Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu

paredz, ka Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus,

1lai nodrošinātu, ka galvotājas iestādes garantē to, ka tiek

2apmierināti darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu

3atbilstoši darba līgumiem vai darba attiecībām.

44. Izstrādātas kvalifikācijas

5prasības, apmācības programmas, kā arī apzināti zvērināti

6revidenti un zvērināti advokāti, kas vēlas pildīt maksātnespējas

7procesa administratora pienākumus. 2002./2003. gadā pavisam

8kopā sertificēti 252 administratori un izsniegts

941 apliecinājums par apmācības kursu noklausīšanos.

105. Sākot ar 2003. gadu, par

11administratoriem vairs netiek ieceltas valsts institūcijas. Tiek

12pilnveidota kārtība jautājumā par administratora iecelšanu, ja

13konkrētajam maksātnespējas procesam piesakās vairāki

14administratora kandidāti, kā arī, ja nepiesakās neviens

15administratora kandidāts. Katrā procesā tiek ieteikts kandidāts,

16izvērtējot tā atbilstību konkrētai maksātnespējas lietai.

17Politikas virzieni

18Galvenie maksātnespējas

19regulēšanas politikas virzieni ir šādi:

20• veicināt uzņēmējdarbības vides

21sakārtošanu Latvijā;

22• paātrināt maksātnespējas procesu

23ierosināšanu un izskatīšanu pēc iespējas īsākā laika periodā;

24• nodrošināt augstu profesionālo

25kvalifikāciju maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī

26pretenziju gadījumā īstenot maksātnespējas procesa administratora

27nomaiņu;

28• veicināt kreditoru tiesību

29īstenošanu parādu atgūšanā;

30• paātrināt darbinieku prasījumu

31apmierināšanu darba devēja maksātnespējas gadījumā;

32• informēt sabiedrību un uzņēmējus

33par maksātnespējas procesiem valstī.

34Lai sasniegtu nospraustos mērķus,

35tiks veikta normatīvās bāzes pilnveidošana:

36• 2003. gadā paredzēts

37izstrādāt jaunu Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir

38aizsargāt kreditoru intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā,

39aizsargāt parādnieka intereses īslaicīgas (pārejošas)

40maksātnespējas gadījumā ar mērķi atjaunot tā maksātnespēju, kā

41arī nodrošināt efektīvu maksātnespējas procesu.

42• Lai pilnveidotu maksātnespējas

43procesu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijā,

44tiek izstrādāta koncepcija ar mērķi nodrošināt un nostiprināt

45aģentūras tiesības valsts interešu pārstāvības realizēšanai

46maksātnespējas procesos.

47• Lai radītu vienotu un

48nepārprotamu tiesisko bāzi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku

49prasījumu apmierināšanai, darbinieku tiesību aizsardzības jomā

50plānots novērst pretrunas likumdošanā.

514.1.5. Uzņēmējdarbības attīstības

52politika

534.1.5.1 Mazie un vidējie

54uzņēmumi

55Pašreizējā situācija un

56politika

57Uzņēmējdarbības attīstības

58politikas prioritārās darbības mērķis ir nodrošināt valsts

59ekonomisko attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā

60tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidošanai un

61to darbības attīstībai. 2002. gada 5. novembrī

62pieņemtajā Valdības deklarācijas sadaļā "Uzņēmējdarbība" ir

63formulēti principi, kuri paredz skaidri noteikt prioritātes un

64kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību, realizēt mazo un

65vidējo uzņēmumu atbalsta programmu, noteikt valsts atbalstāmās

66nozares un teritorijas, veicināt šo nozaru un teritoriju

67attīstību u.c.

682002. gada 23. aprīlī,

69parakstot Mariboras Deklarāciju, Latvija pievienojās Mazo

70uzņēmumu Eiropas hartai. Ir uzsākts hartas iedzīvināšanas process

71Latvijā, kas veicinās Latvijas integrēšanos ES. Arī šogad tiek

72apkopoti priekšlikumi Hartas darbības izpildei un iesniegšanai

73Eiropas Komisijai.

742002. gadā tika uzsākts darbs

75pie Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas

762003.-2006. gadam. Programmā paredzēts iestrādāt Mazo

77uzņēmumu Eiropas hartas un ES Daudzgadējā Uzņēmumu un

78uzņēmējdarbības programmas (2001-2005) galvenos principus.

79Latvija darbojas ES Daudzgadējā

80Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā īpaši mazajiem un vidējiem

81uzņēmumiem (MVU) 2001. - 2005. gadam. 2002. gadā

82Latvija parakstīja Memorandu par pievienošanos programmai.

832002. gada 12. februārī tika parakstīts ES-Latvijas

84Asociācijas Padomes lēmums Nr. 1/2002 par Latvijas

85Republikas piedalīšanās nosacījumiem Eiropas Kopienu

86programmās.

87Latvija ir nominējusi ekspertus

88dalībai ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas

89īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 2001. -

902005. gadam projektu darba grupās. Latvijas ekspertu dalība

91projektos sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas MVU attīstībā,

92projektu rezultāti tiks izmantoti iestrādāšanai Latvijas MVU

93attīstības programmā 2003.-2006. gadam, Latvijas

94likumdošanas uzlabošanai, Hartas principu realizēšanai u.c. ar

95uzņēmējdarbības vides uzlabošanu saistītās jomās.

96Paralēli dalībai ES Daudzgadējā

97programmā, ne mazāk būtiski ir nodrošināt iespēju Latvijas MVU

98saņemt finansiālu atbalstu no ES Struktūrfondiem, kas Latvijai

99būs pieejami no iestāšanās brīža ES. Šī gada martā ES Komisijai

100izvērtēšanai tika iesniegts Attīstības plāns, kurā viena no

101prioritātēm ir Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana. Minētā

102prioritāte paredz pasākumus sekojošās jomās:

103• pētniecības, inovāciju un

104tehnoloģiju attīstība;

105• uzņēmējdarbību veicinošas

106infrastruktūras attīstība (biznesa inkubatori, tehnoloģiskie un

107zinātnes parki);

108• uzņēmumu konkurētspējas

109veicināšana (kvalitātes prasību ieviešana, konsultācijas ārējās

110tirdzniecības jautājumos);

111• finansējuma pieejamības

112uzlabošana uzņēmējdarbībai (aizdevumi (tai skaitā mikrokredīti)

113ar atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai,

114attīstībai un pārstrukturēšanai; kredītlikmju subsīdijas MVU;

115atbalsts garantiju sniegšanai MVU, riska kapitāla finansēšanai un

116konsultācijām finanšu vadībā).

117Ir apzināta Latvijas reģionālo

118centru interese izveidot otro Eiropas Informācijas centru (EIC)

119zem kādas no biznesa atbalsta organizācijām. Viens EIC jau

120darbojas pie Latvijas Attīstības aģentūras. EIC ir viens no ES

121Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas pasākumiem,

122tā mērķis ir nodrošināt labāku iespēju MVU piekļūt un saņemt

123informāciju par ES, tās politiku, likumdošanu un programmām,

124tādējādi palīdzot attīstīt viņu uzņēmējdarbību un spēju

125pielāgoties jaunajam tirgum.

126Latvijas Hipotēku un zemes bankas

127(LHZB) turpina īstenot tādas valstiskas nozīmes programmas kā

128Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas

129programma, Mājokļu attīstības kreditēšanas programma, Lauku

130attīstības projekti, mikrokredītu izsniegšana un citas. Programmu

131ietvaros, banka MVU kreditēšanā piemēro zemākas procentu likmes

132un atvieglotas prasības pēc ķīlām, kreditējot maza apjoma un

133paaugstināta riska projektus. MVU attīstības kreditēšanas

134programmas mērķis - nodrošināt MVU izaugsmi, veicinot

135finansējuma saņemšanas iespējas, kā arī iedibināt efektīvu MVU

136atbalsta mehānismu, kuru var izmantot dažādu valsts prioritāšu

137realizācijai. MVU kreditēšanas programmu finansē ES, Eiropas

138Padomes Attīstības banka un Vācijas Attīstības banka, taču

139finansējuma piesaistīšanai tiek izmantots valsts galvojums šai

140programmai. 2002. gadā uzsākot kreditēšanas programmas otro

141fāzi, valdība ir izsniegusi galvojumu LHZB 20 milj. latu

142līdz 2005. gadam. Kopumā pirmajā un otrajā MVU kreditēšanas

143fāzē tika piešķirti 357 aizdevumi 17,1 milj. EUR apmērā

144ar vidējo gada aizdevumu procentu likmi 8,5 procenti.

145Komercdarbības atbalsta kontroles likumā tika

146iestrādāta ES rekomendācijai atbilstoša MVU definīcija, kurā

147netiek īpaši definēti mazie un mikro

148uzņēmumi, un tā nosaka, ka mazas un vidējas komercsabiedrības

149ir komercsabiedrības, kurās strādā mazāk par 250 darbiniekiem,

150kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 milj. latu vai arī

151bilances kopsumma nepārsniedz 15 milj. latu, un kurās ne

152vairāk kā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) vai balsstiesību

153pieder vienai komercsabiedrībai vai vairākām komercsabiedrībām,

154kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

155Līdzīgi citu valstu pieredzei, arī

156Latvijā galvenā finansēšanas problēma MVU, īpaši jaundibināmiem

157uzņēmumiem, ir kredīta nodrošinājuma nepietiekamība. Banku

158sektors šo problēmu pilnībā atrisināt nevar, tāpēc rodas

159nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumenta. Šo iemeslu dēļ

1601998. gadā tika izveidota Latvijas Garantiju aģentūra

161(LGA). Veiksmīgu LGA darbību līdz šim ierobežojuši spēkā esošie

162Garantēšanas noteikumi, kas noslēgti 1998. gadā starp

163Ekonomikas ministriju un ES Komisiju. Šobrīd ir izstrādāti jauni

164Garantēšanas noteikumi, kas ir saskaņoti LGA valdē un dalībnieku

165sapulcē, kā arī Valsts atbalsta uzraudzības komisijai. Turpinās

166noteikumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Paralēli LGA valde un

167dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par LGA reorganizācijas

168modeli, saskaņā ar kuru LGA no bezpeļņas uzņēmuma tiek pārveidota

169par peļņu nesošu uzņēmumu SIA formā. LGA pilnvērtīgu darbību

170atsākusi 2003. gada jūnijā, sniedzot garantijas

171uzņēmējdarbības uzsācējiem, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanai

172un attīstībai. Maksimālā garantijas summa ir

17325 tūkst. latu, tās ietvaros LGA varēs uzņemties

174garantijas uzņēmēju kredītiem līdz 70% apmērā. LGA negarantēs ar

175lauksaimniecību un tirdzniecību saistītus kredītus.

176Šobrīd valstī nepastāv plaša

177mēroga valsts atbalsts MVU konsultācijām un apmācībām, jo

178iepriekš ar valsts līdzdalību izveidotie uzņēmējdarbības atbalsta

179centri, beidzoties ES PHARE programmas finansējumam, nesaņem

180turpmāku valsts līdzfinansējumu un ir spiesti savu darbību

181turpināt uz komerciāliem pamatiem. Ekonomikas ministrijai

1822003. gadam piešķirtie 40 tūkst. latu dod iespēju

183ieviest apmācību/ konsultāciju programmu MVU, uzņēmējdarbības

184uzsācējiem. Ministrija šobrīd ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas

185biznesa konsultāciju asociāciju (LBKA) un ERAB Latvijas

186Biznesa konsultāciju programmas izstrādei. Šī

187programma tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un

188piedāvā:

189• konsultācijas uzņēmējdarbības

190uzsācējiem, Latvijas teritorijā (izņemot Rīgu);

191• "padomdevēju"

192(counceling) pakalpojumi nesen nodibinātiem vai finansiāli

193pagaidām vēl ne pārāk spēcīgiem uzņēmumiem

194MVU atbalsta politikas izstrāde un

195ieviešana nav iedomājama bez sadarbības ar pašiem uzņēmējiem un

196tos pārstāvošām nevalstiskām organizācijām. Tā kā valstī ir daudz

197un dažādas MVU intereses pārstāvošas organizācijas, tad ar

198Ekonomikas ministrijas, Tautsaimniecības padomes un LHZB

199pamudinājumu 2003. gada 15. maijā 26 uzņēmēju

200organizācijas parakstīja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un

201amatniecības sadarbības padomes (LMVUA SP) nolikumu,

202apliecinot savu ieinteresētību un gatavību sadarboties MVU

203interešu aizstāvēšanā un piedalīties MVU atbalsta politikas

204veidošanā Latvijā.

205Politikas virzieni

206Nosakot galvenos uzņēmējdarbības

207attīstības politikas virzienus 2003. gadam un nākamajiem

208gadiem, par pamatu tiek ņemts Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskajā

209stratēģijā definētais princips - Mazo un vidējo uzņēmumu

210attīstības atbalstīšana, īstenojot šādus pasākumus:

211• Aktualizēt Latvijas Mazo un

212vidējo uzņēmumu attīstības programmu 2003. -

2132006. gadam, atbilstoši Mazo uzņēmumu Eiropas hartas un ES

214Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas

2152001.-2005. gadam darbības virzieniem;

216• Turpināt Latvijas ekspertu

217dalību ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas

2182001. - 2005. gadam projektos, kā arī programmas

219ietvaros izveidot otro Eiropas Informācijas centru;

220• Turpināt MVU kreditēšanas

221programmas otro posmu Latvijas Hipotēku un zemes bankā;

222• Līdz ar Latvijas Garantiju

223aģentūras darbības pilnveidošanu ir plānots atjaunot arī valsts

224atbalstu eksporta kreditēšanā un apdrošināšanā. Ir izstrādāts

225attiecīgs Koncepcijas projekts par valsts atbalstu eksporta

226kreditēšanā un apdrošināšanā, saskaņā ar kuru paredzēts izveidot

227valsts atbalsta institucionālo struktūru eksporta kreditēšanas un

228apdrošināšanas funkcijas nodrošināšanai, tādējādi veicinot

229Latvijas uzņēmēju eksportētāju konkurētspēju.

2304.1.5.2 Kvalitātes

231nodrošināšana

232Pašreizējā situācija un

233politika

2341994. gadā Ministru kabinetā

235kā viena no Nacionālajām programmām ekonomiskajai attīstībai un

236valsts konkurētspējas nodrošināšanai starptautiskajā apritē tika

237akceptēta Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālā programma.

238Programmas izstrādes un aprites realizācija ir virzīta uz

239Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā brīvas preču kustības un

240patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

241Kvalitātes nodrošināšanas

242Nacionālās programmas realizācijas gaitā ir veikta Latvijas

243normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām tādās

244jomās kā brīva preču kustība, patērētāju aizsardzība u.c., kā arī

245ir izveidota attiecīga institucionālā sistēma - gan

246standartizācijas, metroloģijas un akreditācijas, gan arī tirgus

247uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomās. ES sarunu

248sadaļa Brīva preču kustība tika slēgta 2001. gadā, un sadaļa

249Patērētāju un veselības aizsardzība tika slēgta

2502000. gadā.

2512002. gada 1. novembrī

252stājās spēkā Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA

253protokols) Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp

254Eiropas kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku par

255atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu, lai

256veicinātu tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp

257līgumslēdzēja pusēm attiecībā uz rūpnieciskajām precēm un

258atbilstības novērtēšanas procedūrām. Eiropas atbilstības

259novērtēšanas protokols (PECA protokols) un tā sektoru pielikumi

260(elektrodrošība, elektromagnētiskā saderība, rotaļlietas,

261būvizstrādājumi) ir Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvā

262līguma sastāvdaļa, un tā noslēgšana dod iespēju Latvijas

263ražotājiem ar atvieglotiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz

264Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības

265novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.).

266Patērētāju tiesību aizsardzības un

267tirgus uzraudzības jomā 2002. gadā, papildus jau esošajiem

268Patērētāju tiesību aizsardzības centriem Rēzeknē, Ventspilī,

269Liepājā un Valmierā, tika izveidoti šādi centri arī Tukumā,

270Daugavpilī un Jelgavā.

2712002. gada laikā Latvijas

272standartu statusā adaptēts 9061 Eiropas standarts, līdz ar to

273pakāpeniski tiek realizēta Ministru kabineta akceptētā valsts

274programma "Standartizācijas attīstība Latvijā". Latvijas

275Standarts 2002. gadā ir izpildījis vienu no Eiropas

276standartizācijas komitejas (CEN) priekšnosacījumiem kļūšanai par

277pilntiesīgu biedru, pārņemot 80% CEN standartu.

2782002. gada 28. novembrī

279Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) parakstīja

280Eiropas akreditācijas kooperācijas Daudzpusējo atzīšanas līgumu.

281Tas nodrošina Latvijā akreditēto atbilstības novērtēšanas

282institūciju izdoto rezultātu atzīšanu starptautiskā līmenī šādās

283jomās:

284• testēšanas laboratoriju

285akreditācija;

286• kalibrēšanas laboratoriju

287akreditācija;

288• produktu sertificēšanas

289institūciju akreditācija;

290• kvalitātes sistēmu

291sertificēšanas institūciju akreditācija;

292• personālu sertificēšanas

293institūciju akreditācija.

294Politikas virzieni

295Kvalitātes nodrošināšanas jomā

296turpmākajos gados jāveic šādi pasākumi:

297• 2004. gadā Latvijas

298Standartam ir jākļūst par ES standartizācijas institūciju -

299Eiropas Standartizācijas (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās

300Standartizācijas institūcijas (CENELEC) pilntiesīgu biedru.

301Latvijas Standarts ir iesniedzis pieteikumu Eiropas

302Standartizācijas institūcijai (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās

303Standartizācijas institūcijai (CENELEC) par gatavību kļūt par

304minēto institūciju pilntiesīgu biedru, un šī gada trešajā

305ceturksnī ir paredzēta Latvijas Standarta vērtēšana.

306• Lai nodrošinātu Latvijas

307pilntiesīgu dalību ES, kā arī veicinātu godīgu konkurenci,

308nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti tirgus

309uzraudzības jomā nepārtikas precēm - stiprināt Patērētāju

310aizsardzības centru, izveidojot 4 jaunas reģionālās iestādes, kā

311arī paredzot finansējumu efektīvas tirgus uzraudzības veikšanai.

312Phare 2002. gada projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt

313Tirgus uzraudzības stratēģiju un veikt tirgus uzraudzības iestāžu

314darbinieku, kā arī uzņēmēju apmācības.

315• Lai nodrošinātu Latvijas

316pilntiesīgu dalību ES, nepieciešams palielināt administratīvo

317kapacitāti atbilstības novērtēšanas institūcijām. PHARE projekta

318ietvaros tiek analizētas un stiprinātas Latvijas Standarta,

319Latvijas Nacionālā metroloģijas centra, Latvijas Nacionālā

320akreditācijas biroja institūcijas. Atbilstoši koncepcijai par

321valsts aģentūrām, tiek veikta LATAK pārveidošana par valsts

322aģentūru.

323• Lai sekmētu Latvijas uzņēmēju

324iesaistīšanos ES vienotajā tirgū, nepieciešams palielināt to

325informētību par obligātajām drošības un brīvprātīgajām kvalitātes

326prasībām, kā arī to ievērošanu un ieviešanu.

3274.1.5.3 Eksporta veicināšanas

328politika

329Pašreizējā situācija un

330politika

331Stabils preču un pakalpojumu

332eksports, noturīgs Latvijas produkcijas ārējais pieprasījums ir

333būtisks priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības

334reindustrializācijai un tālākai izaugsmei, jo Latvijas iekšzemes

335tirgus nevar pietiekoši nodrošināt Latvijas tautsaimniecības

336nozaru un uzņēmumu attīstību. Tāpēc IKP pieaugumu un ārējā

337sektora sabalansētības uzturēšanu galvenokārt nosaka eksporta

338pieaugums. Valsts uzdevums ir veicināt preču un pakalpojumu

339eksportu, nostiprinot valsts atbalstītas institūcijas (piemēram,

340eksporta aģentūru) un veicot citus eksportu stimulējošus

341pasākumus.

342Eksporta veicināšanas politikas

343mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu, nostiprināšanos

344esošajos, un novērst negodīgu konkurenci.

