2. pants
nav uzskatāms par normu, kas izslēdz iespēju KP

izmantot administratīvajā procesā kā pierādījumus materiālus, kas

iegūti kriminālprocesa gaitā.

214 KP uzsver, ka lietā KP ir saņēmusi materiālus no KNAB

kriminālprocesa, nevis no operatīvās lietas materiāliem. Saskaņā

ar ODL 24. panta pirmo daļu operatīvās darbības gaitā

iegūtos materiālus drīkst izmantot kā pierādījumus

kriminālprocesā, tātad ir tiesiska un atļauta to pārnešana uz

krimināllietas materiāliem, ja tiek nodrošināta operatīvās

darbības īstenošanā iesaistīto personu konfidencialitāte un

drošība. Attiecīgi no iepriekšminētā sistēmiskas interpretācijas

ar KPL 127. panta trešo un ceturto daļu izriet, ka

operatīvās darbības materiāli var tikt pievienoti

kriminālprocesam kā pierādījumi, pēc kā tie kļūst par

pilnvērtīgiem krimināllietas materiāliem, kuru nodošana citām

kompetentajām iestādēm ir tiesiska, kas arī atzīts

judikatūrā191. Šo pašu atziņu arī ir apstiprinājis

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments - pierādījumi

kriminālprocesā ir jebkurā likumā, arī KPL paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par

faktiem192 - tātad nepastāv mākslīga pierādījumu

iedalīšana pēc to iegūšanas veida, noteicošais ir to sākotnējās

iegūšanas tiesiskums, ko Lietā apliecina Augstākās tiesas

izsniegtā uzziņa par operatīvo darbību veikšanu. Lietā nav strīda

par to, ka KP nav operatīvās darbības subjekts, taču tas nekādā

veidā pats par sevi neliedz KP izmantot no kriminālprocesa

saņemtus materiālus.

215 KPL kā speciālais normatīvais akts, kas ekskluzīvi

noregulē kriminālprocesuālās attiecības un procesu, kādā tiek

pierādīta fiziskas personas vaina par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, paredz specifiskas normas, kas liedz izmantot

noteiktā veidā iegūtus materiālus personas vainas atzīšanai. Šis

lēmums un tajā specifiskā norāde uz cilvēktiesību ievērošanas

principu nav pretrunā ar administratīvajā procesā paredzēto

pierādījumu iegūšanas un izmantošanas praksi, kas izriet no APL

un KL. KP, veicot izpēti lietā, nelemj par kādas fiziskas

personas vainu pēc Krimināllikuma Sevišķajā daļā ietvertā

sastāva, bet gan veic izpēti par tirgus dalībnieku atbildību

konkurences tiesību pārkāpumā. Kā arī konstatēts ECT

praksē193, tad KP, veicot procesuālās darbības ar

mērķi izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu, to dara ar mērķi

nodrošināt valsts ekonomisko labklājību, kas kopsakarā ar KL

2. panta mērķi dod pamatu KP apstrādāt arī tādu informāciju,

kas iegūta no kriminālprocesa materiāliem.

216 No KL 26. panta pirmās daļas un APL 59. panta

sistēmiskas interpretācijas izriet, ka KP nav ierobežota izmantot

Lietas izpētē arī tādu informāciju, kas ir iegūta no citas

iestādes, tai skaitā tiesībaizsardzības iestādes KNAB. Latvijas

tiesu praksē jau ir atzīts, ka kriminālprocesa virzītājam ir

tiesības patstāvīgi izvērtēt un, pamatojoties uz KPL

375. panta pamata, nodot jebkurai citai personai vai

kompetentajai iestādei materiālus no kriminālprocesa neatkarīgi

no šī paša kriminālprocesa gaitas un procesuālās

stadijas194, kā arī KP ir tiesības saņemt un izmantot

administratīvā procesa norisē operatīvās darbības rezultātā

iegūtos materiālus, ja tie ir iegūti no

kriminālprocesa195. Ne no KPL 375. panta

atbilstoši tās jēgai un mērķim, ne arī citām tiesību normām nav

secināms, ka krimināllietas materiāli nekādā gadījumā

kriminālprocesa laikā nav izsniedzami izmantošanai

administratīvajā lietā. KPL 375. panta pirmajā daļā minētais

izmeklēšanas noslēpums saprotams nevis kā vispārējs aizliegums

pirmstiesas procesā izsniegt krimināllietas materiālus šajā normā

neminētām personām, bet gan ir vērsts uz kriminālprocesa mērķa

sasniegšanu. Proti, tas dod iespēju procesa virzītājam izlemt,

vai lietas materiālu izsniegšana konkrētajā brīdī un konkrētajai

personai nekaitē izmeklēšanas interesēm, un vajadzības gadījumā

atteikt materiālu izsniegšanu. Tomēr materiālu neizsniegšana

kriminālprocesā nevar būt pašmērķis. Ja tas, procesa virzītāja

ieskatā, neietekmē procesa sekmīgu virzību, tad materiālu

neizsniegšanai nav pamata196.

217 Apstāklis, ka iestāde administratīvajā procesā ir

izmantojusi atsevišķus kriminālprocesā iegūtus pierādījumus,

nenozīmē, un tas neizriet no tiesību normām, ka iestādei un

tiesai būtu jāņem vērā arī visi pārējie krimināllietā iegūtie

pierādījumi vai jāsagaida to novērtējums krimināllietā. Abi

procesi (kriminālprocess un administratīvais process) ir

patstāvīgi un atšķiras pēc sava mērķa un tādēļ viens no otra nav

atkarīgi citstarp attiecībā uz iegūtajiem pierādījumiem un to

novērtējumu197. Līdz ar to kriminālprocesa virzītājam

bija tiesības un likumisks pamats nosūtīt KP materiālus no

krimināllietas.

218 Treškārt, ierakstītu personu sarunu izmantošana

pierādīšanā, tostarp ārpus kriminālprocesuālās sfēras, nav jauna

vai inovatīva pieeja. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT)

ir vairākkārt vērtējusi šādu noklausīšanās rezultātā iegūtu

materiālu izmantošanas tiesiskumu atbilstoši Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija)

8. pantam.

219 Nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts var traucēt

aizsargātu tiesību izmantošanu, ir izklāstīti Konvencijas

8. panta 2. punktā, proti, valsts drošības, sabiedrības

drošības vai valsts ekonomiskās labklājības interesēs, lai

novērstu nekārtības vai noziedzību, lai aizsargātu veselību vai

morāli, vai lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

Ierobežojumi ir pieļaujami, ja tie ir "saskaņā ar

likumu" vai "paredzēti likumā" un ir

"nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā", lai

aizsargātu kādu no iepriekš minētajiem mērķiem198.

220 KP vērš īpašu uzmanību uz jaunākajām ECT atziņām lietā

Janssen de Jong Groep b.V. and Others199, kur

ECT specifiski vērtēja to, vai kriminālizmeklēšanas procesā

iegūtu telefonsarunu ierakstu nodošana Nīderlandes konkurences

iestādei administratīvās lietas izmeklēšanas veikšanai ir bijusi

atbilstoša Konvencijas 8. pantam.

221 ECT atzina, ka, vērtējot iejaukšanās personas dzīvē

atbilstību likumam un šīs iejaukšanās nepieciešamību demokrātiskā

sabiedrībā, ir jāņem vērā tas, vai iejaukšanās adresāts ir

juridiska vai fiziska persona. Attiecīgi iejaukšanās robežas

attiecībā pret juridiskajām personām ir plašākas nekā pret

fiziskām200. ECT norādīja, ka ir bijis pietiekoši

paredzams no tiesību viedokļa, ka Nīderlandes konkurences

iestādei ir tiesības saņemt un izmantot kriminālizmeklēšanas

gaitā iegūtu informāciju, neskatoties uz to, ka Nīderlandes

Judicial and Criminal Data likums, kas ir analoģisks ODL,

tieši nesaturēja atsauci uz Nīderlandes konkurences iestādi, bet

gan saturēja vispārīgu norādi, ka kriminālizmeklēšanas gaitā

iegūta informācija ir nododama citām publiskām institūcijām to

likumos noteikto funkciju nodrošināšanai201. ECT

secināja, ka abām pilnvarotajām valsts iestādēm (Nīderlandes

prokuratūrai un konkurences iestādei), kurām bija atsevišķi

uzdevumi un speciālās zināšanas, ir jākoordinējas, lai

identificētu tos datus, kuru apstrāde nepieciešama vispārējo

sabiedrības interešu aizsardzībai, t.i., konkurences tiesību

nodrošināšanai202.

222 Turklāt KL un APL pastāv plaša ex post facto tiesu

uzraudzība. Administratīvajā procesā par KP lēmumu uzlikt naudas

sodu Lietas dalībnieki var apstrīdēt datu pārraides likumību un

atbilstību Konvencijai203.

223 Vispirms KP vēlas vērst uzmanību, ka, ES204,

ECT un EST ieskatā, konkurences tiesību pārkāpumi nebūt netiek

uzskatīti par "nenozīmīgiem pārkāpumiem", bet, tieši

pretēji, ECT judikatūrā205 ir akcentēts, ka

konkurences pārkāpumu lietas to sankciju dēļ tiek pielīdzinātas

krimināllietām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu

konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences

noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības

nodrošināšanu (turpmāk - Direktīva) satur skaidru norādi par

nepieciešamību palielināt ES konkurences iestāžu kapacitāti un

pilnvaru apjomu, lai tās spētu efektīvi nodrošināt LESD 101. un

102. panta ievērošanas uzraudzību. Senāts arī ir atzinis, ka

KP, īstenojot konkurences tiesību publiski tiesisko izpildi,

darbojas sabiedrības kopējās interesēs, īstenojot tos mērķus, kas

nosprausti KL 2. pantā - aizsargāt, saglabāt un attīstīt

brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības

nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju,

uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos

normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās

personas206.

224 Direktīvas mērķis ir bijis efektivizēt visu ES dalībvalstu

konkurences iestāžu darbību, lai pastiprinātu konkurences tiesību

aizsardzību visās dalībvalstīs, jo tikai tādējādi ir iespējams

ieviest praksē LESD 101. un 102. panta ievērošanu no tirgus

dalībnieku puses. Lai varētu virzīties uz Direktīvas mērķu

sasniegšanu, nepietiek tikai ar finansējuma palielināšanu vai

neatkarības garantiju piešķiršanu. Tostarp ir svarīgi panākt

vienotu izpratni ES līmenī par materiālo (LESD 101. un

102. panta) un procesuālo tiesību normu piemērošanu un

pierādīšana standartu konkurences tiesību jomā, it īpaši tik

smagu kā karteļi.

225 Viens no ceļiem, kādu izvēlējies Eiropas Parlaments,

tātad, likumdevējs, ir dot saistošas norādes dalībvalstīm par

pierādījumu novērtēšanu konkurences tiesību jomā un šīs norādes

ir iekļāvis Direktīvas preambulā207. Preambulai nav

tikai simboliska nozīme vai svarīga politiskā jēga. Preambula

satur būtiskus principus, kas norāda uz visas pārējās

konstitūcijas iztulkošanas niansēm208. Turklāt, kā tas

redzams arī no Senāta 07.06.2022. lēmuma lietā

Nr. SKA-793/2022 9. rindkopas, tad, neapšaubāmi,

interpretējot ES tiesību aktus, ir jāņem vērā arī preambulā

ietvertie norādījumi.

226 Direktīvas 73. apsvērums209 sniedz

skaidru, viennozīmīgu un nepārprotamu skaidrojumu par ierakstītu

pierādījumu (tai skaitā sarunu, kā tas ir dotajā Lietā)

izmantošanas pieļaujamību, kas saskan ar Latvijas tiesu

judikatūru pierādījumu izmantošanā administratīvajā procesā:

"73. Būtisks elements LESD 101. un

102. panta izpildē ir pierādījumi. VKI vajadzētu būt

iespējai ņemt vērā attiecīgos pierādījumus neatkarīgi no tā, vai

tie ir rakstveidā, mutiski vai elektroniski vai ierakstīti.

Minētajam būtu jāaptver iespēja ņemt vērā slēptus ierakstus, ko

veikušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav publiskas

iestādes, ar noteikumu, ka minētie ieraksti nav vienīgais

pierādījumu avots. Tam nebūtu jāskar tiesības tikt uzklausītam un

visu to ierakstu pieņemamību, kurus veikušas vai ieguvušas

publiskas iestādes. Tāpat VKI vajadzētu varēt par attiecīgiem

pierādījumiem atzīt elektroniskos ziņojumus neatkarīgi no tā, ka

tie šķietami nav lasīti vai ir izdzēsti."

227 Kā redzams no Direktīvas preambulas 73. apsvēruma,

tad pieļaujami konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanā ir:

1) privāto fizisko vai juridisko personu slepeni veikti bez

jebkādas sankcijas ieraksti, ja vien tie nav vienīgie pierādījumu

avoti210;

2) publisko iestāžu veiktie ieraksti.

228 Jānorāda, ka EST savā judikatūrā jau ir vērtējusi

tiesībaizsardzības iestāžu iegūtu materiālu, kas ir analogi ODL

ietvertajiem pasākumiem, nodošanas iespēju administratīvajā

procesā. Spilgts piemērs ir EST spriedums lietā

WebMindLicenses211. WebMindLincenses

lietā EST vērtēja, vai Ungārijas nodokļu administrācija drīkst

vākt pierādījumus, kas iegūti kriminālprocesā, ieskaitot ar

slepeniem līdzekļiem, un tos izmantot administratīvā lēmuma

pamatošanai. EST atzina, ka ES tiesības ir jāinterpretē tādējādi,

ka tās pieļauj izmantot paralēlā, vēl nepabeigtā kriminālprocesā

iegūtus pierādījumus, piemēram, telekomunikāciju pārtveršanu un

elektroniskā pasta izņemšanu, pie nosacījuma, ka, iegūstot šos

pierādījumus kriminālprocesā un izmantojot tos administratīvajā

procesā, nav pārkāptas ES garantētās tiesības212.

Par pārkāpuma sastāva konstatēšanu

229 RSTA rakstveida viedoklī norāda, ka KP Paziņojumā ir

konstatēta virkne sarunu, kurās citi Lietas dalībnieki apspriež

savu redzējumu par konkurenci noteiktos iepirkumos. Šādas

aizmuguriskas sarunas ne vien nesaista Ceļu pārvaldi, bet arī

nepierāda tās dalību šajās sarunās, tās vienoto nodomu ar sarunu

dalībniekiem, kuri šos jautājumus apsprieduši bez Ceļu pārvaldes

klātbūtnes.

230 KP norāda, ka saskaņā ar Lietā iegūtajiem

pierādījumiem213 starp [AA] un [CC] ir notikušas citas

regulārās tikšanās, ko apstiprināja paši Lietas dalībnieku

pārstāvji [AA] un [CC] savos paskaidrojumos. Tāpat uzsverams, ka

Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] 25.01.2017. sarunā norādīja, ka

"Tātad, mēs tiekamies tad vēlreiz, kad tu parunāsi ar

[SS]. Jā?", tādējādi apstiprinot atkārtotas tikšanās

nepieciešamību. Vienlaikus KP norāda, ka ar Lēmumu ir konstatēts,

ka Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] un A.C.B.

pārstāvis [AA] ir piedalījušies vienā konkrētā tikšanās reizē,

25.01.2017., kad to savstarpējā sarunā tika apspriesti Iepirkumi

P5, A4, A6 un A2.

231 RSTA rakstveida viedoklī minēts, ka Paziņojumā ir

konstatēta viena epizode, kurā [CC] runā ar [AA], un šajā sarunā

netiek minēti visi Paziņojumā norādītie iepirkumi. KP noraida

minēto apgalvojumu, un norāda, ka 25.01.2017. sarunā starp [AA]

un [CC] tiek minēti un savstarpēji starp Lietas dalībnieku

pārstāvjiem apspriesti plāni par vairāku Iepirkumu sadali un

plāniem piedalīties tajos, proti, komunikācija par Iepirkumiem

P5, A4, A6 un A2, turklāt sarunā par Iepirkumu P5 notika

informācijas apmaiņa par tajā iesniedzamo piedāvājumu cenām, tajā

skaitā par piedāvājuma pašizmaksu. Savukārt sarunā par Iepirkumu

A4 minētie Lietas dalībnieki savstarpēji apspriež un vienojas par

dalības nosacījumiem tajā.

232 Par komerciāli sensitīvas informācijas

apmaiņu. Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka, iespējams,

sensitīvas informācijas apmaiņa starp A.C.B. un Ceļu pārvaldi

varētu būt notikusi Iepirkumā P5, bet Paziņojumā nav vērtēts, vai

konkrētās informācijas apmaiņa, ņemot vērā to, ka tā pati par

sevi nepierāda aizliegtu vienošanos Paziņojumā konstatētajā

apjomā un termiņā, veido aizliegtas vienošanās sastāvu. Ceļu

pārvalde norāda, ka nav vērtēti un Lietā nav iegūti pierādījumi,

ka sensitīvas informācijas apmaiņā Ceļu Pārvalde būtu bijusi

iesaistīta ar visiem Lietas dalībniekiem un par visiem Paziņojumā

konstatētajiem iepirkumiem. Papildus Ceļu pārvalde norāda, ka

Lietā vērtēta dalība publiskajos iepirkumos tirgū, kurš pamatā ir

balstīts uz publiskajiem iepirkumiem. Pasūtītājs nosaka

kvalifikācijas prasības, kas izpildāmas tieši publisko iepirkumu

rezultātā. Nozarē izmaksas ietekmē resursa pieejamība un tā

attālums līdz konkrētam objektam. Līdz ar to konkurenti ir samērā

labi informēti viens par otra spējām iesniegt piedāvājumu un par

to iespējām piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu. Tādējādi

konkurentiem rodas objektīva nepieciešamība sadarboties, lai

veicinātu savu individuālo konkurētspēju, kas arī ir kopīgu

piedāvājumu pieļaujamības pamatprincips publiskajos iepirkumos.

Secīgi, noteikta veida informācijas pārrunāšana kopumā nevar

radīt ietekmi uz konkurenci, jo šī informācija ir izsecināma no

publiski pieejamas informācijas un tā, ka tirgus dalībnieki ir

ieinteresēti sadarbībā. Līdz ar to nav pamata konstatēt

sensitīvas informācijas apmaiņu arī šādos Iepirkumos, kuros Ceļu

pārvalde ir piedalījusies: A4, A6 un A2.

233 KP noraida šo viedokli kā Lietas faktiskajiem apstākļiem

neatbilstošu, jo saskaņā ar Lietas materiāliem214

25.01.2017. sarunā starp [AA] un [CC] secīgi tika minēta un

savstarpēji starp Lietas dalībnieku pārstāvjiem apspriesta

Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadale, plāni piedalīties tajos.

Papildus par Iepirkumu P5 notika informācijas apmaiņa par

iesniedzamo piedāvājumu cenām, arī par piedāvājuma pašizmaksu,

bet par Iepirkumu A4 tika panākta vienošanās par dalības

nosacījumiem tajā. Uzsverams, ka komunikācija par minētajiem

Iepirkumiem notika vienā sarunā, komunikācijā Iepirkumus secīgi

pārrunājot un sadalot. Līdz ar to kritiski ir vērtējams Ceļu

pārvaldes arguments, ka no komunikācijā pārrunātajiem Iepirkumiem

tikai par vienu no tiem (P5), iespējams, ir notikusi apmaiņa ar

sensitīvu informāciju. KP norāda, ka komerciāli sensitīva

informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta

rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par

pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni, kā, piemēram, par

komerciāli sensitīvu informāciju tostarp tiek uzskatīta

informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pakalpojumu

sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem,

dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos

iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos,

piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem). KP uzsver,

ka, no konkurences tiesību aspekta raugoties, starp divām vai

vairākām nesaistītām komercsabiedrībām, kas darbojas vienā

konkrētajā tirgū, kā arī kandidē izsludinātajos Iepirkumos kā

neatkarīgi/nesaistīti tirgus dalībnieki (piem. Iepirkumā P5),

savstarpēji konkurējot, nav pieļaujama komerciāli sensitīvas

informācijas apmaiņa. Normālas konkurences apstākļos katra

konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu

konkurētspēju tirgū, darbojoties neatkarīgi un darot visu

iespējamo, lai nepieļautu sensitīvas informācijas apmaiņu starp

konkurentiem. KP norāda, ka informācija par Iepirkumu sadalījumu,

to dalījumu, kā arī detalizētā informācija par piedāvājumu cenām,

arī par piedāvājuma pašizmaksu, un vienošanās par dalības

nosacījumiem nepārprotami atklāj informāciju par konkurenta

komerciāli sensitīvu informāciju, kas rada priekšstatu par dalību

Iepirkumos, piedāvājumu izmaksām Iepirkumā, kā arī ziņas par

konkurenta rīcības plāniem un spējām. KP atkārtoti uzsver, ka nav

pieļaujama informācijas apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās

darbības plāniem vai citu komerciāli būtisku informāciju.

