18. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka stratēģiskais

novērtējums nav pietiekami detalizēts un ir veikts formāli,

turklāt pašvaldība neesot ņēmusi vērā Dabas aizsardzības

pārvaldes un Pieteikuma iesniedzējas viedokli par papildu

ekspertīzes veikšanas nepieciešamību, izvērtējot apbūves ietekmi

uz dabas liegumu "Ziemupe". Tādējādi pašvaldība,

pamatojoties uz nepilnīgu informāciju, teritorijas plānojumā

pieļāvusi apbūves iespējas Akmeņraga meža daļās, kas teritorijas

plānojumā apzīmētas ar indeksu M-3. Tāpat pašvaldība neesot

apsvērusi Zaļkalna mežā atļautā mežaparka, kā arī LP-7

teritorijas izveides nepieciešamību un ietekmi uz dabas liegumu

"Pāvilostas pelēkā kāpa". Ar šādu savu rīcību

pašvaldība esot pārkāpusi piesardzības principu.

18.1. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka mūsdienās

efektīva vides aizsardzības sistēma nav iedomājama bez

piesardzības principa ievērošanas. Stratēģiskais novērtējums ir

procesuāls līdzeklis, ar kura starpniecību piesardzības princips

tiek īstenots plānojumu pieņemšanas procesā (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.

punktu).

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka stratēģiskā novērtējuma

mērķis ir novērst vai samazināt plānošanas dokumenta īstenošanas

negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģiskais novērtējums veicams, lai

vēl plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiktu apzināta šā

dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un lai šo ietekmi

varētu ņemt vērā, izstrādājot plānojumu. Turklāt novērtēšanas

procesā ir jākonsultējas ar sabiedrību un institūcijām, lai arī

to viedokļi tiktu ievēroti, pieņemot plānojumu (sk.

Novērtējuma likuma 3. panta 2. un 4. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka stratēģiskais novērtējums kā

reglamentēta novērtēšanas procedūra balstāms uz šādiem

pamatprincipiem:

1) plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes

laikā un pirms tā pieņemšanas;

2) plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver vides

pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot un

novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī

plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un

iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un -

pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm;

3) vides pārskata secinājumus un apspriešanās rezultātus ņem

vērā pirms plānojuma pieņemšanas;

4) pēc plānojuma pieņemšanas par to informē iestādes, kuras

atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību un padara

pieejamu visu attiecīgo informāciju;

5) pastāvīgi uzrauga plānojuma ietekmes būtiskos aspektus

(veic to monitoringu), lai iespējami drīzāk atklātu neparedzētu

kaitīgu ietekmi, ja plānojuma īstenošanas gaitā tāda

rastos.

Ja stratēģiskais novērtējums veikts, pieļaujot atkāpes no tā

pamatprincipiem, var tikt pārkāpts piesardzības princips un līdz

ar to arī Satversmes 115. pants (sk. Satversmes tiesas 2011.

gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.2.

punktu).

18.2. Arī Aizsargājamo teritoriju likuma 43. panta

ceturtā daļa noteic, ka plānošanas dokumentam, kas atsevišķi vai

kopā ar citu plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura

2000 teritoriju, veicams stratēģiskais novērtējums.

Plānošanas dokumentu atļauts īstenot, ja tas neatstās negatīvu

ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām

funkcijām, integritāti un nav pretrunā ar Natura 2000

teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem (43. panta

piektā daļa). Ja plānošanas dokumenta īstenošana var negatīvi

ietekmēt Natura 2000 teritoriju, šo dokumentu atļauts

īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un

nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai

ekonomisko interešu, apmierināšanai (43. panta sestā daļa).

Savukārt tad, ja Natura 2000 teritorijā atrodas Latvijā

sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi,

plānošanas dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad

tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības

aizsardzības, drošības vai vides aizsardzības interesēs (43.

panta septītā daļa), vai arī tad, kad tas nepieciešams citu

sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai un ir saņemts

atzinums no Eiropas Komisijas (43. panta astotā daļa).

