3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Pāvilostas novada dome - nepiekrīt Satversmes tiesā

iesniegtajam pieteikumam. Pēc tās ieskata, Pāvilostas novada

teritorijas plānojums attiecībā uz apstrīdētajām teritorijām

atbilst Satversmes 115. pantam.

Pāvilostas novada dome uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējas

vēlme panākt, lai dabas liegumiem "Pāvilostas pelēkā

kāpa" un "Ziemupe" piegulošajās teritorijās būtu

spēkā tādi paši vai pat stingrāki būvniecības ierobežojumi kā

pašos dabas liegumos, nav pamatota ne ar vienu spēkā esošu

normatīvo aktu vai zinātnisku pētījumu.

3.1. Attiecībā uz Zaļkalna meža daļām Pāvilostas novada

dome paskaidro, ka pienākums paredzēt teritorijas plānojumā un

attiecīgi ierīkot gājēju ceļus, kas nodrošinātu piekļuvi jūras

piekrastei, izrietot no Aizsargjoslu likuma 36. panta piektās

daļas. Turklāt atbilstoši TIAN 328.1. punktam Pāvilostas novada

teritorijas plānojums nepieļaujot Zaļkalna meža daļā apbūvi tādā

veidā, lai šo apstrīdēto teritoriju varētu atzīt par apbūves

teritoriju. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas prasība Zaļkalna

mežu pārveidot par dabas liegumu esot nekonkrēta, turklāt

neatbilstot likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" (turpmāk - Aizsargājamo teritoriju likums) 11.

un 12. pantam. Pieteikuma iesniedzēja neesot iesniegusi šo

prasību pamatojošus zinātniskus atzinumus.

3.2. Attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe"

piegulošajām Akmeņraga meža daļām Pāvilostas novada dome

paskaidro, ka dabas liegumam "Ziemupe" neesot

individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu, tāpēc uz šo

teritoriju attiecoties Ministru kabineta 2010. gada 16. marta

noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk

- Noteikumi Nr. 264). Atbildes rakstā uzsvērts, ka dabas liegumu

teritorijā "būvniecība kā tāda nav aizliegta", bet

tikai ierobežota. Tādējādi, pēc Pāvilostas novada domes ieskata,

"veidojas absurda situācija", jo Pieteikuma iesniedzēja

prasot noteikt dabas liegumam "Ziemupe" piegulošajās

teritorijās stingrākus izmantošanas aprobežojumus nekā pašā dabas

liegumā. Lai noteiktu šādus papildu aprobežojumus teritorijas

plānojumā un nepārkāptu Satversmes 105. pantu, "pašvaldībai

būtu īpaši jāpamato šāds aprobežojums, balstoties uz zinātniskiem

pētījumiem vai deleģējumu normatīvajos aktos". Atbilstoši

TIAN šajā teritorijā neesot paredzēta "videi nedraudzīgu vai

piesārņojošu objektu būvniecība". Lai aizsargātu neskarto

dabu, citastarp īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku

sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, saskaņā ar

normatīvo aktu prasībām tiekot izveidotas īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas, piemēram, dabas liegums

"Ziemupe".

Arī Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. punkts

ļaujot veidot apbūvi ārpus pilsētām un ciemiem saskaņā ar

pašvaldības teritorijas plānojumu. Līdz ar to apbūves iespējas

šajā apstrīdētajā teritorijā neesot pretrunā ar normatīvo aktu

prasībām un pašvaldība esot tiesīga saskaņā ar teritorijas

plānojumu paredzēt apbūvi meža teritorijā.

2013. gada 28. oktobra sēdē pieņemtais Pāvilostas novada domes

lēmums, ar kuru pārapstiprināts detālplānojums nekustamajiem

īpašumiem "Mazāķīši", "Silāķīši",

"Lielāķīši", "Jūrāķīši",

"Priežāķīši", "Mežāķīši",

"Jaunāķīši" un "Smilšāķīši", esot atcelts ar

Pāvilostas novada domes 2014. gada 30. janvāra lēmumu, jo

konkrētajām teritorijām nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu vai

detālplānojumu, ievērojot jaunā Pāvilostas novada teritorijas

plānojuma prasības.

3.3. Pāvilostas novada dome uzskata, ka tā esot ņēmusi

vērā spriedumā lietā Nr. 2010-56-03 norādīto. Minētais izrietot

no Pāvilostas novada teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā

norādītā. Arī VARAM 2013. gada 20. augusta vēstulē norādījusi, ka

pašvaldības teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietverts

nopietns iepriekšējā teritorijas plānojuma izvērtējums.

Satversmes tiesas sprieduma izpilde esot integrēta piedāvātajā

Pāvilostas novada teritorijas plānojuma risinājumā.

3.4. Pašvaldība atbildes rakstā norāda, ka tā esot

ievērojusi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr.

240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un

apbūves noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 240) prasības

teritorijas plānojuma grafiskās daļas izstrādē. Ievērots esot šo

noteikumu 1. pielikums un I tabula "Funkcionālā zonējuma

attēlošana", kuras 10. punktā dots zonas "meža

teritorija" apzīmējums un krāsu kods. Atbilstoši Noteikumiem

Nr. 240 viena zona grafiski jāparādot tikai vienā krāsā un

teritorijas izmantošanas veidu atšķirības attēlojamas, veidojot

apakšzonas (M-1, M-2 utt.).

3.5. Tāpat atbildes rakstā norādīts, ka spēkā esošajos

normatīvajos aktos neesot noteikts aizliegums teritorijas

plānojuma izstrādātājam veikt arī stratēģisko novērtējumu.

Pāvilostas novada teritorijas plānojuma izstrāde esot veikta

paralēli stratēģiskā novērtējuma procedūrai. Abu plānošanas un

vides dokumentu izstrāde esot uzticēta vides ekspertei.

Normatīvie akti nenosakot, ka stratēģiskā novērtējuma procedūra

jāveic sertificētam ekspertam - biologam.

Līdz ar to neesot pamata Pāvilostas novada teritorijas

plānojumu attiecībā uz apstrīdētajām teritorijām atzīt par

neatbilstošu Satversmes 115. pantam.