Vienlaikus KP vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Lietā konstatēto,

Ceļu pārvalde nebija iesniegusi piedāvājumus Iepirkumā A2 un

A6.

234 Par Iepirkumu sadalījumu Ceļu pārvalde norāda, ka

Iepirkumā P5 Ceļu pārvalde jau bija plānojusi piedalīties,

veikusi aprēķinus, pirms A.C.B. aicināja tai šajā iepirkumā

piedalīties. Vienlaikus Iepirkumā P5 netiek apspriesta A.C.B. vai

cita Lietas dalībnieka dalība iepirkumā. Pats fakts, ka Ceļu

pārvalde piedalīsies iepirkumā nozares specifikas dēļ, kad

konkurenti viens par otru ir pietiekami informēti, nepietiekami

pierāda iepirkumu sadales sastāva pazīmes. Attiecībā uz saziņu

Iepirkumā A4, A6 un A2, Ceļu pārvalde norāda, ka secināms -

tā nepierāda, ka Ceļu pārvalde būtu informēta par citu Lietas

dalībnieku plāniem, kā arī nepauž savus plānus. Lai gan, kā

norādīts iepriekš, kopumā konkurenti objektīvi varētu būt

informēti, ka Ceļu pārvalde nevar iesniegt piedāvājumu

individuāli.

235 KP norāda, ka minētais Ceļu pārvaldes viedoklis ir

noraidāms. Kā jau KP ir norādījusi iepriekš, Lietā esošās

informācijas un faktu izklāsts, to kopsakarīgs novērtējums,

tostarp Lietā pieejamais 25.01.2017. sarunas audioieraksts un tās

atšifrējums, liecina par pretējo, proti, par to, ka Ceļu

pārvaldes pārstāvis [CC] 25.01.2017. sarunā ar A.C.B. pārstāvi

[AA] ir sadalījuši Iepirkumus P5, A4, A6 un A2. Sarunā

apspriestais, tās frāzes, sarunā klātesošo intonācija

nepārprotami liecina par minēto Iepirkumu dalījumu klātesošo

Lietas dalībnieku starpā. Izšķiroši ir tas, vai KP iegūtie un

Lēmumā norādītie pierādījumi apstiprina, ka starp Lietas

dalībniekiem A.C.B. un Ceļu pārvalde 25.01.2017. ir bijusi

komunikācija par minēto Iepirkumu sadali, vienojoties par to

dalības nosacījumiem. Uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC]

aktīvi iesaistījies komunikācijā par Iepirkumiem P5 un A4,

savukārt komunikācijā par Iepirkumiem A2 un A6 viņš tika atklāti

informēts no A.C.B. pārstāvja [AA] puses par to sadali, tādējādi

šo sadali akceptējot, neizsakot neapmierinātību vai iebildumus

[AA] teiktajam, ka Ceļu pārvaldei ir iedalīts noteikts Iepirkums

P5 un A4, bet citi Iepirkumi A2 un A6, Ceļu pārvaldei nav

iedalīti. KP secina, ka ar šādu rīcību Ceļu pārvaldes pārstāvis

[CC], piekrītot šādam A.C.B. pārstāvja [AA] Iepirkuma P5, A4, A2

un A6 sadalījumam, akceptē un atzīst A.C.B. izteikto Iepirkumu A2

un A6 sadalījumu, tādējādi atzīstot un aktīvi piedaloties

pastāvošās aizliegtās vienošanās realizācijā sarunā klātesošo

Lietas dalībnieku starpā. Tādējādi ir pamatoti secināt, ka Lietas

dalībnieki A.C.B. un Ceļu pārvalde 25.01.2017. sarunā ir

vienojušies par Iepirkumu P5, A4, A2 un A6 sadali, tostarp

apmainījušies ar informāciju par Iepirkumā P5 iesniedzamo

piedāvājumu cenām un savstarpēji apspriedušies un vienojušies par

dalības nosacījumiem Iepirkumā A4. KP norāda, ka KP Lietas

ietvaros nevērtē Lietas dalībnieku iespējamo informētību, proti,

iespēju izsecināt konkurenta faktiskās spējas iesniegt

piedāvājumu LVC iepirkumos, t.sk. kopā ar citu Lietas dalībnieku

vai citu tirgus dalībnieku pretendentu apvienībā vai citā formā,

bet KP vērtē Iepirkumu P5, A4, A2 un A6 sadali, vienojoties par

dalības nosacījumiem un apmainoties ar iesniedzamo piedāvājumu

cenām, kas primāri izriet no minēto Lietas dalībnieku sarunas, to

paskaidrojumiem un citiem pierādījumiem Lietā.

236 Par lemšanu par savstarpējo piedalīšanos

Ceļu pārvalde norāda, ka tā nav lēmusi par savstarpējo

piedalīšanos nevienā Paziņojumā minētajā iepirkumā, no Lietas

dalībniekiem Lietā ir konstatēta tikai komunikācija ar A.C.B., un

sarunas ir bijušas par to, vai Ceļu pārvalde varēs vai nevarēs

apvienot spēkus ar A.C.B., iesniedzot piedāvājumu kādā iepirkumā.

Minētais fakts nepietiekami pierāda lemšanu par savstarpēju

piedalīšanos kā aizliegtu vienošanos.

237 KP norāda, ka šāds Ceļu pārvaldes viedoklis ir noraidāms.

KP secina, ka Ceļu pārvalde pareizi norāda viedoklī, ka Lēmumā

konstatētā komunikācija par iepirkumiem notika 25.01.2017. starp

Ceļu pārvaldes pārstāvi [CC] un A.C.B. pārstāvi [AA]. Vienlaikus

kritiski vērtējams un noraidāms ir Ceļu pārvaldes arguments, ka

tā nav lēmusi par savstarpējo piedalīšanos nevienā no Iepirkumiem

P5, A4, A2 un A6. KP norāda, ka 25.01.2017. sarunā pieminētie

Lietas dalībnieku pārstāvji savā komunikācijā aktīvi un

nepārprotami ir dalījušies ar plāniem, izrunājuši, apsprieduši un

vienojušies, gan par minēto Iepirkumu sadalījumu, gan par

nepieciešamību Ceļu pārvaldei startēt tai iedalītajā Iepirkumā

P5, gan par variantiem, kādos Ceļu pārvalde var uzvarēt Iepirkumā

A4, Lietas dalībniekam A.C.B., nepieciešamības gadījumā palīdzot

Ceļu pārvaldei ar kvalifikāciju. Lietā konstatēti fakti, ka

Lietas dalībnieks A.C.B. Iepirkumā P5 un A2 iesniedza

piedāvājumus, savukārt Iepirkumā A4 bija Ceļu pārvaldes

apakšuzņēmējs, uz kura spējām tā balstījās kvalifikācijas

pieradīšanai, kā arī tas, ka Ceļu pārvalde iesniedza piedāvājumus

Iepirkumos P5 un A4, bet Iepirkumos A2 un A6 piedāvājumus

neiesniedza, ļauj KP secināt, ka Lietas dalībnieki Ceļu pārvalde

un A.C.B 25.01.2017. sarunā tostarp ir lēmuši par savstarpējo

piedalīšanos Iepirkumos P5, A4 , kā arī A2 un A6.

238 Par atteikšanos piedalīties (piedāvājumu neiesniegšanu)

un aizsega piedāvājumu iesniegšanu Ceļu pārvalde norāda, ka

nav konstatējama atteikšanās iesniegt piedāvājumu cita Lietas

dalībnieka interesēs vai aizsega piedāvājumu iesniegšana

Iepirkumos P5 un A4, jo Ceļu pārvalde iesniedza tajos

piedāvājumus. Ceļu pārvalde norāda, ka nav konstatējama

piedāvājuma neiesniegšana cita Lietas dalībnieka interesēs (nav

zināma iespēja kvalificēties, informācijas trūkuma dēļ, Iepirkumā

A6 un A2, un šajos Iepirkumos nav konstatējams arī ekonomiskais

pamats), vai aizsega piedāvājumu iesniegšana Iepirkumos A6 un A2.

Tāpat Ceļu pārvalde norādīja, ka Lietā nav iegūti pierādījumi,

kas pamatotu to, ka Ceļu pārvalde būtu apņēmusies iesniegt

aizsega piedāvājumu, līdz ar to piedāvājumu neiesniegšana ir

jāņem vērā, atzīstot rīcības tiesiskumu. Ceļu pārvalde norādīja,

ka nav konstatējama atteikšanās iesniegt piedāvājumu cita Lietas

dalībnieka interesēs, jo Ceļu pārvalde iesniedza piedāvājumus

Iepirkumos P5 un A4.

239 RSTA norāda, ka Paziņojumā nav identificēti iepirkumi,

kuros Ceļu pārvalde saskaņā ar Paziņojumu, it kā panākot

vienošanos starp Lietas dalībniekiem, nebūtu iesniegusi

piedāvājumus vai būtu iesniegusi aizsega piedāvājumus.

240 KP norāda, ka Lēmumā analizēto pierādījumu kopums

apliecina, ka aizliegtās vienošanās īstenoja Lietas dalībnieki

STRABAG, A.C.B. un Ceļu pārvalde attiecībā uz Iepirkumu P5,

savukārt Lietas dalībnieki A.C.B. un Ceļu pārvalde - attiecībā uz

Iepirkumiem A4, A6 un A2, savstarpējo sarunu tikšanās laikā

nosakot potenciālo uzvarētāju konkrētajā Iepirkumā un sadalot

minētos Iepirkumus. Tādējādi KP secina, ka Lietas dalībnieki

veica nepieciešamās darbības panākto vienošanos īstenošanai -

sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus,

tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. rindkopu).

Vienlaikus KP atkārtoti norāda, ka vērtē Iepirkumu P5, A4, A6 un

A2 sadali, Lietas dalībniekiem vienojoties par dalības

nosacījumiem un apmainoties ar iesniedzamo piedāvājumu cenām, kas

primāri izriet no minēto Lietas dalībnieku sarunas, to

paskaidrojumiem un citiem pierādījumiem Lietā. Tāpat jānorāda, ka

Lietā ir secināts, ka Lietas dalībnieki savstarpēji veica

Iepirkumu sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem, kas sevī

ietver, tostarp, dalību Iepirkumā P5, nosakot ieplānoto

uzvarētāju un arī aizsega piedāvājuma iesniedzējus (kuru

primārais mērķis nav gūt uzvaru Iepirkumā P5). KP secina, ka

vienlaikus pastāv iespēja Iepirkumā nemaz nepiedalīties, un

tādējādi ir izskaidrojams, kāpēc, Ceļu pārvalde nav piedalījusies

un iesniegusi piedāvājumus Iepirkumos A6 un A2.

241 Par Lietas dalībnieku atļauto komunikāciju jeb

savstarpējo saziņu. Ceļu pārvalde norāda, ka Lietas

materiālos esošā informācija liecina, ka [AA] un [CC] sazvanījās

laika periodā no 27.10.2016. līdz 31.10.2017., taču šajās

telefonsarunās nav konstatējams, ka [AA] un [CC] vienotos par

dalību iepirkumos ne savā starpā, ne Paziņojumā konstatētajā

apjomā. A.C.B. un Ceļu pārvaldei bija kopīgi projekti, kā arī

Ceļu pārvaldei bija pamatota interese sadarboties ar A.C.B., lai,

iegūstot pieredzi A ceļos, tā palielinātu savu konkurētspēju.

Secīgi, šādai saziņai ir loģisks izskaidrojums. Ceļu pārvaldes

ieskatā, Lietas dalībnieku rīcība vērtējama atbilstoši tam

faktiski pieejamās informācijas apjomam un kontekstā ar citiem

apsvērumiem. Ceļu pārvaldes gadījumā tā ir sadarbība, tostarp,

sniedzot pakalpojumus kā apakšuzņēmējam, un nepieciešamība

sadarboties, lai celtu konkurētspēju, piedaloties A ceļu

iepirkumos. Ceļu pārvalde norāda, ka Paziņojumā tas nav vērtēts,

līdz ar to Ceļu pārvaldes dalība Paziņojumā konstatētajā

aizliegtajā vienošanā nav pierādīta attiecībā ne uz iespējamā

pārkāpuma periodu, ne iepirkumu skaitu, ne saziņas apmēru. Minēto

īpaši pamato fakts, ka Ceļu pārvalde nevarēja individuāli

kvalificēties lielai daļai Paziņojumā identificēto iepirkumu,

secīgi, tā objektīvi nevarēja vienoties par dalību vai

nepiedalīšanos šajos iepirkumos.

242 Savukārt RSTA norāda, ka Paziņojumā ir konstatēta viena

epizode, kurā [CC] runā ar [AA], sarunā netiek minēti visi

Paziņojumā norādītie iepirkumi, un šajā sarunā tiek apspriesta

sadarbība. Lietā nav iegūta informācija un Paziņojumā nav

vērtēts, vai sarunām par sadarbību nav bijis tiesisks pamats.

Līdz ar to KP nav vērtējusi patieso sarunas mērķi, kurš saistīts

ar kopīgu piedāvājumu iesniegšanu, kas Ceļu pārvaldei nodrošina

ne tikai dalību konkrētajā iepirkumā, bet arī iespēju iegūt

nepieciešamo kvalifikāciju turpmākajiem iepirkumiem.

243 KP norāda, ka minētie Ceļu pārvaldes un RSTA viedokļi ir

noraidāmi līdzīgu apsvērumu dēļ, kurus KP jau norāda Lēmumā

(skat. Lēmuma 231., 233., 235. un 237. rindkopas).

Vienlaikus KP papildus norāda, ka Lietas dalībnieku Ceļu pārvalde

un A.C.B. pārstāvju savstarpējā saziņa jeb komunikācija

25.01.2017. sarunā nav uzskatāma par atļautu jeb tādu, kas

viennozīmīgi būtu vērsta uz, un tā būtu loģiski izskaidrojama kā

divu tirgus dalībnieku komunikācija par papildu pieredzes

iegūšanu konkurences līmeņa celšanai. Kā KP norādīja iepriekš

(skat. Lēmuma 237. rindkopu), 25.01.2017. sarunā pieminētie

Lietas dalībnieku pārstāvji savā savstarpējā saziņā aktīvi ir

dalījušies ar plāniem par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu.

Tostarp, A.C.B. pārstāvis [AA] ne tika informē Ceļu pārvaldes

pārstāvi [CC], ka viņam ir iedalīts Iepirkums A4, bet secīgi

sarunā piedāvā šī Iepirkuma realizācijas variantu, proti,

vispirms [AA] norāda [CC], ka "No tiem "A"

ceļiem te nekas prātīgs nav. Tas, kas tev būtu. Vienīgais tāds

puslīdz prātīgais ir "A4"", tad secīgi [AA]

piedāvā variantu, ka Ceļu pārvalde var piedalīties šajā Iepirkumā

ģenerāluzņēmēja statusā, bet A.C.B. izpildīt apakšuzņēmēja darbus

"...mēs varētu darīt tā, kad tad, nu, ja tu,

teiksim tā, baigi, baigi gribi, tad aizej tur par galveno…",

"…un tad es vienkārši paiešu tev apakšā. Nu, tu pats, pats

ar sev paņemsi kaut kādu daļu. Jā?", vienlaikus [AA]

ierosina [CC] pārbaudīt kvalifikāciju Iepirkumam A4 un sarunā

noteic arī mērķi - Ceļu pārvaldei saņemt kvalifikāciju (pieredzi)

par būvdarbu veikšanu uz valsts galvenajiem autoceļiem:

"…lai tev būtu tas "A"". Ievērojot

minēto, kā arī ņemot vērā Lietā citus iegūtos pierādījumus un

saņemto informāciju215, KP secina, ka 25.01.2017.

Lietas dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. pārstāvju savstarpējā

saziņa nav uzskatāma par komunikāciju starp diviem tirgus

dalībniekiem par papildu pieredzes iegūšanu. KP norāda, ka Ceļu

pārvaldes un RSTA viedokļos noradītais ir uzskatāms par

mēģinājumu attaisnot Ceļu pārvaldes un A.C.B. savstarpējo

komunikāciju pirms Iepirkuma A4, norādot to, ka informācijas

apmaiņa ir notikusi ar mērķi veidot ģenerāluzņēmēja -

apakšuzņēmēja sadarbību minētajā Iepirkumā. KP vērš uzmanību, kā

atzinis Senāts216, lai varētu konstatēt patiesas

ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja attiecības tirgus dalībnieku

starpā, tirgus dalībniekam ir jāspēj to darīt atklāti un tādā

veidā, kas vērotājam no malas ļautu pietiekami skaidri saprast

šādu attiecību veidošanu, un tikai tādā gadījumā informācijas

apmaiņa uzņēmumu starpā varētu būt attaisnota ar šo īpašo

situāciju.

244 Papildus KP norāda, ka Lietuvas Augstākā administratīvā

tiesa 2020. gadā lēmumā, kurā tā izvērtēja būvniecības

uzņēmumu UAB Irdaiva un AB Panevezio statybos trestas dalību

iepirkumos217, apstiprināja Lietuvas konkurences

iestādes pieņemto lēmumu, kurā tas konstatēja, ka, ja uzņēmums

nespēj individuāli kvalificēties iepirkumam, tam būtu kā

apakšuzņēmēji jāpiesaista mazie vai vidējie uzņēmumi, kuri arī

paši nespēj kvalificēties šim iepirkumam, tādā veidā

neierobežojot konkurenci. Savukārt, piesaistot uzņēmumu, kurš

pats būtu individuāli spējis kvalificēties iepirkuma prasībām,

konkurence tika ierobežota. Tāpat arī Latvijas Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departaments 2014. gadā, izskatot KP

lēmumu par pilnsabiedrības PS "Latroad"

darbību218, tai skaitā dalību iepirkumos, norādīja, ka

mērķis, atļaujot uzņēmumu kopīgu piedāvājumu iesniegšanu

iepirkumos, bija veicināt mazo un vidējo uzņēmēju iesaistīšanos,

kuri citādāk nespētu šiem iepirkumiem

kvalificēties.219 Savukārt, personu apvienības starp

tirgus dalībniekiem, kuri katrs ir ekonomiski, finansiāli un

tehniski spējīgi pildīt līgumsaistības patstāvīgi, nav

pieļaujamas.220 Tātad, ja Ceļu pārvalde pati nespēja

individuāli kvalificēties Iepirkumam A4, tai būtu vajadzējis kā

apakšuzņēmēju piesaistīt kādu citu maza vai vidēja izmēra

uzņēmumu, kurš arī nespēja individuāli kvalificēties šim

Iepirkumam, un, šādā veidā apvienojot savus resursus, palielināt

pretendentu skaitu Iepirkumā. Lietā nav iegūti pierādījumi tam,

ka A.C.B. nebūtu spējusi kvalificēties Iepirkumam A4 individuāli.

Vienlaikus, Ceļu pārvalde nav iesniegusi KP nekādus pierādījumus,

ka sadarbība ar citu uzņēmumu, kurš individuāli nespēja

kvalificēties Iepirkumam A4, būtu tikusi meklēta vai pat

apsvērta. Tāpat pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbības partnera

meklēšanu kopīga piedāvājuma iesniegšanai Ceļu pārvaldei būtu

bijis jāapsver, vai tā trūkstošo resursu - būvdarbu vadītāju -

nebūtu spējīga piesaistīt pati, piemēram, pieņemot darbā personu

ar attiecīgo kvalifikāciju.221 Atkal - Ceļu pārvalde

nav KP iesniegusi nekādus pierādījumus, ka šāda iespēja tika

apsvērta.