345Galvenās problēmas, ar ko saskaras

346Latvijas eksportētāji, ir šādas:

347• nepietiekošs informācijas

348nodrošinājums uz eksportu orientētu darbību veikšanai;

349• finanšu resursu un atbilstošas

350tiesiskās bāzes trūkums eksporta kreditēšanai, darījumu

351garantēšanai un apdrošināšanai;

352• joprojām salīdzinoši zema preču

353un pakalpojumu konkurētspēja attīstīto valstu tirgos;

354• eksporta mārketinga

355problēmas.

356Lai risināta augstāk minētās

357problēmas, Ekonomikas ministrijas vadībā tiek strādāts pie

358virknes pasākumu un programmu.

359Ekonomikas ministrija ar Apvienoto

360nāciju attīstības programmas (UNDP Latvija) atbalstu ir uzsākusi

361darbu pie Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās

362programmas (LĀTNP) aktualizēšanas. Šajā programmā paredzēts

363noteikt galvenās ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšanas

364politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem. Programmu

365paredzēts aktualizēt līdz šā gada beigām. Programmas ietvaros

366tiks izvērtēts Latvijas institucionālais nodrošinājums, noteikti

367Latvijas eksporta mērķa tirgi un galvenie darbības veidi, kā

368veicināt uz eksportu orientētu preču ražošanu.

369Pieaugot vispasaules

370tirdznieciskajiem sakariem, par vienu no svarīgākajām

371uzņēmējdarbības jomām kļūst mārketings. Tāpēc LĀTNP darba plāna

372daļas "Starptautiskais mārketings" ietvaros vienu sadaļu veido

373Latvijas Eksporta mārketinga atbalsta programma

374(LEMAP).

375LEMAP šobrīd ir viena no divām

376valsts atbalsta programmām, kas sniedz reālu atbalstu Latvijas

377uzņēmumu eksportētāju mārketinga aktivitātēm starptautiskā

378mērogā, apmācībai un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

3792003. gadā programmas realizācijai ir piešķirts Valsts

380finansējums Ls 192 000 apmērā.

381Nozīmīgu lomu jaunu eksporta tirgu

382apgūšanā tuvākajos gados spēlēs Ārējo ekonomisko

383pārstāvniecību attīstības koncepcija, kuras realizācijai

3842003. gadā valsts budžetā paredzēti Ls 305 500.

385Plāna ietvaros ir paredzēts strādāt trīs virzienos:

3861) paaugstināt pārstāvniecību un

387vēstniecību atbalstošās institūcijas - Latvijas Attīstības

388aģentūras (LAA) kapacitāti;

3892) nostiprināt LAA sadarbību ar

390vēstniecībām un citām institūcijām, kas ārvalstīs pārstāv

391Latvijas ekonomiskās intereses;

3923) atjaunot un attīstīt

393pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, īstenot valdības gatavību

394sakārtot tiesisko vidi un novirzīt pietiekošus resursus eksporta

395kreditēšanai, garantēšanai un apdrošināšanai, kā arī Latvijas

396līdzdalība pasaules izstādē EXPO 2005 Aichi.

397Lai nostiprinātu LAA kapacitāti

3982003. gadā, darbā LAA ir pieņemti 8 nozaru eksperti,

399šādās nozarēs: biotehnoloģijas, farmācija, ķīmiskā rūpniecība;

400informācijas tehnoloģijas; vadības sistēmas un automatizācija,

401elektronika un elektrotehnika; mašīnbūve un rīku ražošanas

402tehnoloģijas, metālapstrāde; koksnes izstrādājumi ar augstu

403pievienoto vērtību; tranzīta pakalpojumi, loģistika;

404tekstilrūpniecība; pārtikas rūpniecība. Nozaru ekspertu galvenais

405uzdevums ir sniegt konsultācijas un praktisku atbalstu Latvijas

406uzņēmumiem ārvalstu biznesa kontaktu dibināšanā un uzturēšanā,

407eksporta projektu izstrādē, eksporta uzsākšanā, mārketingā,

408produktu konkurētspējas izvērtēšanā un piemērošanā eksporta tirgu

409prasībām, ārvalstu kompāniju un institūciju piedāvāto sadarbības

410projektu izvērtēšanā, projektu virzīšanā.

411Kopš 2002. gada strādā LAA

412Pārstāvniecība Kazahstānā, kura pamatā nodarbojas ar atbalsta

413sniegšanu Latvijas uzņēmumiem eksporta projektu realizācijā, kā

414arī atsevišķu sadarbības projektu izstrādē un virzībā, piemēram,

415celtniecībā, kravu pārvadājumos, apdrošināšanas un finanšu

416pakalpojumu sfērā.

4172003. gadā ir paredzēts

418atvērt 5 jaunas pārstāvniecības - Vācijā, Lielbritānijā,

419Zviedrijā, Krievijā un ASV. Pārstāvniecības dažādās valstīs

420strādās pēc dažādiem modeļiem - kā atsevišķs birojs, vai arī

421vēstniecības telpās.

422Latvijas uzņēmumu līdzdalība

423starptautiskajās izstādēs ir nozīmīgs instruments eksporta

424veicināšanā, noieta tirgu nostiprināšanā, jaunu partneru

425piesaistīšanā un informācijas izplatīšanā par uzņēmumiem un

426Latviju kopumā. Lai gan ekspozīcijas stends starptautiskā izstādē

427vai gadatirgū ir visdārgākā tirdzniecības forma, tomēr, blakus

428tiešajiem ar pārdošanu saistītiem uzdevumiem, uzņēmumiem ir

429iespēja iepazīties ar jaunākajām rūpniecības nozaru attīstības

430tendencēm, uzņēmumu pārstāvji var piedalīties dažādos semināros,

431būt tiešā kontaktā ar potenciālajiem biznesa partneriem, kā arī

432iegūt informāciju par konkurentu sasniegumiem.

4332002. gadā no Ekonomikas

434ministrijas pārraudzībā esošā valsts atbalsta fonda Latvijas

435uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijām

436tika atbalstīta mašīnbūves, metālapstrādes, elektronikas un

437zinātnisko pētījumu nozaru uzņēmumu piedalīšanās starptautiskajā

438industriālajā gadatirgū "Hannover Messe 2002" Vācijā,

439informācijas sistēmu un telekomunikāciju nozares pasākums

440"R&D Samits" Rīgā, vieglās rūpniecības kataloga izdošana

441saistībā ar starptautisko izstādi "Intertextil Baltikum 2002"

442Rīgā.

443Ievērojot informācijas sabiedrības

444veidošanās globālos procesus, jaunās ekonomikas straujo

445attīstību, turpmāk starptautiskās konkurētspējas nostiprināšanā

446būtisks faktors būs arī uzņēmumu gatavība un spēja izmantot un

447piemērot informāciju un telekomunikāciju tehnoloģiju radītās

448iespējas savas darbības nodrošināšanai.

449Politikas virzieni

450Lai risinātu galvenās problēmas,

451ar ko saskaras Latvijas eksportētāji, līdz 2005. gadam

452eksporta veicināšanas politiku ir paredzēts īstenot šādos

453virzienos:

454• Ārējās tirdzniecības nacionālās

455programmas īstenošana;

456• Latvijas Eksporta mārketinga

457atbalsta programmas īstenošana;

458• Latvijas ārējās tirdzniecības

459datu uzkrāšana un analīze;

460• Uzņēmēju nodrošināšana ar

461informāciju, kas nepieciešama veicot ārējo ekonomisko

462darbību;

463• Specializētu apmācību programmu

464sniegšana eksportētājiem - tiek organizēti vairāki semināri

465par eksportētājiem aktuāliem jautājumiem: starptautisko

466mārketingu, loģistiku, finanšu menedžmentu utt.;

467• Specializētu konsultāciju

468sniegšana eksportētājiem;

469• Valsts atbalsta sniegšana

470Latvijas uzņēmumiem dalībai starptautiskās izstādēs un

471tirdzniecības misijās - nodrošinot, ka uzņēmumam ir iespēja

472saņemt valsts atbalstu piedaloties vismaz nozares 2 prioritārajos

473attiecīgā gada pasākumos;

474• Valsts atbalsta sniegšana

475Latvijas uzņēmumiem ārvalstu tirgu pētījumu sagatavošanai;

476• Latvijas ekonomisko

477pārstāvniecību ārvalstīs darbības attīstīšana atverot 9 jaunas

478ārējās ekonomiskās pārstāvniecības - Vācijā, Lielbritānijā,

479Zviedrijā, Japānā, Čehijā, Krievijā, ASV, Polijā un Dānijā.

4804.1.6. Jauno tehnoloģiju

481attīstības un inovāciju politika

482Pašreizējā situācija un

483politika

484Uzņēmējdarbības attīstības

485politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbības

486veikšanai labvēlīgu vidi. Inovāciju attīstības politikas uzdevums

487ir veidot uz zināšanām balstītu "jauno" ekonomiku, kas ir

488ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamats.

489Valdība paveiktais uzņēmējdarbības

490vides uzlabošanā un inovāciju politikas veidošanā:

491• 2003. gada 1. aprīlī

492Ministru kabinets akceptēja Nacionālo inovāciju programmu

4932003-2006. gadam;

494• Ir izstrādāts kārtējais Pasākumu

495plāns uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, kas sadarbībā ar

496Ārvalstu investoru padomi regulāri tiek aktualizēts, un par tā

497izpildi tiek informēta valdība;

498• Turpinot projekta "Atbalsts

499rūpniecības uzņēmumu pārstrukturizācijai" aizsāktās iestrādnes

500rūpniecības klasteru attīstības veicināšanā, ir izstrādāts

501projekts PHARE 2001. gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas

502programmai "Jēkabpils kokrūpniecības biznesa parks". Projekta

503galvenais mērķis ir Latvijas kokrūpniecības nozares

504konkurētspējas paaugstināšana, veicinot klastera veidošanos šajā

505nozarē, izveidojot klastera atbalsta infrastruktūru. Rezultātā

506pieaugtu zinātņietilpīgo un produktu ar augstu pievienoto vērtību

507īpatsvars nozares izlaidē un eksporta struktūrā;

508• Tiek aktualizēta Latvijas mazo

509un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma

5102002.-2006. gadam.

511Politikas virzieni

512Nosakot galvenos politikas

513virzienus 2003. gadā un nākamajos gados, par pamatu tiek

514ņemti Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā, Nacionālajā

515Inovāciju programmā un Rūpniecības pamatnostādnēs definētie

516principi:

517• inovācijām labvēlīgas vides

518veidošana;

519• sadarbība ar Ārvalstu investoru

520padomi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai;

521• rūpniecības nozaru atjaunošanās

522uz mūsdienu tehnoloģiskās bāzes;

523• efektīvas un konkurētspējīgas

524rūpniecības nozaru struktūras izveide, mērķtiecīgi atbalstot tās

525nozares, kur var tikt radīta augstāka pievienotā vērtība un

526Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības;

527• mazo un vidējo uzņēmumu

528attīstības atbalstīšana.

529Ir nepieciešama tādu rūpniecības

530nozaru attīstības veicināšana, kuras balstās uz augstu progresīvu

531zinātņietilpīgu tehnoloģiju attīstību un kvalificēta darbaspēka

532izmantošanu, lai paaugstinātu rūpniecības sektora efektivitāti.

533Latvijai ir labas perspektīvas attīstīt tās augsto tehnoloģiju

534nozares, kurās jau ir noteiktas iestrādes un speciālistu

535potenciāls, bet pagaidām vēl vairāku iemeslu dēļ ir mazs

536īpatsvars rūpnieciskajā ražošanā.

537Inovāciju politikas mērķis

5382003.-2006. gadam ir veicināt nacionālās inovāciju

539kapacitātes palielināšanos. Vienlaicīgi Nacionālā inovāciju

540programma izvirza vairākus apakšmērķus:

541• harmonizētas un koordinētas

542inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošana;

543• ilgtspējīgas inovatīvu uzņēmumu

544veidošanās un izaugsmi veicinošas bāzes radīšana;

545• unikālas un konkurētspējīgas

546tautsaimniecības struktūras izveides veicināšana.

547Programmas ietvaros paredzēts

548mērķtiecīgi un saskaņoti ar citiem valdības dokumentiem un

549programmām uzsākt inovatīvo darbību veicinošus pasākumus, kas

550ietver sevī vienotas Nacionālās inovāciju sistēmas koordinācijas

551izveidi, inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošanu, atbalsta

552mehānismu izstrādi inovatīvu risinājumu ieviešanai komercdarbībā

553un atbalstu pasaules klases inovāciju infrastruktūras

554veidošanai.

555Galvenie 2003. gadā

556Nacionālās inovāciju programmas ietvaros veicamie pasākumi ir

557sekojoši:

558• Izveidot Nacionālās inovāciju

559programmas ieviešanas koordinācijas sistēmu;

560• Veikt esošās likumdošanas, kas

561regulē un ietekmē zinātnisko un inovatīvo darbību, analīzi un

562izstrādāt priekšlikums par izmaiņām normatīvajos aktos, kas

563varētu sekmēt inovatīvās darbības attīstību;

564• Atbalstīt ES 5. Ietvara

565programmas "Pētniecības un tehnoloģiju attīstība" finansētos

566projektus, lai nodrošinātu tehnoloģiju pārnesi;

567• Izstrādāt valsts atbalsta

568mehānismu, kas veicinātu privātā sektora investīcijas pētniecībā,

569attīstībā un inovācijās un nodrošinātu ES struktūrfondu

570finansējuma piesaisti;

571• Nodrošināt attīstības projektu

572identifikāciju un atbalstīt to sagatavošanu strukturālo fondu

573finansējuma piesaistīšanai;

574• Atbalstīt Zinātnes un

575tehnoloģiju parka projekta turpmāko posmu izstrādi un

576realizāciju.

5774.2. Finanšu sektors

578Pašreizējā situācija un

579politika

5802002. gadā pilnībā ir

581pabeigta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izveide.

582FKTK regulē un pārrauga šādu finanšu un kapitāla tirgus

583dalībnieku darbību - emitentu, ieguldītāju, kredītiestāžu,

584apdrošinātāju, privāto pensiju fondu, apdrošināšanas starpnieku,

585biržas, depozitārija, brokeru sabiedrību, brokeru, ieguldījumu

586sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību un ieguldījumu konsultantu.

587FKTK savu darbu veic saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus

588komisijas likumu, citiem normatīvajiem aktiem un FKTK padomes

589apstiprināto stratēģiju. Galvenie stratēģijā noteiktie FKTK

590darbības mērķi ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti

591un attīstību, nodrošināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto

592personu interešu aizsardzību.

5932002. gada beigās Latvijā

594turpināja darboties 22 bankas un viena ārvalstu bankas

595filiāle. Gandrīz visas Latvijas bankas ir privātas, un valsts

596daļa banku sektora apmaksātajā pamatkapitālā 2002. gada

597beigās bija tikai 7,3 procenti. Latvijas valsts ir a/s

598"Latvijas Hipotēku un zemes banka" īpašniece, bet a/s "Latvijas

599Krājbanka" valsts kapitāla daļa 2003. gadā tika pārdota.

600Kopējais apmaksātais kredītiestāžu pamatkapitāls 2002. gada

601beigās bija 283,2 milj. latu (par 19,7% vairāk nekā

6022001. gada beigās). Mainoties vairāku banku īpašniekiem,

603ārvalstu kapitāla īpatsvars apmaksātajā banku pamatkapitālā

604saruka (par 13,5 procentu punktiem; 2002. gada beigās -

60554,3%). 2002. gadā turpināja augt visi nozīmīgākie

606kredītiestāžu darbības rādītāji, t.sk. aktīvi - par 27,9%

607(līdz 4 425,2 milj. latu), izsniegto kredītu

608atlikums - par 29,9% (līdz 2 127,2 milj. latu) un

609noguldījumu atlikums - par 31,8% (līdz

6103 072,1 milj. latu). Kredītiestāžu sektors guva

61156,3 milj. latu peļņu (tas ir par 13,7% vairāk nekā

6122001. gadā). Kredītiestāžu kapitāls un rezerves pārskata

613gadā pieauga par 24,4% un gada beigās sasniedza 384,3 milj.

614latu. Kredītiem pieaugot par 29,9%, to īpatsvars banku aktīvos

615palielinājās no 47,3% līdz 48,1 procentam.

6162002. gada beigās 88,9% no

617kredītu atlikuma bija izsniegti iekšzemes aizņēmējiem.

618Tautsaimniecības izaugsme noteica kredītu kāpumu visās

619svarīgākajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā par 17,4%,

620tirdzniecībā - par 21,0%, transportā, noliktavu saimniecībā

621un sakaru nozarē - par 23,9 procentiem. Turpināja

622attīstīties hipotekārā kreditēšana. Tās pieaugums 2002. gadā

623bija 72,8%, un hipotēku kredītu īpatsvars banku kredītportfelī

624palielinājās līdz 19,9%, gada beigās sasniedzot 411,7 milj.

625latu. Hipotēku kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu

626palielinājās no 5,0% 2001. gada beigās līdz 7,9%

6272002. gada beigās.

6282002. gadā mainījās kredītu

629termiņstruktūra. Ilgtermiņa kredītu apmērs palielinājās par

63066,4%, un to īpatsvars banku kredītportfelī pieauga no 29,0% gada

631sākumā līdz 36,9% gada beigās. Salīdzinājumā ar 2001. gada

632beigām no 29,0% līdz 36,7% pieauga nebankām izsniegto ilgtermiņa

633(ar termiņu ilgāku par 5 gadiem) kredītu atlikuma īpatsvars

634kopējā kredītu atlikumā, bet īstermiņa (ar termiņu līdz 1 gadam)

635kredītu atlikuma īpatsvars samazinājās no 26,2% līdz

63618,7 procentiem. Vidēja termiņa (no 1 līdz 5 gadiem) kredītu

637atlikuma īpatsvars gandrīz nemainījās (44,6 procenti).

638Pieaugot kreditēšanas apmēram,

639kredītu kvalitāte nepasliktinājās. Ienākumus nenesošo kredītu

640(zemstandarta, šaubīgie, zaudētie) īpatsvars nebankām izsniegto

641kredītu kopsummā samazinājās no 2,8% līdz 2,0 procentiem.

642Speciālie uzkrājumi kredītiem nebankām pārskata gada beigās sedza

64378,1% no ieņēmumus nenesošo kredītu apmēra.

644Noguldījumu apmērs 2002. gadā

645palielinājās par 740,6 milj. latu jeb par 31,8%, sasniedzot

6463 070,3 milj. latu gada beigās. Lielākais noguldījumu

647apmēra pieaugums - par 38,1% - bija nerezidentu

648noguldījumiem, un gada beigās tie sasniedza 54,3% no kopējiem

649piesaistītajiem nebanku noguldījumiem. Nerezidentu noguldījumi

650kalpo par stabilu finanšu bāzi. Rezidentu noguldījumu apmērs

651palielinājās par 25,0% (t.sk. privātpersonu noguldījumu apmērs

652par 29,5%). Rezidentu noguldījumu kopsummā lielākais īpatsvars

653pārskata periodā bija privātpersonu noguldījumiem - 51,5%,

654un privātuzņēmumu noguldījumiem - 32,5 procenti.

655Samazinoties īstermiņa noguldījumu īpatsvaram banku piesaistīto

656noguldījumu kopapjomā, (no 25,4% līdz 21,1%), par

6573,8 procentu punktiem pieauga pieprasījuma noguldījumu (līdz

65871,9%) un par 0,6 procentu punktiem - vidēja termiņa

659noguldījumu (no 1 līdz 5 gadiem) īpatsvars (līdz

6606,1 procentam).

661Piecu lielāko banku tirgus daļa

6622002. gadā arī būtiski nav mainījusies, un gada beigās tā

663sasniedza 65,3% no kopējiem aktīviem, 73,7% no kredītiem un 68,4%

664no noguldījumiem (2001. gada beigās attiecīgi - 66,2%,

66573,1% un 69,0 procenti). No konkurences viedokļa šāds

666koncentrācijas līmenis banku sektorā ir pozitīvi vērtējams un,

667salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tas uzskatāms par

668mērenu.

6692002. gada beigās FKTK

670pārraudzībā esošo tirgus dalībnieku aktīvu apmērs pret iekšzemes

671kopproduktu sasniedza 88% (2001. gada beigās tas bija 76%).