Satversmes tiesa ir secinājusi: ja pienācīgi veiktā

stratēģiskajā novērtējumā secināts, ka plānošanas dokuments

neietekmē Natura 2000 teritoriju, plānošanas dokumentu var

īstenot. Savukārt tad, ja, veicot stratēģisko novērtējumu,

secināts, ka plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmēs

Natura 2000 teritoriju, īpaši teritorijas izmantošanas

nosacījumi un aprobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu

aizsargājamo dabas teritoriju, bet arī uz tai piegulošajām

teritorijām. Tomēr pastāv iespēja īstenot arī šādu plānošanas

dokumentu, ja tam tiek sniegts īpašs pamatojums, norādot uz

svarīgām sabiedrības vai vides aizsardzības interesēm (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr.

2010-56-03 17.3. punktu).

Tātad, lai noteiktu, vai Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumi

par stratēģiskā novērtējuma neatbilstību normatīvajam regulējumam

ir pamatoti, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai stratēģiskā

novērtējuma procesā ir ievēroti stratēģiskā novērtējuma

pamatprincipi, respektīvi, vai Vides pārskatā ir noteikta

(identificēta) plānojuma iespējamā būtiskā ietekme uz vidi, vai

notikusi apspriešanās ar sabiedrību un plānošanas procesā

iesaistītajām iestādēm. Tāpat izvērtējams tas, vai pirms

Pāvilostas novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas pienācīgi

izvērtēta apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās)

izmantošanas ietekme uz Natura 2000 teritorijām, ievērojot

šo teritoriju aizsardzības mērķus.

18.3. Ar Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa

noteikumiem Nr. 394 "Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā

kāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 394) dabas liegumam

"Pāvilostas pelēkā kāpa" paredzēti individuālie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 394 2. punktam dabas liegums

izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko

pelēko kāpu īpaši aizsargājamo biotopu - lakstaugiem klātu pelēko

kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu,

Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju, kā arī ar

tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši aizsargājamo augu sugu

(piemēram, smiltāja neļķes, sīpoliņu gundegas) un īpaši

aizsargājamo dzīvnieku sugu (piemēram, lielā mārsilu zilenīša,

stepes čipstes, smilšu krupja) aizsardzību.

Tātad pašvaldībai, veicot stratēģisko novērtējumu, kā arī

apstiprinot Pāvilostas novada teritorijas plānojumu, bija jāņem

vērā dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" un ar to

saistītie ierobežojumi un jāizvērtē, vai plānotajai darbībai

nebūs negatīvas ietekmes uz Natura 2000 teritoriju un tajā

esošajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, augu un dzīvnieku

sugām.

Vides pārskatā, ievērojot spriedumā lietā Nr. 2010-56-03

secināto, atzīts, ka, nodrošinot dabas lieguma "Pāvilostas

pelēkā kāpa" aizsardzību, dabas liegumam piegulošajā

Zaļkalna meža masīvā aizliegta apbūve. Lai uzlabotu vides

stāvokli un organizētu apmeklētāju plūsmu, no dabas lieguma

teritorijas to novirzot uz Zaļkalna meža teritoriju, kas ir daudz

mazāk jutīga pret antropogēno ietekmi, tajā atļauts iekārtot

mežaparka teritoriju. Vides pārskatā arī secināts, ka Zaļkalna

mežs pēc tā novietojuma, ekoloģiskajām, kultūrvēsturiskajām un

estētiskajām īpašībām ir piemērots rekreācijas un ekoloģiskās

izglītošanas mērķiem. Līdz ar to, ņemot vērā VARAM rekomendācijas

Zaļkalna mežu noteikt par vietējās nozīmes īpaši aizsargājamu

dabas teritoriju, ieteikts šim mežam piešķirt vietējas nozīmes

dabas parka jeb mežaparka statusu (sk. Vides pārskata 92.-93.

lpp.). Tāpat Vides pārskatā secināts, ka Zaļkalna meža daļās,

kas apzīmētas ar indeksu LP-7, atļautā izmantošana ir ugunskura

un telšu vietu ar atpūtas soliņiem, galdiem, atkritumu tvertnēm

un publiskām tualetēm izveidošanai, kā arī teritorijas

labiekārtošanai nepieciešamās vienas mazēkas izvietošana,

pievedceļu un autostāvvietu būvniecība. Vides pārskatā secināts,

ka šādas teritorijas izveides gadījumā prognozējama labvēlīga

ietekme uz vidi. Organizējot apmeklētāju plūsmu, nodrošinot

atkritumu apsaimniekošanu un izveidojot aprīkotu pieeju jūrai,

tiekot samazināta izklaidus plūsma un kāpu izbradāšana. Līdz ar

to tiekot būtiski samazināta antropogēnā slodze uz dabas liegumu

"Pāvilostas pelēkā kāpa" (sk. Vides pārskata

107. lpp.).