245 KP uzsver, ka sarunas fragmentā par Iepirkumu A4 un

turpmākā sarunā [CC] akceptē [AA] izteikto, ka Ceļu pārvaldei ir

iedalīts Iepirkums A4, tādējādi akceptējot A.C.B. izteikto LVC

Iepirkumu sadalījumu, [CC] atbildot: "Nu, vismaz kaut

ko." uz [AA] sarunā izteikto "Vienīgais, ko es

tev varu piedāvāt, ir "A4"". Minētā [CC] frāze

ir uzskatāma par piekrišanu [AA] teiktajam par Iepirkuma A4

sadalījumu. Kā arī KP norāda, ka pretēji Ceļu pārvaldes un RSTA

viedoklim [AA] un [CC] 25.01.2017. saruna pierāda aizliegtās

vienošanās esību un tās īstenošanu. KP, vērtējot Lietā iegūtos

pierādījums, tostarp minēto Lietas dalībnieku minētā sarunā

atklāto savstarpējo saziņu Iepirkuma P5, A4, A6 un A2 kopsakarā,

konstatē, ka Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvalde

komunikācija liecina nevis par plānoto sadarbošanos Iepirkuma A4

ietvarā, bet par minēto Iepirkumu sadales plāna turpmāko kopīgo

īstenošanu, lai palielinātu Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes

iespējas uzvarēt IepirkumāA4, tādējādi izslēdzot savstarpējo

konkurenci.

246 Papildus par Lietas dalībnieka Ceļu pārvades viedoklī

norādīto argumentāciju par Ceļu pārvades piedalīšanos Iepirkumā

A4 KP norāda turpmāko. Kā jau tika norādīts

Lēmuma 165. rindkopā, vienošanās KL 1. panta

11. punkta izpratnē ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku

līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā

arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus

dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās

amatpersona. Atbilstoši arī KL 11. pantam ne visas

vienošanās ir uzskatāmas par aizliegtām. Saskaņā ar KL

11. panta otro daļu vienošanās var tikt atzīta par spēkā

esošu, ja vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas

uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem,

un tām šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro,

turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus,

kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā

tirgus daļā.

247 Arī LESD 101. panta trešā daļa pieļauj konkurentu

sadarbību, bet tai pašā laikā konkurentiem ir jāievēro

informācijas apmaiņas robežas un apjoms, kuru pārkāpšanas

gadījumā tiks uzskatīts par konkurenci ierobežojošu mērķi.

Saskaņā ar Pamatnostādņu 86. punktu LESD 101. pants

vairāk var attiekties uz konkurentu apmaiņu ar stratēģiskiem

datiem, t.i., ar tādiem datiem, kas samazina tirgus stratēģisko

nenoteiktību. Stratēģisku datu kopīga izmantošana var radīt

konkurenci ierobežojošas sekas, jo tā samazina pušu neatkarību

lēmumu pieņemšanā, mazinot to motivāciju konkurēt. Stratēģiska

informācija var būt saistīta ar cenām (piemēram, faktiskajām

cenām, tirdzniecībā piemērotajām atlaidēm, palielinājumiem,

samazinājumiem), pasūtītāju sarakstiem, ražošanas izmaksām,

apjomiem, apgrozījumu, pārdošanu, jaudām, kvalitāti,

tirdzniecības plāniem, riskiem, ieguldījumiem, tehnoloģijām un

pētniecības un izstrādes programmām un to rezultātiem. Parasti

stratēģiski vērtīgākā ir informācija par cenām un apjomiem, tai

seko informācija par izmaksām un pieprasījumu.

248 KP savā praksē norādījusi uz četriem kumulatīviem

kritērijiem, kas jāņem vērā, izvērtējot vienošanās atbilstību KL

11. panta otrajai daļai:

1) efektivitātes ieguvumi - tiem jābūt objektīvi

novērtējamiem, sasniegtajai efektivitātei ir jābūt skaidrai

cēloniskai saiknei ar vienošanos, kā arī jābūt skaidri

konstatējamam, ka attiecīgā efektivitāte ir sasniegta;

2) labums patērētājam - radītos efektivitātes ieguvumus

pietiekamā apmērā ir jāsaņem patērētājam, turklāt, jo nopietnāks

ir konkurences tiesību ierobežojums, jo lielākam ir jābūt

patērētāja ieguvumam;

3) ierobežojuma nepieciešamība - jānoskaidro, vai ar

vienošanos noteiktais ierobežojums ir nepieciešams, lai sasniegtu

vienošanās mērķi, kā arī vai mērķi nav iespējams sasniegt, veicot

citas, konkurenci mazāk ierobežojošas darbības;

4) iespēja likvidēt konkurenci - jāizvērtē, vai konkrētajā

gadījumā ieguvums no konkurences tiesību aizsardzības ilgtermiņā

nav lielāks kā īstermiņa efektivitātes ieguvumus.

Vienlaikus, lai vienošanos atzītu par spēkā esošu saskaņā ar

KL 11. panta otro daļu, visiem četriem iepriekš minētajiem

kritērijiem ir jāizpildās vienlaicīgi. Ja kaut viens no

kritērijiem neizpildās, vienošanās ir atzīstama par aizliegtu.

Savukārt atbilstoši KL 11. panta 21. daļai

tirgus dalībniekam vai tirgus dalībnieku apvienībai, kas norāda,

ka vienošanās atbilst KL 11. panta otrās daļas prasībām, ir

pienākums to pierādīt.

249 KP norāda, ka Lietas dalībnieks Ceļu pārvalde nav

iesniedzis pierādījumus, kas loģiski pamatotu un izskaidrotu, ka

tā komunikācija 25.01.2017. sarunā ar Lietas dalībnieku A.C.B.

par dalības nosacījumiem Iepirkumā A4 atbilstu LESD

101. panta 3. punktam un attiecīgi KL 11. panta

otrajā daļā ietvertajiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem. KP

uzsver, ka Ceļu pārvalde viedoklī norādītie pieņēmumi un

apgalvojumi nevar tikt uzskatīti par pierādījumiem, kuri KP būtu

jānovērtē Lēmumā saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu

un attiecīgi KL 11. panta otro daļu. Turklāt, atbilstoši

Lietā konstatētajam, Lietas dalībnieki Ceļu pārvalde un A.C.B.

Iepirkumā A4 realizācijā rīkojušies atbilstoši sarunā panāktajai

vienošanai, veicināja Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes iespējas

uzvarēt šajā Iepirkumā, tādējādi nodrošināja minēto Lietas

dalībnieku starpā panākto Iepirkuma A4 sadalījumu.

Par Iepirkumu sadales fiksāciju

250 RSTA norāda, ka Paziņojumā nav konstatēts, ka Ceļu

pārvalde būtu bijusi informēta par tabulu un ka tai būtu bijusi

pieejama Paziņojumā minētā tabula, ka tā būtu šajā tabulā veikusi

atzīmes vai izteikusi šādu lūgumu.

251 Savukārt Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka neviena tabula

Lietā nav iegūta, tādējādi jebkuri apsvērumi par tabulas saturu

ir spekulatīvi un nav pamata uzskatīt, ka tajā nevarētu būt

ietverta arī publiski pieejamā informācija par LVC iepirkumiem,

ko apliecina arī Lietas dalībnieku paskaidrojumi. Ceļu pārvalde

norāda, ka Lietā nav pierādījumu par to, ka tā būtu gatavojusi

tabulu, tai būtu piedāvāts izteikt vēlmes par iepirkumiem, kuros

tā vēlas piedalīties, tā būtu izteikusi vēlmes par iepirkumiem,

kuros tā vēlētos piedalīties un tā būtu apspriedusies ar kādu

Lietas dalībnieku, ar kuru tai it kā krustojas intereses par kādu

konkrētu objektu, kā to risināt. Ceļu pārvalde norāda, ka [AA] un

[CC] 25.01.2017. sarunā netiek pieminēta tabula, bet var

piekrist, ka sarunas laikā ir dzirdama papīra lapu čaukstēšana,

vienlaikus sarunā [CC] norāda, ka tam ir nepieciešams ieskatīties

pierakstos. Ceļu pārvalde norāda, ka atbilstoši nepubliskas

sarunas ierakstam [AA] stāsta [CC], ka skatās A ceļus, tas var

liecināt par to, ka [AA] sarunas laikā ir dokuments, kurā tas

ieskatās, taču tas nenozīmē, ka [CC] ir iespēja šajā tabulā

ieskatīties (no sarunas tas neizriet), turklāt saruna šajā

kontekstā ir tikai par A ceļiem.

252 Ceļu pārvalde norāda, ka sarunās izmantotie dokumenti var

saturēt tikai LVC plānoto un notikušo iepirkumu sarakstu, un šāda

informācijas apkopošana un demonstrēšana nesatur aizliegtas

vienošanās sastāva pazīmes. Savukārt kontekstā ar to, ka citam

Lietas dalībniekam tiek piedāvāts izteikt savas vēlmes tabulas

papildināšanai, Ceļu pārvaldei tiek piedāvāti objekti sadarbībai.

Ceļu pārvalde norāda, ka 25.01.2017. sarunā [AA] piedāvā [CC]

saskaņot sadarbību Iepirkumā A4. Sarunā [AA] informē, ka vakarā

taisīs to lielo razkladu uz šo gadu un tad [CC] visu

redzēs, kas vēl būs. Ceļu pārvalde norāda, ka saskaņošana

attiecas uz sadarbību Iepirkumā A4, līdz ar to sarunas kopējais

motīvs ir sadarbība un iespēja, Ceļu pārvaldei sadarbojoties

iegūt pieredzi A ceļos. [CC] [AA] teikto par razkladu uz

šo gadu saistīja ar sadarbības iespēju ar A.C.B., nevis ar

informāciju par Lietas dalībnieku plāniem un iecerēm. Ceļu

pārvalde neatzīst, ka tā būtu iepazinusies ar tabulu, tās rīcībā

šāda tabula nav bijusi, tas ir pieņēmums, kas izdarīts no fakta,

ka [CC] ir bijis klāt brīdī, kad [AA] ieskatās papīros, kuros

varētu būt informācija par LVC iepirkumiem saistībā ar A ceļiem.

Tāpat, Ceļu pārvaldes ieskatā, tabulā varēja tikt apkopota

informācija, kas atspoguļo tās sagatavotāju redzējumu par

konkurences situāciju iepirkumos, ņemot vērā tostarp citu tirgus

dalībnieku paredzamo interesi (kvalifikāciju un spēju piedāvāt

konkurētspējīgu piedāvājumu). Ceļu pārvaldes ieskatā, minētais

pamato, kādēļ tā minēta atsevišķās sarunās saistībā ar tabulu, jo

īpaši ņemot vērā Ceļu pārvaldes interesi sadarboties ar citiem

tirgus dalībniekiem, kas, iespējams, izmantota ļaunprātīgos

nolūkos.

253 KP, izvērtējot RSTA un Ceļu pārvaldes viedokļos norādīto

par Iepirkumu sadales fiksāciju tabulā, skaidro, ka Lietas izpētē

tika konstatēts, ka Iepirkumu sadales fiksācijai Lietas

dalībnieki izmantoja tabulu (skat. Lēmuma 87.-90. rindkopas), KP

secina, ka aizpildītās tabulas esība tika pieminēta gan

09.12.2016., gan 25.01.2017. nepubliskā sarunā Lietas dalībnieku

starpā, vienlaikus minētās nepubliskās sarunas un Lietā vērtētā

telefonsaruna par Iepirkumu A6, caurvij norādes, ka Lietas

dalībnieki izmantoja tabulas aizliegtās vienošanās mērķu

realizācijai un turpmāko izpildes rezultātu apkopošanai, kurās

tika fiksēts Lietā identificēto LVC Iepirkumu dalījums starp

Lietas dalībniekiem un tā faktiskā realizācija. Turklāt

uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], sniedzot

paskaidrojumus, skaidroja, ka tabula, kura sarunas laikā

apskatīta ar A.C.B. pārstāvi [AA], ir bijusi LVC plānoto būvdarbu

iepirkumu plāns222. Tādējādi KP secina, ka 25.01.2017.

sarunas laikā Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvi

apskatīja tabulu, kurai par pamatu tika izmantota publiski

pieejamais LVC plānoto būvdarbu iepirkumu plāns. KP norāda, ka

apstāklis, ka minētais plāns ir publiski pieejams kalendārā gada

beigās un sākumā, ticami, nav liedzis šim Lietas dalībniekiem

izdarīt tajā piezīmes par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2

sadalījumu.

254 Tāpat KP kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus,

savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus uzskata Ceļu pārvaldes

apgalvojumus un pieņēmumus, ka Ceļu pārvaldes saskaņošana

attiecas tikai uz sadarbību Iepirkumā A4 ar kopējo sadarbība

motīvu un iespēju iegūt pieredzi A ceļos, un Ceļu pārvaldes

norādīto, ka ar A.C.B tabula nav apspriesta, [CC] nebija iespēja

tabulā ieskatīties, saruna bija tikai par A ceļiem, tajā nav

piedāvāts izteikt un tā nav izteikusi vēlmes par iepirkumiem,

kuros Ceļu pārvalde vēlas. KP atkārtoti norāda, ka 25.10.2017.

sarunā starp minētajiem Lietas dalībnieku pārstāvjiem tika

sadalīti Iepirkumi P5, A4, A6 un A2, kuru sadales apspriešana

sarunā notika secīgi un tā ir vērtējama kā nepārtrauktā

komunikācija. Tādējādi nav pamatoti izslēgt no sarunas

komunikācijas pārrunātā Iepirkumu dalījuma atsevišķi vienu

Iepirkumu A4 . Turklāt norādāms, ka komunikācijā par Iepirkumiem

P5 un A4 minētie Lietas dalībnieki apsprieda ne tikai to

dalījumu, bet apmainījās ar papildu, plašāku, komerciāli

sensitīvu informāciju.

Par Iepirkumiem

255 Par Iepirkumu P5 Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka

Lietā iegūtie pierādījumi par Lietas dalībnieku saziņu nepierāda,

ka tā būtu realizējusi aizliegtu vienošanos, piedaloties P5

Iepirkumā:

a) informācija par to, ka iepirkums ar līguma priekšmetu, kas

atbilst P5 Iepirkuma līguma priekšmetam, varētu tikt izsludināts,

varēja būt zināma tirgus dalībniekiem pirms tā izsludināšanas,

arī nepastāvot kartelim, un ne tikai Lietas dalībniekiem;

b) Lietā nav pierādījumu par to, ka Ceļu pārvalde būtu

piedalījusies kādās citās sarunās par P5 Iepirkumu līdz tā

izsludināšanai. Līdz ar to šī saziņa līdz P5 Iepirkuma

izsludināšanai neliecina par to, ka Ceļu pārvalde būtu bijusi

informēta par [AA] un [DD] 09.12.2016. sarunā apspriesto P5.

Lietā nav pierādījumu, ka Ceļu pārvalde būtu vienojusies ar

Lietas dalībniekiem par to, ka tā piedalīsies P5 Iepirkumā, bet

citi Lietas dalībnieki šajā iepirkumā nepiedalīsies vai sniegs

aizsega piedāvājumus;

c) [CC] konsultējas ar [AA] kā ar uzņēmuma pārstāvi, kuram ir

pieredze darbu veikšanā A ceļos. [AA] [CC] iesaka P5, ņemot vērā

to, ka Ceļu pārvaldei P5 būs vieglāk izpildāms, vienlaikus [CC]

pauž bažas, ka dalība var būt apgrūtināta aprēķināto izmaksu

dēļ;

d) [AA] nesola, ka nepiedalīsies šajā Iepirkumā, kā arī

nesola, ka nepiedalīsies cits Lietas dalībnieks vai ka tie

iesniegs aizsega piedāvājumus;

e) no sarunas viennozīmīgi secināms, ka [CC] aprēķinātās

izmaksas izpauž, nevis lai mazinātu konkurenci un panāktu, ka

citu piedāvājums ir mazāk konkurētspējīgs, bet gan tādēļ, ka tam

ir bažas, ka izmaksas pārsniedz plānoto Iepirkuma budžetu;

f) 09.12.2016. saruna starp [AA] un [DD] pierāda nevis to, ka

Ceļu pārvalde ir aizliegtas vienošanās dalībniece, bet gan to, ka

citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties

Iepirkumos, rēķinoties ar citu tirgus dalībnieku iespējamo

konkurenci, jo informācija par konkurentu iespējām iesniegt

piedāvājumus (atbilstība kvalifikācijas prasībām) un

konkurētspēju (izejmateriālu piegādes vietas) ir zināma un

paredzama ar augstu varbūtības pakāpi iepriekš. Minēto pamato

fakts, ka [AA] uzstājīgi norāda, ka Ceļu pārvaldei šajā Iepirkumā

ir jāpiedalās, nevis [CC] norāda, ka tas ir Iepirkums, kurš

pienākas Ceļu pārvaldei;

g) ņemot vērā minēto, Ceļu pārvalde, tai nezinot, iespējams,

ir iesaistīta darbību saskaņošanā, ko realizē citi Lietas

dalībnieki, ar manipulācijām un konsultācijām cenšoties panākt no

Ceļu pārvaldes tiem vēlamo rīcību, jo īpaši, ņemot vērā to, ka

Ceļu pārvaldei tās konkurētspējas veicināšanai, lai piedalītos A

ceļu iepirkumos, ir nepieciešama sadarbība ar tiem;

h) Paziņojumā ir nekorekti atreferēta un skaidrota [AA] un

[CC] saruna, to vērtējot nevis no perspektīvas, kādi pierādījumi

liecina par to, kas objektīvi ir zināms [CC], bet gan no

perspektīvas, kas, iespējams, zināms citiem tirgus dalībniekiem,

pieņemot, ka [CC] ir tikpat informēts;

i) Ceļu pārvalde nenoliedz faktu, ka [CC], izpaužot plānus

piedalīties konkrētajā Iepirkumā un izmaksu aplēses, var veidot

negatīvu ietekmi uz konkurenci, bet nav pamata uzskatīt, ka šī

[CC] rīcība atbilst pārkāpuma sastāvam, kas minēts Paziņojumā. Ja

[AA] šo informāciju ir izmantojis citiem mērķiem, vienojoties ar

citu Lietas dalībnieku, Ceļu pārvalde par to nevar būt atbildīga,

jo tā nebija par to informēta. Ceļu pārvaldes rīcība var tikt

vērtēta tikai saistībā ar informācijas izpaušanu A.C.B.

256 KP novērtē Ceļu pārvaldes apgalvojumus par Iepirkumu P5 kā

Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji

pretrunīgus un noraidāmus. KP norāda, ka atbilstoši Lietā

esošajiem pierādījumiem Iepirkuma P5 dalījums ir noticis visu

Lietas dalībnieku starpā, proti, vispirms Iepirkuma P5 dalījums

tika apspriests Lietas dalībnieku STARBAG un A.C.B. pārstāvju

09.12.2016. sarunā, kurā A.C.B. pārstāvis [AA] sadalīja P5 kā

Ceļu pārvaldes piekritīgo Iepirkumu, tad secīgi šī Iepirkuma

dalījums ir apspriests Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes

pārstāvju sarunā. Tādējādi KP konstatē, ka Iepirkums P5 ir

sadalīts starp visiem Lietas dalībniekiem un visiem Lietas

dalībniekiem pastāv vienotā izpratne par tā sadalījumu. Pretēji

Ceļu pārvaldes viedoklī norādītajam Lietā esošie pierādījumi

liecina, ka A.C.B. pārstāvis gan 09.12.2016. sarunā ar STARBAG

pārstāvi, gan 25.01.2017. sarunā ar Ceļu pārvaldes pārstāvi

apmainās ar informāciju par Iepirkuma P5 dalījumu. Tāpat Lietā

esošo pierādījumu apmērs liecina, ka Lietas dalībnieki A.C.B un

STRABAG ir iesnieguši Iepirkumā P5 aizsega piedāvājumus vai

piedāvājumus, kas nav gatavoti patiesas konkurences apstākļos.