672Šis pieaugums liecina par tirgus dalībnieku klientu uzticības

673palielināšanos. Ievērojams pārsvars tirgus dalībnieku aktīvu

674apmērā bija banku sektoram - 96,4% (2001. gadā -

67596,0 procenti).

676Latvijas finanšu un kapitāla tirgu

677regulējošie normatīvie akti visos būtiskākajos aspektos ir

678saskaņoti ar ES direktīvu prasībām.

6792002. gadā tika pieņemti

680vairāku finanšu un kapitāla tirgum svarīgu likumu grozījumi, kas

681stājās spēkā 2002. gada laikā vai 2003. gada

6821. janvārī.

683Likumā "Par privātajiem pensiju

684fondiem" veiktie grozījumi paredz vienlīdzīgas ieguldījumu

685iespējas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Eiropas Ekonomiskās telpas

686valstīs, kā arī vairākās Ekonomiskās sadarbības un attīstības

687organizācijas dalībvalstīs. Pensiju planu aktivus turpmak

688drikstes ieguldit tādos vērtspapīros, kuri ir iekļauti fondu

689biržu oficiālajos sarakstos, ieguldījumu fondos, nekustamajā

690īpašumā un termiņnoguldījumos kredītiestādēs, kā arī

691atvasinatajos finanšu instrumentos.

692Grozījumi likumā "Par ieguldījumu

693sabiedrībām" izstrādāti, lai paplašinātu to objektu loku, kuros

694var investēt ieguldījumu fondu līdzekļus, un precizētu kārtību,

695kādā ārvalstīs reģistrēti ieguldījumu fondi Latvijā var laist

696publiskajā apgrozībā ieguldījumu apliecības.

697Grozījumi likumā "Par

698apdrošināšanas līgumu" paredz, ka turpmāk apdrošinātājam būs

699pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informēt

700apdrošinājuma ņēmēju par sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību

701ārpustiesas ceļā. Apdrošinātājam līgumā būs arī jānorāda lēmuma

702par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu pieņemšanas

703termiņš un jāpamato, kāpēc atlīdzības izmaksa atteikta.

704Valsts fondēto pensiju

705likuma grozījumi precīzāk reglamentē pensiju shēmas līdzekļu

706ieguldīšanas noteikumus, nodrošinot to atbilstību ES prasībām par

707brīvu kapitāla plūsmu. Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju

708shēmas līdzekļu pārvaldītāju - ieguldījumu sabiedrību -

709uzraudzību, likums paredz ieguldījumu sabiedrībām izstrādāt

710ieguldījumu plānus un reģistrēt to prospektus FKTK.

711Ar 2003. gada 1. janvāri

712spēkā stājās grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju

713likumā, kas paredz noguldījumu garantiju sistēmas

714attiecināšanu ne tikai uz fiziskām personām, bet arī uz

715juridiskām personām.

7162002. gada laikā FKTK

717apstiprināja vairākus jaunus noteikumus vai esošo noteikumu

718grozījumus.

719Lai nodrošinātu ES prasībām

720atbilstošu kapitāla pietiekamības aprēķināšanas un pārskatu

721sagatavošanas un iesniegšanas vienotu kārtību gan bankām, gan

722brokeru sabiedrībām, FKTK padome 2002. gada 11. oktobrī

723apstiprināja "Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības

724aprēķināšanas noteikumus", kuros tika precizēts arī brokeru

725sabiedrības minimālā sākotnējā kapitāla apmērs atkarībā no

726atļautajiem starpniecības darījumu veidiem.

727Lai paaugstinātu kredītiestāžu

728darbības caurspīdīgumu un veicinātu tirgus disciplīnu, savlaicīgi

729sniedzot tirgus dalībniekiem, kreditoriem, investoriem un citām

730ieinteresētām personām salīdzināmu informāciju par kredītiestādes

731finansiālo stāvokli un darbības rādītājiem, FKTK padome

7322003. gada 17. janvārī apstiprināja "Kredītiestāžu

733publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumus", kuri

734nosaka kredītiestāžu publiskajos ceturkšņa pārskatos iekļaujamās

735informācijas minimālo saturu, kā arī šo pārskatu publicēšanas

736kārtību.

737Lai nodrošinātu klientu strīdu ar

738kredītiestādi efektīvu ārpus tiesu izskatīšanas procedūru, FKTK

739sagatavoja "Klientu strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras

740naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar

741elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem efektīvas ārpus tiesu

742izskatīšanas procedūras izstrādes ieteikumus". Šie ieteikumi

743nosaka pamatprincipus ātrākam strīda izskatīšanas procesam, nekā

744to paredz vispārējā tiesas strīdu izšķiršanas procedūra. Kopš

7452003. gada 1. janvāra pie Latvijas Komercbanku

746asociācijas šķīrējtiesas darbojas ombuds, kas izskata banku un to

747klientu sūdzības par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta

748pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas

749līdzekļiem. Strīdu izskatīšanā pieņemtajiem lēmumiem ir

750rekomendējošs raksturs, līdz ar to netiks ierobežotas strīdā

751iesaistīto pušu tiesības vērsties valsts institūcijās vai tiesā

752vispārējā kārtībā.

7532002. gadā tika izstrādāti

754"Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas

755kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata

756sagatavošanas noteikumi", lai ieviestu direktīvas 91/674/EEC "Par

757apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada

758pārskatiem" prasības, kā arī tika ņemti vērā Eiropas Komisijas

75928.05.2002. priekšlikumi "Par grozījumiem Eiropas Savienības

76078/660/EEC, 83/349/EEC un 91/674/EEC direktīvās par atsevišķu

761uzņēmumu veidu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem

762gada pārskatiem". Noteikumi paredz, ka apdrošināšanas sabiedrībām

763finanšu pārskatu posteņu novērtēšana un gada pārskatu

764sagatavošana jāveic saskaņā ar Starptautisko Grāmatvedības

765standartu prasībām.

766"Vērtspapīru reģistrācijas

767laišanai publiskajā apgrozībā noteikumi", ievērojot ES direktīvu

7681989/298/EEC un 2001/34/EC prasības, nosaka kārtību, kā

769vērtspapīri tiek reģistrēti FKTK, lai tos varētu laist publiskajā

770apgrozībā.

771Politikas virzieni

772FKTK ir izstrādājusi Finanšu

773instrumentu likumprojektu, kuru plānots pieņemt līdz gada beigām.

774Pašlaik likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai Ministru

775kabinetā. Pēc pieņemšanas tas vērtspapīru jomā ieviesīs vienotās

776licences principu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, atcels

777"dubulto" licencēšanu kredītiestādēm, kuras sniedz ieguldījumu

778pakalpojumus, ieviesīs ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētu

779uzraudzību, regulēs emisijas prospektu un prospektu, kas

780nepieciešami finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū,

781savstarpēju atzīšanu (likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas

782izriet no šādām ES direktīvām - 89/298/EEC, 93/6/EEC, 93/22/EEC,

78395/26/EC, 2000/64/EC, 2001/34/EC un 2003/6/EC).

7842003. gadā FKTK plāno

785izstrādāt grozījumus Apdrošināšanas sabiedrību un to

786uzraudzības likumā (lai pilnībā ieviestu ES direktīvu

7872001/17/EC, 98/78/EC un 2002/92/EC prasības), grozījumus likumā

788"Par ieguldījumu sabiedrībām" (lai ieviestu ES direktīvas

7892001/107/EC prasības), grozījumus Kredītiestāžu likumā

790(lai pilnībā ieviestu ES direktīvu 2001/24/EC un 2000/46/EC

791prasības). Darbs tiks turpināts arī pie FKTK noteikumu

792saskaņošanas ar ES tiesību aktu prasībām, starptautisko

793uzraudzības institūciju ieteikumiem un apkopoto labāko praksi

794šajā jomā, turpinot Latvijas finanšu un kapitāla tirgus

795sagatavošanu ES tirgum.

7964.3. Darba tirgus

797Pašreizējā situācija un

798politika

7992002. gadā kopumā bija

800vērojama nodarbinātības un bezdarba rādītāju uzlabošanās. Arī

801iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte jeb līdzdalība darba tirgū ir

802pieaugusi salīdzinot ar iepriekšējo - 2001. gadu. 15-64

803gadu vecuma grupā 2002. gadā tā bija 68,8%, kas ir nedaudz

804zemāka nekā ES vidējais rādītājs, taču sieviešu ekonomiskā

805aktivitāte pārsniedz ES vidējo rādītāju un 2002. gadā

806Latvijā tā bija 64,1%, turpretim vīriešu līdzdalība darba tirgū

807ievērojami atpaliek no ES, lai gan salīdzinot ar 2001. gadu

808vērojamas pozitīvas tendences - tā ir pieaugusi par

8091,2 procentu punktiem un sasniegusi 73,9% līmeni.

810Nodarbinātības līmenis

8112002. gadā Latvijā pēc CSP Darbaspēka apsekojuma datiem

81215-64 gadu vecuma grupā bija 60,5%, un tas vēl joprojām

813ievērojami atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Salīdzinoši augsts

814bija sieviešu nodarbinātības līmenis - 57% (nedaudz

815pārsniedzot ES), bet vīriešu nodarbinātības līmenis, lai arī

816palielinājies (2002. gadā - 64,3%), tomēr ievērojami

817atpaliek no ES vidējā.

818Bezdarba līmenis pēc CSP

819Darbaspēka apsekojuma datiem turpina pakāpeniski samazināties un

8202002. gadā tas bija 12% (15-74 gadu vecuma grupā), tomēr tas

821ir ievērojami augstāks nekā ES vidējais rādītājs. Nodarbinātības

822valsts dienestā (NVD) reģistrētā bezdarba līmenis bija

8238,5 procenti. Joprojām lielā atšķirība starp NVD reģistrēto

824bezdarba līmeni un Darbaspēka apsekojuma rezultātā iegūto

825rādītāju norāda uz nepietiekamu motivāciju darba meklētājiem

826reģistrēties NVD.

827Ņemot vērā valsts nelīdzsvaroto

828ekonomisko un sociālo attīstību, vērojamas būtiskas

829nodarbinātības un bezdarba līmeņu atšķirības reģionu griezumā

830(piemēram, 2002. gadā bezdarba līmenis Latgales reģionā bija

83117,1%, bet visos pārējos Latvijas reģionos tas bija robežās no

83210% līdz 13 procentiem).

833Neskatoties uz lielas daļas

834bezdarbnieku salīdzinoši augsto izglītības līmeni

835(2002. gadā 65,5% bezdarbnieku bija vidējā vai vidējā

836profesionālā izglītība, bet 9% - augstākā), daudziem trūkst

837mūsdienu darba tirgū arvien vairāk nepieciešamās informācijas un

838komunikāciju tehnoloģiju zināšanas, komunikācijas prasmes un

839iemaņas, svešvalodu zināšanas un uzņēmējdarbības pamatu

840pārzināšana, kuras kļūs vēl būtiskākas pārejas procesā no darba

841ietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un informācijas

842sabiedrību.

843Latvijas darba tirgū ir augsts

844ilgstošo bezdarbnieku skaits. 2002. gadā 46,1% no visiem

845darba meklētājiem nevarēja atrast darbu jau ilgāk nekā gadu,

846turklāt tikai nedaudz vairāk kā puse ir reģistrējušies NVD.

847Jauniešu (vecuma grupa 15-24)

848bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks kā citās vecuma grupās

849(2002. gadā - 20,8%), kas norāda uz speciālu pasākumu

850nepieciešamību, lai veicinātu jauniešu integrāciju darba tirgū.

851Speciālas aktivitātes ir nepieciešamas arī bezdarbnieku ar zemu

852izglītības un prasmju līmeni, kā arī invalīdu-bezdarbnieku un

853citu bezdarba riska grupu integrācijai darba tirgū.

854Jāatzīmē, ka augsts bezdarba risks

855ir sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jo zināšanas un

856prasmes ir novecojušas, ir grūtības saskaņot darba un ģimenes

857dzīvi, ņemot vērā ierobežotās iespējas strādāt nepilnu darba

858laiku (ES vidēji nepilnu darba laiku strādā aptuveni 3 reizes

859vairāk sieviešu), kā arī strādāt mājās (piemēram, izmantojot IT

860iespējas).

8612002. gadā Nodarbinātības

862valsts dienests (NVD) pieejamo finanšu resursu ietvaros realizēja

863sekojošus aktīvos nodarbinātības pasākumus:

864• bezdarbnieku profesionālā

865apmācība un pārkvalifikācija un kvalifikācijas

866paaugstināšana;

867• pasākumus konkurētspējas

868paaugstināšanai;

869• algotos pagaidu sabiedriskos

870darbus.

871Tika turpināti arī 2001. gadā

872uzsāktie pilotprojekti "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie

873darba devēja", "Subsidētās darba vietas

874invalīdiem-bezdarbniekiem" un "Sociālie uzņēmumi darba tirgū

875mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai", kā arī tika

876uzsākts jauns pasākums "Subsidētās darba vietas pirmspensijas

877vecuma bezdarbniekiem".

8782002. gadā NVD sadarbībā ar

879pašvaldībām tika izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu

880plāni 492 pagastiem un 74 pilsētām. Galvenā problēma,

881kas bremzē NVD pasākumu realizāciju pilnā mērā, joprojām ir

882finanšu līdzekļu nepietiekamība.

883Lai veiktu profilaktisko darbu

884bezdarba līmeņa samazināšanai, 2002. gada laikā

885Profesionālās karjeras izvēles centrs par profesijas izvēles

886jautājumiem konsultēja 30 442 cilvēkus. No tiem 21 828

887bija vecāko klašu skolēni, 4 007 bezdarbnieki, 481

888profesionālo, 351 augstāko izglītības iestāžu audzēkņi,

8891 019 nestrādājoši darba meklētāji, kuri nav reģistrēti NVD,

8901 572 strādājošie un 1 184 skolēnu vecāki.

891Politikas virzieni

892Nodarbinātības politikas un

893atbilstošo stratēģisko dokumentu mērķis ir dinamiskās tirgus ekonomikas

894prasībām un globalizācijas apstākļiem atbilstoša mobila,

895profesionāla un pielāgoties spējīga darbaspēka veidošana.

896Nacionālā nodarbinātības plāna

8972003. gadam paredzētie nodarbinātības veicināšanas pasākumi

898ir cieši saistīti ar Eiropas Komisijas un Latvijas valdības

899kopīgajā, š.g. 6. februārī parakstītajā deklarācijā un

900Attīstības plānā 2004.-2006. gadam izvirzītajām prioritātēm,

901un tie ir sistematizēti atbilstoši četru pīlāru struktūrai:

902Darbaspējas pilnveidošanas

903jomā:

904• Aktīvie nodarbinātību veicinošie

905pasākumi: pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai,

906bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un

907kvalifikācijas paaugstināšana u.c.;

908• Aktīvie nodarbinātību veicinošie

909pasākumi noteiktām personu grupām: personām no 15 līdz 25 gadu

910vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc

911bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma

912pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši

913ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts

914dienesta uzskaitē ir ilgāk par gadu, personām pēc soda izciešanas

915brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar

916nacionālo nodarbinātības plānu;

917• Valsts budžeta finansēto studiju

918vietu skaitu augstskolās optimizēšana (palielināt profesionālo

919studiju programmu, 1. profesionālā līmeņa programmu

920īpatsvaru, palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un

921tehnoloģiju, IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo

922zinātņu un skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu

923skaitu doktorantūrā visās studiju jomās);

924• Profesionālās izglītības

925teritoriālās padomes izveidošana;

926• Paredzēts atbalstīt tirgus

927orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un

928firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes, kas

929veicina zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu un moderno

930tehnoloģiju attīstību;

931• Profesionālās orientācijas un

932konsultēšanas plašāka izplatīšana;

933• Kvalifikācijas celšanas pasākumi

934zemniekiem un lauku uzņēmējiem;

935• Profesionālās izglītības

936programmu piedāvājumu palielināšana riska mērķgrupām -

937personām ar nepabeigtu pamatizglītību. personām ar īpašām

938vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās.

939Uzņēmējdarbības attīstības un

940jauno darba vietu radīšanas jomā (§4.1.5.):

941• Uzņēmējdarbības vides

942uzlabošanas pasākumi;

943• Pētījumu veikšana par

944administratīvajām procedūrām Latvijā;

945• MVU attīstības kreditēšanas

946programmas otrā posma īstenošana;

947• Garantiju aģentūras darbības

948pilnveidošana atbilstoši tirgus nosacījumiem;

949• Konsultācijas uzņēmējdarbības

950uzsācējiem nodrošināšana;

951• Uzņēmumu atbalsta pasākumu un

952iniciatīvu datubāzes izveidošana (ES Daudzgadējās uzņēmumu un

953uzņēmējdarbības programmas 2001.-2005.) ietvaros;

954• "Nelauksaimnieciskās

955uzņēmējdarbības attīstības programmu" īstenošana (§4.5.);

956• Zinātnes un Tehnoloģiju parka

957(ZTP) izveide un darbības uzsākšana;

958• Īpaši atbalstāmo reģionu

959attīstības programmas ietvaros projektu realizācijas turpināšana

960un uzsākšana;

961• Rajonu (pilsētu) Nodarbinātības

962veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana.

963Uzņēmumu un to darbinieku

964pielāgošanas spēju veicināšanas jomā:

965• PHARE projekta "Divpusējā

966sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija;

967• Elastīgāku darba līguma formu

968ieviešanas Iespējas izvērtēšana.

969Vienādu iespēju politikas

970nodrošināšanas jomā:

971• Pasākumu noteiktām personu

972grupām (sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma u.c.)

973darbaspējas uzlabošanai un konkurētspējas paaugstināšanai

974veicināšana.

975Nacionālā nodarbinātības plāns

9762003. gadam paredz 57 nodarbinātību veicinošus pasākumus un

977aktivitātes. Šo pasākumu finansēšanai kopumā ir plānots izlietot

97826,8 milj. latu.

979Nacionālā nodarbinātības plāna

980pasākumu finansējuma perspektīva ir saistīta ar Eiropas Sociālo

981fondu (ESF), kas ir galvenais ES finanšu instruments

982cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus funkcionēšanas

983pilnveidošanai. ESF līdzekļus paredzēts piesaistīt izvirzītās

984prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības

985veicināšana" finansēšanai. Tās ietvaros realizējamie pasākumi ir

986saskaņoti ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un Latvijas

987valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas

988nodarbinātības politikas prioritātēm un noteikti prioritārie

989virzieni nodarbinātības veicināšanai, izglītības un

990tālākizglītības attīstībai un sociālās izstumtības

991mazināšanai.

992Ņemot vērā, ka Latvijai

993programmēšanas periods ilgst tikai no 2004. līdz

9942006. gadam, līdzekļu efektīvākai izmantošanai tiek iezīmēti

995šādi prioritārie ES struktūrfondu intervences galvenie virzieni

996cilvēkresursu jomā:

997• Informācijas sabiedrības

998veidošana, visu sabiedrības locekļu iesaistīšana efektīvā

999informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā;

1000• Darba tirgus prasībām

1001atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas

1002veidošana;

1003• Atbalsts vadošo un perspektīvo,

1004un tām saistīto nozaru integrētai attīstībai;

1005• Atbalsts nodarbinātības veidu

1006dažādošanai un to konkurētspējas paaugstināšanai lauku

1007teritorijās;

1008• Atbalsts kvalifikācijas

1009paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un konsultēšanai biznesa

1010uzsācējiem, un MVU personālam.

10114.4. Valsts pārvaldes reforma

1012Pašreizējā situācija un

1013politika

10142002. gads un 2003. gada

1015sākums ir atzīmējams kā stabilas un saskaņotas valsts pārvaldes

1016reformas īstenošanas periods, kura laikā tika veiktas nozīmīgas

1017pozitīvas izmaiņas valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā,

1018pieņemti vairāki svarīgi politikas dokumenti un uzsākta to

1019ieviešana, turpināta iepriekš uzsākto iniciatīvu īstenošana, kuru

1020mērķis ir palielināt valsts pārvaldes kapacitāti un radīt

1021priekšnoteikumus efektīvai, caurskatāmai, atklātai un atbildīgai

1022darbībai.

