Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu

21. pants
)

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

1. Atbilstoši 2.-6. punkta nosacījumiem ar Pasaules Pasta

savienības struktūru darbību saistītie ikgadējie izdevumi laika

posmā no 2022. līdz 2025. gadam nedrīkst pārsniegt

38 890 030 Šveices franku. Gadījumā, ja

2025. gadā plānotais kongress tiek pārcelts uz vēlāku

laiku, šie paši ierobežojumi attiecas arī uz periodu pēc

2025. gada.

2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā kongresa sasaukšanu

(sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās

tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu kopēšanas

izmaksas kongresa laikā u. c.), nedrīkst pārsniegt

2 900 000 Šveices franku.

3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un

2. punktā noteiktos limitus, ņemot vērā algas likmju,

pensiju iemaksu vai pabalstu apjoma pieaugumu, tostarp piemaksu

par amata izpildi, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju

Organizācija piemērošanai saviem darbiniekiem, kas strādā

Ženēvā.

4. Administratīvajai padomei ir arī atļauts katru gadu saskaņā

ar Šveices patēriņa cenu indeksu koriģēt citu izdevumu apjomu,

izņemot personāla izmaksas.

5. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā Administratīvā padome

vai ļoti steidzamos gadījumos ģenerāldirektors drīkst atļaut

noteikto limitu pārsniegšanu, lai segtu kapitālremonta un

neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar

nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par

125 000 Šveices franku gadā.

6. Ja netraucētai Pasaules Pasta savienības darba

nodrošināšanai 1. un 2. punktā atļautie kredīti izrādās

nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Pasaules Pasta

savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai

apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu

lūgumu.

XXI pants

(146. pants, grozīts)

Dalībvalstu iemaksu kontrole

1. Valstis, kas Pasaules Pasta savienībai pievienojas vai

iegūst Pasaules Pasta savienības dalībvalsts statusu, kā arī

valstis, kas no Pasaules Pasta savienības izstājas, veic iemaksas

par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas

spēkā.

2. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu,

dalībvalstis veic avansa iemaksas Pasaules Pasta savienības

ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā tā

finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētā

datuma par nesamaksātajām summām Pasaules Pasta savienības labā

tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 5 % gadā, ko

aprēķina, sākot no ceturtā mēneša.

3. Ja obligāto iemaksu parāds, neskaitot procentu maksājumus,

ko Pasaules Pasta savienības dalībvalsts tai ir parādā, ir

vienāds ar šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu

gados vai lielāks par tām, tad attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar

Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt

Pasaules Pasta savienībai visu summu vai tās daļu, ko minētajai

dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas

noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās

debitoriem/kreditoriem un Pasaules Pasta savienību.

4. Dalībvalstij, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar

veikt šādu cedēšanu, jāuzņemas izstrādāt grafiku savu parādu

pakāpeniskai nomaksāšanai.

5. Izņemot izņēmuma gadījumus atbilstīgi kongresa vai

Administratīvā padomes noteiktajam, obligāto iemaksu parādu

atgūšana Pasaules Pasta savienībai nedrīkst pārsniegt desmit

gadus. Gadījumos, kad kongress vai Administratīvā padome

apstiprina maksājumu nolīgumu, kas ir ilgāks par divdesmit

gadiem, ikgadējā iemaksu parāda maksājuma minimālajai summai

jābūt vismaz vienādai ar nolīguma parakstītājas dalībvalsts gada

iemaksu.

6. Turklāt izņēmuma gadījumā kongress vai

Administratīvā padome var pieņemt lēmumu atbrīvot

dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas

maksājumiem, ja šī valsts ir samaksājusi visu maksājumu

parāda pamatsummu,.

6.bis Līdzīgos izņēmuma gadījumos

kongress vai Administratīvā padome pēc attiecīgās dalībvalsts

rakstveida pieprasījuma var nolemt atbrīvot šo dalībvalsti no

maksājumu parāda atmaksas un nekavējoties atcelt pret to

noteiktās automātiskās sankcijas, ja šī dalībvalsts samaksā

vismaz pusi no kopējās maksājumu parāda summas (neskaitot radušos

procentus), ko šī dalībvalsts ir parādā.

6.ter Kongress vai Administratīvā

padome var arī, pamatojoties uz tādas dalībvalsts rakstveida

pieprasījumu, kurai ir ilgstoši maksājumu parādi, nolemt izņēmuma

kārtā atbrīvot šo dalībvalsti no maksājumu parāda atmaksas un

nekavējoties atcelt pret to noteiktās automātiskās sankcijas, ja

šī dalībvalsts samaksā pēdējo piecu gadu obligātās iemaksas

Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai (ieskaitot

kārtējo finanšu gadu un neskaitot jebkādus radušos

procentus).