Par to liecina ne tikai 09.12.2016. sarunā teiktais, bet arī

bijušā STRABAG pārstāvja [DD] paskaidrojumos sniegtā informācija

KP (skat. Lēmuma 127. rindkopu).

257 KP norāda, ka kritiski ir vērtējami Ceļu pārvaldes

apgalvojumi, ka saruna starp [AA] un [DD] pierāda, ka citi Lietas

dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties iepirkumos,

rēķinoties ar iespējamo konkurenci, un ka Ceļu pārvalde, tai

nezinot, iespējams, ir iesaistīta darbību saskaņošanā, ko realizē

citi Lietas dalībnieki, ar manipulācijām un konsultācijām

cenšoties panākt no Ceļu pārvaldes tiem vēlamo rīcību, jo īpaši

ņemot vērā, ka Ceļu pārvaldei tās konkurētspējas veicināšanai,

lai piedalītos A ceļu iepirkumos, ir nepieciešama sadarbība ar

tiem. Iepirkums P 5 tika organizēts nevis uz valsts galvenā

autoceļa (A), bet uz valsts reģionālā autoceļa P5, valsts

reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre km 20,54-25,00 pārbūve.

Gan 09.12.2016., gan 27.01.2017. sarunā Iepirkums P5 tika

sadalīts starp visiem Lietas dalībniekiem. 25.01.2017. par

Iepirkuma P5 sadalījumu tika informēts Ceļu pārvaldes pārstāvis

[CC], kurš nav izteicis neapmierinātību vai iebildumus par šī

Iepirkuma sadalījumu viņa pārstāvētajam Lietas dalībniekam.

Turklāt 25.01.2017. sarunā Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] ne tikai

piedalījies Iepirkuma P5 sadalīšanas apspriešanā, bet

komunikācijā ar A.C.B. pārstāvi [AA] apmainījās ar tā piedāvājuma

(pašizmaksu) cenām, ko daļēji apstiprina pati Ceļu pārvalde,

viedoklī atzīstot, ka negatīvu ietekmi uz konkurenci var veidot

apstāklis, ka [CC] izpauda plānus piedalīties Iepirkumā P5 un tā

izmaksu aplēses.

258 Par Iepirkumu A4 Ceļu pārvalde norāda, ka tā

realizācijā Ceļu pārvalde sadarbojās ar A.C.B., jo Ceļu pārvalde

individuāli nevarēja kvalificēties Iepirkumam A4, jo Ceļu

pārvaldē nestrādāja atbilstošas kvalifikācijas speciālists -

atbildīgais būvdarbu vadītājs. Ceļu pārvaldei bija nepieciešams

A.C.B. speciālists kvalifikācijai Iepirkumā, abpusēji pamatoti un

uz biznesa loģiku balstīta bija sadarbība arī darbos noteiktajā

objektā.

259 Ceļu pārvalde norāda, ka [AA] un [CC] saruna ir par

iespējamu sadarbību A ceļos, kurā ir ieinteresēta Ceļu pārvalde.

Fakts, ka Ceļu pārvaldei trūkst pieredzes, lai piedalītos

individuāli, nav vērtējams kā komercnoslēpums, jo šādu

informāciju no publiski pieejamas informācijas nozares

speciālistam nav grūti izsecināt, savukārt Lietā iegūtie

pierādījumi par Lietas dalībnieku saziņu nepierāda, ka Ceļu

Pārvalde būtu realizējusi aizliegtu vienošanos, piedaloties A4

Iepirkumā.

260 Ceļu pārvalde skaidroja, ka no [AA] un [CC] sarunas

noprotams sarunas mērķis saistībā ar A4 - lai Ceļu Pārvalde

iegūtu pieredzi A ceļos, tāpat no sarunas izriet, ka [CC] varētu

būt arī iepriekš lūdzis iespēju sadarboties ar A.C.B., kas ļautu

Ceļu pārvaldei, iesniedzot piedāvājumus par darbiem A ceļos,

balstīties uz A.C.B. pieredzi, un no sarunas izsecināms, ka [AA]

bija apsolījis sadarboties ar Ceļu pārvaldi jau iepriekš. [AA]

sarunā atkārtoti uzsvēra, ka [CC] var piedāvāt A4 saistībā ar to,

ka neapdomīgi esot apsolījis, un piedāvā [CC] saskaņot A4.

261 Papildus Ceļu pārvalde norādīja, ka Lietā nav pierādījumu,

ka Ceļu pārvalde būtu vienojusies ar Lietas dalībniekiem par to,

ka tā piedalīsies Iepirkumā A4, bet citi Lietas dalībnieki šajā

Iepirkumā nepiedalīsies vai sniegs aizsega piedāvājumus. Ceļu

pārvaldes ieskatā, [CC] ir interese kvalifikācijas iegūšanas

nolūkos sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem, un ar šādu

mērķi [CC] vērsies pie [AA]. Tā kā informācija par to, ka

Iepirkums A4 tiks izsludināts, bija zināma pirms tā

izsludināšanas, šādas sarunas par sadarbību varēja notikt arī

pirms, nepārkāpjot konkurences tiesības.

262 Tāpat Ceļu pārvalde norāda, ka 09.12.2016. sarunā [AA]

stāstīja [DD], ka A4 Iepirkums ir Ceļu pārvaldei tādēļ, ka jau

bija uzsāktas konceptuālas sarunas par sadarbību un [AA] bija

izvērtējis sev piemēroto sadarbības modeli - Ceļu pārvalde ir

ģenerāluzņēmējs -, ko arī piedāvāja [CC] vēlākā sarunā

25.01.2017., bet 09.12.2016. saruna starp [AA] un [DD] pierāda

nevis to, ka Ceļu pārvalde ir aizliegtas vienošanās dalībnieks,

bet gan to, ka citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas

piedalīties iepirkumos. Citos A ceļu darbu iepirkumos šajā

periodā Lietā vērtētajos iepirkumos Ceļu pārvalde nav

piedalījusies. Saskaņā ar Lietas materiāliem [AA] un [CC],

sniedzot paskaidrojumus, apstiprina, ka sarunas mērķis un

turpmākā sadarbība tika plānota Ceļu pārvaldes kvalifikācijas

palielināšanai A ceļos.

263 KP novērtē Ceļu pārvaldes apgalvojumus par Iepirkumu A4 kā

Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji

pretrunīgus un noraidāmus. KP iepriekš Lēmumā (skat. Lēmuma 233.,

243.-248. rindkopas) detalizēti un pamatoti argumentēti

izvērtēja Ceļu pārvaldes viedoklī caurvīto mēģinājumu attaisnot

Ceļu pārvaldes un A.C.B. savstarpējo aizliegto komunikāciju par

Iepirkuma A4 sadalījumu un informācijas apmaiņu par dalības

nosacījumiem tajā, kā komunikāciju starp plānotiem sadarbības

partneriem Ceļu pārvaldei un A.C.B. veidojot ģenerāluzņēmēja -

apakšuzņēmēja sadarbību minētajā Iepirkumā ar mērķi Ceļu

pārvaldei iegūt pieredzi A ceļu darbos. KP Lēmumā iepriekš

detalizēti izskaidroja un kā Lietas faktiskiem un tiesiskiem

apstākļiem neatbilstošus noraidīja līdzīgus Ceļu pārvaldes

skaidrojumus. Tāpat KP norāda, ka Ceļu pārvaldes skaidrojumā par

Iepirkumu A4 norādīta informācija ir neatbilstoša Lietas

faktiskiem apstākļiem, proti, pretēji Ceļu pārvaldes apgalvojumos

minētajam, Lietā nav konstatēts, ka starp Lietas dalībniekiem

STRABAG un A.C.B. būtu notikusi komunikācija par Iepirkumu A4,

vai tas tiktu pieminēts vai apspriests 09.12.2016. šo Lietas

dalībnieku pārstāvju sarunā. Ņemot vērā minēto, KP noraida šādus

Ceļu pārvaldes viedoklī norādītos pieņēmumus par Iepirkumu

A4.

264 Par Iepirkumu A6 Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā

nepiedalījās objekta attāluma no Ceļu pārvaldes bāzes un

asfaltbetona rūpnīcas dēļ, kas ir ap 100 km. Ceļu pārvalde

norāda, ka, piegādājot asfaltu no savas ražotnes, asfalta

piegādes izmaksas veidotu būtisku īpatsvaru no kopējām izmaksām.

Ceļu pārvalde, vērtējot dalības izredzes Iepirkumā, pieņēma

ekonomiski pamatotu lēmumu Iepirkumā nepiedalīties, secināja, ka

tās piedāvājums ar lielu varbūtību nebūs konkurētspējīgs. [AA]

teiktais, ka A6 arī nav Ceļu pārvaldei, ir loģisks un

balstīts uz pamatotu pieņēmumu secinājumu, kas savukārt balstīts

uz publiski pieejamu informāciju, ņemot vērā Ceļu pārvaldes

ražotnes atrašanās vietu. Šāds [AA] apgalvojums nevar tikt

vērtēts kā vienošanās par dalību Iepirkumā. Ņemot vērā, ka šīs

sarunas mērķis kopumā ir sadarbības iespēju vērtēšana, pamatoti,

ka [AA] un [CC] apspriež dažādus potenciālos iepirkumus.

Informācija par to, ka iepirkums ar līguma priekšmetu, kas

atbilst Iepirkuma A6 līguma priekšmetam, varētu tikt izsludināts,

varēja būt zināma tirgus dalībniekiem vai vismaz [AA] pirms tā

izsludināšanas, arī nepastāvot kartelim, un ne tikai Lietas

dalībniekiem, [AA] paskaidrojumi apstiprina iepriekš minēto Ceļu

pārvaldes skaidrojumu.

265 Par Iepirkumu A2 Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā

nepiedalījās, pieņēma ekonomiski pamatotu lēmumu tajā

nepiedalīties, jo resursi šajā darbu izpildes periodā bija

ierobežoti. Ceļu pārvaldes darbi izriet no publiskajiem

iepirkumiem, citiem tirgus dalībniekiem šī informācija varēja būt

pieejama, un, balstoties uz to, tie varēja izdarīt pieņēmumus par

Ceļu pārvaldes spējām piedalīties iepirkumos. [AA] piemin A2, kas

arī nav Ceļu pārvaldei. Tā kā Ceļu pārvalde šim Iepirkumam,

iespējams, nevar kvalificēties individuāli, šāds secinājums ir

loģisks un balstīts uz pamatotu pieņēmumu, kas savukārt balstīts

uz publiski pieejamu informāciju. Līdz ar to šādas informācijas

apmaiņa nevar tikt vērtēta kā sensitīvas informācijas izpaušana

vai vienošanās par dalību Iepirkumā A2. Citi pierādījumi saistībā

ar Ceļu pārvaldes rīcību attiecībā uz šo Iepirkumu Lietā nav

konstatēti. Lietas materiālos esošie [AA] paskaidrojumi

apstiprina iepriekš minēto Ceļu pārvaldes skaidrojumu.

266 KP, izvērtējot Ceļu pārvaldes sniegtos skaidrojumus par

Iepirkumu A6 un A2, noraida tos, secinot, ka līdzīgā

argumentācija ir minēta iepriekš Viedoklī. KP, vērtējot Lietas

dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvju 25.01.2017.

komunikāciju, secina, ka minētie pārstāvji savstarpējā saziņā

aktīvi ir dalījušies ar plāniem par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2

sadalījumu. Secīgi izrunājot Iepirkumu P5 un A4 sadalījumu,

minētā A.C.B. pārstāvis [AA] norāda Ceļu pārvaldes pārstāvim

[CC], ka Iepirkumi A6 un A2 Ceļu pārvaldei nav iedalīti,

piebilstot, ka Iepirkums A2 ir iedalīts viņa uzņēmumu grupas

uzņēmumam. KP Lietas izpētē nevērtēja, cik ekonomiski pamatoti

bija Ceļu pārvaldes lēmumi nepiedalīties gan Iepirkumā A6, gan

Iepirkumā A2, bet vērtēja un konstatēja aizliegto vienošanos

esību Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes starpā

notikušajā komunikācijā, kuras laikā šie Lietas dalībnieki

savstarpēji saskaņoja darbības, kā arī apmainījās ar informāciju

par plāniem, tostarp par plānoto Iepirkumu A6 un A2 sadalījumu.

Saskaņā ar Lietas materiāliem, Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC]

apzinās un atzīst pastāvošo aizliegto vienošanos Lietas

dalībnieku starpā, kura izpaužas kā aizliegta vienošanās par

Iepirkumu A6 un A2 sadalīšanu, proti, iepriekš vienojoties vismaz

Iepirkumā A2 par paredzamo konkrētā iepirkuma uzvarētāju. KP

secina, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], piekrītot un neizsakot

neapmierinātību vai iebildumus šādam A.C.B. pārstāvja [AA]

Iepirkuma A6 un A2 sadalījumam, akceptē un atzīst A.C.B. izteikto

konkrēto Iepirkumu A2 un A6 sadalījumu. Vienlaikus KP kritiski

novērtē sniegtos skaidrojumus par to nepiedalīšanos Iepirkumā A6

un A2, jo Ceļu pārvalde nav iesniegusi pierādījumus, kas

pierādītu, ka tā būtu vērtējusi iespēju piedalīties minētajos

Iepirkumos, veidojot personu apvienības vai balstoties uz kāda

cita tirgus dalībnieka spējām, ko pats Lietas dalībnieks aktīvi

izmantoja citos iepirkumos.

Par konkrēto tirgu

267 Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka 1 ) uz indikatīvi

noteiktu konkrēto tirgu aprēķināta tirgus daļa nav atzīstama par

faktu, kas būtu izmantojams, vērtējot Lietas dalībnieku ietekmi

tirgū; 2) nav pamata konkrēto tirgu definēt saistībā ar konkrēto

objektu; 3) ir nekorekti novērtēta piedāvājuma aizstājamība; 4)

nav skaidrs, cik preču tirgi Lietā ir definēti un vai

ģeogrāfiskais tirgus ir definēts korekti kā Latvija, ja no

pieprasījuma puses dažādas Latvijas vietas pasūtītājam nav

aizvietojamas ar konkrēto objekta vietu.

268 Lietās par KL 11. panta pirmās daļas un LESD

101. panta 1. punkta pārkāpumiem, kas izpaužas kā

vienošanās, kas ir aizliegta pēc mērķa, precīza konkrētā tirgus,

t.sk. konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus,

definēšana nav nepieciešama. Tāpēc šajā lietā konkrētais tirgus

tiek definēts indikatīvi, lai noteiktu, kurā tautsaimniecības

nozarē ir noticis KL pārkāpums un vai aizliegtā vienošanās

ietekmē un kādā apmērā tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD

101. panta 1. punkta kontekstā. Līdz ar to konkrētās

lietas ietvaros konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā

tirgus definēšana tiek veikta tiktāl, cik tā ir nepieciešama LESD

kontekstā, kritēriju pārbaudei.

269 Tāpat Paziņojuma tabulā Nr. 1 atspoguļotās Lietas

dalībnieku tirgus daļas ir aprēķinātas, definējot Lietā ietekmēto

tirgu pēc iespējas plašāk, kas nozīmē, ka, sašaurinot konkrētā

ietekmētā tirgus definīciju, Lietas dalībnieku tirgus daļas

pieaugtu, kas faktiski atspoguļots arī Paziņojuma tabulā

Nr. 3, kur tirgus daļas ir aprēķinātas, sašaurinot lietā

ietekmēto tirgu un definējot to kā ceļu un maģistrāļu būvniecību.

Arī Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka ir nepamatoti konkrētajā

tirgū iekļaut gan visu veidu ēku būvniecību, gan visu veidu

inženierbūvju būvniecību, līdz ar to KP norāda, ka attiecīgi

Paziņojuma tabulā Nr. 3 atspoguļotajām tirgus daļām Lietas

dalībnieku tirgus daļas konkrētajā ietekmētajā tirgū ir

uzskatāmas par būtiskām.

270 Attiecībā uz tirgus definējumu un piedāvājuma aizstājamību

KP skaidro, ka konkrētajā nozarē konkurence starp pakalpojumu

sniedzējiem izpaužas kā sāncensība iepirkumos par līgumiem. Arī

Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka ceļu būvniecība pamatā balstās

uz publiskajiem iepirkumiem. Pēc attiecīgo līgumu noslēgšanas

pakalpojumu sniedzēji sniedz pakalpojumus atbilstoši iepirkumos

noteiktajām prasībām, apstiprinātu inženierbūvju būvniecību un

cenām.

271 Vērtējot piedāvājuma aizstājamību konkrētajā Lietā ir

jāņem vērā, ka iepirkumi mēdz būt ļoti atšķirīgi, piemēram,

atšķiras iepirkuma priekšmetā noteiktie tehnoloģiskie materiāli,

izmantojamais tehnoloģiskais process vai arī pakalpojuma

sniegšanas un saņemšanas vieta jeb ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

No pakalpojuma saņēmēja puses ir būtiski saņemt tieši iepirkumā

norādīto preci vai pakalpojumu, jo to nav iespējams aizstāt ar

citu preci vai pakalpojumu, piemēram, autoceļa posma pārbūve

Ventspilī nav aizvietojama ar autoceļa seguma atjaunošanu

Rēzeknē. Tas faktiski nozīmē, ka pieprasījuma pusē aizstājamība

ir ierobežota, līdz ar to, KP ieskatā, katrs iepirkums varētu būt

vērtējums kā atsevišķs tirgus. Viedoklī Ceļu pārvalde norāda, ka

nepieciešamības gadījumā specifisko ceļu būves tehniku var

iznomāt pārsvarā tikai no konkurentiem un ka komersanti, kas

sniedz ceļu būvniecības pakalpojumu Latvijā, piedalās iepirkumos

arī ārpus Latvijas un tiem pieder rūpnīcas un karjeri ārpus

Latvijas, kas norāda uz potenciāli plašo piedāvājuma

aizstājamību, līdz ar to faktiskā dalība iepirkumos atspoguļo

konkurences līmeni un iespējamo piedāvājuma aizstājamību.

272 KP atkārtoti norāda, ka vienošanās, kas ir aizliegta pēc

mērķa, precīza konkrētā tirgus definēšana nav nepieciešama,

piemēram, kā tas ir KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumos par

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kur lietas

izvērtēšanas laikā izdarītie secinājumi ir atkarīgi no precīza

konkrētā tirgus definīcijas, kas nav attiecināms uz konkrēto

Lietu, kur konkrētais tirgus tiek definēts tikai LESD kritēriju

pārbaudei un neietekmē lietas izvērtēšanas laikā izdarītos

secinājumus par KL 11. panta pirmās daļas un LESD

101. panta 1. punkta pārkāpumiem.

273 Turklāt, KP noraida kā nepamatotu Ceļu pārvaldes Viedoklī

ietverto norādi par it kā neprecīzu Lietas dalībnieku tirgus

varas novērtēšanu, jo KL 11. pants nosaka, ka ir aizliegtas

un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku

vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Attiecīgi jau

no pašas normas izriet, ka aizliegtās vienošanās konstatācijai

nav jāpierāda vai jāpastāv tādam papildkritērijam kā

"būtiskai ietekmei konkrētā tirgū".

274 Kā jau atzinusi Augstākā tiesa, tad aizliegtu vienošanos

lietās noteikt konkrēto tirgu nepieciešams vienīgi konkurences

attiecību pastāvēšanas konstatēšanai. Taču šāda tirgus

noteikšanai nav nepieciešama tāda precizitāte kā dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietās, kur jānoteic tirgus

vara223. Attiecīgi secināms, ka aizliegtās vienošanās

pierādīšanas standartā tirgus varas apmēram nemaz nav juridiskas

nozīmes un tas var ietekmēt, piemēram, KP piemērotā naudas soda

apmēru, tā kā lielāka ietekme tirgū loģiski arī izraisītu

smagākas aizliegtās vienošanās radītās sekas konkurencei.