1023Kopš jaunās valdības

1024apstiprināšanas 2002. gada novembrī, ir notikušas izmaiņas

1025valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, un valdība pieņēmusi

1026virkni valsts pārvaldes reformas ieviešanu veicinošus lēmumus.

10272002. gada decembrī tika pieņemts lēmums stiprināt centrālās

1028valsts pārvaldes kapacitāti veidot, īstenot un pārskatīt valsts

1029pārvaldes reformas gaitu, reorganizējot Īpašu uzdevumu ministra

1030valsts reformu lietās sekretariātu un nododot tā valsts pārvaldes

1031reformas ieviešanas koordinēšanas funkcijas Valsts kancelejai

1032(Politikas koordinācijas departamentam). 2002. decembrī tika

1033izdarīti nozīmīgi grozījumi Valsts civildienesta likumā,

1034kur galvenās izmaiņas ir:

1035• Valsts civildienesta pārvalde

1036(Pārvalde) tika nodota Ministru prezidenta pakļautībā un Valsts

1037administrācijas skola - Valsts kancelejas pārraudzībā

1038(sakarā ar Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās

1039sekretariāta reorganizāciju);

1040• Pārvaldes galvenais uzdevums ir

1041kontrolēt Valsts civildienesta likuma, Ierēdņu

1042disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu

1043saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to

1044nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;

1045• Pārvaldes uzdevumi -

1046sagatavot normatīvo aktu projektus civildienesta jomā un ierēdņu

1047mācību vajadzību analīze, nodoti Valsts kancelejai saistībā ar

1048valsts pārvaldes reformas plānošanas un koordinācijas funkciju

1049nodošanu;

1050• Citi Pārvaldes uzdevumi, kā,

1051piemēram, konkursu organizēšana uz iestāžu vadītāju vietām,

1052ierēdņu amatu kategoriju saskaņošana, ir katras iestādes

1053uzdevums. Pārvalde, saskaņā ar grozījumiem likumā, izvērtē šo

1054procedūru veikšanas likumību un atbilstību;

1055• Grozījumi nosaka daudz

1056elastīgāku ierēdņu pārcelšanas procedūru. Saskaņā ar likumu, lai

1057nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu

1058izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu

1059ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu

1060pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai

1061zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai

1062nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Tādējādi tiek

1063ieviests princips, ka ierēdņa statuss nav tikai noteikta ierēdņa

1064posteņa ieņemšanas automātiskas sekas, bet arī dod iespēju veikt

1065ierēdņa pienākumus citā ierēdņa postenī.

1066Politikas plānošanas un

1067koordinācijas jomā 2002. gadā tika realizēta virkne

1068pasākumu, kas veicina vienotas politikas plānošanas sistēmas

1069veidošanos un nodrošinās labāku politikas koordināciju un

1070ministriju sadarbības uzlabošanos.

1071Viens no svarīgākajiem

10722002. gadā paveiktajiem darbiem politikas un budžeta

1073plānošanas sistēmas uzlabošanā ir stratēģiskās plānošanas

1074pilotprojekta īstenošana Zemkopības ministrijā. Stratēģiskais

1075plāns integrē politikas un budžeta programmas un nākotnē kļūs par

1076galveno koordinācijas instrumentu budžeta plānošanas procesā.

1077Stratēģiskais plāns, kurš apvieno visus ministrijas politikas

1078dokumentus (programmas), institūcijas un finansējumu, ir arī

1079galvenais atskaitīšanās dokuments par sasniegtajiem rezultātiem.

1080Balstoties uz pilotprojekta pieredzi, tika izstrādāti metodiskie

1081ieteikumi stratēģisko plānu ieviešanai un Pamatnostādnes par

1082rezultātu un to sasniegšanas rādītāju sistēmu, kas nosaka vienotu

1083sistēmu, kādā turpmāk tiks plānoti ministriju darbības rezultāti,

1084ministriju politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji.

1085Pamatnostādnes kalpo par pamatu attiecīga mācību kursa

1086sagatavošanai Valsts administrācijas skolā.

1087Kopš 2002. gada Valsts

1088kancelejā tiek realizēts ANO attīstības programmas finansēts

1089projekts, kura rezultātā tiks izveidota politikas ietekmes

1090izvērtēšanas sistēma. Projekta mērķis ir izveidot un

1091nostiprināt politikas ietekmes vērtēšanas (pirms- un

1092pēcnovērtēšanas) pieeju politikas veidošanas procesā. Projekta

1093rezultāts kalpos par pamatu politikas veidošanas metodikas

1094izstrādei.

10952002. gadā Valsts kanceleja

1096ir veikusi nozīmīgu darbu politikas dokumentu

1097sistematizācijā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus

1098"Ministru kabineta kārtības rullis", kas nosaka konkrētus

1099politikas dokumentu veidus un nodrošinot vienotas prasības katram

1100no šiem veidiem. Atbilstoši noteiktajai politikas dokumentu

1101klasifikācijai Valsts kanceleja sagatavoja un pastāvīgi atjauno

1102vienotu politikas plānošanas dokumentu datu bāzi, kas ir pieejama

1103visiem interesentiem Ministru kabineta mājas lapā.

1104Turpinās 2001. gadā pieņemtā

1105Publisko aģentūru likuma ieviešana. 2002. gada nogalē

1106aģentūru veidošanas process tika apturēts. Viens no apturēšanas

1107iemesliem bija tas, ka aģentūru veidošanas gaitā nebija

1108izmantotas resursu un funkciju optimizācijas iespējas,

1109līdzšinējie reorganizācijas gadījumi pamatā bijuši formāli,

1110aģentūras statusam nepiemērotas institūcijas tika izveidotas par

1111aģentūrām un kopumā netika sasniegts Publisko aģentūru

1112likuma mērķis - atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka

1113valsts pārvalde.

1114Lai risinātu reorganizācijas

1115procesā radušās problēmas, Valsts kanceleja izstrādāja un valdība

1116pieņēma koncepciju par valsts un pašvaldību aģentūru izveidi.

1117Koncepcijā noteiktie risinājumi paredz nodrošināt Ministru

1118kabinetu ar vispusīgu informāciju par katru konkrēto

1119reorganizācijas gadījumu, sniedzot priekšlikumus par

1120reorganizācijas pamatojumu, alternatīvām, iespējām izveidot

1121optimālāku valsts pārvaldes institucionālo struktūru un panākt

1122funkciju dublēšanās novēršanu, aģentūru veidošanas (vērtēšanas)

1123procesu izmantot kā instrumentu nulles - bāzes budžeta

1124sagatavošanai vidējā termiņā un nodrošināt lielāku caurredzamību

1125un atklātumu aģentūru direktoru iecelšanā, kā arī pagarināt

1126valsts un pašvaldību uzņēmumu un statūtsabiedrību reorganizācijas

1127termiņu, lai nodrošinātu kvalitatīvu katra reorganizācijas

1128gadījuma izvērtējumu.

11292002. gada jūnijā tika

1130pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums. Likums nosaka

1131tiesību principus, kuri ir jāpiemēro demokrātiskas un efektīvas

1132valsts pārvaldes izveidē, precīzi nosaka Ministru kabineta

1133atbildību par valsts pārvaldi kopumā, tai skaitā, par

1134pašvaldībām. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī

1135un tā ieviešanai valdība ir apstiprinājusi Valsts pārvaldes

1136iekārtas likuma ieviešanas plānu, kas paredz pasākumus, to

1137ieviešanas termiņus un atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās

1138likuma ieviešanu līdz 2005. gada janvārim.

11392002. gadā turpinājās

1140Valsts civildienesta likuma ieviešana. Starp

1141nozīmīgākajiem realizētajiem pasākumiem minama ierēdņu darba

1142izpildes novērtēšana, kas pirmo reizi civildienesta iestādēs tika

1143veikta 2001. gada nogalē - 2002. gada sākumā.

1144Ierēdņu novērtēšanas rezultāti ir pavēruši iespējas novērtēt

1145ierēdņa individuālo darbu un tā ieguldījumu kopējo iestādes mērķu

1146sasniegšanā, kā arī konsekventāk plānot ierēdņa attīstību.

11472002. gadā visiem ierēdņiem, kam vēl nebija augstākās

1148izglītības, bija jāuzsāk studijas tās iegūšanai (atbilstoši

1149Valsts civildienesta likuma prasībai ierēdnim jābūt ar

1150augstāko izglītību).

11512003. gada maijā valdībā tika

1152akceptēts vienotas valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas

1153ieviešanas pirmais posms - Koncepcija par darba samaksas

1154sistēmas regulējumu no valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts

1155uzņēmumu un statūtsabiedrību ārstniecības personām un sociālā

1156darba speciālistiem, kas risina jautājumus, kas attiecas uz

1157valsts sektora darba samaksas regulējuma optimizāciju, samazinot

1158atsevišķi noteikto darba samaksas sistēmu skaitu, kā arī

1159ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu darba samaksas

1160regulējumu valsts sektorā. Pašreiz Valsts kancelejā notiek darbs

1161pie koncepcijas projekta, kas paredz vienotas valsts sektorā

1162strādājošo darba samaksas sistēmas izveidi.

1163Lai pilnveidotu valsts pārvaldē

1164strādājošo prasmes un saskaņā ar valsts pārvaldes attīstības

1165mērķiem, Valsts administrācijas skola regulāri pilnveido

1166piedāvātās mācību programmas kvalitāti, ieviešot jaunus kursus,

1167kas atbilst pieprasījumam un valsts pārvaldes attīstības

1168tendencēm. Saskaņā ar Valsts administrācijas skolas datiem

11692002. gadā Valsts administrācijas skolā kvalifikāciju

1170paaugstināja 11 708 ierēdņi. Prioritārās mācību jomas:

1171ES pamatnostādnes, administratīvais process iestādē, korupcijas

1172novēršana, darba tiesības, ES specializētie jautājumi, ierēdņu

1173darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība, interešu

1174konflikts, normatīvo aktu izstrāde, iekšējā kontrole.

1175Kopumā var teikt, ka reformu

1176ieviešanā ir nodrošināta pēctecība. Pašreizējo iniciatīvu

1177ieviešana un izveidojušās labās prakses nostiprināšana nodrošina,

1178ka Latvijas valsts pārvaldes darbības uzlabošana notiek saskaņā

1179ar labas pārvaldības principiem. Tiek palielināta Latvijas valsts

1180pārvaldes kapacitāte un radīti priekšnoteikumi pāriet no

1181reaģējošas darbības uz aktīvu stratēģisko plānošanu, plānojot

1182darbību un resursus vidējā termiņā atbilstoši sagaidāmajiem

1183rezultātiem.

1184Politikas virzieni

1185Valsts pārvaldes reformas mērķis

1186vidējā termiņā ir valsts pārvaldes darbības uzlabošana,

1187izveidojot tādu pārvaldi, kas savā darbībā balstās uz labās

1188pārvaldības (good governance) principiem un mūsdienu

1189valsts pārvaldes galvenajām vērtībām - kvalitāti,

1190efektivitāti, uzticamību, pieejamību un caurredzamību.

1191Lai to nodrošinātu, ir

1192nepieciešama saskaņota reformas pasākumu plānošana un ieviešana.

1193Būtiski ir turpināt visus uzsāktos pasākumus, kas ir pierādījuši

1194savu efektivitāti.

1195Pēc veiksmīga pilotprojekta

1196Zemkopības ministrijā valdība ir pieņēmusi lēmumu realizēt

1197stratēģiskās plānošanas ieviešanas projektus visās ministrijās

1198līdz 2006. gadam, 2003. gadā veicot tos Finanšu

1199ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

1200Tiek turpināts darbs pie politikas

1201ietekmes izvērtēšanas sistēmas izveides, uzlabojot plānošanas

1202efektivitāti un īstenoto politiku atdevi.

1203Iepriekšējos gados ir pieņemti

1204vairāki nozīmīgi likumi, kas sekmē valsts pārvaldes atklātumu,

1205atbildību un efektivitāti. Šo likumu ieviešana notiek, ņemot vērā

1206jau redzamos rezultātus, nepieciešamības gadījumā, veicot

1207korekcijas un papildinājumus, lai sasniegtu nosprausto mērķi.

1208Valsts sektorā strādājošo darba

1209samaksas sistēma ir būtisks instruments kvalitatīvas valsts

1210pārvaldes izveidei. Svarīgi ir nodrošināt šīs sistēmas pilnīgu

1211izstrādi un ieviešanu.

1212Valsts pārvaldes reforma pamatā ir

1213vērsta uz jaunas darba prakses, procedūru un kultūras ieviešanu

1214valsts pārvaldē. Daudzi uzdevumi ir veicami kā iestādes vadības

1215organizētas darbības nepārtrauktas uzlabošanas procesa

1216sastāvdaļa, kas neprasa papildus finanšu resursus, bet balstās uz

1217iestādes iekšējās mācīšanās procesu. Nepieciešams pēc iespējas

1218vairāk izmantot starptautiskās programmas un divpusējās

1219palīdzības iespējas, kā arī efektīvi izmantot jau piešķirtos

1220līdzekļus.

1221Papildus izmaksas no valsts

1222budžeta ir saistītas ar tādiem pasākumiem kā valsts pārvaldes

1223darbinieku jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana, valdības

1224informācijas sistēmas izveidošana. Šo izmaksu lielumu aprēķini

1225jāizstrādā atbildīgajām iestādēm.

1226Valsts pārvaldes reforma nav

1227pasākums, kas ir realizējams īstermiņā un dod tūlītēju rezultātu.

1228Ieguvumi no valsts pārvaldes reformas realizācijas būs jūtami

1229ilgākā termiņā kā pāreja no reaģējošas darbības (seku

1230likvidēšanas) uz aktīvu, stratēģisku vadīšanu, no neskaidras

1231lēmumu pieņemšanas un atbildības sadalījuma centrālajā un

1232izpildes līmenī uz centrālā koordinējošā līmeņa lomas skaidru

1233noteikšanu normatīvajos aktos un izpildes līmeņa pilnvarošanu, no

1234akcenta uz procesu un procedūru ievērošanu uz plānotajiem un

1235sasniedzamajiem rezultātiem un koncentrēšanos uz klientu

1236vajadzībām.

12374.5. Lauksaimniecība un lauku

1238attīstība

1239Pašreizējā situācija un

1240politika

1241Lauksaimniecība ir viena no

1242nozarēm, ko pēdējā desmitgadē visvairāk ir skārušas strukturālās

1243izmaiņas. Pašlaik lauksaimniecības, medniecības un

1244mežsaimniecības īpatsvars IKP veido aptuveni 4,5 procentus.

1245Nodarbināto skaits lauksaimniecībā nav krities tik strauji kā

1246ražošanas apjomi un pašlaik lauksaimniecībā strādā 11,4% no

1247kopējā nodarbināto skaita. Lauku apvidos bezdarba līmenis

1248ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus valstī, atsevišķos rajonos

1249pārsniedzot pat 25% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā

1250rāda Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2002. gadā 56%

1251lauksaimniecībā un medniecībā nodarbināto iedzīvotāju ir vecumā

1252no 45 līdz 74 gadiem. Lielai daļai šo cilvēku nav pietiekošu

1253saimniekošanas iemaņu tirgus konkurences apstākļos.

1254Zemes reformas rezultātā (uz

125501.01.2002) Latvijas lauku apvidos zeme lauksaimniecības mērķiem

1256ir sadalīta 250 tūkstošiem privāto personu un ~ 600 juridiskām

1257personām. Zemes reformas gaitā zeme tika piešķirta zemnieku

1258saimniecību un piemājas saimniecību veidošanai, kā arī juridiskām

1259personām. Pašreiz īpašumā vai patstāvīgā lietošanā esošās

1260zemnieku saimniecības vidējais lielums ir 24 ha, tai skaitā

1261vidējais zemnieku saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes

1262lielums ir 14 ha, attiecīgi piemājas saimniecībās vidējais

1263lielums ir 14 ha un piemājas saimniecībās vidējais

1264lauksaimniecībā izmantojamās zemes lielums 4,8 ha. Šāda

1265sadrumstalota īpašumu struktūra arī ir viens no šķēršļiem

1266saimniekošanas efektivitātes paaugstināšanai. 2002. gadā,

1267salīdzinot ar 2001. gadu, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

1268"Lauksaimniecība" zeme samazinājusies par 8,9 tūkst. ha jeb par

12690,1 procentu.

1270Zemais ražošanas efektivitātes

1271līmenis nosaka arī zemus zemnieku ieņēmumus, kas neļauj veikt

1272pienācīgas investīcijas tehnoloģiju modernizācijā, izglītībā,

1273veicina jauno cilvēku izceļošanu no lauku apvidiem.

1274Lauksaimniecības problēmas vēl vairāk palielina zemās iepirkuma

1275cenas arī augstas kvalitātes produktiem, ko lielā mērā nosaka

1276subsidētas produkcijas imports.

12772002. gadā lauksaimniecībā,

1278medniecībā un mežsaimniecībā tika investēti 32,0 milj. latu, kas

1279veido tikai 3,2% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma. 2002.

1280gada beigās uzkrātās ārvalstu investīcijas lauksaimniecībā,

1281medniecībā un mežsaimniecībā bija 6,1 milj. latu, kas ir tikai

12820,5% no kopējām uzkrātajām ārvalstu investīcijām. Tas skaidri

1283parāda, ka bez būtiska atbalsta tuvākajos gados Latvijas

1284lauksaimniecība nespēs pārvarēt esošo zemās efektivitātes un

1285nepietiekamo investīciju apburto loku. Bet konkurētspējas

1286paaugstināšana ir izšķirošais faktors Latvijas lauksaimniecības

1287attīstībai, turpinoties integrācijas procesam Eiropas

1288Savienībā.

1289Problemātisks jautājums, Latvijas

1290lauksaimniecībai integrējoties ES, ir veterinārijas,

1291fitosanitārijas un lauksaimniecības un pārtikas produktu

1292kvalitātes, nekaitīguma un higiēnas likumdošanas izmaiņas. Lai

1293gan ir panākts būtisks progress šīs likumdošanas pieņemšanā un

1294ieviešanā, tomēr Latvijai vēl ir daudz veicamu pasākumu attiecībā

1295uz dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem un dzīvnieku barības

1296jomā. Saskaņā ar papildus funkciju nodošanu Zemkopības

1297ministrijas pārziņā, saistībā ar vienotā Pārtikas un veterinārā

1298dienesta izveidi, nepieciešams izdarīt lielu skaitu grozījumu

1299spēkā esošajā likumdošanā pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai no

1300fermas līdz galdam. Taču likumdošanas izstrāde ir tikai puse no

1301jautājuma, jo otra puse ir nepieciešamība to ievērot, bet, lai to

1302varētu izdarīt, Latvijas lauksaimniekiem ir jāinvestē ievērojami

1303līdzekļi.

1304Politikas virzieni

1305Latvijas lauku attīstības

1306galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi

1307attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides

1308izveidošana. Zemkopības ministrija apzinās esošas problēmas un

1309strādā pie to risināšanas. Būtiskākie plānotie pasākumi

1310lauksaimniecības situācijas uzlabošanai vidējā termiņā ir

1311šādi:

1312Zemkopības ministrija (ZM) ir

1313izstrādājusi Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes

1314kreditēšanas programmu, kas sāka darboties 2002. gada jūlijā.

1315Tomēr, jau septembra sākumā, lielā pieprasījuma dēļ, kredītlīnija

1316tika apgūta, izveidojot papildus resursu pieprasījumu 1 milj.

1317latu apmērā. Zemkopības ministrijai piekrītot papildināt

1318kredītlīniju, kopējā kredītlīnija veidoja 2,5 milj. latu.

1319Programmas darbības pusgada laikā

1320Latvijas Hipotēku un zemes bankā tika iesniegti 144 pieteikumi

1321par 2 579 tūkst. latu, no kuriem aizdevumi jau piešķirti 119

1322aizņēmējiem par 2 136 tūkst latu. Šīs summas ietvaros tika veikti

1323darījumi par 9 706 ha zemes iegādi ar vidējo aizdevuma termiņu 8

1324gadi.

1325Programmas realizācijas termiņš ir

13262023. gads, bet aizdevumu izsniegšanas beigu termiņš 2004.

1327gads.

