82. pants

11. Parlamentāro sadarbības komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Tadžikistānas Republikas parlamenta locekļi, no otras puses.

22. Parlamentārā sadarbības komiteja pati pieņem savu iekšējo reglamentu.

33. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis un Tadžikistānas parlamenta loceklis atbilstīgi noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

1Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Nolīguma īstenošanu no Sadarbības padomes; Sadarbības padome tad sniedz minētajai komitejai pieprasīto informāciju.

2Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

3Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

11. Šā Nolīguma ietvaros katra Līgumslēdzēja Puse apņemas nodrošināt, ka otras Līgumslēdzējas Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas valsts valstspiederīgajiem ir piekļuve Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašumtiesības, tostarp tiesības, kas attiecas uz intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu.

22. Atbilstoši to pilnvarām un kompetencei, Līgumslēdzējas Puses:

3— rosina šķīrējtiesas izmantošanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālu darījumu un sadarbības dēļ, ko veic Kopienas un Tadžikistānas Republikas uzņēmēji;

4— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse var, ja vien Līgumslēdzēju Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa valstspiederības, un ka trešais prezidējošais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis;

5— ieteic uzņēmējiem, savstarpēji vienojoties, izvēlēties tiesību aktus, kurus attiecina uz to līgumiem;

6— rosina izmantot šķīrējtiesu noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (UNCITRAL), un izmantot jebkuru šķīrējtiesu valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta 1958.gada 10.jūnijā Ņujorkā.

1Šā Nolīguma noteikumi neliedz Līgumslēdzējai Pusei, atbilstoši tās pienākumiem un pilnvarām, veikt pasākumus:

2a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kas ir pretrunā ar tās drošības interesēm;

3b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu vai citu izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

4c) ko tās uzskata par būtiski svarīgiem attiecībā uz pašu drošību nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kas skar likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiskā saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanai;

5d) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai ievērotu tās starptautiskos pienākumus un saistības par divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.