6.ter.1. Ja piemēro

6.ter punktu, termins "ilgstoši maksājumu parādi"

ietver jebkuru maksājamu parāda summu (ieskaitot procentus), kas

attiecas uz obligātajām iemaksām Pasaules Pasta savienības

ikgadējo izdevumu segšanai un kas radusies laikposmā, kurš ir

garāks par pēdējiem pieciem finanšu gadiem.

6.ter.2. Līdzīgi, ja piemēro

6.ter punktu un īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām

valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, kas definētas

150. panta 1. punktā, kongress vai Administratīvā

padome var izņēmuma kārtā noteikt, ka attiecīgās dalībvalsts

"pēdējo piecu gadu obligātās iemaksas" aprēķina,

pamatojoties uz pašreizējo iemaksu klasi, kurai šī dalībvalsts

pieder, un tādā gadījumā attiecīgo kārtējo iemaksu klases summu

reizina piecas reizes.

6.quater Attiecībā uz vismazāk

attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, kuras

definētas 150. panta 1. punktā un kurām ir atļauts

izmantot kādu šā panta 6.bis un 6.ter punktā izklāstīto

izņēmumu attiecībā uz maksāšanas kārtību, vismaz 50 % no

attiecīgās dalībvalsts samaksātās summas paredz Pasaules Pasta

savienības vadītiem pasta tehniskās palīdzības projektiem, kas

paredzēti tai pašai dalībvalstij.

6.quinquies Jebkuras pamatsummas vai

procentu summas, kas atlaistas saskaņā ar kādu šā panta 6.bis un

6.ter punktā izklāstīto izņēmumu attiecībā uz maksāšanas

kārtību, Pasaules Pasta savienība nedzēš, bet gan novirza un

piešķir saskaņā ar tās attiecīgajiem finanšu noteikumiem. Ja

attiecīgajai dalībvalstij pēc tam piemēro automātiskas sankcijas,

Pasaules Pasta savienība vēlreiz reģistrē iepriekš minētās summas

un tās nekavējoties stājas spēkā attiecīgajai dalībvalstij kā

maksājumu parādi.

7. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko

Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem,

dalībvalsti var atbrīvot arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo

procentu vai to daļas maksājumiem; taču šādu atbrīvojumu piešķir

tad, ja pilnīgi un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas

nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz

desmit gadus.

8. Līdzīgi piemēro 3.-7. punkta noteikumus attiecībā uz

tulkošanas izdevumiem, par kuriem Starptautiskais birojs sniedz

rēķinu tām dalībvalstīm, kas ir piederīgas attiecīgajai valodas

grupai.

9. Starptautiskais birojs nosūta rēķinus dalībvalstīm vismaz

trīs mēnešus pirms rēķina samaksas termiņa iestāšanās. Rēķina

oriģinālu nosūta precīzi uz to adresi, kuru attiecīgā dalībvalsts

norādījusi. Rēķinu elektroniskās kopijas nosūta pa e-pastu, un

tās ir uzskatāmas par iepriekšēju paziņojumu vai brīdinājumu.

10. Turklāt katru reizi, kad Starptautiskais birojs iekasē no

dalībvalsts procentu maksājumu par konkrētā rēķina nokavētu

maksājumu, tas nodrošina dalībvalstīm precīzu informāciju, lai

dalībvalstis varētu viegli pārbaudīt, uz kuru rēķinu procentu

maksājums attiecas.

XXII pants

(150. pants, grozīts)

Iemaksu klases

1. Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanai dalībvalstis

veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās

iekļautas. Iemaksu klases struktūra sākas ar vienu

vienību un tiek pakāpeniski palielināta par vienu vienību līdz

līmenim, kas noteikts, pamatojoties uz jaunāko iemaksu

noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu

vienmērīgai sadalei. Dalībvalstis izvēlas savu iemaksu klasi,

pamatojoties uz savām ekonomiskajām iespējām, vienlaikus ņemot

vērā iepriekš minēto iemaksu noteikšanas skalu. Dalībvalstis,

kuras Apvienoto Nāciju Organizācija ir ierindojusi vismazāk

attīstīto valstu kategorijā, maksā pusi no iemaksu vienības. Mazo

salu jaunattīstības valstis, kurās ir mazāk nekā

200 000 iedzīvotāju (kā norādījusi Apvienoto Nāciju

Organizācija), maksā desmito daļu no iemaksu vienības.

2. Neatkarīgi no 1. punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm

jebkura dalībvalsts drīkst veikt iemaksas atbilstoši augstākam

vienību skaitam minimālajā laika posmā, kas vienāds ar

kongresu starplaiku. Paziņojums par izmaiņām jāiesniedz ne vēlāk

kā kongresā. Kongresu starplaika posma beigās dalībvalsts

automātiski atgūst sākotnējo iemaksu vienību skaitu, ja vien tā

nenolemj turpināt maksāt iemaksas atbilstoši augstākam vienību

skaitam. Papildu iemaksu sniegšana attiecīgi paaugstina

izdevumus.