1328Lauksaimniecības ilgtermiņa

1329investīciju kreditēšanas programma tika apstiprināta

13302001. gadā. Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Hipotēku

1331un zemes bankas (LHZB) savstarpējā līguma noslēgšanas,

13322002. gada pavasarī tika uzsākta kreditēšanas programmas

1333darbība un paredzams, ka tā turpināsies līdz 2021. gadam,

1334bet jaunu kredītu izsniegšana līdz 2006. gadam.

1335Kopējais kredītlīnijas apjoms

133624 milj. latu. Šim nolūkam 2001. gadā par

13378 milj. latu tika palielināts LHZB pamatkapitāls, kuru

1338piešķīra valsts, kapitalizējot Pasaules Bankas kredītu. Savukārt

133916 milj. latu bija bankas piesaistītie resursi.

1340Programmas finansiālais mērķis:

1341nodrošināt Latvijas zemniekiem lētākus kredītresursus ilgtermiņa

1342investīcijām - aizdevumus līdz 20 gadiem, ar 7% gada

1343likmi. Tā kā reālā aizdevumu tirgus cena sākotnēji bija augstāka

1344par 7%, tad esošo procentu starpību kompensēja Zemkopības

1345ministrija no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem. gada

1346beigās maksimālā attaisnotā procentu likme nokritās zem 7%

1347robežas un papildus kompensācijas vairs nebija nepieciešamas.

13482002. gadā bankā tika

1349iesniegti 95 pieteikumi par 2 332 tūkst. latu, no

1350kuriem aizdevumi ir piešķirti 88 iesniedzējiem par

13511 990 tūkst. latu ar vidējo aizdevuma termiņu

13529 gadi.

1353Tomēr efektīvākai programmas

1354realizācijai Latvijas laukos bija nepieciešams investēt vairāk

1355līdzekļu, kas ir sevišķi svarīgi vēl līdz integrācijai ES.

1356Zemkopības ministrija uzsāka darbu pie programmas grozījumiem,

1357kas ļautu paplašināt aizdevumu pretendentu loku. Programmas

1358sākotnējā versijā nebija paredzēts, ka uz aizdevumiem var

1359pretendēt arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās

1360saimniecības, bet tieši šie uzņēmumi tika izveidoti, lai

1361veiksmīgāk varētu realizēt tādus investīciju projektus, kādi

1362vienam zemniekam nav pa spēkam.

1363Nelauksaimnieciskās

1364uzņēmējdarbības attīstības programma faktiski sākās šajā

1365gadā, jo finansējums tika piešķirts tikai 2002. gada nogalē

13665,2 milj. latu apjomā, t.sk. grantiem

13671,75 milj. latu apjomā. Programmas darbības mērķi

1368ir:

1369• radīt iespēju saņemt finansiālu

1370atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un

1371attīstīšanai laukos, tādējādi sekmējot lauku iedzīvotāju

1372nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu

1373paaugstināšanu;

1374• sekmēt lauku iedzīvotāju

1375iniciatīvas veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski

1376neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.

1377Programma tika uzsākta ļoti

1378veiksmīgi, un jau pirmajos tās darbības mēnešos tika reģistrēti

1379lauku uzņēmēju projektu pieteikumi par visu pieejamo grantu

1380summu. Šobrīd tiek apkopota informācija no programmas realizācijā

1381iesaistītajām institūcijām, lai veiktu tās detalizētāku

1382izvērtējumu. Programmas realizācija ir paredzēta līdz brīdim, kad

1383Latvija tiek uzņemta Eiropas Savienībā un rodas iespēja izmantot

1384strukturālo fondu finansējumu.

1385Tā kā projektu iesniegšana

1386SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības

1387programmā paredzētās naudas apguvei tika uzsākta tikai

13882001. gada decembra beigās, bet pirmie SAPARD programmas

1389līdzekļi atmaksāti lauku uzņēmējiem tikai sākot ar

13902002. gada 15. aprīli, mērķu īstenošanas pakāpe ir

1391samērā zema.

1392Kopumā ir akreditētas sešas

1393apakšprogrammas:

1394• 1.1. "Lauksaimniecības tehnikas,

1395iekārtu un būvju modernizācija";

1396• 1.2. "Lauksaimniecības zemju

1397apmežošana";

1398• 2.1. "Lauksaimniecības un

1399zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga

1400pilnveidošana";

1401• 3.1. "Lauku ekonomikas

1402dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus";

1403• 4.1. "Vispārējās lauku

1404infrastruktūras uzlabošana";

1405• Pavadošais pasākums 1.

1406"Apmācības".

14072003. gada 18. februārī

1408Eiropas Komisija apstiprināja apakšprogrammas

14095.1. "Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas

1410saglabāšana" un 5.2. "Lauksaimniecības noteces

1411samazināšana". Šīs apakšprogrammas varēs tikt uzsāktas, līdzko

1412būs akreditētas Lauku atbalsta dienesta procedūras. Vēl

1413jāizstrādā precīzi atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšprogrammai

14141.2. "Zemes ierīcība", kā arī jāsaskaņo grozījumi pavadošajā

1415pasākumā 1. "Apmācības".

1416Lai sekmīgāk noritētu SAPARD

1417programmas īstenošana, Zemkopības ministrija un citas iesaistītās

1418puses ir sniegušas priekšlikumus programmas grozījumiem, kas

1419tālāk virzīti uz SAPARD uzraudzības komitejas sēdi

1420apstiprināšanai. Līdz šim ir notikušas četras SAPARD uzraudzības

1421komitejas sēdes, apstiprinot būtiskus grozījumus programmā.

1422Kopumā līdz 2003. gada

142315. maijam bija atbalstīti 757 projekti. Savukārt

1424246 projekti bija jau realizēti.

1425SAPARD programmas pasākumi pēc

1426iestājas Eiropas Savienībā 2004. gadā daļēji pāries uz

1427Vienoto programmdokumentu (4. prioritāti

1428"Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana") un Lauku

1429attīstības plānu. Paredzēts, ka šo dokumentu izstrāde ir

1430veicama šī gada laikā un lauku attīstības atbalsta pasākumi

1431varētu būt šādi:

1432Vienotais

1433programmdokuments:

1434• Investīcijas lauksaimniecības

1435uzņēmumos;

1436• Atbalsts jaunajiem

1437zemniekiem;

1438• Lauksaimniecības produktu

1439pārstrādes un mārketinga uzlabošana;

1440• Zemes uzlabošana;

1441• Lauku ekonomikas dažādošana;

1442• Mežsaimniecības dažādošana;

1443• Lauku ainavas saglabāšana;

1444• Vietējās kapacitātes

1445izveidošana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas (iniciatīvas

1446"LEADER" veida pasākums);

1447• Apmācības;

1448• Konsultācijas;

1449• Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā

1450neizmantotajās zemēs.

1451Lauku

1452attīstības plāns:

1453• Agrovide (obligāts

1454pasākums);

1455• Pusnaturālo saimniecību

1456atbalsts;

1457• Kooperatīvu atbalsts;

1458• ES veterināro un higiēnas

1459prasību ieviešana;

1460• Agrā pensionēšanās;

1461• Lauksaimniecībai mazāk

1462labvēlīgie apvidi.

1463Lauku attīstības plāna īstenošanas

1464laikā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais ieguldījums lauku

1465attīstībā būs 203,5 milj. latu.

1466Vienotā programmdokumenta pasākumu

1467sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir

1468105,1 milj. latu, bet piesaistot privāto kapitālu

1469117,67 milj. EUR, kopējais ieguldījums būs

1470175,7 milj. latu.

14714.6. Citas reformas

14724.6.1. Pensiju reforma

1473Pašreizējā situācija un

1474politika

1475Pensiju reforma Latvijā

1476likumdošanas jomā ir pabeigta. Ar 1996. gadu Latvijā

1477darbojas valsts obligātā, uz paaudžu solidaritātes principiem

1478balstītā vecuma pensiju 1. līmeņa shēma, kas tiek saukta par

1479"šķietami fondēto" pensiju shēmu (notional defined

1480contribution NDC PAYG pension scheme), bet ar 2001. gada

1481jūliju darbību uzsāka valsts fondēto vecuma pensiju shēma

1482(2. līmenis). Privātā brīvprātīgā pensiju shēma

1483(3. līmenis) darbojas ar 1998. gada jūliju.

1484Valsts pensiju sistēmas

14851. līmenis, kas ir visas pensiju sistēmas pamatposms, spēj

1486nodrošināt finansiālu stabilitāti ilgtermiņa perspektīvā. Tā ir

1487no iemaksām atkarīga pensiju shēma, kur personificētajā uzskaitē

1488tiek uzkrāta informācija par "šķietamo pensijas kapitālu", bet

1489pensija tiek aprēķināta dalot uzkrātā kapitāla apjomu ar

1490prognozēto pensiju izmaksu gadu skaitu (vidējā paredzamā mūža

1491ilgumu vecumā, kurā tiek pieprasīta pensija). Pirmā līmeņa

1492pensiju shēmas finanšu stabilitāti nosaka sekojoši tās darbības

1493principi:

1494• Uzkrātais pensiju kapitāls ir

1495tieši atkarīgs no visā apdrošināšanas periodā veiktajām

1496iemaksām;

1497• "Uzkrāšanas" periodā sociāli

1498apdrošinātās personas pensijas kapitāls ik gadu tiek indeksēts ar

1499algu summas, no kurām valstī kopumā veiktas sociālās

1500apdrošināšanas iemaksas, pieaugumu, kas atspoguļo ne vien darba

1501samaksas pieaugumu, bet arī izmaiņas sociāli apdrošināto personu

1502skaitā, tādējādi nodrošinot finanšu stabilitāti ilgtermiņa;

1503• Izdevumi un ieņēmumi ir

1504ilgtermiņā līdzsvaroti. To nodrošina gan paredzamā mūža ilguma

1505komponente pensiju aprēķina formulā, gan atbilstoša pensiju un

1506pensiju kapitāla indeksācija. Atbilstoši likumdošanai līdz

15072002. gadam pensijas tika indeksētas vienīgi ar patēriņa

1508cenu indeksu. Sākot ar 2002. gada oktobri, pensijas līdz

15092011. gadam tiks indeksētas ar PCI un 25% no iemaksu algu

1510summas reālā pieauguma, bet no 2011. gada algu reālā

1511pieauguma daļa tiks palielināta līdz 50 procentiem.

1512Minimālais pensijas vecums ir 62

1513gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Šāds pensijas vecums tiek

1514sasniegts pakāpeniski, palielinot pensijas vecumu ik gadu par

1515pusgadu. Vīriešiem pensijas vecuma paaugstināšana (no 60 gadiem

15161995. gadā līdz 62 gadiem 2003. gadā) ar

15172003. gadu ir jau noslēgusies. Sievietēm pensijas vecums

1518tiek paaugstināts no 55 gadiem 1995. gadā līdz 62 gadiem

15192008. gadā. Pašreiz minimālais pensijas vecums sievietēm ir

152059 gadi, bet ar 2003. gada 1. jūliju tas būs jau 59,5

1521gadi. Līdz 2005. gada jūlijam gan vīriešiem, gan sievietēm

1522pastāv iespēja pensionēties priekšlaicīgi - 2 gadus pirms

1523noteiktā pensijas vecuma. Tuvākajā nākotnē nav plānots, ka likumā

1524noteiktais minimālais pensijas vecums varētu pārsniegt 62 gadus.

1525Tas ir saistīts ar sekojošo:

1526• Likums nosaka tikai minimālo

1527pensijas vecumu, bet neierobežo nodarbinātību pensijas vecumā.

1528Pensionāriem ir tiesības strādājot saņemt pilnu algu un pilnu

1529pensiju. Pensija tiek aprēķināta pēc formulas, kas veicina atlikt

1530pensionēšanos uz vēlāku laiku, jo līdz ar to tiek uzkrāts lielāks

1531pensijas kapitāls un samazinās gadu skaits ar ko pensijas

1532kapitāls tiek dalīts. Strādājošie pensionāri veic sociālās

1533apdrošināšanas iemaksas, tādējādi papildus uzkrājot "šķietamo"

1534pensijas kapitālu, ko, pārrēķinot pensiju, dala ar paredzamo mūžā

1535ilgumu pensijas pārrēķina brīdī un pieskaita pie jau piešķirtās

1536pensijas. Šādu pārrēķinu var veikt reizi trijos gados. Tādējādi

1537pensionāriem ir dota brīva izvēle - vai pensionēties saskaņā

1538ar likumā noteikto vecumu, vai atlikt pensionēšanos un uzkrāt

1539lielāku pensiju. Pensiju shēmā iestrādātie stimuli ilgtermiņā var

1540nodrošināt faktiskā pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanos

1541un likumā noteiktā minimālā pensijas vecuma pārsniegšanu;

1542• Pagaidām vidējais paredzamais

1543mūža ilgums pensijas vecumā ir salīdzinoši zems (60 gadu vecumā

1544vīriešiem - 15,4 gadi, sievietēm - 21,5 gadi, bet

154565 gadu vecumā - 12,5 gadi, sievietēm -

154617,8 gadi).

1547Tomēr starptautiskajiem

1548standartiem salīdzinoši zemais pensijas vecums, pateicoties

1549demogrāfiski labvēlīgai situācijai, tuvākajā nākotnē vēl

1550nesaasinās darbaspēka resursu atražošanās problēmu. Izvērtējot

1551pašreizējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma sastāvu, var

1552secināt, ka novecošanās Latvijā ir mazāk izteikta nekā

1553Rietumeiropā. Tādējādi turpmākos 10 gadus Latvija gan fiskālā

1554ziņā, gan attiecībā uz darbaspēka resursiem ir labvēlīgākā

1555situācijā. Bet vēlākajos gados apstākļi krasi pasliktināsies, jo

1556skaitliski ļoti mazās 1990-os gados dzimušo kohortas sasniegs

1557darbspējīgo vecumu. Tas tālākā nākotnē var būtiski ietekmēt

1558valsts ekonomisko attīstību un palielināt sociālās apdrošināšanas

1559sistēmas un it īpaši valsts pensiju sistēmas noslodzi.

1560Tādējādi pašreiz, kā norādīts

1561augstāk, darbaspēka resursu problēma vēl nav aktuāla, jo

1562ievērojama cilvēkresursu daļa netiek pilnībā izmantota -

1563daudzi darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir bez darba, vai daļēji

1564nodarbināti un samērā liels jauniešu skaits pakāpeniski ieiet

1565darbaspējas vecumā. Bet ap 2060. gadu sociālās

1566apdrošināšanas sistēma var kļūt tik ļoti noslogota, ka vienam

1567iemaksu veicējam ar savām iemaksām būs gandrīz pilnībā

1568jānodrošina pensiju izmaksa vienam pensionāram (ap

15692060. gadu uz 1000 sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem

1570būs 900 vecuma pensionāri).

15715. attēls.

1572Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze ar vecuma

1573pensionāriem

1574Labklājības

1575ministrijas dati

1576Saistībā ar labvēlīgo demogrāfisko

1577situāciju un minimālā pensijas vecuma pakāpenisku palielināšanu,

1578kā arī sakarā ar likumā noteikto priekšlaicīgās pensionēšanās

1579pārtraukšanu ar 2005. gada jūliju, aptuveni līdz

15802040. gadam, sociālās apdrošināšanas budžetā sagaidāma

1581finansiāli samērā labvēlīga situācija, kad jau ar

15822005.-2007. gadu budžetā veidosies naudas līdzekļu

1583pārpalikums. Tiešā gada rezerves sociālās apdrošināšanas budžetā

1584parādījās jau noslēdzot 2002. gadu, bet iepriekšējos gados

1585uzkrātais deficīts aizvien turpinās. Tātad, neskatoties uz to, ka

1586sākot ar 2003. gadu sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir

1587pazemināta no 35,09% uz 33,09%, tuvākajās desmitgadēs fiskālajā

1588ziņā nav sagaidāmas problēmas.

15896. attēls.

1590Uzkrātā Sociālās apdrošināšanas budžeta rezerve. (milj. LVL)

1591Labklājības

1592ministrijas dati

15936. attēlā parādītas sociālās

1594apdrošināšanas budžeta uzkrātās konsolidētās rezerves. Šeit

1595jāpiemin, ka uzkrātajās rezervēs nav iekļauti aizņēmumi, no kā

1596pašreiz tiek segts budžeta deficīts un to apmaksa, ieskaitot

1597procentus par aizņēmumiem. Prognozes neiekļauj arī iespējamos

1598papildus ieņēmumus nākotnē pie nosacījuma, ja budžeta pārpalikumu

1599novirzītu uz Rezerves fondu ieguldīšanai finanšu instrumentos,

1600kas nestu peļņu. Pagaidām šāds rezerves fonds pensiju budžetam

1601vēl nav izveidots.

16026. attēls uzskatāmi parāda,

1603ka, neskatoties uz deficītu, kas var rasties gados, kad būs liela

1604demogrāfiskā noslodze (kā arī sakarā ar apjomīgas valsts fondēto

1605pensiju shēmas ieviešanu), sociālās apdrošināšanas budžets varētu

1606tikt veiksmīgi administrēts, izmantojot uzkrātās rezerves.

1607Otrā līmeņa valsts pensiju shēma

1608Latvijā darbojas no 2001. gada 1. jūlija. Tā ir pilnībā

1609fondēta pensiju shēma, kur daļa no valsts sociālās apdrošināšanas

1610iemaksām vecuma pensijām (20% ietvaros) tiek ieguldīta finanšu

1611instrumentos, tādējādi palielinot pensijas kapitālu atbilstoši

1612ieguldījumu ienesīguma līmenim. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu

1613iemaksu likme 2. līmeņa pensiju shēmā pakāpeniski

1614palielināsies sekojoši: no 2% 2001.-2006. gados līdz 4%

16152007. gadā, 8% 2008. gadā, 9% 2009. gadā un 10%

16162010. gadā.

1617Obligāti šai shēmai ir pakļautas

1618personas, kuras Valsts fondēto pensiju likuma spēkā

1619stāšanās dienā bija jaunākas par 30 gadiem (personas, kas

1620dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija). Personām, kuru

1621vecums tajā brīdī bija 30-49 gadu robežās (starp 1951. gada

16222. jūliju un 1971. gada 1. jūliju dzimušie) ir

1623iespēja pieteikties 2. līmenī brīvprātīgi jebkurā laikā.

1624Personām, kuras 2001. gada 1. jūlijā bija jau

1625sasniegušas 50 gadu vecumu nav dota iespēja piedalīties shēmā. Ar

1626laiku 2. līmeņa pensiju shēma aptvers visas sociāli

1627apdrošinātās personas (ap 2035. gadu), kad brīvprātīgie

1628shēmas dalībnieki būs jau sasnieguši pensijas vecumu,

16292. līmeņa pensiju shēma būs obligāta visām sociāli

1630apdrošinātām personām.

1631Iemaksu apjoma pieaugums ir tieši

1632atkarīgs gan no pakāpeniskas iemaksu likmes palielināšanas

16332. līmeņa pensiju shēmā, gan no algas pieauguma un

1634dalībnieku skaita. Sakarā ar ierobežoto laika posmu brīvprātīgai

1635dalībai 2. līmeņa pensiju shēmā, t.i., tikai kohortām, kas

1636dzimušas 1952. - 1971. gados), grūti prognozēt

1637brīvprātīgo dalību shēmā tuvākajos 20 gados. Atšķirības var būt

1638ļoti būtiskas. Šeit nepieciešams atgādināt, ka brīvprātīgo

1639dalībnieku skaita pieaugums tieši ietekmē 1. līmeņa shēmas

1640ieņēmumus. Pašreiz shēmā ir iesaistījušies ap 6% no iespējamajiem

1641brīvprātīgajiem dalībniekiem

1642Vidējais ienesīgums 2. līmeņa

1643shēmā ir aptuveni 6%, kas reālajā izteiksmē nozīmē aptuveni

16444 procentus. Šādu peļņas procentu ir noteicis Valsts kases,

1645kā vienīgā 2. līmeņa naudas līdzekļu pārvaldītāja līdz

16462003. gadam, piedāvātais ieguldījumu portfelis. Ar

16472003. gadu shēmas dalībniekiem ir iespēja izvēlēties vai nu

1648valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu valstisko pārvaldītāju

1649(Valsts kasi), vai arī privāto pārvaldītāju. Saskaņā ar esošo

1650likumdošanu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privātie

1651pārvaldītāji var piedāvāt plašāku finanšu instrumentu klāstu.