Šīs Vides pārskata rekomendācijas pašvaldība ir ņēmusi vērā,

izstrādājot teritorijas plānojumu. Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumos norādīts, ka teritorijas plānojuma grafiskajā

daļā ar M-1 apzīmētā Zaļkalna meža daļa pēc tās novietojuma,

ekoloģiskajām, kultūrvēsturiskajām un estētiskajām īpašībām ir

piemērota rekreācijas un ekoloģiskās izglītošanas mērķiem.

Atbilstoši TIAN 328. punktam šajā meža teritorijā atļauts ierīkot

mežaparku. Turklāt pašvaldība šo procesu sadalījusi vairākās

kārtās. Pirmajā kārtā saskaņā ar dokumentu "Rekreācijas meža

"Pāvilostas mežs" individuālais apsaimniekošanas plāns

2011.-2015. gadam" atļauts veikt plānotās teritorijas

labiekārtošanas darbības: esošās piebrauktuves atjaunošanu,

autostāvvietu ierīkošanu, atpūtas vietu un taku iekārtošanu (TIAN

328.1.1. punkts). Nākamajā kārtā plānots mežaparka teritorijai

izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu un mežaparka

projektu, kurā plānots precizēt Zaļkalna meža funkcionālo saikni

ar dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa". Turklāt

perspektīvajam mežaparkam paredzēts izstrādāt ekoloģisko un

apsaimniekošanas plānu (TIAN 328.1.2. punkta 1-5.

apakšpunkts).

Tāpat TIAN noteic, ka mežaparka teritorijā aizliegta

būvniecība, ja tā nav saistīta ar konkrētā parka funkciju

nodrošināšanu un labiekārtošanu (TIAN 328.1.4. punkts).

Savukārt no TIAN 471.4. punkta izriet, ka ar indeksu LP-7

apzīmētajās atpūtas vietās, kas Pāvilostas novada teritorijas

plānojuma grafiskajā daļā paredzētas nobrauktuvēm pie jūras,

atļauts ierīkot ar teritorijas labiekārtošanu saistītas būves un

elementus (ugunskura un telšu vietas, pievedceļu un atklātu

autostāvvietu teritorijas, pagaidu un saliekamos atpūtas

elementus).

Tādējādi pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādē attiecībā

uz dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošā

Zaļkalna meža plānoto izmantošanu ir ievērojusi spriedumā lietā

Nr. 2010-56-03 izdarītos secinājumus. Tāpat pašvaldība ir ņēmusi

vērā gan Pieteikuma iesniedzējas, gan VARAM ieteikumus Zaļkalna

mežu veidot par vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju. Vides pārskatā arī norādīts, ka, īstenojot

teritorijas plānojumu, pēc teritorijas dabas vērtību izpētes un

lokālplānojuma izstrādes Zaļkalna mežam plānots piešķirt vietējas

nozīmes dabas parka jeb mežaparka statusu. Atbilstoši

Aizsargājamo teritoriju likuma 5. pantam dabas parki ir

teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un

kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības

atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un

saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo

dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 71. lpp.).

Turklāt no TIAN izriet, ka teritorijas plānojums nepieļauj

Zaļkalna mežā tāda veida apbūvi, lai šo teritoriju varētu

uzskatīt par apbūves teritoriju Noteikumu Nr. 240 izpratnē. Līdz

ar to nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis, ka

Pāvilostas novada teritorijas plānojumā atļautā Zaļkalna meža

izmantošana pieļauj ar mežaparka teritorijas izveidi un

apsaimniekošanu nesaistītu apbūvi.

Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde savos

viedokļos Satversmes tiesai norādījušas, ka pašvaldība, paredzot

Zaļkalna mežā mežaparka, kā arī LP-7 teritorijas izveidi, nav

pietiekami izvērtējusi paredzēto darbību negatīvo antropoloģisko

ietekmi uz dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa".