3. Kad dalībvalstis tiek uzņemtas Pasaules Pasta savienībā vai

tai pievienojas, tās izvēlas savu vienību skaitu, ņemot

vērā jaunāko iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju

Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, saskaņā ar

Konstitūcijas 21. panta 4. punktā noteikto

procedūru.

4. Dalībvalstīm, kuru iemaksu apjoms ir lielāks nekā to

ekonomiskās iespējas, kas noteiktas saskaņā ar iemaksu

noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu

vienmērīgai sadalei, ir tiesības samazināt savu vienību skaitu ne

vairāk kā par divām vienībām vienā kongresa ciklā ar nosacījumu,

ka samazinātais iemaksas apjoms nav mazāks par apjomu, kas tiktu

maksāts saskaņā ar aktuālo iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto

Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei. Jebkura šāda

samazinājuma izmaksas solidāri sedz visas dalībvalstis saskaņā ar

Konstitūcijas 21. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Dalībvalstis, kuru maksājumi ir zemāki par ekonomiskajām

iespējām, kas novērtētas, ņemot vērā iemaksu noteikšanas skalu

Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, tiek

aicinātas palielināt savu vienību skaitu vismaz par divām

vienībām katrā kongresa ciklā, līdz tās ir sasniegušas atbilstošo

aktuālās iemaksu noteikšanas skalas līmeni, kā norādīts iepriekš.

Dalībvalstis, kuras neizpilda šo prasību, nevar izmantot iemaksu

vienības vērtības samazinājumu, kas radies iemaksu vienību kopējā

skaita pieauguma rezultātā.

5. (Svītrots)

6. Tomēr tādos izņēmuma gadījumos kā dabas katastrofas, kad

nepieciešamas starptautiskas palīdzības programmas,

Administratīvā padome vienu reizi kongresu starplaikā var atļaut

iemaksu klases pazemināšanu uz laiku, ja kāda dalībvalsts to lūdz

un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji

izvēlētajā klasē.

7. Piemērojot 6. punktu, Administratīvā padome var atļaut

pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus,

vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk

agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski

atgriežas sākotnējā iemaksu klasē.

8. Pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek

ierobežota.

XXIII pants

(153. pants, grozīts)

Šķīrējtiesas procedūra

1. Ja strīds starp dalībvalstīm jāizšķir šķīrējtiesā, ikvienai

dalībvalstij rakstveidā jāinformē otra puse par strīda būtību un,

nosūtot paziņojumu par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu,

jāinformē par to, ka tā vēlas uzsākt šķīrējtiesas procedūru.

2. Ja strīds ir saistīts ar darbības vai tehniskiem

jautājumiem, ikviena dalībvalsts var lūgt savam izraudzītajam

operatoram rīkoties saskaņā ar turpmākajos punktos aprakstīto

procedūru un piešķirt šādas pilnvaras savam izraudzītajam

operatoram. Konkrēto dalībvalsti informē par tiesvedības gaitu un

rezultātiem. Attiecīgās dalībvalstis vai to izraudzītie operatori

turpmāk tekstā minēti kā "šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās

puses".

3. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses ieceļ vienu vai

trīs šķīrējtiesnešus.

4. Ja šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses izvēlas iecelt

trīs šķīrējtiesnešus, tad ikviena puse saskaņā ar 2. punktu

izvēlas dalībvalsti vai izraudzīto operatoru, kas nav tieši

iesaistīts strīdā, lai tas rīkotos kā šķīrējtiesnesis. Ja

vairākas dalībvalstis un/vai izraudzītie operatori iesaistās

kopējā lietā, šo noteikumu izpratnē tās uzskata par vienu

pusi.

5. Ja puses vienojas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, trešo

šķīrējtiesnesi puses izvēlas kopīgi un tam nav jābūt kādas

dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim.

6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst

izraudzīties tikai no tām dalībvalstīm, kas ir šā nolīguma

puses.

7. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var vienoties par

viena šķīrējtiesneša kopīgu iecelšanu, kuram nav jābūt kādas

dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim.

8. Ja viena šķīrējtiesas procedūrā iesaistītā puse vai abas

neieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus trīs mēnešu laikā,

kopš sniegts paziņojums par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu,

tad Starptautiskais birojs nepieciešamības gadījumā pieprasa tai

dalībvalstij, kura nepilda savas saistības, lai tā ieceļ

šķīrējtiesnesi, vai pats automātiski ieceļ šķīrējtiesnesi.