1652Pašreiz (pēc datiem par

16532003. gada 1. ceturksni) Valsts kasi kā fondēto pensiju

1654shēmas līdzekļu pārvaldītāju izvēlējušies 75,9% 2. līmeņa

1655dalībnieku un tās rīcībā ir 74,5% no uzkrātā 2. līmeņa

1656kapitāla. Kopumā, pēc datiem par 2003. gada

1657I ceturksni, uzkrātais 2. līmeņa kapitāls sasniedz

165815,7 milj. latus; dalībnieku kopējais skaits - 375

1659tūkstoši; 2. līmeņa naudas līdzekļus pārvalda 6

1660pārvaldītāji, kas kopumā piedāvā 12 ieguldījumu plānus. Pašreiz

16612. līmeņa pensiju shēmas aktīvi sasniedz aptuveni 0,3% no

16622003. gadam plānotā IKP. Aprēķini rāda, ka ap

16632030. gadu, kad shēma kļūs pilnībā obligāta, aktīvu

1664kopapjoms 2. līmenī sasniegs aptuveni 60% no IKP, bet ap

16652070. gadu tas varētu divreiz pārsniegt IKP lielumu.

16661. līmeņa pensiju shēma pati

1667par sevi (aplūkojot to ilgtermiņā, t.i., kad būs beigusies

1668pārejas perioda tiesisko normu ietekme un izslēdzot

16692. līmeņa darbību) ir finansiāli stabila. Bet sakarā ar

16702. līmeņa ieviešanu, valsts vecuma pensiju izdevumi ir daudz

1671lielāki. Kaut arī ar likumu noteiktā iemaksu likme 1. līmeņa

1672pensiju kapitāla uzkrāšanai pakāpeniski samazinās (līdz 10%),

1673līdz ar to attiecīgi pakāpeniski samazinot nākotnes saistības

16741. līmenī, un pārējie 10% tiek novirzīti valsts fondētai

1675pensiju shēmai, iepriekšējos gados uzkrātās saistības pret

1676pensionāriem, kuri 1. līmenī veikuši lielākas iemaksas,

1677turpina būt aktuālas. Līdz ar to ir nepieciešami papildus

1678līdzekļi šo saistību izpildei situācijā, kad iemaksas

16791. līmenī tiek veiktas tikai 10% apmērā. Salīdzinoši strauja

1680iemaksu likmes palielināšana valsts fondēto pensiju shēmā līdz

1681ievērojami augstam līmenim (10%) jau ar 2010. gadu rada

1682papildus slodzi valsts pensiju budžetam. Viskrasāk tas būs jūtams

1683ap 2035. gadu, kad nepieciešamā iemaksu likme pensiju

1684izdevumiem var sasniegt 29%, kas ir par 9 procentu punktiem

1685augstāk nekā gadījumā, kad 2. līmenis netiktu ieviests.

1686Jāatzīmē, ka finansiālās problēmas, kas saistītas ar

16872. līmeņa ieviešanu pakāpeniski samazināsies tālākā nākotnē,

1688kad visu pensionāru pensijas tiks aprēķinātas no iemaksām 10%

1689apmērā.

16907. attēls.

1691Izdevumi vecuma pensijām (procentos no valsts sociālās

1692apdrošināšanas iemaksu bāzes)

1693Labklājības

1694ministrijas dati

1695Būtībā 2. līmeņa ieviešanas

1696izmaksas ir nevis izdevumi, bet gan līdzekļu uzkrājums to vēlākai

1697izlietošanai. Tomēr 2. līmeņa finansēšana samazina naudas

1698līdzekļu resursus, kas 1. līmenim nepieciešami citiem

1699mērķiem (pensiju indeksācijā piemērojamā indeksa straujākai

1700palielināšanai). Ņemot vērā valsts pensiju budžeta jutību pret

1701iemaksu apjomu 2. līmenim, ir ļoti svarīgi veikt vienlaicīgi

1702abu pensiju līmeņu finanšu riska monitoringu, lai nesagrautu

1703vienas shēmas stabilitāti uz otras attīstības rēķina.

1704Neskatoties uz problēmām attiecībā

1705uz ekonomiskajiem, finanšu un sociālajiem aspektiem, daudzlīmeņu

1706pensiju sistēma sola lielāku stabilitāti attiecībā uz iespējamām

1707demogrāfiskajām un ekonomiskajām svārstībām. Nefondētās un

1708fondēto pensiju shēmas apvienošana valsts vecuma pensiju sistēmā

1709ļauj minimizēt katrai shēmai raksturīgos, pēc būtības atšķirīgos

1710riskus. Bez tam, fondēto pensiju shēma var nodrošināt ievērojamu

1711uzkrājumu veidošanos, kas varētu veicināt finanšu tirgus

1712attīstību un labvēlīgi ietekmēt ekonomisko vidi.

17134.6.2. Veselības aprūpes

1714reforma

1715Pašreizējā situācija un

1716politika

17171993. gadā uzsāktās veselības

1718aprūpes reformas mērķis ir uz iedzīvotāju vērstas, racionālas un

1719pieejamas veselības aprūpes sistēmas ieviešana Latvijā. Lai

1720veicinātu dotā mērķa sasniegšanu, 1997. gadā Latvijas

1721valdība sadarbībā ar Pasaules Banku izstrādāja "Veselības aprūpes

1722reformas" projektu. 1998. gadā ar Pasaules Banku tika

1723noslēgts Aizdevuma līgums par Aizdevuma piešķiršanu Veselības

1724aprūpes reformas ieviešanai. Līgums paredzēja projekta

1725realizāciju divās fāzēs.

1726Projekta 1. fāzes uzdevumi

1727bija šādi - Veselības aprūpes institucionālās struktūras

1728izveide, speciālistu apmācība un reformas pamatshēmas izveidošana

1729izstrādājot politikas modeļus, mehānismus, stratēģijas un citus

1730konceptuālus risinājumus.

1731Projekts kopumā tika sadalīts

1732četrās komponentēs:

1733A. Veselības aprūpes

1734finansēšanas reforma;

1735B. Veselības aprūpes

1736pakalpojumu pārstrukturizācija;

1737C. Veselības reformas

1738komunikācijas stratēģijas ieviešana;

1739D. Projekta vadība un

1740menedžments.

1741Projekta 1. fāze ir

1742noslēgusies un tajā izvirzītie pamatuzdevumi ir sasniegti.

1743Lielākā daļa no tiem ir minēti jau 2002. gada

1744Pirmspievienošanās ekonomiskajā programmā, un pašreiz tiek

1745pilnveidoti un nostiprināti izstrādātie mehānismi:

1746• lai nodrošinātu izveidotā

1747veselības aprūpes pakalpojumu vienas plūsmas finansēšanas

1748mehānisma funkcionēšanu, Ministru kabinetā tika apstiprināta

1749Veselības aprūpes finansēšanas koncepcija un izstrādāts

1750Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas ir

1751akceptēts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimā;

1752• primārajā veselības aprūpē

1753ieviestais kapitācijas finanšu modelis tiek analizēts un

1754pārskatīts;

1755• tiek izstrādāts visā valstī

1756vienots ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis

1757un plānota tā ieviešana 2004. gadā;

1758• lai vienkāršotu stacionāra

1759pakalpojumu apmaksas mehānismu, notiek pāreja uz vienotu

1760pakalpojumu apmaksu pēc diagnožu grupām;

1761• ir izstrādāts Vadības

1762informācijas projekts, lai nodrošinātu racionālu veselības

1763aprūpes informācijas, statistikas savākšanas, apstrādes un

1764analīzes sistēmu, kā arī veicinātu operatīvu informācijas apmaiņu

1765starp pakalpojumu sniedzējiem un plānotājiem;

1766• Ministru kabinetā ir akceptēta

1767"Konsolidētā veselības investīciju programma

17682003. -2007. gadam", kas pieņemta kā indikatīvs

1769veselības nozares investīciju plānošanas dokuments.

17702002. gada 3. septembrī

1771notikušajā Pasaules Bankas Reģionālo darbību apakškomitejas sēdē

1772tika izskatīti projekta 1. fāzes rezultāti un tika pieņemts

1773lēmums, ka visi Latvijai noteiktie indikatori ir sasniegti.

1774Lai sagatavotos Veselības aprūpes

1775reformas projekta 2. fāzei, Ministru kabinetā

17762002. gada 30. septembrī tika apstiprināts politikas

1777plānošanas dokuments "Pamatnostādnes veselības aprūpes reformas

1778vidusposma un tālākās attīstības nodrošināšanai", kas nosaka

1779veselības aprūpes reformas vidusposma prioritātes un

1780priekšnosacījumus projekta 2. fāzes uzsākšanai.

1781Politikas virzieni

1782Pēc Valdības maiņas

17832002. gada rudenī reformas pamatmērķi ir palikuši nemainīgi,

1784atbilstoši "Pamatnostādnēm veselības aprūpes reformas vidusposma

1785un tālākās attīstības nodrošināšanai", bet ir mainījušies

1786stratēģiskie uzdevumi. Jaunā Valdība noteica veselības aprūpi par

1787vienu no valsts prioritātēm, un izstrādātajā Valdības programmā

1788tika deklarēti jauni principi veselības aprūpes reformas

1789virzībai. Atbilstoši Valdības programmai izvirzīti sekojoši

1790stratēģiskie uzdevumi:

1791• lai nodrošinātu veselības

1792aprūpes pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, ieviest

1793un attīstīt Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu valstī.

1794Tādējādi tiktu veicināta iedzīvotāju motivācija maksāt nodokļus,

1795lai saņemtu valsts garantēto veselības aprūpes minimumu. Minētā

1796uzdevuma nodrošināšanai tika izstrādāta Obligātās veselības

1797apdrošināšanas koncepcija, kas kalpos kā pamats Obligātās

1798veselības apdrošināšanas likuma izstrādei. Minētais likums

1799noteiks veselības aprūpes organizācijas, finansēšanas kārtību,

1800striktāk noteiks darba devēju un darba ņēmēju attiecības

1801veselības aprūpē;

1802• lai nodrošinātu iedzīvotājiem

1803valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā

1804(turpmāk - pakalpojumu grozā) iekļauto pakalpojumu

1805saņemšanu, ir izstrādāta pakalpojumu groza noteikšanas metodika

1806un pašlaik tiek veikta minimumā iekļaujamo pakalpojumu cenu

1807aprēķināšana;

1808• lai optimizētu ekonomiski

1809pamatotu veselības aprūpes iestāžu izvietojumu valstī, tiek

1810turpināts darbs pie Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes

1811pakalpojumu struktūras plāna (turpmāk - Māsterplāna)

1812izstrādes un ieviešanas. Minētā Māsterplāna ieviešana ir saistīta

1813ar valstī virzīto Administratīvi teritoriālo reformu, lai

1814paredzētais veselības aprūpes iestāžu izvietojums iekļautos

1815vienotā teritoriālajā plānojumā;

1816• lai nodrošinātu veselības

1817aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iespēju saņemt pilnu samaksu par

1818sniegtajiem pakalpojumiem, šobrīd tiek pārstrādāts veselības

1819aprūpes pakalpojumu cenrādis, kuru noteiks Obligātās veselības

1820apdrošināšanas likums;

1821• lai uzlabotu veselības aprūpes

1822pakalpojumu saņēmēju tiesības, reglamentētu pakalpojumu sniedzēju

1823un pakalpojumu saņēmēju savstarpējās attiecības, tiek izstrādāts

1824Pacientu tiesību likumprojekts.

1825Lai nodrošinātu Valdības izvirzīto

1826stratēģisko uzdevumu realizāciju, 2003. gada februārī tika

1827izveidota Veselības ministrija.

18284.6.3. Transports, sakari un

1829informātika

18304.6.3.1. Transports

1831Pašreizējā situācija un

1832politika

1833Transports ir viena no

1834visnozīmīgākajām un dinamiskākajām tautsaimniecības nozarēm

1835valstī, ko lielā mērā nosaka labvēlīgie apstākļi tranzītam.

18362002. gadā transporta un sakaru nozarē strādājošie veidoja

18379,1% no valsts kopējā strādājošo skaita, bet transporta un sakaru

1838daļa valsts iekšzemes kopproduktā 2002. gadā bija

183914,5 procenti.

1840Transporta attīstības ekonomiskā

1841politika un tās īstenošanai nepieciešamie galvenie pasākumu

1842kompleksi tiek veidoti, balstoties uz "Transporta attīstības

1843nacionālo programmu (1996-2010)". Šī programma ir izstrādāta

1844atbilstoši ilgtspējīgās attīstības principiem un tā tiek regulāri

1845koriģēta ar nolūku aktualizēt un precizēt tajā paredzētos

1846pasākumus. Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij

1847jāīsteno arī ES transporta politika. Realizējot transporta

1848politiku, Satiksmes ministrija aktīvi sadarbojas ne vien ar

1849starptautiskajām institūcijām un organizācijām, bet arī ar

1850Latvijas pašvaldībām, profesionālajām asociācijām un

1851sabiedriskajām organizācijām.

1852Lai gan Latvijā ir optimāls

1853transporta infrastruktūras (autoceļu, dzelzceļa, ostu, lidostu,

1854maģistrālo cauruļvadu) izvietojums, tomēr daudzviet tās zemā

1855kvalitāte ietekmē transporta pakalpojumu kvalitāti un

1856efektivitāti.

1857Autotransports pilnībā nodrošina kravu

1858pārvadājumus iekšzemē. Latvijas autopārvadātāji sekmīgi darbojas

1859arī starptautiskajos pārvadājumos.

1860Galvenās tehniskās, ekoloģiskās un

1861drošības prasības autotransportam, kā arī prasības pieejai tirgum

1862Latvijā jau tagad atbilst starptautiskajām normām. Latvija

1863pievienojusies arī galvenajām starptautiskajām konvencijām

1864autopārvadājumu jomā.

1865Pieaugot automobiļu skaitam, ar

1866katru gadu pieaug arī satiksmes intensitāte, īpaši Rīgas reģionā.

1867Daudz problēmu ir satiksmes drošības jomā, kuru ietekmē ne tikai

1868sliktais ceļu stāvoklis, bet arī nepietiekamas kvalitātes

1869satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi. Būtisks kavēklis

1870reģionālajā attīstībā ir sliktais lauku autoceļu stāvoklis.

1871Dzelzceļa transporta nozarē turpinās

1872dzelzceļa restrukturizācijas programma, kuras ietvaros

18732003. gada sākumā darbu sākuši valsts a/s "Latvijas

1874dzelzceļš" meitas uzņēmumi - a/s "Starptautiskie pasa?ieru

1875pārvadājumi" un a/s "Ritošā sastāva remonta centrs «Zasulauks»",

1876SIA "Dzelzceļa apsardze". Tiek plānots tuvākajos gados pilnīgi

1877likvidēt škērssubsīdijas starp pasažieru un kravu

1878pārvadājumiem.

1879Turpinot iekšzemes pasažieru

1880pārvadājumiem paredzēto vilcienu ritošā sastāva atjaunošanu,

18812003. gadā no valsts budžeta piešķirti

1882471 tūkst. latu vagonu remontam un modernizācijai. Lai

1883nodrošinātu modernu un drošu pasažieru pārvadājumu ritošo

1884sastāvu, līdz 2008. gadam tiek plānots ieguldīt

188516 milj. latu valsts budžeta līdzekļu. Līdz ar to

1886pamazām tiktu izlīdzinātas konkurences iespējas transporta

1887pakalpojumu tirgū un veicināta videi draudzīga transporta veida

1888attīstība.

1889Dzelzceļa nozares politika turpina

1890attīstīties iepriekš apstiprināto plānu un ES izstrādāto

1891dokumentu noteiktajos virzienos. Iestrādājot likumdošanā ES

1892jauno, infrastruktūras paketes direktīvu (2001/12EC, 2001/13EC,

18932001/14EC) prasības, ir sagatavots likumprojekts "Grozījumi

1894Dzelzceļa likumā", kas līdz 2003. gada beigām tiks

1895apstiprināts Saeimā. Likumprojektā iestrādātas arī dzelzceļa

1896sistēmu savietojamības direktīvu (96/48EC, 2001/16EC)

1897prasības.

1898Latvijā darbojas trīs lielās

1899jūras ostas - Ventspils,

1900Rīga, Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas. Lielās ostas

1901galvenokārt apkalpo tranzīta kravu plūsmu austrumu-rietumu

1902virzienā. Mazās ostas veic kokmateriālu eksportu, zvejas kuģu un

1903jahtu apkalpošanu, un tām ir svarīga nozīme piekrastes reģionu

1904attīstībā.

1905Lai radītu labvēlīgus apstākļus

1906investīciju piesaistei ostu teritorijās, Ventspils un Rīgas ostas

1907ir brīvostas, bet Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās

1908zonas daļa. Tas stimulē attīstīt ostu teritorijās ražošanu un

1909pakalpojumu sniegšanu, kas savukārt palielina ostu konkurētspēju

1910Baltijas jūras reģionā, rada apstākļus jaunu darbavietu radīšanai

1911un jaunu nozaru integrācijai ostu saimniecībā.

1912Galvenās ostu saimniecības

1913problēmas:

1914• Pieaugoša citu ostu

1915konkurence;

1916• Nepieciešamas investīcijas

1917infrastruktūru attīstībā un uzturēšanā, pievēršot arvien lielāku

1918uzmanību ostu drošībai;

1919• Pilnībā neizmantotas pasažieru

1920apkalpošanas iespējas;

1921• Nepietiekama mazo ostu

1922infrastruktūru rekonstrukcija.

1923Latvijas ostu attīstības

1924mērķis ir palielināt kravu un pasažieru plūsmu caur

1925Latvijas ostām, veidojot pievilcīgus un mūsdienīgus pasaules

1926līmenim atbilstošus kravu apstrādes nosacījumus un augstas

1927kvalitātes pasažieru apkalpošanu.

1928Galvenie pasākumi mērķa

1929sasniegšanai ir tehniskās rekonstrukcijas, jaunu terminālu

1930būvniecība, ostu tehniskā aprīkojuma modernizācija,

1931rekonstrukcijas un modernizācijas finansiālā nodrošināšana, ostu

1932organizatorisko struktūru pilnveidošana, vides aizsardzības

1933pasākumu veikšana ostu teritorijās un akvatorijās.

1934Gaisa

1935transporta nozares politikas mērķis - izmantojot

1936visus pieejamos resursus un iespējas, veidot drošu, ekonomiski

1937efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas optimāli iekļautos Eiropas

1938un pasaules gaisa transporta sistēmā un kas vispilnīgāk

1939apmierinātu Latvijas iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem un

1940sniegtu maksimālu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

1941Gaisa transporta nozares

1942struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu

1943veikšanu, ir valsts akciju sabiedrība starptautiskā lidosta

1944"Rīga", VAS gaisa satiksmes vadības uzņēmums "Latvijas gaisa

1945satiksme" un gaisa pārvadātāji ("Airbaltic" un citas

1946aviokompānijas). Latvijā darbojas arī otra starptautiskā lidosta

1947"Liepāja" un "Ventspils" .

1948Tiek veikti pasākumi, lai Rīgu

1949veidotu par nozīmīgu gaisa satiksmes centru, modernizējot un

1950attīstot lidostas un gaisa satiksmes vadības dienesta

1951infrastruktūru, kā arī saskaņotu gaisa satiksmes vadības sistēmu

1952tehniskos risinājumus ar Eurocontrol prasībām. Tā atbilstoši ECAC

1953un Eurocontrol standartiem Latvijā tika ieviestas samazinātas

1954vertikālās distancēšanas (RVSM) prasības un prasības gaisa kuģu

1955pretsadursmju sistēmu (ACAS) uzstādīšanai.

1956Lidojumu drošība un aviācijas

1957drošums vienmēr ir bijusi veiksmīga gaisa transporta attīstības

1958pamats un tā galvenā prioritāte. Tāpēc, pieaugot globālā

1959terorisma draudiem, lidostā "Rīga" tika iegādātas un uzstādītas

1960rentgena iekārtas, nodrošinot automātisku visas bagāžas

1961kontroli.

1962Atbilstoši ES prasībām izstrādāti

1963un ieviesti noteikumi "Par aviācijas personāla licencēšanu" un

1964noteikumi "Par gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla

1965sertificēšanu".

