā Lietā tas ir KNAB, kas var sniegt

159nepieciešamo informāciju.

160211 Turklāt APL 53. pants nosaka sadarbības procesu starp

161institūcijām, un ne APL, ne judikatūra nediferencē institūcijas

162vai sadarbības pienākumu atkarībā no institūciju pamatuzdevumiem

163vai citiem kritērijiem. Tiesību doktrīnā norādīts, ka iestāde

164nepieciešamo informāciju var vākt gan no procesa dalībniekiem,

165gan no citām institūcijām. Kā atzinis Senāts, ar jēdzienu

166"institūcija" šajā normā aptvertas ne tikai citas

167iestādes, bet arī citas (konkrētajā administratīvajā procesā

168neiesaistītas) privātpersonas188. KNAB ir tāda pati

169institūcija APL izpratnē kā, piemēram, Patērētāju tiesību

170aizsardzības centrs, IUB u.c. Secīgi arī nepieciešamās

171informācijas iegūšana administratīvā procesa ietvaros no KNAB ir

172tiesiska.

173212 APL 60. pants nosaka vienīgos informācijas iegūšanas

174ierobežojumus administratīvajā procesā un tie iedalās divās

175daļās:

1761) iestādei jāiegūst tāda informācija, kura ir paredzēta

177attiecīgajā normatīvajā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai.

178Ņemot vērā to, ka KL nenosaka konkrētus iegūstamās informācijas

179veidus vai pierādījumu uzskaitījumu189, jāsecina, ka

180KP nav ierobežota iegūt un izmantot to informāciju, kas iegūta no

181citām institūcijām, ja tā norāda uz KL vai LESD pārkāpumu;

1822) iestāde nedrīkst vākt uz izmantot informāciju, kas

183iegūta ar

184prettiesiskām metodēm. Tas vien, ka iestāde ir ieguvusi un

185uzkrājusi informāciju, kas nav paredzēta tiesību normās, pats par

186sevi nenozīmē, ka informācija ir iegūta ar prettiesiskām metodēm

187un ka tā vispār nevar tikt izmantota lēmuma pieņemšanā. To var

188izmantot, taču to var arī atspēkot ar citiem

189pierādījumiem190.

190213 Otrkārt, KP norāda, ka Ceļu pārvalde nepamatoti atsaucas

191uz ODL 2. pantā minētajiem mērķiem, secinot, ka attiecīgā

192norma un ODL 3. panta 1. daļā minētie normatīvie akti

193liedz KP izmantot operatīvās darbības rezultātā iegūto

194informāciju. ODL 2. pants nosaka to uzdevumu loku, kuru

195veikšanai vispār var tikt iniciēti un veikti operatīvās darbības

196pasākumi, t.i., norma neattiecas uz operatīvo darbību rezultātā

197iegūto materiālu tālākizmantošanu (tai skaitā kriminālprocesā).

198Lietā nepastāv strīds par to, ka KNAB būtu veicis operatīvo

199sarunu noklausīšanos ar mērķi izmeklēt konkurences tiesību

200pārkāpumu. Tas, ka daļa KP izmantoto pierādījumu ir iegūti no

201kriminālprocesa materiāliem, kura mērķis nebija izmeklēt

202konkurences tiesību pārkāpumu, nenozīmē, ka KP nevarēja objektīvi

203izvērtēt šajos pierādījumos fiksētos faktus, kā, piemēram,

204savstarpējās komunikācijas faktu starp neatkarīgiem tirgus

205dalībniekiem un to lomu. Līdz ar to secināms, ka ODL