3. pants
paredz, ka Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus,

lai nodrošinātu, ka galvotājas iestādes garantē to, ka tiek

apmierināti darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu

atbilstoši darba līgumiem vai darba attiecībām.

4. Izstrādātas kvalifikācijas

prasības, apmācības programmas, kā arī apzināti zvērināti

revidenti un zvērināti advokāti, kas vēlas pildīt maksātnespējas

procesa administratora pienākumus. 2002./2003. gadā pavisam

kopā sertificēti 252 administratori un izsniegts

41 apliecinājums par apmācības kursu noklausīšanos.

5. Sākot ar 2003. gadu, par

administratoriem vairs netiek ieceltas valsts institūcijas. Tiek

pilnveidota kārtība jautājumā par administratora iecelšanu, ja

konkrētajam maksātnespējas procesam piesakās vairāki

administratora kandidāti, kā arī, ja nepiesakās neviens

administratora kandidāts. Katrā procesā tiek ieteikts kandidāts,

izvērtējot tā atbilstību konkrētai maksātnespējas lietai.

Politikas virzieni

Galvenie maksātnespējas

regulēšanas politikas virzieni ir šādi:

• veicināt uzņēmējdarbības vides

sakārtošanu Latvijā;

• paātrināt maksātnespējas procesu

ierosināšanu un izskatīšanu pēc iespējas īsākā laika periodā;

• nodrošināt augstu profesionālo

kvalifikāciju maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī

pretenziju gadījumā īstenot maksātnespējas procesa administratora

nomaiņu;

• veicināt kreditoru tiesību

īstenošanu parādu atgūšanā;

• paātrināt darbinieku prasījumu

apmierināšanu darba devēja maksātnespējas gadījumā;

• informēt sabiedrību un uzņēmējus

par maksātnespējas procesiem valstī.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus,

tiks veikta normatīvās bāzes pilnveidošana:

• 2003. gadā paredzēts

izstrādāt jaunu Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir

aizsargāt kreditoru intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā,

aizsargāt parādnieka intereses īslaicīgas (pārejošas)

maksātnespējas gadījumā ar mērķi atjaunot tā maksātnespēju, kā

arī nodrošināt efektīvu maksātnespējas procesu.

• Lai pilnveidotu maksātnespējas

procesu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijā,

tiek izstrādāta koncepcija ar mērķi nodrošināt un nostiprināt

aģentūras tiesības valsts interešu pārstāvības realizēšanai

maksātnespējas procesos.

• Lai radītu vienotu un

nepārprotamu tiesisko bāzi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku

prasījumu apmierināšanai, darbinieku tiesību aizsardzības jomā

plānots novērst pretrunas likumdošanā.

4.1.5. Uzņēmējdarbības attīstības

politika

4.1.5.1 Mazie un vidējie

uzņēmumi

Pašreizējā situācija un

politika

Uzņēmējdarbības attīstības

politikas prioritārās darbības mērķis ir nodrošināt valsts

ekonomisko attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā

tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidošanai un

to darbības attīstībai. 2002. gada 5. novembrī

pieņemtajā Valdības deklarācijas sadaļā "Uzņēmējdarbība" ir

formulēti principi, kuri paredz skaidri noteikt prioritātes un

kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību, realizēt mazo un

vidējo uzņēmumu atbalsta programmu, noteikt valsts atbalstāmās

nozares un teritorijas, veicināt šo nozaru un teritoriju

attīstību u.c.

2002. gada 23. aprīlī,

parakstot Mariboras Deklarāciju, Latvija pievienojās Mazo

uzņēmumu Eiropas hartai. Ir uzsākts hartas iedzīvināšanas process

Latvijā, kas veicinās Latvijas integrēšanos ES. Arī šogad tiek

apkopoti priekšlikumi Hartas darbības izpildei un iesniegšanai

Eiropas Komisijai.

2002. gadā tika uzsākts darbs

pie Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas

2003.-2006. gadam. Programmā paredzēts iestrādāt Mazo

uzņēmumu Eiropas hartas un ES Daudzgadējā Uzņēmumu un

uzņēmējdarbības programmas (2001-2005) galvenos principus.