Par atbildību mīkstinošiem

apstākļiem

275 Ceļu pārvalde savā Viedoklī norāda, ka 1) ir izstrādājusi

politiku par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem; 2) ir

ieviesusi politiku par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem,

iepazīstinot ar to darbiniekus; 3) ir noteikusi atbildīgo

struktūrvienību par darbības atbilstības konkurences tiesībām

nodrošināšanai; 4) darbiniekiem ir saistoša politika, un par tās

neievērošanu ir paredzēta atbildība; 5) ir izstrādājusi nolikumu

par komercnoslēpuma aizsardzību. Ceļu pārvaldes ieskatā, šie

apstākļi ir vērtējami kā atbildību mīkstinoši apstākļi.

276 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli un norāda, ka tas vien,

ka KP savā iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē, ņemot vērā

konkrēto lietu apstākļus (piemēram, tirgus dalībnieks atzinis

pārkāpumu) papildus dažos gadījumos kā atbildību mīkstinošu

apstākli ir ņēmusi vērā atbilstības konkurences tiesību normām

nodrošināšanas programmas ieviešanu, nenozīmē, ka KP būtu

pienākums konkrētajā gadījumā rīkoties līdzīgi. Praksē KP šādu

apstākli ņem vērā, ja tas kopā ar citiem apstākļiem (it īpaši

konkurences tiesību pārkāpuma fakta atzīšanu) norāda, ka tirgus

dalībnieks patiešām izprot pārkāpuma būtību, raksturu un ir

veicis darbības ar mērķi novērst to atkārtošanu nākotnē.

Atbilstoši EST tiesu praksei norādāms, ka tas vien, ka uzņēmums

pieņem atbilstības konkurences tiesību normām nodrošināšanas

programmu, nevar būt derīga un droša garantija tam, ka tas

nākotnē ilgstoši ievēros minētās tiesību normas, tādējādi šādas

programmas esība nevar radīt EK pienākumu samazināt naudas sodu

tādēļ, ka preventīvais mērķis, kuru ar to ir paredzēts sasniegt,

vismaz daļēji jau esot ticis sasniegts.224

277 Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka Ceļu pārvalde nav

atzinusi pārkāpumu savā rīcībā, kas norāda uz to, ka Ceļu

pārvalde nav izpratusi pārkāpuma būtību un nedod KP

apstiprinājumu, ka nākotnē tiks ievēroti konkurences tiesības

regulējošie normatīvie akti. Līdz ar to KP kritiski vērtē Ceļu

pārvaldes 26.04.2023. izstrādāto "Politika par

aizliegtiem konkurences ierobežojumiem", kā arī Ceļu

pārvaldes 15.03.2023. apstiprināto darba kārtības noteikumu

patieso būtību un to izstrādes mērķus, ciktāl tie attiecas uz

konkurences tiesību ievērošanu.

278 Turklāt, KP vērš uzmanību, ka 19.12.2008. izstrādātais

Ceļu pārvaldes nolikums par komercnoslēpuma aizsardzību ir

izstrādāts vairāk kā 8 gadus pirms Lietā konstatētā pārkāpuma

sākuma perioda, taču nekādi nav ietekmējis Ceļu pārvaldes

pārstāvja rīcības neatbilstību konkurences tiesībām.

279 Jebkurā gadījumā, formāla iekšējās kārtības dokumentu

izstrāde pēc konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas, kā arī,

apzinoties, ka KP veic izpēti pret attiecīgo tirgus dalībnieku,

nerada pienākumu KP automātiski konstatēt atbildību mīkstinošu

apstākli. Līdz ar to KP šajā gadījumā neuzskata par pamatotu

samazināt Ceļu pārvaldei noteikto sodu.

Par solidāro atbildību

280 RSTA norāda, ka:

1) Lietā nav iegūti pierādījumi, kas pamatotu RSTA solidāro

atbildību par Ceļu pārvaldes iespējamu dalību aizliegtā

vienošanā, jo RSTA izšķirošas ietekmes fakts, kas ietver tiesības

ievēlēt pārvaldes institūciju pārstāvjus, vēl nenodrošina iespēju

ietekmēt pārvaldes institūciju lēmumus;

2) gan no tiesību normām, gan KP prakses izriet, ka KP nav

pienākuma piemērot solidāro atbildību, bet KP ir jāvērtē un

jāpamato solidārās atbildības piemērošana katrā konkrētajā

lietā;

3) KP nav juridiska pamata konstatēt atbildību par

administratīvu pārkāpumu un piemērot naudas sodu RSTA. Tādējādi

KP, piemērojot solidāro atbildību RSTA, ir pārkāpusi patvaļas

aizlieguma principu;

4) fakts, ka EST akceptē un EK piemēro solidāro atbildību par

konkurences tiesību pārkāpumu personai, kura nav bijusi pārkāpumā

tieši iesaistīta, nedod tiesības KP piemērot šādu atbildību. KP

savas pilnvaras realizē administratīvo tiesību ietvaros, un KP

drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus, kādus paredz likums. Savu

rīcības brīvību KP ir tiesīga izmantot nacionālo normatīvo aktu

ietvarā. Turklāt nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde nav

tiesīga pamatot ar analoģiju, balstoties uz EST un EK praksi.

281 KP noraida RSTA viedokļus kā nepamatotus un klajā pretrunā

esošus ar ES un Latvijas tiesību normām un judikatūru.

282 Pirmkārt, Latvijas tiesu praksē225 jau ir

vērtēts solidārās atbildības noteikšanas tiesiskums un mātes

sabiedrības izšķirošās ietekmes konstatēšana, no kuras izriet

mātes sabiedrības solidārā atbildība, ja mātes sabiedrībai pieder

100 % meitas sabiedrības kapitāla daļu. Secīgi atzīts, ka

kontrole pār 100 % meitas sabiedrības kapitāla daļām ļauj

prezumēt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi bez jebkādu citu

papildkritēriju novērtējuma vai analīzes.

283 Mātes sabiedrības atbildība par pārkāpumu izriet nevis no

dalības pārkāpuma izdarīšanā vai tā iniciēšanā, bet gan no tā, ka

attiecīgie tirgus dalībnieki ir uzskatāmi par vienu tirgus

dalībnieku un pārkāpuma izdarītāji savu rīcību nenosaka

patstāvīgi226.

284 Iepriekš minēto argumentāciju apstiprinājusi arī

Administratīvā apgabaltiesa lietā Preiss227, norādot,

ka saskaņā ar KL 1. panta pirmās daļas 9. punktu mātes

sabiedrība un tās meitas sabiedrība var tikt uzskatītas par vienu

tirgus dalībnieku un, pieņemot lēmumus par konkurences tiesību

pārkāpumiem, KP var tos attiecināt arī uz lietā iesaistīto

sabiedrību mātes uzņēmumiem, nosakot mātes sabiedrības un meitas

sabiedrības solidāro atbildību, konstatējot, ka mātes sabiedrībai

pieder 100 % meitas sabiedrības kapitāla daļu.

285 KP vērš uzmanību, ka, nosakot solidāro atbildību mātes

sabiedrībai, pirmkārt, nekonstatē administratīvo pārkāpumu, tā kā

KP veic savas funkcijas administratīvā procesa (KL un APL)

ietvaros, nevis rīkojas Administratīvās atbildības likuma

tvērumā. Otrkārt, KP Lietā konstatē RSTA solidāru atbildību par

meitas sabiedrības izdarītu konkurences tiesības pārkāpumu, nevis

atzīst RSTA par tiešu aizliegtās vienošanās dalībnieku. KP

tiesības adresēt mātes sabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikti

naudas sodi, izriet nevis no tā, ka mātes sabiedrība būtu

pamudinājusi savu meitas sabiedrību izdarīt pārkāpumu, ne arī,

vēl jo mazāk, no mātes sabiedrības dalības minētajā pārkāpumā,

bet gan no fakta, ka tās veido vienotu tirgus

dalībnieku228.

286 Līdz ar to KP tiesības noteikt solidāru atbildību izriet

no EST judikatūras, Latvijas judikatūras kā arī no KL

1. panta 9. punkta229, tādējādi nepārkāpjot

patvaļas aizlieguma principu.

287 Otrkārt, tiesiskais pamatojums solidārās atbildības

piemērošanai ir norādīts Lēmuma 8.6. apakšnodaļā. Kā jau

iepriekš minēts, tad KP pamats piemērot solidāro atbildību izriet

no KL 1. panta 9. punkta un fakta, ka mātes

sabiedrības atbildība par pārkāpumu izriet nevis no dalības

pārkāpuma izdarīšanā vai tā iniciēšanā, bet gan no tā, ka

attiecīgie tirgus dalībnieki ir uzskatāmi par vienu tirgus

dalībnieku un pārkāpuma izdarītāji savu rīcību nenosaka

patstāvīgi. Attiecīgi KP, fiksējot mātes sabiedrības īstenotu

izšķirošu ietekmi pār meitas sabiedrību, ir veikusi nepieciešamo

novērtējumu. KP norāda, ka pati RSTA sava viedokļa

6. rindkopā skaidri atzīst faktu, ka īsteno izšķirošu

ietekmi pār Ceļu pārvaldi, līdz ar to RSTA pārmetumi KP ir ne

tikai juridiski nepamatoti, bet pati RSTA apstiprina KP veikto

novērtējumu.

288 Treškārt, nav nozīmes RSTA viedoklī ietvertajām atsaucēm

uz Komerclikumu un nošķīrumam starp akciju turētāju un valdes

tiesībām, atbilstoši Komerclikuma normām.

289 Kā atzīts EST praksē230, tad izšķirošās

ietekmes prezumpcijas konstatēšanai KP ir nepieciešams tikai

konstatēt faktu, ka mātes sabiedrība kontrolē visas vai gandrīz

visu meitas uzņēmuma kapitālu bez nepieciešamības atsaukties vai

papildus analizēt jebkādus citus pierādījumus231. No

šādas kapitāla kontroles per se izriet solidārā atbildība

mātes uzņēmumam par tās meitas uzņēmuma darbību tirgū. Attiecīgi,

pēc šādas prezumpcijas konstatēšanas pierādīšanas pienākums,

norādīt uz faktiem, kas norāda, ka mātes uzņēmums tomēr nav

īstenojis izšķirošo ietekmi pār meitas sabiedrību, pāriet uz

mātes sabiedrību232.

290 ES vai nacionālajās komerctiesībās noteiktās sabiedrību

pārvaldes struktūras neietekmē solidārās atbildības piemērošanu

konkurences tiesībās, ja vien tas nenorāda uz to, ka dalībniekiem

nav tiesību jeb iespējas ietekmēt tiem piederošās sabiedrības.

Konkrētajos gadījumos formālu dalībnieku lēmumu par saimnieciskās

darbības ietekmi neesamība neapliecina faktiskās iespējas

neesamību ietekmēt sabiedrības darbību233.

291 Solidārās atbildības konstatācijai nav svarīgi, vai mātes

uzņēmums ir īstenojis ikdienas kontroli un operatīvu uzdevumu

došanu meitas uzņēmumam234, kā arī vai mātes uzņēmums

ir vai nav zinājis par meitas uzņēmuma īstenoto konkurences

tiesību pārkāpumu235.

292 Ceturtkārt, KP norāda, ka solidārās atbildības noteikšana

šajā lietā nav attiecināma uz civiltiesisku attiecību (tiesību un

saistību) nodibināšanu, bet administratīvās atbildības noteikšanu

par LESD 101. panta un KL 11. panta pirmās daļas

pārkāpumu, līdz ar to atsauce uz Civillikuma normām ir

nepamatota.

VIII ATBILDĪBA

8.1. Naudas soda piemērošanas

vispārējais pamats

293 Ņemot vērā Lietas izpētes laikā konstatētos faktus un

iegūtos pierādījumus, kuru novērtējums sniegts Lēmumā, KP secina,

ka A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvaldes darbības, piedaloties Lēmumā

minētajās savstarpējās tikšanās reizēs, apmainoties ar komerciāli

sensitīvu informāciju, sadalot Iepirkumus un lemjot par

savstarpējo piedalīšanos, atteikšanos piedalīties vai aizsega

piedāvājuma iesniegšanu Iepirkumos, atbilst KL 11. panta

pirmajā daļā un LESD 101. panta 1. punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpuma sastāvam.

294 Pārkāpums izpaudies kā tirgus dalībnieku vienošanās, kuru

mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai

deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par

Iepirkumu sadali, kā arī par piedalīšanos vai nepiedalīšanos

konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības)

noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši

zināmu kopīgu piedāvājumu un šī piedāvājuma mērķis nav kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci.

295 KL 12. panta pirmā daļa nosaka: "Ja

Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma

11. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par

pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda

uzlikšanu".

296 Lēmuma pieņemšana un pārkāpēju sodīšana ir nepieciešama,

lai atturētu pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no KL

pārkāpuma izdarīšanas. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru

izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt

administratīvā akta izdošana un pārkāpēju sodīšana ir

nepieciešama, lai atturētu citus tirgus dalībniekus no KL

pārkāpuma izdarīšanas. Tādējādi rīcības brīvība naudas sodu

noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu rīkoties,

ievērojot konkurences tiesību normas236.

297 Lietā konstatētais pārkāpums aptver aizliegtu vienošanos

(saskaņotas darbības) starp tirgus dalībniekiem, kas ir

konkurenti, un vērtējama kā horizontālā karteļa vienošanās, tādēļ

saskaņā ar KL 12. panta otro un trešo daļu KP ir tiesīga

uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 % apmēram no to

pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā

700 euro katram. Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP

vērtē pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 29.03.2016.

noteikumiem Nr. 179 "Kārtība, kādā nosaka naudas

sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses

aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes

noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 179) kopsakarā ar

Administratīvā procesa likuma 66. panta pirmajā daļā

noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.

298 Ja konkurences tiesību pārkāpums ir uzsākts vienas tiesību

normas spēkā esamības laikā, bet turpināts un pārtraukts citas

tiesību normas spēkā esamības laikā, piemērojama tā likuma

redakcija, kas bija spēkā, kad pārkāpums tika pabeigts - proti,

vecākā tiesību norma. Vecākā tiesību norma ir piemērojama

neatkarīgi no tā, vai tā ietver nelabvēlīgāku sankcija kā

iepriekšējā tiesību norma vai ne237. Ņemot vērā to, ka

aizliegtā vienošanās ir beigusies A.C.B. un Ceļu pārvalde

23.07.2018., savukārt Strabag 06.11.2017., tad ir piemērojami

Noteikumi Nr. 179 redakcijā, kas bija spēkā 23.07.2018.

299 Noteikumu Nr. 179 3. punktā ir noteikts, ka

naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā pilnā

noslēgtā pārskata (finanšu) gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma

konstatēšanas dienas. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju

Lietas dalībnieku neto apgrozījums238 saskaņā ar

peļņas vai zaudējumu aprēķinu 2021. gadā ir:

Tabula Nr. 10

Lietas

dalībnieku neto apgrozījums (euro)

Nr.

Lietas dalībnieka nosaukums

Neto apgrozījums

(euro)

Pārskata finanšu gads

1.

A.C.B.

73 741 343,00

2021

2.

STRABAG

16 987 676,00

2021

3.

Ceļu pārvalde

30 204 665,00

2021

8.2. Pārkāpuma smagums

300 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 12. punktu, nosakot

naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.

301 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 13. punktu, nosakot

pārkāpuma smaguma

pakāpi, ņem vērā:

(a) pārkāpumu veidu.

Ņemot vērā, ka Lietas dalībnieki ir neatkarīgi tirgus dalībnieki,

kuri šīs Lietas ietvaros uzskatāmi arī par konkurentiem, tad šajā

Lēmumā aprakstītās Lietas dalībnieku darbības vērtējamas kā

horizontāla karteļa vienošanās. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179

14. punktu horizontālās karteļu vienošanās uzskata par

sevišķi smagu pārkāpumu. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar

Noteikumu Nr. 179 17.4. apakšpunktu, par izdarīto

pārkāpumu naudas soda apmērs var būt no 1,5 līdz 7 procentiem no

pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma;

(b) pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Pārkāpuma

sekas ir tādas, ka pasūtītājs no Lietas dalībniekiem nav saņēmis

patiesas konkurences apstākļos gatavotus un konkurējošus

piedāvājumus, tieši pretēji, piedāvājumi ir bijuši iepriekš

saskaņoti, kā arī, ņemot vērā to, ka tika apspriesti Iepirkumi,

kuros plānots piedalīties un kuri vēl nav izsludināti vai nav

beidzies pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš un

noslēgts, arī šāda veida komerciāli sensitīvas informācijas

apmaiņa mazināja konkurenci konkurentu starpā. Patiesas

konkurences rezultātā piedāvājuma saturs (t.sk. cenas) varēja būt

atšķirīgs. Papildus jānorāda, ka Lietas dalībnieku starpā tika

sadalīti publiskie LVC Iepirkumi, vienojoties par dalības

nosacījumiem, kopā tika identificēti septiņi Iepirkumi, kuri tika

apspriesti Lietas dalībnieku starpā, un to kopējā līguma summa ir

24 762 272,11 euro, no tiem trīs Iepirkumos

par kopējo līguma summu 10 022 297,11 euro

par uzvarētāju ir atzīts kāds no Lietas dalībniekiem vai ar to

saistīts tirgus dalībnieks, kā rezultātā tika deformēts ceļu un

maģistrāļu būvniecības tirgus visā Latvijas teritorijā ievērojamā

apjomā un pasūtītājs LVC no Lietas dalībniekiem saņēmis nevis

reāli konkurējošus pretendentu piedāvājumus, bet savstarpēju

konkurenci izslēdzošus un deformējošus piedāvājumus. Turklāt KP

konstatētā pārkāpuma rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu,

t.sk. ES līdzfinansēto Iepirkumu līdzekļu, efektīva, taisnīga un

tiesiska izlietošana, kas ir katra Iepirkuma organizēšanas

pamatmērķis. Patiesas un brīvas konkurences rezultātā Lietas

dalībnieku rīcība, piedāvājumu skaits, to saturs (t.sk. cenas)

varēja būt atšķirīgs, tā kā gadījumā, ja tirgus dalībnieks

attiecīgajā tirgū slēdz pret konkurenci vērstus nolīgumus

attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem, praktiski nav

iespējams noteikt, kā tas būtu rīkojies attiecīgajā tirgū, ja

nepastāvētu pret konkurenci vērsta nolīguma239, secīgi

no kā arī izriet objektīva neiespējamība KP noteikt precīzu

karteļa negatīvo ietekmi tirgū;

(c) katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Saskaņā

ar Noteikumu Nr. 179 15. punktu un tā apakšpunktiem,

izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem

vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: tirgus

dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators; pārkāpumā tirgus

dalībniekiem bijusi aktīva vai pasīva loma. Izvērtējot Lietā

iegūto informāciju, KP secina, ka objektīvu iemeslu dēļ nav

iespējams konstatēt, kurš Lietas dalībnieks ir aizliegtās karteļa

vienošanās iniciators, vienlaikus visu Lietas dalībnieku loma

pārkāpumā vērtējama kā aktīva, jo Lietas dalībnieki ir veikuši

Iepirkumu sadali, saskaņojot dalības nosacījumu Iepirkumos un ir

iesnieguši piedāvājumus240. No Lietas dalībnieku

sarunām241 KP secina, ka A.C.B., STRABAG un Ceļu

pārvalde pārstāvji aktīvi piedalījās Lietā vērtētajā karteļa

vienošanās realizācijā. Papildus norādāms, Lietas izpētē

konstatēts, ka A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvalde kopsakarā ar

aizliegtās vienošanās darbības attīstīšanu ir tikušies šādās

sarunu reizēs: A.C.B. un STRABAG tikušies 09.12.2016., savukārt

A.C.B. un Ceļu pārvalde tikušies 25.01.2017. KP uzskata, ka

aizliegtās vienošanās izveidē, pastāvēšanā un nodrošināšanā īpaša

un vadoša loma bija Lietas dalībnieka A.C.B. pārstāvim [AA], līdz

ar to ir pamats A.C.B. palielināt naudas soda apmēru par

1 %, ņemot vērā viņa īpaši aktīvo lomu.