No lietas materiāliem nav konstatējams, ka Valsts vides

dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde teritorijas plānošanas

procesā būtu norādījuši pašvaldībai uz Zaļkalna meža teritorijas

plānotās izmantošanas negatīvajiem aspektiem. Arī no Pārskata

secināms, ka nedz Valsts vides dienests, nedz Dabas aizsardzības

pārvalde teritorijas plānojuma izstrādes laikā neiebilda pret

šādu Zaļkalna meža daļas plānoto izmantošanu (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 138.-157. lpp.). Turklāt Valsts vides

dienesta Liepājas reģionālā pārvalde izvērtēja pilnveidoto

Pāvilostas novada teritorijas plānojuma redakciju un 2013. gada

11. martā sniedza pozitīvu atzinumu par to (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 117. lpp.). Pozitīvs atzinums sniegts arī

2013. gada 30. aprīlī, pēc atkārtotas Pāvilostas novada

teritorijas plānojuma izvērtēšanas (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 118. lpp.).

Līdz ar to nav atzīstams, ka pašvaldība būtu pārkāpusi tai ar

normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu izvērtēt plānošanas

procesā iesaistīto institūciju viedokļus.

Pirms Pāvilostas novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas

pienācīgi izvērtēta arī apstrīdētajām teritorijām noteiktās

plānotās (atļautās) izmantošanas ietekme uz Natura 2000

teritoriju.

18.4. Ar VARAM 2001. gada 30. marta rīkojumu

apstiprināts dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības

plāns 1999.-2010. gadam (pieejams:

http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Ziemupe-99.pdf).

Tajā norādīts, ka īpatnējo dabas apstākļu dēļ nelielā teritorijā

koncentrētas visas tipiskās piejūras ekosistēmas un līdz ar to šī

teritorija piejūras biotopu daudzveidības ziņā ir unikāla. Tāpat

norādīts, ka piekrastes ekosistēmas ir ļoti jutīgas pret

mehānisko iedarbību, tāpēc dabas liegumā jāierobežo cilvēku

kustība, jo nevar paredzēt, kādas sekas atstātu stihisks

apmeklētāju skaita pieaugums (sk. dabas lieguma

"Ziemupe" dabas aizsardzības plāna 2., 26. un 27.

lpp.).

Pieteikuma iesniedzējas iebildumi pret Akmeņraga meža plānoto

izmantošanu ir saistīti galvenokārt ar to, ka šajā dabas liegumam

"Ziemupe" piegulošajā teritorijā ir atļauta apbūve. Pēc

Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pašvaldība nav pietiekami

apsvērusi šādas plānotās izmantošanas ietekmi uz Natura

2000 teritoriju.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Aizsargjoslu likums pieļauj

apbūvi Akmeņraga meža teritorijā. Tomēr pašvaldībai, ņemot vērā

to, ka līdzās šai apstrīdētajai teritorijai atrodas Natura

2000 teritorija - dabas liegums "Ziemupe",

teritorijas plānošanas procesā ir jāvērtē, vai apstrīdētajā

teritorijā veiktai būvniecībai nebūs negatīvas ietekmes uz īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju (sk. Satversmes tiesas 2011.

gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 19.2.

punktu).

Novērtējuma likums paredz, ka stratēģiskais novērtējums

veicams, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju (šajā

gadījumā - teritorijas plānojuma redakciju) un informāciju, kas

iegūta no kompetentajām iestādēm konsultāciju procesā, kā arī

sabiedrības līdzdalības procesā, tostarp no sabiedrības

iesniegtajiem priekšlikumiem (sk. Novērtējuma likuma 3.

panta 2. punktu). Novērtēšanas procesa caurskatāmība

un atklātība ir stratēģiskā novērtējuma pamatprincips, kas

nodrošina ne tikai dažādu viedokļu uzklausīšanu, bet arī

sabiedrības uzticēšanos plānošanas procesam (sk. Dalal-Clayton

B., Sadler B. Strategic Environmental Assessment: A Sourcebook

and Reference Guide to International Experience. London:

Earthscan, 2004, p. 15). Sabiedrības līdzdalība dod iespēju

iegūt informāciju par tiem negatīvās ietekmes aspektiem, kuri

sabiedrību satrauc visvairāk un kuriem tādēļ būtu jāvelta papildu

uzmanība stratēģiskā novērtējuma ietvaros.