Latvija darbojas ES Daudzgadējā

Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā īpaši mazajiem un vidējiem

uzņēmumiem (MVU) 2001. - 2005. gadam. 2002. gadā

Latvija parakstīja Memorandu par pievienošanos programmai.

2002. gada 12. februārī tika parakstīts ES-Latvijas

Asociācijas Padomes lēmums Nr. 1/2002 par Latvijas

Republikas piedalīšanās nosacījumiem Eiropas Kopienu

programmās.

Latvija ir nominējusi ekspertus

dalībai ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas

īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 2001. -

2005. gadam projektu darba grupās. Latvijas ekspertu dalība

projektos sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas MVU attīstībā,

projektu rezultāti tiks izmantoti iestrādāšanai Latvijas MVU

attīstības programmā 2003.-2006. gadam, Latvijas

likumdošanas uzlabošanai, Hartas principu realizēšanai u.c. ar

uzņēmējdarbības vides uzlabošanu saistītās jomās.

Paralēli dalībai ES Daudzgadējā

programmā, ne mazāk būtiski ir nodrošināt iespēju Latvijas MVU

saņemt finansiālu atbalstu no ES Struktūrfondiem, kas Latvijai

būs pieejami no iestāšanās brīža ES. Šī gada martā ES Komisijai

izvērtēšanai tika iesniegts Attīstības plāns, kurā viena no

prioritātēm ir Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana. Minētā

prioritāte paredz pasākumus sekojošās jomās:

• pētniecības, inovāciju un

tehnoloģiju attīstība;

• uzņēmējdarbību veicinošas

infrastruktūras attīstība (biznesa inkubatori, tehnoloģiskie un

zinātnes parki);

• uzņēmumu konkurētspējas

veicināšana (kvalitātes prasību ieviešana, konsultācijas ārējās

tirdzniecības jautājumos);

• finansējuma pieejamības

uzlabošana uzņēmējdarbībai (aizdevumi (tai skaitā mikrokredīti)

ar atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai,

attīstībai un pārstrukturēšanai; kredītlikmju subsīdijas MVU;

atbalsts garantiju sniegšanai MVU, riska kapitāla finansēšanai un

konsultācijām finanšu vadībā).

Ir apzināta Latvijas reģionālo

centru interese izveidot otro Eiropas Informācijas centru (EIC)

zem kādas no biznesa atbalsta organizācijām. Viens EIC jau

darbojas pie Latvijas Attīstības aģentūras. EIC ir viens no ES

Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas pasākumiem,

tā mērķis ir nodrošināt labāku iespēju MVU piekļūt un saņemt

informāciju par ES, tās politiku, likumdošanu un programmām,

tādējādi palīdzot attīstīt viņu uzņēmējdarbību un spēju

pielāgoties jaunajam tirgum.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas

(LHZB) turpina īstenot tādas valstiskas nozīmes programmas kā

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas

programma, Mājokļu attīstības kreditēšanas programma, Lauku

attīstības projekti, mikrokredītu izsniegšana un citas. Programmu

ietvaros, banka MVU kreditēšanā piemēro zemākas procentu likmes

un atvieglotas prasības pēc ķīlām, kreditējot maza apjoma un

paaugstināta riska projektus. MVU attīstības kreditēšanas

programmas mērķis - nodrošināt MVU izaugsmi, veicinot

finansējuma saņemšanas iespējas, kā arī iedibināt efektīvu MVU

atbalsta mehānismu, kuru var izmantot dažādu valsts prioritāšu

realizācijai. MVU kreditēšanas programmu finansē ES, Eiropas

Padomes Attīstības banka un Vācijas Attīstības banka, taču

finansējuma piesaistīšanai tiek izmantots valsts galvojums šai

programmai. 2002. gadā uzsākot kreditēšanas programmas otro

fāzi, valdība ir izsniegusi galvojumu LHZB 20 milj. latu

līdz 2005. gadam. Kopumā pirmajā un otrajā MVU kreditēšanas

fāzē tika piešķirti 357 aizdevumi 17,1 milj. EUR apmērā

ar vidējo gada aizdevumu procentu likmi 8,5 procenti.