302 Izvērtējot pārkāpuma smagumu, pārkāpuma sekas un Lietas

dalībnieku lomu pārkāpumā, KP ņem vērā pārkāpuma konkrēto

izpausmi - karteļa vienošanos starp Latvijas lielākajām

būvniecības komercsabiedrībām, kuras ietvaros konkurence

Iepirkumos tika izslēgta un deformēta pilnībā vai daļēji, jo

Lietas dalībnieki, īstenojot Lietā vērtēto vienošanos Iepirkumos,

veica to sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem Iepirkumos

Latvijas teritorijā. Tādējādi, izvērtējot pārkāpuma smagumu,

pārkāpuma sekas (t.sk. Iepirkumu skaitu un apjomu, kuru ietvaros

Lietas dalībnieki īstenoja vienošanos), Lietas dalībniekiem par

pārkāpuma smagumu ir nosakāms šāds naudas soda apmērs no tirgus

dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma:

Tabula Nr. 11

Naudas soda

apmērs %, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu

Nr.

Lietas dalībnieks

Naudas soda apmērs par

pārkāpuma smagumu procentos (%)

1.

A.C.B.

4,3

2.

STRABAG

3,3

3.

Ceļu pārvalde

3,3

8.3. Pārkāpuma ilgums

303 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 18.1., 18.2. un

18.3. apakšpunktu, ja pārkāpuma ilgums

nepārsniedz gadu, saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu

noteikto naudas soda apmēru nepalielina, ja pārkāpums ilgst

vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas soda

palielinājums nosakāms līdz 0,5 %, bet, ja pārkāpums ilgst

vairāk par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums nosakāms no

0,5 līdz 1 %.

304 KP, vērtējot aizliegtās vienošanās aizlieguma pārkāpumu,

kas primāri izriet no Lietas dalībnieku sarunām laika periodā no

vismaz 19.12.2016. līdz 25.01.2017., kuru ietvaros tika veikta

Iepirkumu sadale, konstatējams, ka Lietas dalībnieku dalība

pārkāpumā ilgst vismaz:

Tabula Nr. 12

Nr.

Lietas dalībnieks

Dalība pārkāpumā

Kopējais pārkāpuma ilgums

1.

A.C.B.

no 09.12.2016. līdz

23.07.2018.

Viens gads, septiņi mēneši

un

14 dienas; (591 dienas)

2.

STRABAG

no 09.12.2016. līdz

06.11.2017.

Desmit mēneši un 28

dienas;

(332 dienas)

3.

Ceļu pārvalde

no 25.01.2017. līdz

23.07.2018.

Viens gads, pieci mēneši

un

28 dienas; (544 dienas)

305 KP, vērtējot aizliegtās vienošanās pārkāpumu, konstatē, ka

aizliegtās vienošanās sākuma brīdis ir Lietā konstatētās Lietas

dalībnieku pirmās tikšanās reizes, kas A.C.B. un STRABAG ir

09.12.2016., savukārt Ceļu pārvaldei 25.01.2017.

306 KP, vērtējot aizliegtās vienošanās pārkāpuma beigu brīdi,

konstatē, ka atbilstoši Kilpailu lietas

C-450/19242 kritērijiem, karteļa pārkāpums ilgst līdz

iepirkuma līguma būtisko sastāvdaļu noslēgšanai starp uzvarētāju

un pasūtītāju, jo tas ir tas brīdis, kad tiek galīgi noteiktas

attiecīgā līguma būtiskās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kas

jāmaksā par būvdarbiem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka A.C.B.

un Ceļu pārvalde dalība pārkāpuma beidzās ar līguma noslēgšanu

23.07.2018. Iepirkumā A2, savukārt STRABAG dalība pārkāpumā

beidzās ar līguma noslēgšanu 06.11.2017. Iepirkumā P132.

307 Nosakot pārkāpuma ilgumu, vērtējams, vai Lietas dalībnieku

veiktās aizliegtās darbības konkrētajā Iepirkumā uzskatāmas par

atsevišķu pārkāpumu vai vienotu pārkāpumu, kuru veido turpināta

rīcība.

308 Ņemot vērā, ka Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvalde

KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta

1. punkta pārkāpums uzskatāms par vienotu un turpinātu

pārkāpumu un tas ildzis vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus

gadus, naudas sods par pārkāpuma ilgumu Lietā vērtētajos

apstākļos tiek noteikts A.C.B. un Ceļu pārvaldei par 0,1 %,

savukārt STRABAG pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu, tādēļ naudas

soda apmērs par pārkāpuma ilgumu netiek palielināts.

8.4. Atbildību pastiprinošie /

mīkstinošie apstākļi

309 KP, izvērtējot Lietas materiālus, nekonstatē, ka kādam no

lietas dalībniekiem pastāvētu atbildību pastiprinoši

apstākļi saskaņā ar Noteikumu Nr. 179

20.1. apakšpunktu.

310 KP nav informācijas, ka kādai no komercsabiedrībām

apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par

10 % no šīs komercsabiedrības pēdējā noslēgtā finanšu gada

neto apgrozījuma. Līdz ar to nav pamata samazināt naudas sodu

atbilstoši Noteikumu Nr. 179 22.2. apakšpunktam.

311 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 22.1. apakšpunktu

KP kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību

mīkstinoši

apstākļi.

312 KP, izvērtējot Lietas materiālus, nekonstatē, ka Lietas

dalībniekiem A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvalde pastāvētu atbildību

mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Noteikumu Nr. 179

22.1. apakšpunktu.

8.5. Kopējais naudas soda apmērs

313 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 16. punktu kopējo

naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā

ar šo noteikumu 17. un 18. punktu noteiktos naudas

sodus.

314 Kopējais naudas soda apmērs Lietas dalībniekiem nosakāms

šādā apmērā:

Tabula Nr. 13

Naudas soda

apmērs (%) un kopējais naudas soda apmērs (euro)

Lietas dalībnieks

Naudas soda apmērs par

pārkāpuma smagumu (%)

Naudas soda apmērs par

pārkāpuma ilgumu (%)

Naudas soda apmērs ievērojot

pārkāpuma smagumu un ilgumu (%)

Samazinājums vai

palielinājums (%)

Galīgais sods

(euro)

A.C.B.

4,3

0,1

4,4

-

3 244 619.09

STRABAG

3,3

-

3,3

-

560 593.31

Ceļu pārvalde

3,3

0,1

3,4

-

1 026 958.61

8.6. Naudas soda samazinājums

saskaņā ar izlīguma piedāvājumu

315 Pēc STRABAG viedokļa saņemšanas, KP 22.05.2023. saņēma

STRABAG izlīguma piedāvājumu tiesiskā strīda izbeigšanai Lietā.

KP izvērtēja piedāvājumu noslēgt starp KP un STRABAG izlīgumu,

ņemot vērā to, ka STRABAG piekrīt KP Paziņojumā konstatētajiem

faktiem, pierādījumiem un to juridiskajam novērtējumam un

apstiprina savu dalību KL 11. panta pirmajā daļā un LESD

101. pantā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumā, kas

izpaudies kā vienošanās par šī Lēmuma Tabulā Nr. 9 minēto

Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem tajos. Vienlaikus KP

norāda, ka ir konstatējusi informācijas apmaiņā par Iepirkumiem

no STRABAG puses tikai tās bijušā valdes locekļa [DD] iesaisti,

KP rīcībā nav informācijas, ka [DD] nodeva informāciju par

apspriedēm ar konkurentiem citām STRABAG amatpersonām vai

darbiniekiem, kā arī KP rīcībā nav pierādījumu, ka [DD]

informācijas apmaiņas rezultātā iegūtās ziņas izmantoja veidā,

kas veicinātu vai nodrošinātu STRABAG iespēju uzvarēt šī Lēmuma

Tabulā Nr. 9 minētajos Iepirkumos. KP, samazinot naudas sodu

par 10 %, STRABAG apņemas nepārsūdzēt KP pieņemto gala

lēmumu Lietā.

316 Pēc A.C.B. viedokļa saņemšanas, KP 23.05.2023. saņēma

A.C.B. izlīguma piedāvājumu tiesiskā strīda izbeigšanai Lietā. KP

izvērtēja piedāvājumu noslēgt starp KP un A.C.B. izlīgumu, ņemot

vērā to, ka A.C.B. piekrīt KP Paziņojumā konstatētajiem faktiem,

pierādījumiem un to juridiskajam novērtējumam un apstiprina savu

dalību KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. pantā

noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumā, kas izpaudies kā

vienošanās par šī Lēmuma Tabulā Nr. 9 minēto Iepirkumu

sadali un dalības nosacījumiem tajos. KP, samazinot naudas sodu

par 10 %, A.C.B. apņemas nepārsūdzēt KP pieņemto gala lēmumu

Lietā.

317 KP, izvērtējot STRABAG un A.C.B. iesniegto izlīguma

piedāvājumu, konstatē, ka STRABAG un A.C.B. ir pilnībā atzinusi

KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta

1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu savās darbībās un

dalību tajās. KP uzskata, ka šādā veidā Lietā būs sasniegts

mērķis - izlīguma rezultātā tiek izbeigts tiesiskais strīds starp

KP un STRABAG /A.C.B. un STRABAG un A.C.B. ir apņēmušās

nepārsūdzēt KP lēmumu, ja naudas sods tiek samazināts par

10 %. Šādos apstākļos KP konstatē, ka STRABAG un A.C.B.

izlīguma piedāvājums atbilst KP vadlīniju "Izlīgums

konkurences lietās" 12. punktam. Ņemot vērā minēto,

KP:

1) samazina STRABAG aprēķināto naudas sodu par 10 %,

galīgo naudas sodu nosakot 504 533.98 euro

(pieci simti četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit trīs euro un

deviņdesmit astoņi centi) apmērā;

2) samazina A.C.B. aprēķināto naudas sodu par 10 %,

galīgo naudas sodu nosakot

2 920 157,18 euro (divi miljoni deviņi

simti divdesmit tūkstoši viens simts piecdesmit septiņi euro un

astoņpadsmit centi) apmērā.

8.7. Solidārā atbildība

318 KL 11. panta un LESD 101. panta 1. punkta

pārkāpums attiecas uz vienošanos starp tirgus dalībniekiem, šī

likuma 12. pantā nenosakot atbildības ierobežojumus par

vienošanos, kas noslēgta starp tirgus dalībniekiem, kuri ir

uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku. Atbilstoši KL

1. panta 9. punktam par vienu tirgus dalībnieku var

uzskatīt arī divus vai vairākus tirgus dalībniekus, ja kādam no

tiem ir izšķiroša ietekme pār šo otro tirgus dalībnieku.

319 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar konkurenci saistītās ES

tiesības attiecas uz tirgus dalībnieku darbību un ar tirgus

dalībnieka jēdzienu konkurences tiesībās tiek saprasta jebkura

saimnieciska vienība, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi

no šo struktūru juridiskā statusa un finansēšanas veida. Ja šāda

saimnieciska vienība pārkāpj konkurences noteikumus, saskaņā ar

personiskās atbildības principu tai ir jāatbild par šo

pārkāpumu243.

320 Ja šāds tirgus dalībnieks pārkāpj konkurences noteikumus,

tas saskaņā ar personiskās atbildības principu atbild par šo

pārkāpumu. Meitas uzņēmuma rīcību var attiecināt uz mātes

uzņēmumu, ja mātes uzņēmumam ir izšķiroša ietekme uz to, proti,

ja šis meitas uzņēmums nelemj par savu rīcību tirgū, bet visos

būtiskajos aspektos veic norādījumus, ko tam dod mātes

sabiedrība. Faktiski uzskatāms, ka mātes uzņēmums pats ir

izdarījis KL 11. panta un LESD 101. panta pārkāpumu kā

kontrolējošā sabiedrība uzņēmumā244.

321 Mātes sabiedrību atbildība par pārkāpumu izriet nevis no

dalības pārkāpuma izdarīšanā vai tā iniciēšanā, bet gan no tā, ka

tirgus dalībnieki ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku un

pārkāpējs savu rīcību nenosaka patstāvīgi.

322 Vadoties pēc Eiropas EST prakses, mātes sabiedrības

solidārā atbildība par meitas sabiedrības darbībām ir atzīta jau

EST spriedumā lietā Imperial Chemical Industries Ltd. v

Commission of the European Communities245, kur

tika norādīts, ka tirgus dalībnieku juridiskā nošķirtība nevar

būt šķērslis tirgus dalībnieku saimnieciskajai vienotībai savā

darbībā konkurences tiesību jomā. Kopš iepriekš minētās lietas

tiesu prakse ir plaši attīstījusies un saskaņā ar jaunāko EST

praksi, kad mātes sabiedrībai pieder 100 % vai tuvu

100 % meitas sabiedrības kapitāla daļas, tai ir izšķiroša

ietekme meitas sabiedrībā, un tiek uzskatīts, ka mātes sabiedrība

faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār meitas sabiedrību, ja vien

tirgus dalībnieks nepierāda pretējo (tā sauktā

"izšķirošās ietekmes faktiskas izmantošanas

prezumpcija").

323 Iepriekš minēto argumentāciju apstiprinājusi arī

Administratīvā apgabaltiesa un Augstākā tiesa

praksē246, norādot, ka saskaņā ar KL 1. panta

pirmās daļas 9. punktu mātes sabiedrība un tās meitas

sabiedrība var tikt uzskatītas par vienu tirgus dalībnieku, un,

pieņemot lēmumus par konkurences tiesību pārkāpumiem, KP var tos

attiecināt arī uz Lietā iesaistīto sabiedrību mātes uzņēmumiem,

nosakot mātes sabiedrības un meitas sabiedrības solidāro

atbildību.

Par Ceļu pārvaldi

324 KP Lietas izpētes laikā konstatēja, ka RSTA no 11.10.2013

pieder vismaz 88,73 %247 balsstiesību vadošajās

akcijās no Ceļu pārvaldes, kas atbilstoši Ceļu pārvaldes

statūtiem248 ļauj RSTA iecelt valdes un padomes

locekļus, kā arī kontrolēt lēmumu pieņemšanu Ceļu pārvaldē. Tādā

veidā RSTA Ceļu pārvalde uzskatāmi par vienu tirgus

dalībnieku.

325 RSTA ir solidāri atbildīga par KL 11. panta pirmās

daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu, kas

konstatēts Ceļu pārvaldes darbībās. Konstatējot RSTA izšķirošu

dalību Ceļu pārvaldē aizliegtas vienošanās laikā, uzskatāms, ka

Ceļu pārvalde savu darbību neveic neatkarīgi. Ņemot vērā minēto

un lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību piemērošanu,

Lietā ir nosakāma solidāra atbildība par KL 11. panta pirmās

daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu.

326 Līdz ar to KP uzskata, ka Ceļu pārvaldei un RSTA ir

nosakāma kopīga solidārā atbildība par KL 11. panta pirmās

daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu. Solidārā

atbildība nosakāma proporcionāli iespējamā pārkāpuma ilgumam.

Attiecīgi RSTA ir nosakāma solidārā atbildība par laika periodu,

sākot no 25.01.2017. līdz 23.07.2018.

327 Apkopojot informāciju par Lietas dalībnieku pārkāpuma

periodu un mātes sabiedrības solidārās atbildības periodu:

Nr.

Pārkāpuma izdarītājs

Kopējais pārkāpuma

periods

Mātes sabiedrība

Mātes sabiedrības atbildības

periods

1.

Ceļu pārvalde

no 25.01.2017. līdz

23.07.2018.

Akciju sabiedrība "RĪGAS

SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE"

Reģ. Nr. 40003044346

Adrese: Duntes iela 15A,

Rīga, LV-1005

no 25.01.2017. līdz

23.07.2018.

Viens gads, pieci mēneši un

28 dienas; (544 dienas)

328 Izvērtējot visus Lietas materiālus, KP norāda, ka Akciju

sabiedrība "RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE" un Ceļu

pārvalde nosakāma kopīga solidārā atbildība par KL 11. panta

pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu un KP secina, ka Akciju sabiedrība

"RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE" ir solidāri

atbildīga par 100 % jeb

1 026 958.61 euro no Ceļu pārvaldei uzliktā

naudas soda.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Līguma par

Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktu, Konkurences

likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu, 11. panta pirmo

daļu, 12. panta pirmo, trešo un sesto daļu, Administratīvā

procesa likuma 8., 13., 14.1 pantu un

66. panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta

29.03.2016. noteikumu Nr. 179 "Kārtība, kādā

nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas

tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu

par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma

nepildīšanu" 3., 12., 13., 14., 15., 16., punktu,

17.4. apakšpunktu, 18.1. apakšpunktu, Konkurences

padome

nolēma:

konstatēt Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un

Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta

1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Akciju sabiedrības

"A.C.B.", Sabiedrības ar ierobežotu atbildību STRABAG,

Akciju sabiedrības "CEĻU PĀRVALDE" darbībās un:

a) uzlikt Akciju sabiedrībai "A.C.B." naudas sodu

2 920 157, 18 euro (divi miljoni

deviņi simti divdesmit tūkstoši viens simts piecdesmit septiņi

euro un astoņpadsmit centi) apmērā;

b) uzlikt STRABAG SIA naudas sodu

504 533, 98 euro (pieci simti četri

tūkstoši pieci simti trīsdesmit trīs euro un deviņdesmit astoņi

centi) apmērā;

c) uzlikt Akciju sabiedrībai "CEĻU PĀRVALDE" naudas

sodu 1 026 958, 61 euro (viens miljons

divdesmit seši tūkstoši deviņi simti piecdesmit astoņi

euro un sešdesmit viens cents) apmērā, no kura naudas sodu

1 026 958, 61 euro (viens miljons

divdesmit seši tūkstoši deviņi simti piecdesmit astoņi euro un

sešdesmit viens cents) apmērā uzlikt Akciju sabiedrībai

"CEĻU PĀRVALDE" solidāri kopā ar Akciju sabiedrība

"RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE";

Uzlikt par pienākumu Akciju sabiedrībai "A.C.B.",

STRABAG SIA un Akciju sabiedrībai "CEĻU PĀRVALDE"

naudas sodu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas

ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē,

reģ. Nr. 90000050138, kontā LV78TREL1060001019900, kods

TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un

datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to

Konkurences padomei.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā

apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās

dienas.

(*) - ierobežotas pieejamības informācija

1 Turpmāk kopā arī Lietas dalībnieki.

2 Informācija par Lietas dalībniekiem iegūta no

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

(https://info.ur.gov.lv/?#/data-search.

skatīts 01.06.2023.).

3 KP 03.06.2021. lēmuma protokola Nr. 36,

2. § izraksts. Skat. Lietas 1. sējuma

159. lp.

4 Saskaņā ar KL 1. panta 9. punktā

noteikto, un ņemot vērā to, ka A.C.B. pieder 99,50 %

8 CBR kapitāldaļu, A.C.B. un 8 CBR ir uzskatāmi par vienu

tirgus dalībnieku.

5 Līdz 02.01.2023. nosaukums SIA "SALDUS

CEĻINIEKS".

6 No 10.03.2008. līdz 07.02.2018. nosaukums SIA

"Lemminkainen Latvija".

7 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta

Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja

16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās

procesuālās darbības veica A.C.B. juridiskajā adresē

17.06.2021. un KP telpās 21.06.2021.

8 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta

Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja

16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās

procesuālās darbības veica Binders faktiskajā adresē Katlakalna

ielā 11, Rīgā 17.06.2021. un KP telpās 27.08.2021.

9 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta

Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja

16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās

procesuālās darbības veica Ceļu pārvaldes faktiskajā adresē

Bukultu ielā 3, Rīgā 17.06.2021. un, pamatojoties uz Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu

(lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas

vadītāja 28.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\23, KP

amatpersonas minētās procesuālās darbības veica Ceļu pārvaldes

faktiskajā adresē Bukultu ielā 3, Rīgā 29.06.2021.

10 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta

Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja

16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās

procesuālās darbības veica STRABAG juridiskajā adresē

17.06.2021.