19662002. gadā tika izstrādāti un

19672003. gada 12. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi

1968likumā "Par aviāciju", kas nostiprina neatkarīgās aviācijas

1969nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas juridisko

1970statusu. Šādas neatkarīgas aviācijas nelaimes gadījumu un

1971incidentu izmeklēšanas institūcijas izveide bija viena no

1972galvenajām ES acquis prasībām gaisa transporta jomā (ES

19731994. gada 21. novembra direktīva Nr. 94/56). Līdz

19742003. gada beigām tiek plānots, ka tiks pieņemti Ministru

1975kabineta noteikumi ,,Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un

1976incidentu izmeklēšanas kārtība".

1977Tranzīta nozarē situācija pēc Krievijas

1978naftas tranzīta pārtraukšanas naftas un naftas produktu

1979maģistrālo cauruļvadu sektorā 2002. gadā būtiski

1980izmainījās, salīdzinot ar 2001. gadu: naftas transportēšanas

1981apjomi samazinājās par 27,4%, bet naftas produktu transportēšanas

1982apjomi palielinājās par 2,6 procentiem. Šajos apstākļos

1983Ventspils osta ir uzsākusi jēlnaftas pieņemšanu pa dzelzceļu,

1984taču esošās termināla jaudas ir praktiski pilnībā izmantotas.

1985Ņemot vērā naftas tranzīta pa cauruļvadiem pārtraukšanas

1986raksturu, Valdība ir uzdevusi vairākām institūcijām veikt virkni

1987pasākumu situācijas uzlabošanai, izmantojot gan divpusējās

1988sarunas ar Krieviju, gan arī starptautiskās organizācijas. Tai

1989pat laikā tiek palielinātas kravu pieņemšanas pa dzelzceļu jaudas

1990un naftas produktu cauruļvada jaudas Ventspils ostas

1991virzienā.

1992Latvijā īpaša uzmanība tiek

1993veltīta tranzīta pārvadājumu attīstībai. Lielākie kravu

1994pārvadājumu apjomi caur Latviju notiek austrumu-rietumu virzienā,

1995t.i., no NVS valstīm pa dzelzceļu, maģistrālajiem cauruļvadiem,

1996autoceļiem uz Latvijas jūras ostām un tālāk pa jūru uz

1997Rietumeiropas valstīm. 90% no tranzītkravu apjoma tiek

1998transportēti caur ostām.

1999Lai Latvijas autoceļu un dzelzceļa

2000tīkli varētu integrēties Trans-Eiropas transporta tīklā,

2001nepieciešams tos sakārtot atbilstoši ES standartiem. Šeit ir

2002svarīgas investīcijas TINA (Transport Infrastructure Needs

2003Assessments) procesā identificētajos Trans-Eiropas transporta

2004tīkla nākotnes elementos - Latvijas autoceļu un dzelzceļu

2005tīklā. Latviju šķērso I Eiropas transporta koridors (Via

2006Baltica). Ļoti svarīga ir Ventspils, Rīgas un Liepājas jūras ostu

2007sasaiste ar I, II un IX Eiropas transporta koridoru.

2008Ļoti svarīga ir politisko,

2009ekonomisko un juridisko aktivitāšu efektivitātes palielināšana,

2010lai veicinātu tranzīta un transporta koridoru attīstību un

2011integrēšanos Eiropas transporta sistēmā.

2012Lai attīstītu tranzīta

2013pārvadājumus, tiek īstenoti šādi galvenie pasākumu kompleksi:

2014• integrācija Trans-Eiropas

2015transporta tīklā, TINA autoceļu un dzelzceļa tīkla attīstība;

2016• autotransporta un dzelzceļa

2017transporta koridoru attīstība;

2018• naftas un naftas produktu

2019maģistrālo cauruļvadu jaudas palielināšana;

2020• kombinētā transporta

2021attīstība;

2022• jūras ostu attīstība un rūpnīcu

2023būvniecība, kravu sadales un loģistikas centru veidošana ostu

2024teritorijās, kas paredzēti pievienotās vērtības radīšanai.

2025Politikas virzieni

2026Latvijas transporta attīstības

2027politikas ilgtermiņa mērķis ir izveidot efektīvu, drošu,

2028konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un

2029multimodālu transporta sistēmu, kas integrēta Eiropas transporta

2030sistēmā, nodrošinātu cilvēku ekonomiskās un sociālās vajadzības

2031pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem iekšzemes un

2032starptautiskajā satiksmē, palielinātu izvēles iespējas un

2033elastību pasažieru un kravu pārvadājumos, veicinātu reģionālo

2034attīstību un dotu iespējas Latvijas biznesam konkurēt Eiropas un

2035visas pasaules tirgū.

2036Transporta attīstības ilgtermiņa

2037mērķa sasniegšanas galvenie stratēģiskie virzieni:

2038• Uzturēt un attīstīt transporta

2039infrastruktūru;

2040• Veicināt pakalpojumu ar augstu

2041pievienoto vērtību un rūpnieciskās ražošanas (rūpnīcu, kombinētā

2042transporta terminālu, kravu sadales un loģistikas centru)

2043attīstību ostās un citos transporta mezglos;

2044• Uzlabot un uzturēt augstu

2045satiksmes drošības līmeni;

2046• Nodrošināt videi draudzīgas

2047transporta sistēmas veidošanu un paaugstināt bīstamo kravu

2048pārvadāšanas drošību;

2049• Izveidot valstī efektīvu

2050sabiedriskā transporta sistēmu, ieviešot vienotu valsts un

2051pašvaldību pasūtījumu dažādiem iekšzemes pasažieru pārvadājumu

2052veidiem, vienotu dotāciju mehānismu;

2053• Atbalstīt un veicināt

2054ilgtspējīgu, harmonisku un kompleksu transporta sistēmas

2055attīstību kravu un pasažieru pārvadāšanai iekšzemes un

2056starptautiskajā satiksmē;

2057• Nodrošināt Latvijas transporta

2058sistēmas integrāciju un konkurētspējīgu darbību Eiropas

2059transporta sistēmā.

2060Reformu realizēšanā tiek kombinēti

2061dažādi finanšu avoti:

2062• valsts budžets;

2063• kredīti, kurus izsniedz

2064starptautiskās finanšu institūcijas - Pasaules Banka,

2065Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju

2066banka un komercbankas;

2067• ES un divpusējo palīdzību

2068programmu līdzekļi;

2069• uzņēmumu un privātais

2070kapitāls.

20712001. gadā tika īstenots

2072pirmais Eiropas Savienības ISPA fonda finansētais

2073projekts -"Via Baltica" ceļa posma Gauja-Lilaste

2074rekonstrukcija. Šobrīd Eiropas Komisija transporta nozarē ir

2075apstiprinājusi ISPA projektus gandrīz par visu summu, kas

2076pieejama laika posmā līdz 2006. gadam. Iesniegti arī pēdējo

20773 projektu pieteikumi, kā arī uzsākta vairāku projektu

2078realizācija. Notiek intensīva gatavošanās Kohēzijas fonda un

2079Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei -

2080identificēti potenciālie projekti un uzsākta to sagatavošana.

20814.6.3.2. Sakari

2082Pašreizējā situācija un

2083politika

2084Sakaru un pasta pakalpojumi ir

2085saņēmuši ievērojamas investīcijas - 9% no kopējām ārvalstu

2086investīcijām Latvijā. Turpinoties modernizācijai telekomunikāciju

2087tīklu, radio, televīzijas un pasta pakalpojumos, nozare sniedz

2088ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

2089Telekomunikāciju sektors publiskā

2090fiksēto telekomunikāciju tīkla pakalpojumiem, sākot ar

20912003. gada 1. janvāri ir atvērts konkurencei, ko regulē

2092Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

2093(4.1.3. sadaļa).

2094Pašlaik telekomunikāciju tirgū

2095darbojas publiskā fiksēto telekomunikāciju tīkla operators

2096SIA "Lattelekom" un divi publiskā mobilā telekomunikāciju

2097tīkla operatori - SIA "Latvijas Mobilais telefons" un

2098SIA "Tele2", kas ir atzīti par telekomunikāciju uzņēmumiem

2099ar būtisku ietekmi tirgū.

21002003. gada 1. janvārī

2101mobilo telekomunikāciju lietotāju skaits sasniedza 917 196,

2102no tiem SIA "Latvijas Mobilais telefons" -

2103474 015 abonenti, SIA "Tele2" -

2104443 181 abonenti. Publiskā fiksētā telekomunikāciju

2105tīkla pamatlīniju skaits uz šī gada sākumu bija 701 000 ar

2106ciparizācijas īpatsvaru 83 procenti.

2107Tiek turpināts darbs pie nozari

2108reglamentējošās sekundārās likumdošanas ieviešanas. Ir izstrādāta

2109universālā telekomunikāciju pakalpojuma stratēģija un universālā

2110telekomunikāciju pakalpojuma finansēšanas principi.

2111Ievērojot, ka Eiropas Savienībā

21122002. gadā tika pieņemta jauna telekomunikāciju sektoru

2113regulējošu direktīvu pakete, ir izveidota darba grupa, kas

2114izstrādā jaunu likumprojektu "Par elektroniskajām komunikācijām",

2115lai ieviestu šajās direktīvās minētās prasības.

21162002. gadā tika rīkotas trīs

2117jaunā standarta UMTS (viena arī GSM standartā) mobilo

2118telekomunikāciju licenču izsole, kuras rezultātā UMTS licences

2119iegādājās abi esošie publisko mobilo telekomunikāciju tīklu

2120operatori - SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un

2121SIA "Tele2".

2122Pašlaik BO VAS "Latvijas

2123Pasts" ir vienīgā, kas piedāvā klientiem pilnu pasta pakalpojumu

2124klāstu. Tā nodrošināšanai visā valsts teritorijā ir attīstīts

2125plašs nodaļu tīkls, kas sniedz pakalpojumus par nediferencētām

2126cenām.

2127Latvijas teritorijā eksprespasta

2128pakalpojumus piedāvā arī vairāki starptautiski uzņēmumi un

2129vietējās kompānijas - SIA "DHL International Latvia",

2130United Parcel Services (UPS); TNT Logistic, SIA "SM-pasts",

2131A/S "Diena" preses izplatīšanas centrs u.c., kas sniedz

2132tikai atsevišķus ekonomiski izdevīgākos pakalpojumus, turklāt šie

2133pakalpojumi ir pieejami tikai lielākajās pilsētās, kur izmaksas

2134salīdzinājumā ar valstī vidējām ir zemākas un ir lielāks klientu

2135skaits.

2136Ievērojot Eiropas Savienības

2137direktīvu pasta sektorā prasības, ir izstrādāti grozījumi likumā

2138"Pasta likums" un Ministru kabineta noteikumos Nr. 265

2139"Pasta noteikumi" (Grozījumi: MK 12.08.97. noteikumi

2140Nr. 299).

2141Politikas virzieni

2142Sakaru sektora politikas galvenie

2143virzieni ir tirgus liberalizācijas efektivitātes uzlabošana,

2144tarifu sabalansēšana.

2145Lai nodrošinātu efektīvu

2146konkurenci liberalizētā telekomunikāciju tirgū, tiks veikti šādi

2147pasākumi:

2148• Turpināt iesākto licenču un

2149atļauju izsniegšanu, izņemot gadījumus, ko nosaka vispārējie

2150normatīvie akti par konkurenci, licencēšanu, kā arī resursu

2151ierobežojumi, tādi kā radio frekvenču spektra nepietiekamība un

2152numerācijas telpas ierobežotība;

2153• Turpināt īstenot universālo

2154telekomunikāciju pakalpojuma fonda izveidi, lai telekomunikāciju

2155operators varētu sniegt telekomunikāciju pakalpojumu minimumu

2156praktiski visiem valsts iedzīvotājiem, un kuru nodrošināšana nav

2157komerciāli izdevīga operatoriem;

2158• Pabeigt telekomunikāciju

2159pakalpojumu tarifu līdzsvarošanu vietējo, iekšzemes un

2160starptautisko fiksēto balss telefonijas pakalpojumiem (publiskajā

2161fiksētajā telekomunikāciju tīklā), tuvinot tos faktiskajām

2162telekomunikāciju pakalpojumu izmaksām;

2163• Risināt starpsavienojumu

2164jautājumus.

2165Lai liberalizētu pasta sakaru

2166tirgu, tiks veikti šādi pasākumi:

2167• Izveidot sektora regulēšanas

2168režīmu, kas konsekventi un aktīvi atbalstīs licencētos pasta

2169pakalpojumu sniedzējus un operatorus, konkurenci un investīciju

2170ieplūšanu sektorā, kā arī nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret

2171konkurējošiem operatoriem un pasta pakalpojumu sniedzējiem;

2172• Izveidot vispārējo pasta

2173pakalpojumu kompensācijas fondu, lai pasta pamatpakalpojumu

2174minimumu varētu sniegt visiem valsts iedzīvotājiem, un kuru

2175nodrošināšana nav komerciāli izdevīga atsevišķiem

2176operatoriem.

21774.6.3.3. Informātika

2178Pašreizējā situācija un

2179politika

2180Par informācijas tehnoloģijas

2181politikas pamatu ir uzskatāma Nacionālā programma "Informātika"

2182(1999.-2005.). Tās pamatmērķis ir nodrošināt Latvijas integrāciju

2183globālajos procesos un veidot mūsu valstī informācijas

2184sabiedrību.

2185Sociāli ekonomiskās programmas

2186"e-Latvija" kalpo par vienu no nacionālās programmas

2187"Informātika" realizācijas mehānismiem. Minētā programma izvirza

2188uzdevumus: nodrošināt valstī vispārēju Interneta pieejamību,

2189lētāku, ātrāku, drošāku pieslēgumu, ieviest vispārēju

2190informācijas platību un pieejamību, attīstīt informācijas

2191pakalpojumus un pielietojumus. Lai veicinātu informācijas

2192sabiedrības veidošanu un nodrošinātu informātikas nozares

2193efektīvu koordināciju, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā,

2194tiek aktualizētas šīs programmas pamatnostādnes, ietverot tajās

2195e-Europe un e-Europe+ rīcības plānu vadlīnijas.

2196Centrālā statistikas pārvalde

21972003. gadā izdevusi pirmo statistisko datu krājumu par

2198informācijas sabiedrību Latvijā. Tajā iekļautie rādītāji raksturo

2199informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, iestādēs un

2200organizācijās.

22012002. gada 7. novembrī

2202Latvijā tika akceptēta Koncepcija par bērnu tiesību aizsardzību

2203internetā.

22042002. gada 20. augustā

2205Latvijā ir akceptēta e-pārvaldes koncepcija, kas nosaka valsts

2206pārvaldes modernizēšanas stratēģiju, apliecina valdības gatavību

2207īstenot izvirzītos uzdevumus un paredz sākotnējo rīcības plānu un

2208tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Valsts pārvaldes

2209modernizāciju plānots veikt, racionalizējot valsts pārvaldes

2210funkcijas un struktūru, piemērojot tās jaunajiem pakalpojumu

2211sniegšanas modeļiem, maksimāli izmantojot informācijas

2212tehnoloģijas iespējas un daudzkanālu pieeju pakalpojumu

2213sniegšanā.

22142002. gada 5. jūnijā

2215stājas spēkā Valsts informācijas sistēmu likums, kas

2216nosaka vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto,

2217reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas, tiek

2218regulēta valsts informācijas sistēmu organizāciju savstarpējā

2219sadarbība, kā arī noteiktas valsts informācijas sistēmas turētāja

2220un tās datu subjekta tiesības un pienākumi.

22212003. gada 1. janvārī

2222stājies spēkā Elektronisko dokumentu likums. Tas

2223izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas 1999/93/EC

2224"Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā"

2225prasības, un tas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā

2226paraksta tiesisko statusu. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu

2227likuma pārejas noteikumu, valsts un pašvaldību iestādēm ir

2228pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un

2229juridiskajām personām ne vēlāk kā 2004. gada

22301. janvārī.

2231Latvijas iekļaušanos Eiropas un

2232pasaules digitālās informācijas apritē raksturo 2002. gada

2233maijā valdības pieņemtais rīkojums "Par Latvijas Republikas un

2234Eiropas Kopienas saprašanās memorandu par Latvijas dalību

2235Kopienas daudzgadu programmā, lai sekmētu Eiropas digitālās

2236informācijas attīstību un izmantošanu pasaules tīklos un

2237atbalstītu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā

2238(e-saturs)". Piedalīšanās Daudzgadu Kopienas programmā sekmēs

2239pieeju Eiropas digitālai informācijai un tās potenciāla

2240izmantošanu, labvēlīgu apstākļu radīšanu tirgus neviendabīguma

2241mazināšanai un Eiropas digitālās informācijas mārketingam,

2242sadalei un izmantošanai pasaules informācijas tīklos.

22432002. gadā Valsts investīciju

2244programmas ietvaros tika finansēti 26 informātikas nozares

2245investīciju projekti par kopējo summu 18,7 milj. lati.

22462003. gada valsts investīciju programmā ir iekļauti 20

2247informātikas nozares investīciju projekti par kopējo summu

224817,6 milj. lati.

2249Pašreiz e-pārvaldes un

2250informācijas sabiedrības darbības izveides ekonomiskie ieguvumi

2251naudas izteiksmē nav novērtēti.

2252Politikas virzieni

2253Prioritārs uzdevums, kas jāveic

2254nekavējoties, ir valsts pārvaldes modernizācijas politiski

2255organizatorisko priekšnoteikumu radīšana, izveidojot e-pārvaldes

2256modeļa ieviešanas un vadības institūcijas, kā arī sadalot Valsts

2257kancelejas (Informācijas sabiedrības biroja), Satiksmes

2258ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas

2259informācijas sabiedrības un e-pārvaldes jomā.

2260Turpmākais darbības virziens ir

2261uzdevumu, kas saistīti ar elektroniskās pārvaldes pastāvēšanai un

2262darbībai nepieciešamās vides izveidi, izpilde.

2263Pašreizējā valsts politika

2264informātikas nozarē ir vērsta uz to, lai līdz 2004. gadam

2265Latvijā būtu ieviesta vispārēja Interneta pieejamība un veicināta

2266gan Interneta izmantošana, gan arī vispārējā informācijas

2267pratība.

2268Atbilstoši Valsts informācijas

2269sistēmu likuma un Fizisko personu datu apstrādes

2270likuma prasībām, saskaņā ar Ministru prezidenta

22712003. gada 22. maija rīkojumu jāsaskaņo un jāiesniedz

2272Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projekti: "Valsts

2273informācijas sistēmu reģistrācijas kārtība", "Valsts informācijas

2274sistēmu drošības noteikumi"; "Valsts informācijas sistēmu

2275tehniskās prasības"; "Personas datu apstrādes sistēmu

2276aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās

2277prasības".

2278Atbilstoši Valsts informācijas

2279sistēmu likuma prasībām jāizstrādā Ministru kabineta

2280noteikumu "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu

2281uzraudzības kārtība" projekts.

2282Atbilstoši Elektronisko

2283dokumentu likumam Ministru kabinetam jāpieņem normatīvie akti

2284par:

2285• elektronisko dokumentu

2286izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts

2287un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko

2288dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp

2289šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām;

2290• par ar sertifikācijas

2291pakalpojumu sniegšanu saistītiem jautājumiem.

2292Saskaņā ar Koncepcijas par

2293elektronisko komerciju rīcības plānu, direktīvas 2000/31/EC par

2294dažādiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskajiem

2295aspektiem ieviešanas nolūkā jāizstrādā likuma "Par informācijas

2296sabiedrības pakalpojumiem" projekts.

2297Saskaņā ar Koncepcijā par bērnu

2298tiesību aizsardzību internetā noteiktajiem risinājuma virzieniem

2299Valdībai jāpieņem Plāns Koncepcijas par bērnu tiesību aizsardzību

2300internetā īstenošanai, kurš paredz minēto pasākumu veikšanu 2003.

2301un 2004. gada laikā.