Komercdarbības atbalsta kontroles likumā tika

iestrādāta ES rekomendācijai atbilstoša MVU definīcija, kurā

netiek īpaši definēti mazie un mikro

uzņēmumi, un tā nosaka, ka mazas un vidējas komercsabiedrības

ir komercsabiedrības, kurās strādā mazāk par 250 darbiniekiem,

kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 milj. latu vai arī

bilances kopsumma nepārsniedz 15 milj. latu, un kurās ne

vairāk kā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) vai balsstiesību

pieder vienai komercsabiedrībai vai vairākām komercsabiedrībām,

kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

Līdzīgi citu valstu pieredzei, arī

Latvijā galvenā finansēšanas problēma MVU, īpaši jaundibināmiem

uzņēmumiem, ir kredīta nodrošinājuma nepietiekamība. Banku

sektors šo problēmu pilnībā atrisināt nevar, tāpēc rodas

nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumenta. Šo iemeslu dēļ

1998. gadā tika izveidota Latvijas Garantiju aģentūra

(LGA). Veiksmīgu LGA darbību līdz šim ierobežojuši spēkā esošie

Garantēšanas noteikumi, kas noslēgti 1998. gadā starp

Ekonomikas ministriju un ES Komisiju. Šobrīd ir izstrādāti jauni

Garantēšanas noteikumi, kas ir saskaņoti LGA valdē un dalībnieku

sapulcē, kā arī Valsts atbalsta uzraudzības komisijai. Turpinās

noteikumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Paralēli LGA valde un

dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par LGA reorganizācijas

modeli, saskaņā ar kuru LGA no bezpeļņas uzņēmuma tiek pārveidota

par peļņu nesošu uzņēmumu SIA formā. LGA pilnvērtīgu darbību

atsākusi 2003. gada jūnijā, sniedzot garantijas

uzņēmējdarbības uzsācējiem, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanai

un attīstībai. Maksimālā garantijas summa ir

25 tūkst. latu, tās ietvaros LGA varēs uzņemties

garantijas uzņēmēju kredītiem līdz 70% apmērā. LGA negarantēs ar

lauksaimniecību un tirdzniecību saistītus kredītus.

Šobrīd valstī nepastāv plaša

mēroga valsts atbalsts MVU konsultācijām un apmācībām, jo

iepriekš ar valsts līdzdalību izveidotie uzņēmējdarbības atbalsta

centri, beidzoties ES PHARE programmas finansējumam, nesaņem

turpmāku valsts līdzfinansējumu un ir spiesti savu darbību

turpināt uz komerciāliem pamatiem. Ekonomikas ministrijai

2003. gadam piešķirtie 40 tūkst. latu dod iespēju

ieviest apmācību/ konsultāciju programmu MVU, uzņēmējdarbības

uzsācējiem. Ministrija šobrīd ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas

biznesa konsultāciju asociāciju (LBKA) un ERAB Latvijas

Biznesa konsultāciju programmas izstrādei. Šī

programma tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un

piedāvā:

• konsultācijas uzņēmējdarbības

uzsācējiem, Latvijas teritorijā (izņemot Rīgu);

• "padomdevēju"

(counceling) pakalpojumi nesen nodibinātiem vai finansiāli

pagaidām vēl ne pārāk spēcīgiem uzņēmumiem

MVU atbalsta politikas izstrāde un

ieviešana nav iedomājama bez sadarbības ar pašiem uzņēmējiem un

tos pārstāvošām nevalstiskām organizācijām. Tā kā valstī ir daudz

un dažādas MVU intereses pārstāvošas organizācijas, tad ar

Ekonomikas ministrijas, Tautsaimniecības padomes un LHZB

pamudinājumu 2003. gada 15. maijā 26 uzņēmēju

organizācijas parakstīja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un

amatniecības sadarbības padomes (LMVUA SP) nolikumu,

apliecinot savu ieinteresētību un gatavību sadarboties MVU

interešu aizstāvēšanā un piedalīties MVU atbalsta politikas

veidošanā Latvijā.