11 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta

Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja

16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās

procesuālās darbības veica Saldus ceļinieks juridiskajā adresē

17.06.2021.

12 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta

Nr. 3-12/13321-21/20) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja

12.07.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\26, KP amatpersonas minētās

procesuālās darbības veica LVC juridiskajā adresē Gogoļa ielā

3, Rīgā 13.07.2021.

13 Procesuālās darbības tika veiktas KP telpās

Brīvības ielā 55, Rīgā 13.07.2021. un 07.06.2022.

14 Procesuālās darbības tika veiktas KP telpās

Brīvības ielā 55, Rīgā 28.10.2021.

15 Procesuālās darbības tika veiktas Rīgas domes

Satiksmes departamenta telpās Ģertrūdes ielā 36, Rīgā

01.12.2021.

16 Procesuālās darbības tika veiktas Rīgas

brīvostas pārvaldes telpās Kalpaka bulvārī 12, Rīgā

13.04.2022.

17 Procesuālās darbības tika veiktas LVC telpās

Gogoļa ielā 3, Rīgā, 27.07.2022.-05.08.2022. un 07.11.2022.

18 Procesuālās darbības tika veiktas KP telpās

Brīvības ielā 55, Rīgā 23.02.2023.

19 Skat. 7. sējuma 6. lp.

20 Skat. 13. sējuma 56. lp.

21 Skat.

https://info.ur.gov.lv/?#/data-search.

22 Skat. https://www.firmas.lv.

23 Skat. https://info.iub.gov.lv/lv /meklēt

(publiski pieejamā informācija) un

https://pvs.iub.gov.lv/users/login

(Publikāciju vadības sistēmas datu bāze).

24 Skat.

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/.

25 Skat. https://stat.gov.lv/lv.

26 Skat.

https://bis.gov.lv/bisp/lv/select_login.

27 Skat.

https://bis.gov.lv/bisp/lv/construction_companies.

28 Skat. 12. sējuma 218.-227. lp.

29 Šajā nodaļā ietilpst visu veidu ēku vispārēja

būvniecība. Tā ietver jauno būvniecību, remontdarbus, pārbūvi

un renovāciju, saliekamo būvju vai konstrukciju montāžu

būvlaukumā, kā arī pagaidu rakstura būvju būvniecību. Tā ietver

arī visa veida mājokļu, biroju ēku, veikalu un citu sabiedrisku

un pakalpojumu ēku, lauksaimniecības ēku u.c. ēku pilna cikla

būvniecību.

30 Šajā nodaļā ietilpst civilo inženierbūvju

būvniecība. Tā ietver jauno būvniecību, remontdarbus, pārbūvi

un renovāciju, saliekamo konstrukciju montāžu būvlaukumā, kā

arī pagaidu rakstura būvju būvniecību. Šajā nodaļā ietilpst

tādu inženierbūvju kā automaģistrāles, ielas, tilti, tuneļi,

dzelzceļu līnijas, lidlauki, ostas un citas hidrobūves,

apūdeņošanas sistēmas, kanalizācijas sistēmas, rūpniecības

kompleksās būves, cauruļvadi un elektropārvades līnijas,

ārpustelpu sporta laukumi u.c. būvniecība. Sīkāk šo sadaļu

iespējams izdalīt: Ceļu un dzelzceļu būvniecība (42.1), kurā

ietilpts: Ceļu un maģistrāļu būvniecība (42.11), Dzelzceļu un

metro būvniecība (42.12), Tiltu un tuneļu būvniecība (42.13);

Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība (42.2),

kurā ietilpt: Ūdensapgādes sistēmu būvniecība (42.21),

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība (42.22);

Pārējā inženierbūvniecība (42.9), kurā ietilpst: Hidrotehnisko

objektu būvniecība (42.91), Citur neklasificēta

inženierbūvniecība (42.99), kā, piemēram, dažādu objektu

būvdarbi, izņemot ēku būvniecību: brīvdabas sporta laukumi,

pārstrādes rūpnīcas, ķīmiskās rūpnīcas.

31 Šajā nodaļā ietilpst specializētie būvdarbi

(special trades), t.i., ēku un inženierbūvju daļu būvniecība

vai to sagatavošanas darbi, kuru veikšanai ir nepieciešama

īpaša profesionāla kvalifikācija. Šīs darbības parasti ir

specializētas vienā jomā, kas kopīga dažādām būvēm, prasot

specializētas zināšanas vai aprīkojumu šo darbu veikšanai. Šeit

ietvertas tādas darbības kā pāļu dzīšana, pamatu likšana,

karkasu montāža, betonēšanas darbi, mūrēšana, bruģēšana,

sastatņu montāža, jumtu segumu uzklāšana u.c. darbības. Šajā

nodaļā ietilpst: Ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana

(43.1); Elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu

uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības (43.2); Būvdarbu

pabeigšana (43.3); Citi specializētie būvdarbi (43.9).

32 EK 01.10.2008. lēmums COMP/39181 - Candle

Waxes, 263. punkts un tajā norādītā judikatūra.

33 KP Ziņojums par ūdenssaimniecības

infrastruktūras objektu būvniecības tirgus uzraudzību Pieejams:

https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/data_content/a0663b8d01324d9418d2bf80880a06e5ddae3f5c1.pdf.

34 Šāda segmentācija izmantota KP

30.07.2021. lēmumā Nr. 22 Būvniecības karteļa lieta

(turpmāk - Būvnieku lietas lēmums), lēmums

pieejams:

https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/21210809_L%C4%93mums_Publiskojam%C4%81_versija.pdf,

kā arī 2009. gada OFT Lietā nr. CA98/02/2009 (Bid rigging

in the construction industry in England) Pieejams:

https://assets.publishing.service.gov.uk/media/555de4cfe5274a7084000168/CE4327-04_Decision__public_1.pdf.

35 https://acb.lv/, https://www.strabag.lv/,

https://www.celuparvalde.lv/.

36 Ja plānotā iepirkuma līgumsumma sasniedz ES

noteikto robežvērtību, pasūtītājiem izsludinot iepirkumus

nepieciešams publicēt paziņojumu arī ES Oficiālajā

Vēstnesī. EK reizi divos gados pārskata līgumcenu

robežvērtības. Atzīme par to, vai konkrētais iepirkums

pārsniedz ES robežvērtību, ir redzama IUB paziņojumu datubāze

pie konkrētā iepirkuma.

37 Skat. Lietas 6. sējuma 184.-207. lp.

un 10. sējuma 198.-203. lp.

38 Skat. Lietas 12. sējuma

231.-232. lp.

39 CSP Oficiālās statistikas portāls, Būvniecības

produkcijas apjoms nozarēs, faktiskajās cenās, tūkst. eiro -

Darbības veids (NACE 2.red.) un Laika periods. Sk.

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__BU__BUP/BUP020c/table/tableViewLayout1/.

Dati tiek atlasīti, izmantojot šādus parametrus: Darbības veids

(NACE 2.red.) un Laika periods. Darbības veids - H4211 Ceļu un

maģistrāļu būvniecība, Laika periods no 2015 Q1 līdz 2021 Q4

.

40 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp.

41 Variācijas skrīnings ir viens no testiem, kas

plaši pielietots starptautiskajā praksē, lai analizētu

pretendentu iesniegtos cenu piedāvājumus iepirkumos. Variācijas

skrīnings pēta sakarību starp iepirkumā iesniegtajiem

pretendentu cenu piedāvājumiem. Zema cenas variācija ir viena

no pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtas vienošanās esamību.

Par šādas sakarības esamību liecina vairāki literatūras avoti,

kuros aprakstīta cenu variācijas skrīninga izmantošana (Athey

et al. (2004), Abrantez-Metz et al. (2006), Harrington / Chen

(2006), Jimenez / Perdiguero (2012), Imhof, D., Y. Karagök and

S. Rutz (2018), "Screening for Bid Rigging-Does It

Work?", Journal of Competition Law & Economics 14(2),

page. 235-261, skat.

https://academic.oup.com/jcle/article-pdf/14/2/235/25640157/nhy006.pdf.

42 Katram skrīningam izlases datu apjomu nosaka

pēc ad hoc principa. Proti, nav definētas konkrētas robežas,

kādam ir jābūt izlases apjomam (iepirkumu skaits) vai analīzes

periodam (pētāmais periods gados). Tomēr jāņem vērā, ka

analizētajam iepirkumu izlases apjomam ir jābūt pietiekoši

lielam. Ja analizētais periods būs pārāk īss un saturēs tikai

datus par periodu, kad tirgū darbojas kartelis, pastāv

pamatotas bažas, ka tiks konstatēts viltus negatīvs rezultāts.

Tādēļ ļoti svarīgi, lai analizēto datu apjoms būtu pietiekami

plašs, saturot gan tādu periodu, kur pastāvējusi normāla

konkurence, gan arī tādu, kur tirgū pastāvējusi aizliegta

vienošanās.

43 Viens no Lietā identificētajiem Iepirkumiem

tika organizēts par būvdarbu veikšanu uz vietējās nozīmes

autoceļa.

44 Iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie

piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus.

45 Skat. Lietas 6. sējuma 184.-207. lp.

un 10. sējuma 198.-203. lp.

46 Skat. Lietas 12. sējuma

36.-217. lp.

47 Tas neizslēdz iespēju, ka kādā no iepirkumu

procedūrās noslēgto līgumu izpildē citi tirgus dalībnieki nav

piedalījušies kā apakšuzņēmēji.

48 Vidējais rezultāts skaitļu rindā, kurā visi

kopas elementi sakārtoti augošā secībā. Mediāna atbilst kopas

vidum - puse kopas elementu ir vienādi vai mazāki par mediānu

un puse kopas elementu ir vienādi vai lielāki par mediānu.

Mediāna daudz precīzāk par vidējo aritmētisko raksturo kopu

gadījumos, kad tajā ir atsevišķi ļoti lieli vai ļoti mazi

elementi.

49 Piemēram, PA "LL Roads" piedāvātās

cenas septiņās iepirkumu procedūrās kopā bija par

3 858 645,99 euro zemākas nekā iepirkumu

procedūru uzvarētāju piedāvātās līgumcenas.

50 AA no 23.09.1994. līdz 03.07.2003. A.C.B.

prezidents, sākot no 03.07.2003., valdes priekšsēdētājs,

savukārt no 30.07.2013. līdz 03.09.2021. 8 CBR valdes

loceklis.

51 DD no 06.07.2006. līdz 10.06.2011. un no

28.07.2011. līdz 28.05.2015. A.C.B. padomes loceklis, no

03.03.2023. A.C.B. padomes priekšsēdētāja vietnieks, savukārt

no 14.07.2015. līdz 03.03.2020. STRABAG valdes loceklis.

52 CC no 26.04.2013. līdz 24.05.2013. Ceļu

pārvalde valdes loceklis, sākot no 23.07.2014. līdz

25.10.2022., padomes priekšsēdētājs.

53

A10 Iepirkums izsludināts 21.11.2016., piedāvājumu iesniegšanas

termiņš 19.12.2016. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza seši

pretendenti: Saldus ceļinieks

(1 050 501 euro) , STRABAG

(1 088 999,44 euro), SIA "Ceļu,

tiltu būvnieks" (1 204 463,62 euro),

SIA "Aizputes ceļinieks"

(1 215 503,22 euro), SIA "VIA"

(1 109 311,81 euro) un SIA "CBS

"Igate""

(1 099 999,01 euro). Iepirkuma rezultātā

lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 03.01.2017. ar Saldus

ceļinieks par līguma summu 1 050 501 euro

.

54 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp.

55 Skat. Lietas 13. sējuma

3.-4. lp.

56 Skat. 1.sējuma 35-93.lp.

57 P132 iepirkums izsludināts 09.08.2017.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 07.09.2017. Iepirkumā

piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: SIA "Ceļu

būvniecības sabiedrība "IGATE""

(3 933 124,86 euro), SIA

"Lemminkainen Latvija"

(3 980 555,45 euro) un A.C.B.

(4 019 677,38 euro). Iepirkuma rezultātā

lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 06.11.2017. ar SIA

"Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" par

līguma summu 3 933 124,86 euro.

58 V13 iepirkums izsludināts 22.12.2016.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 01.02.2017. Iepirkumā

piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti: SIA

"Lemminkainen Latvija"

(1 190 310,74 euro), SIA "Union

Asphalttechnik"

(1 179 506,29 euro), STRABAG

(1 202 515,84 euro), 8 CBR

(1 172 816,27 euro) un SIA "Ceļu

būvniecības sabiedrība "IGATE""

(1 181 000,00 euro). Iepirkuma rezultātā

lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 12.04.2017. ar 8 CBR par

līguma summu 1 172 816,27 euro.

59 Skat. 13. sējuma 29. lp.

60 Sabiedrība 09.05.2018. tika pievienota pie

A.C.B.

61 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp.

62 P5 iepirkums izsludināts 28.12.2016.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 01.02.2017. Iepirkumā

piedāvājumus iesniedza pieci pretendneti: Ceļu pārvalde

(3 758 571,75 euro), STRABAG

(4 531 037,00 euro), Binders

(3 951 179,01 euro), A.C.B.

(3 761 501,15 euro),

SIA "Lemminkainen Latvija"

(3 823 678,35 euro). Iepirkuma rezultātā

lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 11.04.2017. ar Ceļu

pārvalde par līguma summu

3 758 571,75 euro.

63 Skat. 6. sējuma 183.-207. lp.

64 Skat. 1. sējuma 63.-93. lp.

65 [NN] Lietā konstatētā pārkāpuma periodā bija

uzskatāms par LVC pārstāvi.

66 Saskaņā ar [AA] 24.01.2017. telefonsarunas

atšifrējumu ar [NN] [AA] un [NN] 24.01.2017. telefonsarunā

vienojās satikties 25.01.2017. ap plkst. 18.00.

67 A4 iepirkums izsludināts 18.01.2017.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 21.03.2017. Iepirkumā

piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: Ceļu pārvalde

(5 090 909,09 euro), SIA "CBS

"Igate" (5 124 017,39 euro),

SIA "Lemminkainen Latvija"

(5 129 805,51 euro), Binders

(5 111 156,11 euro). Iepirkuma rezultātā

lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 06.07.2017. ar Ceļu

pārvalde par līguma summu

5 090 909,09 euro.

68 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp.

69 Rasklad - KP ieskatā, rusicisms no

krievu valodas vārda - расклaд, kas nozīmē: sakārtojums,

sadalījums (tulkots: www.letonika.lv).

70 A2 iepirkums izsludināts 30.08.2017.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 18.10.2017. Iepirkumā

piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: AS "TREV-2

Grupp" (8 689 922,00 euro), SIA YIT

INFRA Latvija (8 795 748,63 euro),

Binders (8 831 328,54 euro), A.C.B.

(8 758 149,79 euro). Iepirkuma rezultātā

lēmums pieņemts vai līgums noslēgts. 23.07.2018. ar AS

"TREV-2 Grupp" par līguma summu

8 689 922,00 euro.

71 Iepirkums A6 izsludināts 31.07.2017.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 21.08.2017. Iepirkumā

piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti: SIA "VIA"

(1 066 427,14 euro), Saldus ceļinieks

(1 091 978,84 euro), Binders

(1 099 718,25 euro), SIA "Aizputes

ceļinieks" (1 134 897,12 euro), PS

"RERE VIDE 1" (790 997,74 euro).

Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts

26.02.2018. ar SIA "VIA" par līguma summu

1 066 427,14 euro.

72 Skat. Lietas 1. sējuma

63.-77. lp.

73 LVC 2017/161/AC iepirkums izsludināts

30.11.2017., savukārt 15.02.2018. tika pieņemt lēmums vai

noslēgts līgums.

74 Skat. 3. sējuma 162.-165.lp, kā arī

Lēmuma 147. - 153. rindkopas.

75 17.06.2021. KP un A.C.B. uzņēmumu grupas

operatīvā vadītāja [RR] Sarunu protokola audioieraksts.

76 17.06.2021. KP un A.C.B. uzņēmumu grupas

operatīvā vadītāja [RR] Sarunu protokola audioieraksta laiks no

00.03.36 līdz 00.04.51.

77 Turpat, laiks 00.11.10.

78 Turpat, laiks no 00.19.30 līdz 00.28.12.

79 Turpat, laiks 00.24.33.

80 Turpat, laiks no 00.57.15 līdz 01.02.13 un no

01.02.15 līdz 01.09.58.

81 Turpat, laiks 01.02.00.

82 17.06.2021. KP un A.C.B. piedāvājumu

sagatavošanas daļas vadītājas [HH] sarunu protokola

audioieraksta laiks no 00.03.01.

83 Skat. 1. sējuma 35.-93. lp.

84 Skat. 6. sējuma 183.-207. lp. LVC

iepirkumi LVC 2015/83/AC, LVC 2018/19/AC un LVC 2020/75/AC.

85 17.06.2021. KP un A.C.B. valdes priekšsēdētāja

[AA] sarunu protokola audioieraksts.

86 Turpat, laiks 00.02.56.

87 Turpat, laiks sākot no 00.07.36.

88 Turpat, laiks 00.28.44.

89 Turpat, laiks 00.31.00.

90 Turpat, laiks 00.34.29.

91 Turpat, laiks 00.35.16.

92 Turpat, laiks 00.40.23.

93 Turpat, laiks 01.13.43.

94 Turpat, laiks 01.11.30.

95 Turpat, laiks 01.11.30.

96 Turpat, laiks 00.22.16.

97 Turpat, laiks 01.33.19.

98 Turpat, laiks 01.39.07.

99 Turpat, laiks 01.44.44.

100 Turpat, laiks 01.45.40.

101 Turpat, laiks 02.44.12.

102 Turpat, laiks 01.28.53.

103 Saskaņā ar Civillikuma 210. pantu [AA]

un [DD] stāv pirmajā radniecības pakāpē.

104 A6 Iepirkuma līgums tika noslēgts ar

SIA "VIA" par līguma summu

1 066 427,14 euro.

105 Lēmuma 103. rindkopa.

106 17.06.2021. KP un STRABAG valdes locekles

[OO] sarunu protokola audioieraksta laiks no 00.03.10 līdz

00.04.57.

107 Turpat, laiks no 00.06.08 līdz

00.07.33.

108 17.06.2021. KP un A.C.B. valdes konsultanta

[DD] sarunu protokola audioieraksts.

109 Turpat, laiks 00.17.30.

110 Turpat, laiks 00.33.39.

111 Turpat, laiks 00.37.21.

112 Turpat, laiks sākot no 00.58.57.

113 Turpat, laiks 01.08.22.

114 Turpat, laiks no 01.19.27.

115 Turpat, laiks 01.24.15.

116 Turpat, laiks 01.27.38.

117 Turpat, laiks 02.12.16.

118 Turpat, laiks 02.00.45.

119 Turpat, laiks 01.13.57.

120 17.06.2021. KP un Ceļu pārvalde tehniskās

daļas vadītāja [GG] sarunu protokola audioieraksts.

121 Turpat, laiks no 00.06.33.

122 Turpat, laiks 00.08.02.

123 Turpat, laiks 00.09.09.

124 Turpat, laiks 00.23.18.

125 Turpat, laiks 00.21.33.

126 Turpat, laiks 00.26.38.

127 Turpat, laiks 00.29.14.

128 29.06.2021. KP un Ceļu pārvalde padomes

priekšsēdētāja [CC] sarunu protokola audioieraksts.

129 Turpat, laiks 00.02.08.

130 Turpat, laiks 00.03.03.

131 Turpat, laiks 00.07.00.

132 Turpat, laiks 00.16.30.

133 Turpat, laiks 00.17.06.

134 Turpat, laiks 01.44.26.

135 Turpat, laiks 01.44.40.

136 Turpat, laiks 01.45.51.

137 Turpat, laiks 01.46.51.

138 Turpat, laiks 01.02.47.

139 Turpat, laiks 01.03.30.

140 Turpat, laiks 01.04.27.

141 Turpat, laiks 01.14.25.

142 Turpat, laiks 01.18.35.

143 Turpat, laiks 01.19.15.

144 Turpat, laiks 01.19.50.

145 Turpat, laiks 01.05.19.

146 Turpat, laiks 01.05.51.

147 Turpat, laiks 01.17.17.

148 Turpat, laiks 01.12.30.

149 13.07.2021. KP un LVC valdes priekšsēdētāja

[FF] sarunu protokola audioieraksts.