Starptautiskais birojs neiesaistās apspriedēs vai

nepilda šķīrējtiesneša funkcijas, ja vien abas puses to

nepieprasa. Ja Starptautiskais birojs pilda šķīrējtiesneša

funkcijas, šis pakalpojums tiek veikts par maksu un saskaņā ar

attiecīgo Administratīvās padomes pieņemto strīdu izšķiršanas

kārtību.

9. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var savstarpēji

vienoties par strīda atrisinājumu jebkurā laikā, pirms

šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši pasludina spriedumu.

Paziņojumu par prasības atsaukšanu iesniedz Starptautiskajam

birojam rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad puses

panākušas vienošanos. Ja puses vienojas par izstāšanos no

šķīrējtiesas procedūras, tad šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši

zaudē savas pilnvaras lemt par šo jautājumu.

10. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu pienākums ir pieņemt

lēmumu strīda jautājumā, pamatojoties uz viņiem pieejamajiem

faktiem un pierādījumiem. Visa ar strīdu saistītā informācija ir

jāpaziņo gan abām pusēm, gan šķīrējtiesnesim vai

šķīrējtiesnešiem.

11. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums jāpieņem ar balsu

vairākumu, un par to jāinformē Starptautiskais birojs un abas

puses sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma par šķīrējtiesas

procedūras uzsākšanu.

12. Šķīrējtiesas tiesvedība ir konfidenciāla, un

Starptautiskajam birojam tiek nosūtīts tikai īss strīda un lēmuma

apraksts rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad pusēm ir

paziņots lēmums.

13. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums ir galīgs un

pusēm saistošs, un to nevar pārsūdzēt.

14. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses bez kavēšanās

īsteno šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmumu. Ja dalībvalsts

ir piešķīrusi savam izraudzītajam operatoram pilnvaras uzsākt

šķīrējtiesas procedūru un tajā piedalīties, tad attiecīgā

dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās izraudzītais operators

īstenotu šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmumu.

XXIV pants

(155. pants, grozīts)

Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās

valodas

1. Pasaules Pasta savienības publicētajos dokumentos lieto

franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un

krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai

svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar

nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās

izmaksas.

2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura

nav oficiālā valoda, veido valodas grupu.

3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā

un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas citās valodu grupās,

tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši

procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu

dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu.

4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši,

dažādās pieprasītajās valodās izplata pēc iespējas

vienlaicīgi.

5. Korespondences apmaiņa starp dalībvalstīm un to

izraudzītajiem operatoriem un Starptautisko biroju, starp šo

biroju un ārējām struktūrām notiek jebkurā valodā, kādā

Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests.

6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, tostarp tās izmaksas,

kas rodas, piemērojot 5.punktu un 136. pantu, sedz

valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas

lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā

vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats

kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā

biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās

izmaksas sedz Pasaules Pasta savienība. Izmaksu maksimālo limitu,

ko Pasaules Pasta savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu,

vācu, portugāļu un krievu valodā, nosaka kongresa rezolūcijā.

7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas

locekļiem proporcionāli to iemaksām Pasaules Pasta savienības

izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas

locekļiem saskaņā ar citu sistēmu, ja attiecīgās dalībvalstis tam

piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas

pārstāvja starpniecību.

8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts

pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt

divus gadus.

9. Diskusijām Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs ir

pieņemama franču, angļu, spāņu, arābu un krievu valoda,

izmantojot tulkošanas sistēmu - ar elektroniskām iekārtām vai bez

tām -, kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem,

konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un

attiecīgajām dalībvalstīm.

10. Šā panta 9. punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs

tāpat pieņemamas ir citas valodas.

11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, vienojas par

sinhrono tulkošanu kādā no 9. punktā minētajām valodām, vai

nu izmantojot šajā pašā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams

izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot

individuālus tulkus.

12. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm,

kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām

Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanā. Savukārt elektronisko

iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Pasaules Pasta

savienība.

13. Dalībvalstis un/vai to izraudzītie operatori var vienoties

par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šāda

vienošanās nav panākta, tad lieto franču valodu.

XXV pants

(158. pants, grozīts)

Vispārīgā reglamenta stāšanās spēkā un tā darbības

laiks

1. (Svītrots)

2. Šis vispārīgais reglaments stājas spēkā 2014. gada

1. janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

XXVI pants

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola

stāšanās spēkā un darbības laiks

1. Šis papildprotokols stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā un ir

spēkā nenoteiktu laiku.

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir

izstrādājušas šo papildprotokolu, kam ir tāds pats likumīgais

spēks kā tad, ja šie noteikumi būtu iekļauti Vispārīgā reglamenta

tekstā, un ir parakstījušas to vienā eksemplārā, ko deponē

Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības

Starptautiskais birojs katrai dalībvalstij piegādā šā

papildprotokola kopiju.

Abidžanā, 2021. gada 26. augustā