99. pants

Gadījumā, ja 1994. gadā, līdz

to procedūru pabeigšanai, kas nepieciešamas, lai šis Līgums

stātos spēkā, īsteno atsevišķu šā Līguma daļu noteikumus,

izmantojot Pagaidu nolīgumu starp Kopienu un Kirgizstānas

Republiku, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šādos apstākļos

termins "Līguma spēkā stāšanās diena" ir diena, kad spēkā stājas

Pagaidu nolīgums.

pievienoto

dokumentu saraksts

I pielikums

Indikatīvs priekšrocību

saraksts, ko Kirgizstānas Republika piešķir neatkarīgajām

valstīm saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

II pielikums

Konvencijas par

intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām,

kas minētas 43. pantā.

Protokols par administratīvo

iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

I pielikums

INDIKATĪVS

PRIEKŠROCĪBU SARAKSTS, KO KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA PIEŠĶIR

NEATKARĪGAJĀM VALSTĪM SASKAŅĀ AR 8. PANTA 3. PUNKTU

1. Visas neatkarīgās valstis:

Nepiemēro ievedmuitas nodokļus,

izņemot nodokļus alkohola produktiem un tabakas

izstrādājumiem.

Nepiemēro izvedmuitas nodokļus

attiecībā uz precēm, kas piegādātas saskaņā ar starpvalstu

nolīgumiem par norēķiniem tādos apjomos, kas paredzēti šajos

nolīgumos.

Eksportam un importam nepiemēro

PVN. Eksportam nepiemēro akcīzes nodokli.

Nepiemēro eksporta kvotas.

2. Visas neatkarīgās valstis, kas

nav ieviesušas savu valsts valūtu:

Maksājumus var izdarīt rubļos.

Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša nekomerciālu darbību

sistēma, ietverot maksājumus, kas izriet no šīm darbībām.

3. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša kārtējo maksājumu

sistēma.

4. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaši tranzīta nosacījumi.

5. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaši muitas procedūru

nosacījumi.

II pielikums

KONVENCIJAS PAR

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM, KAS

MINĒTAS 43. PANTĀ

1. Līguma 43. panta

2. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

- Bernes Konvencija par literāro

un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

- Starptautiskā konvencija par

izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību

aizsardzību (Roma, 1961.),

- Protokols, kas attiecas uz

Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju

(Madride, 1989.),

- Nicas Nolīgums par preču un

pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju

reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā, grozīts

1979. gadā),

- Budapeštas Līgums par

mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas

vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts

1980. gadā),

- Starptautiskā jaunu augu šķirņu

aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.).

2. Sadarbības padome var ieteikt

minēto 43. panta 2. punktu attiecināt uz citām

daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai

komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības

nosacījumus, pēc jebkuras Puses lūguma rīko steidzamas

apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir

lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām

konvencijām:

- Parīzes Konvencija par

rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas

redakcijā ar 1979. gada grozījumiem),

- Madrides Nolīgums par atšķirības

zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas

redakcijā ar 1979. gada grozījumiem),

- Līgums par sadarbību patentu

jomā (pieņemts Vašingtonā 1970. gadā, grozīts 1979. un

1984. gadā).

4. No šā Līguma stāšanās spēkā

dienas Kirgizstānas Republika attiecībā uz intelektuālā,

rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un

aizsardzību piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem ne

mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķīrusi jebkurai trešai

valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Šā pielikuma 4. punkta

noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Kirgizstānas Republika

piešķīrusi jebkurai trešai valstij uz savstarpēja labuma pamata,

un uz priekšrocībām, ko Kirgizstānas Republika piešķīrusi kādai

citai valstij no bijušās PSRS.

PROTOKOLS

par

administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas

jautājumos