150 13.07.2021. KP un LVC projektu ieviešanas

daļas vadītājas [BB] sarunu protokola audioieraksts.

151 Turpat, laiks 00.39.44.

152 EST 22.10.2015. spriedums C-194/14 AC

Treuhand II, 38. punkts

153 EST 08.07.2008. spriedumu lietā T-99/04,

AC Treuhand, 131. punkts

154 EST 22.10.2015. spriedums C-194/14 AC

Treuhand II, 27., 33.-35. punkti.

155 turpat, 26. punkts.

156 skat. spriedumus, C 49/92 P, Anic

Partecipazioni, 86. un 87. punkts, kā arī Aalborg

Portland, C 204/00 P, C 205/00 P, C 211/00 P, C 213/00

P, C 217/00 P un C 219/00 P, 83. punkts.

157 Izpētē netika konstatēts tāds faktu, apstākļu

un ziņu kopums, kas pietiekami un nepārprotami liecinātu par

LVC pārstāvja iesaisti karteļa organizācijā, īstenošanā un /vai

atbalstīšanā.

158 Skat. EST 14.02.2012. sprieduma Lietā C-17/10

Toshiba Corporation pret Úřad pro ochranu hospodářské

soutěže, 83. punktu.

159 AT 29.06.2009. spriedums lietā Nr.

SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts,

29.04.2011. spriedums lietā Nr. SKA-100/2011, Aizputes

ceļinieks, u.c., 12. punkts.

160 Skat. EST 16.12.1975. sprieduma apvienotajā

lietā Nr. C-114/73 Suiker Unie

u.c.,173. punktu un AT 29.06.2009. sprieduma lietā

Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. punktu.

161 KP 24.02.2012. lēmums Nr. E02 - 13 lietā

MN Īpašumi un Info Būve.

162 AT Administratīvo lietu departamenta rīcības

sēdes lēmums lietā Nr. SKA-567/2014, Pet Pro Services,

10. punkts; EST 13.12.2012. spriedums lietā

Nr. C-226/11, Expedia, 35. punkts.

163 T-25/95 u.c. Cimenteries CBR SA pret

Komisiju, 1852. un 1849. punkts.

164 EST 12.07.2001. spriedums lietā

Nr. T-202/98, T-204/98 un T-207/98, British Sugar,

66. punkts; EST 08.07.2008. spriedums lietā Nr. T-53/03,

BPB, 154. punkts; EST 02.02.2012. spriedums lietā

Nr. T-83/08, Denki Kagaku Kogyo Kabushiki Kaisha,

67. punkts.

165 EST 19.03.2015. spriedums lietā C-286/13 P,

Dole, 126. un 127. punkts un tajā minētā

judikatūra.

166 EST 21.09.2006. spriedums lietā C-105/04P

Nederlandse Federatieve Vereniging voor de Groothandel op

Elektrotechnisch Gebied, 94. un 135. punkts.

167 Skat. Augstākās tiesas 29.06.2009. sprieduma

lietā SKA-234/2009, Info Serviss, 24. punktu.

168 KP 24.02.2012. lēmums Nr. E02 - 13 lietā

MN Īpašumi un Info Būve.

169 AT 29.06.2009. spriedums lietā Nr.

SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts, 29.04.2011.

spriedums lietā Nr. SKA-100/2011, Aizputes ceļinieks,

u.c., 12. punkts.

170 Skat., piemēram, sprieduma apvienotajās

lietās T-25/95 un citi, Cimenteries, [2000], Recueil,

II-491. lpp., 1849. punktu, kurā teikts:

"… saskaņotu darbību jēdziens faktiski nozīmē,

ka pastāv savstarpēji kontakti …. Šis nosacījums ir

izpildīts, ja viens konkurents izpauž savus nākotnes nodomus

vai rīcību tirgū citam konkurentam, kad tas to lūdz vai vismaz

pieņem šādu informāciju".

171 Skat. EST sprieduma lietā Nr. T-112/07,

Hitachi Ltd, 287. punktu.

172 KP 25.10.2006. lēmums Nr. E02-127.,

lietā "Par Latvenergo 02.09.2005. iesniegumu

Nr. 01VL00-30/1852", 30.10.2009. lēmums

Nr. E02-40 lietā "Par Konkurences likuma

11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma

81. panta pirmās daļas pārkāpumu SIA "Samsung

Electronics Baltics", SIA "RD Elektroniks", SIA

"PROKS", SIA "ELKOR TRADE", SIA "ROTA

un K" darbībās", AA 06.05.2011. spriedums lietā

Nr. A43006009, 6.1.4. punkts.

173 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 29.06.2009.sprieduma lietā Nr. SKA-234/2009,

18. punkts.

174 Skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamenta 29.06.2009. sprieduma lietā

Nr. SKA-234/2009, 20. punktu.

175 EST 16.06.2011. spriedums lietā T-204/08 un

T-212/08, Team Relocations, 36.-37. punkts.

176 Vispirms tas minēts EST 30.06.1966. spriedumā

lietā Nr. C-56/65, Société Technique Minière (L.T.M.) pret

Maschinenbau Ulm GmbH (M.B.U.), 249. lpp. EST 11.07.1985.

spriedums lietā Nr. C-42/84, Remia BV, 22. punkts.

Sk. arī Komisijas paziņojuma (EK) pamatnostādnes par ietekmi uz

tirdzniecības jēdzienu Līguma (2004/C101/07) 81. un

82. pantā ( turpmāk - Pamatnostādnes) 24. punktu.

177 EST 14.07.1981. spriedums lietā

Nr. 172/80, Züchner pret Bayerische Vereinsbank,

18. punkts; un Pamatnostādnes, 19. punkts.

178 EST 09.07.1969. spriedums lietā Nr. 5/69

Franz Völk v S.P.R.L. Ets J. Vervaecke, 5/7. punkts.

179 Pamatnostādnes 22. punkts.

180 Turpat, 78.-80. punkti.

181 EST 19.02.2002. spriedums lietā

Nr. C-309/99, Wouters, 95. punkts; Pamatnostādnes

78. punkts.

182 Pamatnostādnes, 52. punkts.

183 EST 13.12.2012. spriedums lietā

Nr. C-226/11, Expedia, 35., 36. un

37. punkts.

184 Skat. EK paziņojuma Nr. 2014/C 291/01

"Paziņojums par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas ievērojami

neierobežo konkurenci atbilstīgi LESD 101. panta

1. punktam (de minimis paziņojums)"

2. punkts.

185 EST 14.03.2014. spriedums C-32/11, Allianz

Hungária Biztosító, 35. punkts

186 EST 30.06.1966. spriedums 56/65, LTM,

359.-360. punkts; EST 20.11.2008. spriedums C-209/07, Beef

Industry Development Society, 15. punkts; EST 14.03.2014.

spriedums C-32/11, Allianz Hungária Biztosító,

34. punkts.

187 Guidance on restrictions of competition

"by object" for the purpose of defininf which

agreements may benefit from De Minimis Notice,

2.4. punkts, 11. lpp., kur skaidrots, ka piedāvājumu

saskaņošana iepirkumos konstatējama, kad divi vai vairāki

uzņēmumi vienojas, ka, reaģējot uz izsludināto iepirkumu, viens

vai vairāki no tiem neiesniegs piedāvājumu, atsauks piedāvājumu

vai iesniegs piedāvājumu ar ievērojami augstāku cenu, kas

panākta vienošanās rezultātā. Vispārīgi uzskatāms, ka šāda

veida saskaņotas darbības ietekmē konkurenci "pēc

mērķa". Minētās darbības uzskatāmas par aizliegtu

vienošanos, kas vērsta uz cenu fiksēšanu un tirgus sadali,

tikai šajā gadījumā notiek publiskajos iepirkumos. Pieejams

http://ec.europa.eu/competition/antitrust/legislation/de_minimis_notice_annex.pdf.

188 AT 05.01.2010. lēmums- lietā

Nr. SKA-163/2010, 9.2. punkts.

189 Augstākās tiesas 2017. gada

7. februāra spriedums lietā Nr. SKA-104/2017

(A43014213), 10. punkts ar atsauci uz 2015. gada

28. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-1286/2015

15. punktu.

190 J. Briede, E. Danovskis,

A. Kovaļevska. Administratīvā procesa tiesības. Mācību

grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 139. lpp.

191 AT 06.11.2008. spriedums lietā

Nr. SKA-705/2008, fiziska persona, 10. punkts;

AT 28.01.2013. spriedums lietā Nr. SKA-69/2013, Nafta

Trading, 6. punkts; AA 20.04.2020. spriedums lietā

Nr. A43007619, Rīgas Satiksme, 12. punkts

(Apstiprināts ar AT 09.04.2021. rīcības sēdes lēmumu lietā

Nr. SKA-484/2021, Rīgas Satiksme,

10. punkts).

192 AT 30.05.2006. lēmums lietā SKK -

01-345/2006.

193 ECT 02.10.2014. spriedums lietā

Nr. 97/11, DELTA PEKÁRNY A.S., 81. punkts; ECT

23.06.2022. sprieduma lietā Naumenko pret Latviju (Pieteikuma

Nr. 50805/14), 47.-63. punkti.

194 AA 20.04.2020. spriedums lietā Nr. A43007619,

Rīgas Satiksme, 12. punkts (Apstiprināts ar AT

09.04.2021. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-484/2021,

Rīgas Satiksme, 10. punkts); EST 17.12.2015.

spriedums lietā Nr. C-419/14, WebMindLicences Kft.,

68. punkts.

195 AA 18.05.2012. spriedums lietā

Nr. A42388207, Nafta Trading, 4.2. apakšpunkts

un 12. punkts.

196 AT 06.11.2008. spriedums lietā Nr.

SKA-705/2008, fiziska persona, 10. punkts.

197 AT 16.11.2011. spriedums lietā SKA-144/2011,

fiziska persona, 15. punkts; AA 20.04.2020.

spriedums lietā Nr. A43007619, Rīgas Satiksme,

12. punkts (Apstiprināts ar AT 09.04.2021. rīcības

sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-484/2021, Rīgas

Satiksme, 10. punkts); AT 10.07.2018. sprieduma lietā

Nr. SKA-51/2018, 7. punkts; AT 27.08.2015. lēmuma

lietā Nr. SKA-579/2015 (A420593712) 10. punkts;

198 ECT 31.08.2022. Vadlīnijas Konvencijas

8. panta piemērošanā, 15.-21. punkts (pieejamas:

https://www.echr.coe.int/documents/guide_art_8_eng.pdf).

199 ECT 16.05.2023. spriedums lietā

Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and

Others.

200 ECT 16.05.2023. spriedums lietā

Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and

Others, 51. punkts.

201 ECT 16.05.2023. spriedums lietā

Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and

Others, 57. punkts.

202 ECT 16.05.2023. spriedums lietā

Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and

Others, 60. un 63. punkts.

203 ECT 16.05.2023. spriedums lietā

Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and Others,

67. punkts.

204 Turklāt pašu konkurences tiesību pārkāpumu

tieša un nepastarpināta ietveršana LESD 101. un 102. pantā

arī norāda uz šo tiesību institūtu nozīmīgumu ES līmenī.

205 Sk. ECT 14.02.2019. spriedums lietā

SA-Capital Oy v. Somija; ECT 28.08.2018. spriedums lietā

Vyacheslav Korchagin v. Krievija; ECT 23.11.2006.

spriedums lietā Jussila v. Somija.

206 AT 07.12.2018. lēmums lietā

Nr. SKA-1372/2018, Baltijas Ekspresis,

15. punkts.

207 Par preambulas nozīmi Savienības tiesību akta

interpretācijā: EST 17.07.2014. spriedums lietā C-141/12 un

C - 372/12, YS., 41. un 43. punkts; EST

18.10.2012. spriedums lietā C-583/10, Nolan,

35. punkts.

208 Pleps J., Pastars E., Plakane I.

Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004,

40. lpp.

209 73. Evidence is an important element in the

enforcement of Articles 101 and 102 TFEU. NCAs should be able

to consider relevant evidence, irrespective of whether it is

written, oral, or in an electronic or recorded form. This

should include the ability to consider covert recordings made

by natural or legal persons which are not public authorities,

provided those recordings are not the sole source of evidence.

This should be without prejudice to the right to be heard and

without prejudice to the admissibility of any recordings made

or obtained by public authorities. Similarly, NCAs should be

able to consider electronic messages as relevant evidence,

irrespective of whether those messages appear to be unread or

have been deleted.

210 Sk. EST 08.09.2016. sprieduma lietā

Nr. T-54/14, BV un citi/Komisija,

36.-55. punktus par telefonsarunu kā pierādījumu vispār,

61.-84. punkti par telefonsarunu kā pierādījumu konkrētajā

gadījumā.

211 EST 17.12.2015. spriedums lietā C-419/14,

WebMindLicenses.

212 EST 17.12.2015. spriedums lietā C-419/14,

WebMindLicenses, 90. punkts.

213 Skat. 1. sējuma 97.-115. lp un

13. sējuma 60. lp.

214 Skat. 1. sējuma 97.-115. lp un

13. sējuma 60. lp

215 Lietā iegūto informāciju par Lietas

dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. piedalīšanos Iepirkumā A4,

kā arī Ceļu pārvaldes Viedoklī norādīto informāciju par

Iepirkumu A4.

216 AT 30.08.2022. rīcības sēdes lēmums lietā

Nr. SKA-958/2022, Valkas meliorācija, 4.

punkts.

217 Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas

03.06.2020. spriedums lietā Nr. eA-161-552/2020 (pieejams:

https://kt.gov.lt/lt/dokumentai/teismo-sprendimas/id.394).

218 AT 20.06.2014. spriedums lietā Nr. SKA -

333/2014, Latroad

219 Turpat, 10. punkts.

220 Turpat, 10. punkts.

221 Skatīt, piemēram, Dānijas konkurences

vadlīnijas par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos,

pieejamas

https://www.en.kfst.dk/media/t1lmhwkt/20201211-guidelines-on-joint-bidding.pdf,

2.1. punktu.

222 29.06.2021. KP un Ceļu pārvalde padomes

priekšsēdētāja [CC] sarunu protokola audioieraksta laiks

01.44.26 "…mēs tur skatījāmies ka tā, kas tabulā

ir un kā vienmēr bija un pa lielām tas arī viņiem budžets ir

apstiprināts, tai LVC, nu brīžiem kaut kas ir mainījies, bet pa

lielām…" KP lūdza precizēt, par kuru tabulu ir runa:

"var palūgt noprecizēt par tabulu, tā ir?" Uz

to [CC] atbildēja: "nu kas valsts ceļos ir

mājaslapā." KP: "tā visiem pieejama?"

[CC]: "Jā.".

223 AT 01.09.2011. sprieduma lietā

Nr. SKA-92/2011 (A42423507), 13. punkts ar atsauci uz

AT 29.04.2011. spriedumu lietā Nr. SKA-100/2011

(A43005209), 20., 23. punkts.

224 EST 14.05.2014. sprieduma Lietā

Nr. T‑406/09, Donau Chemie AG, 62. un

169. punkts.

225 AA 0.03.2017. spriedums lietā

Nr. A43012214, KIA Auto, 28. punkts; AA

29.10.2012. spriedums lietā Nr. A43015111, Preiss,

8. punkts.

226 KP 15.12.2014. lēmuma lietā Nr. E02-68,

Moller, 315.-317. punkts (Apstiprināti ar AT

17.05.2018. spriedumu lietā Nr. SKA-517/2018,

Moller).

227 AA 29.10.2012. spriedums lietā

Nr. A43015111, Preiss, 8. punkts.

228 EST 14.03.2013. spriedums lietā

Nr. T-587/08, Fresh Del Monte Produce, Inc.,

53.-55. punkts (un tajos minētā judikatūra).

229 Tirgus dalībnieks - .. Ja tirgus

dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša

ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus

dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par

vienu tirgus dalībnieku.

230 EST 10.09.2009. spriedums Lietā C‑97/08 P,

Akzo Nobel v Commission, 60.-61. punkts; EST

08.05.2013. spriedums Lietā C‑508/11 P, ENI v

Commission, 47. punkts.

231 EST 29.09.2011. spriedums lietā

Nr. C-521/09 P, Elf Aquitaine, 57. punkts.

232 EST 14.03.2013. spriedums lietā

Nr. T-587/08, Fresh Del Monte Produce, Inc.,

139. punkts.

233 Turklāt, RSTA Viedokļa 7.3. apakšpunktā

atzīst, ka akciju kontrole tai ir ļāvusi ietekmēt lēmumus par

padomes locekļu ievēlēšanu, savukārt RSTA Viedokļa

8. punktā atzīts, ka [CC] ir bijis RSTA padomes

priekšsēdētājs konkurences pārkāpuma periodā.

234 EST 10.09.2009. spriedums lietā

Nr. C-97/08 P, Akzo Nobel, 77. punkts.

235 EST 19.07.2012. spriedums lietā

Nr. C-628/10 P un C-14/11 P, Alliance One International

and Others, 44. punkts.; EST 10.09.2009. spriedums

lietā Nr. C-97/08 P, Akzo Nobel, 59. para.; EST

21.01.2011. spriedums lietā C-90/09 P, Quimica,

38. punkts.

236 ES Vispārējās tiesas 08.10.2008. spriedums

lietā Nr. T-68/04 SGL Carbon AG,

49. punkts.

237 AT 16.05.2006.

sprieduma lietā Nr. SKA-168, 17. un 18. punkts.

238 Informācija par Lietas dalībniekiem iegūta no

firmas.lv dati. (skatīts 01.06.2023.).

239 EST 08.07.2004. spriedums lietā

Nr. T-67/00, JFE Engineering, 546. punkts.

240 AA 30.06.2015. spriedums lietā

Nr. A43014713, Empower u.c., 70. punkts.

241 Piemēram, par A10 (Lēmuma 74. rindkopa),

par A4 (Lēmuma 77. rindkopa), par A6 (Lēmuma

79. rindkopa).

242 EST 14.01.2021. spriedums lietā

Nr. C-450/19, Kilpailu, 42. punkts

243 EST 13.06.2013. spriedums lietā

Nr. C-511/11 P, Versalis, 51. punkts.

244 EST 10.09.2009. spriedums lietā

Nr. C-97/08 P, Akzo Nobel, 61. Punkts; EST

29.09.2011. spriedums lietā Nr. C-521/09 P, Elf

Aquitaine, 57. un 63. punkts; EST 19.07.2012.

spriedums apvienotajā lietā Nr. C-628/10 P un C-14/11P,

Alliance One International and Standard Commercial

Tobacco, 43. un 46. punkts; EST 08.04.2012. spriedums

lietā Nr. C-508/11 P, ENI, 47. punkts; EST

16.11.2000. spriedums lietā Nr. C-286/98 P, Stora

Kopparbergs Bergslags, 29. punkts; EST 11.07.2013.

spriedums lietā C-440/11P, Stichting Administratienkantoor

Portielje, 41. punkts.

245 EST 14.07.1972. spriedums Lietā 48-69,

Imperial Chemical Industries

Ltd.,132.-135. punkts.

246 Administratīvās apgabaltiesas 29.10.2012.

spriedums lietā Nr. A43015111, Preiss,

8. punkts (atstāts negrozīts ar Senāta 12.02.2013.

spriedumu Nr. SKA-189/2013); Administratīvās apgabaltiesas

10.03.2017. spriedums lietā Nr. A43012214, KIA

Auto, 28. punkts.

247 KP 24.02.2012. lēmums Nr. 52, lietā

Nr.1927/13/03.02./13 Par AS "Sanitārā transporta

autobāze" un AS "Ceļu pārvaldes apvienošanos".

Pieejams:

https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/re6jopeGKF.pdf.

248 Ceļu pārvaldes statūti (skatīti LR UR

informācijas sistēmā (28.03.2023.).

Konkurences padomes priekšsēdētājs J.

Gaiķis