Novērtējuma likums arī paredz, ka vides pārskatā iekļaujama

informācija, "ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā

pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes"

(Novērtējuma likuma 23.4 panta pirmā

daļa).

Stratēģiskā novērtējuma ietvaros notikusī apspriede liecina,

ka sabiedrības, citastarp arī Pieteikuma iesniedzējas, noraidošā

attieksme pret apbūves pieļaujamību Akmeņraga meža daļās lielā

mērā ir saistīta ar bažām, ka pašvaldība nav pietiekami

izvērtējusi šādas atļautās darbības ietekmi uz dabas liegumu

"Ziemupe". Arī Birojs Atzinumā Nr. 1 ieteicis Vides

pārskatā detalizētāk izvērtēt teritorijas plānojumā ar indeksu

M-3 apzīmētās Akmeņraga meža daļas atļautās izmantošanas ietekmi

uz dabas liegumu "Ziemupe". Turklāt Birojs rekomendējis

minētās plānotās darbības saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi

un Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo vides pārvaldi

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 177. lpp.).

Izpildot šo Biroja ieteikumu, pašvaldība lūgusi Valsts vides

dienesta Liepājas reģionālo pārvaldi sniegt atzinumu par

Pāvilostas novada teritorijas plānojumu. Kā jau iepriekš

secināts, Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā pārvalde

izvērtēja pilnveidoto Pāvilostas novada teritorijas plānojuma

redakciju un 2013. gada 11. martā sniedza pozitīvu atzinumu par

to (sk. lietas materiālu 2. sēj. 117. lpp.). Tāds pats

pozitīvs atzinums sniegts 2013. gada 30. aprīlī, pēc Pāvilostas

novada teritorijas plānojuma atkārtotas izvērtēšanas (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 118. lpp.). Savukārt paskaidrojumos

Satversmes tiesai Valsts vides dienests norādījis, ka

apstrīdētajā teritorijā atļautā viensētu apbūve 15 zemes īpašumos

varot radīt negatīvu ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe"

un ka pašvaldībai vajadzējis prasīt attiecīgās jomas eksperta

atzinumu un sagādāt citus iepriekš veiktas izpētes datus, pirms

tiek pieņemts lēmums atļaut apbūvi Akmeņraga mežā. Līdzīgus

apsvērumus savā viedoklī Satversmes tiesai paudusi Dabas

aizsardzības pārvalde. Turklāt Dabas aizsardzības pārvalde

uzsvērusi, ka tikai tad, ja novērtēšanas procesā tiek iesaistīts

sugu un biotopu eksperts, iespējams izpildīt Eiropas Komisijas

vadlīnijās "Natura 2000 teritorijas apsaimniekošana.

Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par

dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta

nosacījumi" norādītās prasības attiecībā uz paredzētās

darbības novērtēšanu.

No Vides pārskata izriet, ka stratēģiskā novērtējuma procesā

tā izstrādātājs ir vērtējis apbūves ietekmi uz dabas liegumu

"Ziemupe". Izvērtējuma rezultātā secināts, ka viensētu

veidošana Akmeņraga meža daļās neatstās negatīvu ietekmi uz dabas

lieguma "Ziemupe" ekoloģiskajām funkcijām, integritāti

un aizsargājamiem biotopiem (sk. lietas materiālu 2. sēj.

58.-59. lpp.). Līdz ar to, ciktāl stratēģiskais novērtējums

attiecas uz apbūves ietekmes izvērtēšanu, nevar apgalvot, ka šis

iespējamās būtiskās ietekmes aspekts nebūtu izvērtēts.

Plānošanas jomu regulējošie normatīvie akti nenosaka

pašvaldībai saistošu pienākumu teritorijas plānošanas procesā

iesaistīt sugu un biotopu ekspertu. Uz šādu pašvaldības pienākumu

teritorijas plānojuma izstrādes laikā nenorādīja arī plānošanas

procesā iesaistītās institūcijas.

Tātad Pāvilostas novada pašvaldības

teritorijas plānojuma stratēģiskais novērtējums ir veikts un tā

apspriešana notikusi atbilstoši normatīvajam regulējumam.