2302Jāpiedalās EK programmās:

2303• 2004. gadā - "e-Safe"

2304programmā (2003.-2004.), kas paredz finansiālu atbalstu Eiropas

2305Savienības kandidātvalstīm pasākumiem, kas veicinās drošu

2306interneta vides izveidi - interneta pakalpojumu sniedzēju

2307pašregulācijas principa īstenošanu, kaitīgās un nelikumīgās

2308informācijas internetā filtrēšanu un izglītības pasākumu

2309īstenošanu par interneta drošas lietošanas un ētikas

2310jautājumiem;

2311• IDA (Eiropas Kopienas programmā

2312attiecībā uz datu elektronisko apmaiņu starp administrācijām),

2313kuras otrais posms IDA II pieņemts ar Eiropas Padomes un

2314Parlamenta 12.07.1999. lēmumiem 1719/1999/EC un 1720/1999/EC un

2315kuras mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanu Kopienā, sekmēt iekšējā

2316tirgus darbību un paātrināt politikas īstenošanu.

23174.6.4. Reģionālā politika

2318Pašreizējā situācija

2319Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc

2320pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju ir tikai 34% no ES

2321vidējā līmeņa. Neraugoties uz straujo tautsaimniecības attīstību,

2322joprojām pastāv būtiskas atšķirības dažādu reģionu starpā,

2323vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju. Vēsturiski mainoties

2324saimniekošanas modelim, straujāka attīstība noris tajos centros,

2325kur koncentrējās gan finanšu, gan darbaspēka resursi. Strauja

2326attīstība ir vērojama attīstības centros - lielākajās

2327pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī u.c.

23281998. gadā Latgalē, kas ir

2329ekonomiski vājākais Latvijas reģions, IKP uz 1 iedzīvotāju bija

23302,3 reizes mazāks kā Rīgas reģionā - ekonomiski

2331attīstītākajā Latvijas reģionā, bet 2000. gadā šī attiecība

2332palielinājās līdz 4,3 reizēm. Latgales reģionā ir novērojama

2333IKP uz vienu iedzīvotāju pakāpeniska samazināšanās pretstatā

2334palielinājumam piecu gadu periodā par 40% Rīgas reģionā.

2335Līdzīgas atšķirības reģionu starpā

2336ir arī citās jomās. Bezdarba līmenis Latgalē ir 2 reizes augstāks

2337nekā vidēji valstī, bez būtiskas tendences samazināties, kamēr

2338Rīgas reģionā, kur dzīvo vairāk nekā 40% no visiem valsts

2339iedzīvotājiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir viszemākais

2340Latvijā.

2341Līdz šā gada sākumam Latvijā

2342atbildība par reģionālo attīstību bija sadalīta vairāku

2343institūciju starpā. Tikai šā gada sākumā tika izveidota

2344Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura

2345apvienoja galvenās reģionālo attīstību noteicošās jomas -

2346reģionu attīstības plānošanu, telpisko plānošanu, pašvaldību un

2347mājokļu jautājumus. Arī likumdošanas jomā ir panākts būtisks

2348progress - 2002. gada 22. martā tika pieņemts

2349Reģionālās attīstības likums un 2002. gada 21. maijā

2350Teritorijas plānošanas likums.

2351Reģionālās politikas izstrādes un

2352realizācijas koordinācija valsts līmenī ir Nacionālās reģionālās

2353attīstības padomes uzdevums, kas uzsāks savu darbību

23542003. gada otrajā pusē.

2355Valdība ir apstiprinājusi

2356plānošanas reģionu teritorijas ar mērķi nodrošināt reģionu

2357attīstības plānošanu, koordināciju un veicināt pašvaldību

2358sadarbību. Nozīmīga loma attīstības nodrošināšanā ir Plānošanas

2359reģionu attīstības padomēm un aģentūrām.

2360Lai gan nozīmīga loma reģionālās

2361attīstības veicināšanā un Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanā ir

2362pašvaldībām, šobrīd lielākajai daļai mazo Latvijas pašvaldību

2363trūkst resursu un kapacitātes, lai nodrošinātu pat esošo funkciju

2364izpildi. Trūkst speciālistu, kas sagatavotu kvalitatīvus, uz

2365attīstību vērstus projektus. Tāpēc Latvijā notiek pašvaldību

2366apvienošanās un attīstīties spējīgu vietējo pašvaldību -

2367novadu veidošanās process, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību

2368hartu un balstoties uz pašvaldību priekšlikumiem.

2369Politikas virzieni

2370Latvijas reģionālās politikas

2371mērķis, kas ir noteikts Reģionālās attīstības likumā, ir

2372veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts

2373attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības

2374prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts

2375teritorijas daļu attīstībai.

2376Reģionālās politikas mērķu

2377sasniegšanai noteikti šādi svarīgākie pasākumi:

2378• Nacionālās reģionālās attīstības

2379padomes efektīvas darbības nodrošināšana reģionālās politikas

2380izstrādes un realizācijas koordinācijai;

2381• Reģionālās attīstības atbalsta

2382instrumentu novērtēšana un optimizācija;

2383• Reģionālā fonda darbības

2384paplašināšana un optimizēšana, arī piesaistot Reģionālā fonda

2385līdzekļus vājāko pašvaldību finansējuma nodrošināšanai projektiem

2386ar Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu;

2387• Izstrādāt un savstarpēji

2388saskaņot Reģionālās politikas pamatnostādnes un Nacionālo

2389plānojumu;

2390• Izstrādāt Nacionālo attīstības

2391plānu;

2392• Nodrošināt savstarpēji un ar

2393nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentiem saskaņotu

2394plānošanas reģionu attīstības programmu un teritorijas plānojumu

2395izstrādi;

2396• Stiprināt plānošanas reģionu

2397attīstības kapacitāti attīstības plānošanā;

2398• Saskaņā ar pašvaldību

2399priekšlikumiem sagatavot un realizēt novadu veidošanas projektu,

2400lai izveidotu attīstīties spējīgas pašvaldības;

2401• Nodrošināt ES Struktūrfondu un

2402Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apsaimniekošanu atbilstoši

2403Latvijas reģionālās politikas mērķiem.

2404Reģionālās politikas īstenošanas

2405rezultātā tiks nodrošināti priekšnosacījumi līdzsvarotai

2406attīstībai visā Latvijas teritorijā un sekmīgai Eiropas

2407Savienības līdzekļu apgūšanai, vienlaicīgi attīstot gan esošo

2408attīstības centrus, gan tās teritorijas, kuras attīstībā

2409ievērojami atpaliek.

24104.6.5. Vide

2411Pašreizējā situācija un

2412politika

2413Vides politikas realizācija

2414Latvijā notiek, balstoties uz Vides aizsardzības politikas plānu

2415Latvijai un tam sekojošo Vides aizsardzības rīcības programmu.

2416Balstoties uz šiem dokumentiem, ir izstrādātas stratēģijas un

2417programmas dažādiem vides sektoriem (sadzīves atkritumu

2418apsaimniekošana, ūdenssaimniecība, bīstamo atkritumu

2419apsaimniekošana u.c.).

24202001. gada novembrī tika

2421slēgta ES iestāšanās sarunu vides sadaļa, atsevišķās jomās

2422panākot pārejas periodu piešķiršanu Latvijai.

2423Kā galvenās jomas, kas svarīgas

2424vides kvalitātes saglabāšanai, ES integrācijas procesa un

2425starptautisko saistību izvirzīto prasību nodrošināšanai

2426minamas:

2427• gaisa piesārņojuma un tā

2428pārrobežu pārneses samazināšana;

2429• virszemes un pazemes ūdeņu

2430kvalitātes saglabāšana un piesārņojuma novēršana, t.sk. peldvietu

2431ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas

2432uzlabošana, jūras un ūdeņu eitrofikācija un ūdens ekosistēmu

2433degradāciju samazināšana;

2434• saimnieciskās darbības izraisīto

2435risku (rūpnieciskais, avāriju, ķīmiskais, radiācijas, akumulētais

2436piesārņojums un piesārņojuma pārrobežu pārnese, ģenētiski

2437modificētie organismi u.c.) samazināšana;

2438• racionālas un vides aizsardzības

2439prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

2440ieviešana;

2441• kvalitatīva dzeramā ūdens un

2442efektīvas notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšana, ūdenssaimniecības

2443infrastruktūras un darbības kvalitātes uzlabošana un

2444attīstība;

2445• dabas resursu un vides objektu

2446pārvaldības un infrastruktūras optimizēšana, t.sk. reprezentatīva

2447vides monitoringa un informācijas sistēmas izveidošana;

2448• piesārņoto vietu attīrīšana un

2449racionāla izmantošana;

2450• rūpniecības radītā piesārņojuma

2451samazināšana;

2452• ES nozīmes īpaši aizsargājamo

2453sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšana.

2454Vides infrastruktūra Latvijā ir

2455samērā attīstīta, tomēr, lai būtu iespējams sasniegt vēlamo un ES

2456direktīvās prasīto līmeni, vēl ir nepieciešamas lielas

2457investīcijas no valsts un pašvaldību puses.

2458Pilsētu notekūdeņu un dzeramā

2459ūdens direktīvu ieviešanai, kas prasa vislielākos finanšu

2460ieguldījumus, pārejas periods ir paredzēts līdz 2015. gadam.

2461Izmantojot Valsts investīciju programmas atbalstu, dāvinājumus,

2462kredītus, pašu līdzekļus, Daugavpilī un Liepājā notekūdeņu

2463attīrīšanas iekārtas ir jau atjaunotas, Rīgā un Ventspilī

2464turpinās būvniecības darbi. Lai atrisinātu ūdensapgādes un

2465notekūdeņu attīrīšanas problēmas Latvijas mazajās un vidējās

2466pilsētās, tika izstrādāta programma 800+ "Ūdensapgāde un

2467notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās", kuru īstenojot, 22

2468pilsētās nodrošināta vides aizsardzības prasībām atbilstoša

2469notekūdeņu attīrīšana un 20 pilsētās, t.sk. Daugavpilī un Liepājā

2470dzeramā ūdens sagatavošana atbilst normām. 2003. gadā Valsts

2471investīciju programmā iekļauti 13 ūdenssaimniecības

2472attīstības projekti.

2473Būtisks atbalsts ūdenssaimniecības

2474un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai ir ES ISPA fonda

2475līdzekļi. ISPA fonda vadība, atzīstot projektu atbilstību ISPA

2476stratēģijai, jau apstiprinājusi finansējumu 6 ūdenssaimniecības

2477projektiem (Rīga, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Jūrmala), tai

2478skaitā Austrumlatvijas upju baseina projektam, kas aptver 18

2479Latvijas pilsētas, un 3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

2480projektiem (Liepājas, Ventspils un Ziemeļvidzemes atkritumu

2481apsaimniekošanas projekti).

2482Atkritumu apsaimniekošanas valsts

2483plāns 2003.-2012.gadam paredz Latvijā izveidot 10 - 12

2484sadzīves atkritumu poligonus. Jau tiek realizēti Rīgas,

2485Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves

2486atkritumu poligonu izveides projekti un Austrumlatgales un

2487Dienvidlatgales reģionālo sadzīves atkritumupoligonu izveides

2488projekti ir iesniegti Eiropas Komisijai finansējuma piešķiršanai.

2489Projektu finansēšanā ir piesaistīti ISPA fonda līdzekļi. Bīstamo

2490atkritumu pārstrāde, sadedzināšana un galīgā apglabāšana, kas

2491prasa papildus infrastruktūras izveidi un apsaimniekošanu, ko

2492paredzēts finansēt no Valsts investīciju programmas un ISPA fonda

2493līdzekļiem. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas galīgās

2494apglabāšanas poligona izveidi paredzēts finansēt no valsts

2495budžeta un ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.

2496Latvija ieguva pārejas periodu

2497līdz 2004. gada beigām attiecībā par bīstamo atkritumu

2498pagaidu uzglabāšanu glabātuvēs, kas neatbilst ES prasībām

2499attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem. Vidējā termiņā plānots

2500pilnībā sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas saimniecību.

2501Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskās darbības

2502pamatprincips būs "piesārņotājs maksā", kas nodrošinās tās

2503finansēšanu no līdzekļiem, kuri iekasēti no bīstamo atkritumu

2504radītājiem par to pārstrādi, iznīcināšanu un galējo

2505deponēšanu.

2506Nozīmīgas izmaiņas skārušas ūdeņu

2507aizsardzības jomu, jo pārņemot Ūdens struktūrdirektīvu

2508(2000/60/EC) ir izstrādāts Ūdens apsaimniekošanas likums, kurš

2509nosaka ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas veidošanu

2510upju baseinu robežās - Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju

2511baseinu apgabalos. Ir uzsākta upju baseinu apgabalu

2512apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrāde (Daugavas

2513baseina apgabala apsaimniekošanas plāns jau ir izstrādāts

2514Latvijas un Zviedrijas kopprojekta "Daugavas projekts"

2515ietvaros).

25162002. gadā ir izstrādāta

2517Vides nacionālā monitoringa programma, kurā ir apkopota

2518informācija par to, kādi vides dati ir nepieciešami Latvijai kā

2519Eiropas Savienības kandidātvalstij, lai savlaicīgi konstatētu un

2520novērstu gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī saglabātu mūsu

2521teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku sugas.

2522Rūpniecības radītā piesārņojuma

2523novēršanas un kontroles jomā būtiska ir integrētās piesārņojuma

2524novēršanas sistēmas izveide. Latvijas likumdošana ir pilnībā

2525saskaņota ar integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles

2526direktīvu (96/61/EC) un nosaka integrēto atļauju (vienā atļaujā

2527uzņēmumam noteiktas visu veidu vides aizsardzības prasības)

2528pieteikšanas, izsniegšanas kārtību un nosacījumus labāko pieejamo

2529tehnisko paņēmienu lietošanai. Latvijā kopumā noteikti 58

2530uzņēmumi, kurus skar šīs direktīvas prasības, un pārejas periodus

2531saņēmuši 15 uzņēmumi.

2532Dabas aizsardzībā īpaši

2533aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanas

2534galvenais līdzeklis ir ES nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju

2535tīkla Natura 2000 izveidošana. Lai veicinātu ES nozīmes sugu un

2536biotopu aizsardzību arī jaunajās ES dalībvalstīs, pārejas periodi

2537ES dabas aizsardzības direktīvu ieviešanā netika apstiprināti.

2538Potenciālās Natura 2000 teritorijas tiek izvērtētas pēc

2539zinātniskiem kritērijiem un pamatojoties uz jaunāko

2540inventarizāciju rezultātiem un tiek apstiprinātas arī kā

2541nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

2542Paredzams, ka potenciālās Natura 2000 vietas aizņems apm. 10% no

2543valsts teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss

2544ietver arī zināmus saimnieciskās darbības aprobežojumus, kas tiek

2545uzlikti dabas aizsardzības interesēs. Lai mazinātu šo

2546aprobežojumu ietekmi uz zemes īpašnieku ekonomisko aktivitāti,

2547tiek izstrādāta kompensējošo pasākumu sistēma, kura daļēji tiks

2548finansēta no ES strukturālajiem fondiem.

2549Politikas virzieni

2550Galvenie vides politikas virzieni

2551ir šādi:

2552• Rūpnieciskā piesārņojuma

2553novēršana;

2554• Investīcijas bīstamo atkritumu

2555apsaimniekošanas sistēmas attīstībā;

2556• Reģionālo sadzīves atkritumu

2557apsaimniekošanas sistēmu izveide;

2558• Ūdenssaimniecības sakārtošana

2559(pilsētu notekūdeņi un dzeramais ūdens);

2560• ES nozīmes īpaši aizsargājamo

2561dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidošana un aizsardzības

2562nodrošināšana;

2563• Kompensācijas mehānismu

2564ieviešana par saimnieciskās darbības aprobežojumiem īpaši

2565aizsargājamajās dabas teritorijās.

25665. Politikas

2567saistību matrica

2568Tabulā atspoguļota strukturālo

2569reformu tiešā ietekme uz budžetu, un līdz ar to lielākās daļas

2570pasākumu neto ietekme uz budžetu ir negatīva, taču jāņem vērā, ka

2571strukturālajām reformām ir netieša pozitīva ietekme uz budžeta

2572ieņēmumiem. Ir sagaidāms, ka strukturālās reformas veicinās

2573uzņēmumu konkurētspēju, uzlabos darbaspēka kvalitāti, sekmēs

2574reģionu attīstību un valsts pārvaldes efektivitāti. Tādējādi

2575strukturālās reformas veicinās ekonomikas izaugsmi un līdz ar to

2576pozitīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus. Tāpat jāņem vērā arī, ka

2577lielai daļai reformu rezultāts nav tūlītējs, un ir nepieciešams

2578ilgāks laiks, līdz tās būtiski ietekmēs ekonomikas attīstību.

2579Liela daļa reformu tiek realizētas

2580no budžeta uzturēšanas izdevumiem, un tām nav nepieciešams

2581papildus finansējums. Dati par ietekmi uz budžetu pēc

25822003. gada ir provizorisks novērtējums, un tie var tikt

2583mainīti.

2584Apzīmējumi:

2585" - " Pasākums tiek realizēts no

2586uzturēšanas izdevumiem un papildus līdzekļus neprasa vai arī tā

2587ietekme uz budžetu ir nenozīmīga

2588"…" - Ietekme uz turpmāko gadu

2589budžetu nav vēl novērtēta

2590Politisko saistību matrica,

2591lati

2592Pārskata datu

2593tabulas

25941. tabula.

2595Izaugsme un ar to saistītie faktori

25962. tabula

2597Darba tirgus attīstība (gada vidējie rādītāji;

2598atbilstoši Darba

2599spēka apsekojumam)

26003. tabula.

2601Ārējā sektora attīstība

26024. tabula.

2603Vispārējās valdības budžeta attīstības virzieni

26045. tabula.

2605Vispārējās valdības parāda attīstības virzieni

26066. tabula.

2607Atšķirības no iepriekšējām prognozēm

26087. tabula.

2609Pieņēmumi par ārējo ekonomisko vidi (ECFIN Ģenerāldirektorāta

26102003. gada pavasara prognozes)

26118. tabula.

2612Cikliskā attīstība

2613Faktiskais budžeta deficīts

2614atspoguļo pastāvīgo (strukturālo) un pārejošo (ciklisko) faktoru

2615ietekmi. Strukturālie faktori ir saistīti ar valdības pastāvīgo

2616politiku normālos ekonomikas apstākļos, kad IKP pieaugums atrodas

2617potenciālajā līmenī. Šajā gadījumā potenciālais IKP raksturo

2618vidējo IKP līmeni, ap kuru biznesa cikla ietekmē svārstās

2619faktiskais IKP. Cikliskie faktori ir saistīti ar biznesa cikla

2620svārstībām, kas ietekmē budžeta ieņēmumus un izdevumus.

2621Aprēķinot potenciālo IKP, tika

2622pielietota Hodrika-Preskota (HP) filtra metode. Aprēķinos tika

2623izmantoti sezonāli izlīdzināti IKP ceturkšņu dati salīdzināmās

2624cenās no 1995 līdz 2002. gadam, papildinot tos ar Finanšu

2625ministrijas prognozēm līdz 2004. gadam, lai izvairītos no HP

2626filtra tendences ietekmēt datu rindas beidzamos rādītājus.

2627Potenciālā IKP trenda prognozi iegūst izmantojot ARIMA

2628modeli.

2629Lai aprēķinātu biznesa ciklu

2630ietekmi uz konsolidētā kopbudžeta deficītu, jānosaka, cik jūtīgi

2631uz IKP izmaiņām reaģē budžeta ieņēmumi un izdevumi. Tā kā budžeta

2632izdevumu cikliskā daļa (bezdarba pabalsti) sastāda tikai nelielu

2633daļu no kopējiem budžeta izdevumiem un budžeta deficītu būtiski

2634neietekmē, tad aprēķinos tika izmantots pieņēmums, ka biznesa

2635ciklu svārstības ietekmē tikai nodokļu ieņēmumus. Aprēķinos tika

2636izmantoti 6 galvenie nodokļi -uzņēmumu ienākumu nodoklis,

2637iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas,

2638pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas

2639nodoklis.

26408. tabulas mērķis ir parādīt,

2641kādu daļu no konsolidētā kopbudžeta deficīta sastāda cikliskā

2642daļa un kādu - strukturālā daļa. Strukturālais deficīts

2643parāda, kāds būtu budžeta deficīts, ja nebūtu ciklisko svārstību

2644un IKP būtu potenciālajā līmenī. Budžeta deficīta cikliskā

2645komponente raksturo, kā budžeta deficītu ietekmē cikliskās