Politikas virzieni

Nosakot galvenos uzņēmējdarbības

attīstības politikas virzienus 2003. gadam un nākamajiem

gadiem, par pamatu tiek ņemts Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskajā

stratēģijā definētais princips - Mazo un vidējo uzņēmumu

attīstības atbalstīšana, īstenojot šādus pasākumus:

• Aktualizēt Latvijas Mazo un

vidējo uzņēmumu attīstības programmu 2003. -

2006. gadam, atbilstoši Mazo uzņēmumu Eiropas hartas un ES

Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas

2001.-2005. gadam darbības virzieniem;

• Turpināt Latvijas ekspertu

dalību ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas

2001. - 2005. gadam projektos, kā arī programmas

ietvaros izveidot otro Eiropas Informācijas centru;

• Turpināt MVU kreditēšanas

programmas otro posmu Latvijas Hipotēku un zemes bankā;

• Līdz ar Latvijas Garantiju

aģentūras darbības pilnveidošanu ir plānots atjaunot arī valsts

atbalstu eksporta kreditēšanā un apdrošināšanā. Ir izstrādāts

attiecīgs Koncepcijas projekts par valsts atbalstu eksporta

kreditēšanā un apdrošināšanā, saskaņā ar kuru paredzēts izveidot

valsts atbalsta institucionālo struktūru eksporta kreditēšanas un

apdrošināšanas funkcijas nodrošināšanai, tādējādi veicinot

Latvijas uzņēmēju eksportētāju konkurētspēju.

4.1.5.2 Kvalitātes

nodrošināšana

Pašreizējā situācija un

politika

1994. gadā Ministru kabinetā

kā viena no Nacionālajām programmām ekonomiskajai attīstībai un

valsts konkurētspējas nodrošināšanai starptautiskajā apritē tika

akceptēta Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālā programma.

Programmas izstrādes un aprites realizācija ir virzīta uz

Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā brīvas preču kustības un

patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Kvalitātes nodrošināšanas

Nacionālās programmas realizācijas gaitā ir veikta Latvijas

normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām tādās

jomās kā brīva preču kustība, patērētāju aizsardzība u.c., kā arī

ir izveidota attiecīga institucionālā sistēma - gan

standartizācijas, metroloģijas un akreditācijas, gan arī tirgus

uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomās. ES sarunu

sadaļa Brīva preču kustība tika slēgta 2001. gadā, un sadaļa

Patērētāju un veselības aizsardzība tika slēgta

2000. gadā.

2002. gada 1. novembrī

stājās spēkā Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA

protokols) Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp

Eiropas kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku par

atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu, lai

veicinātu tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp

līgumslēdzēja pusēm attiecībā uz rūpnieciskajām precēm un

atbilstības novērtēšanas procedūrām. Eiropas atbilstības

novērtēšanas protokols (PECA protokols) un tā sektoru pielikumi

(elektrodrošība, elektromagnētiskā saderība, rotaļlietas,

būvizstrādājumi) ir Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvā

līguma sastāvdaļa, un tā noslēgšana dod iespēju Latvijas

ražotājiem ar atvieglotiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz

Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības

novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.).

Patērētāju tiesību aizsardzības un

tirgus uzraudzības jomā 2002. gadā, papildus jau esošajiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centriem Rēzeknē, Ventspilī,

Liepājā un Valmierā, tika izveidoti šādi centri arī Tukumā,

Daugavpilī un Jelgavā.

2002. gada laikā Latvijas

standartu statusā adaptēts 9061 Eiropas standarts, līdz ar to

pakāpeniski tiek realizēta Ministru kabineta akceptētā valsts

programma "Standartizācijas attīstība Latvijā". Latvijas

Standarts 2002. gadā ir izpildījis vienu no Eiropas

standartizācijas komitejas (CEN) priekšnosacījumiem kļūšanai par

pilntiesīgu biedru, pārņemot 80% CEN standartu.

2002. gada 28. novembrī

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) parakstīja

Eiropas akreditācijas kooperācijas Daudzpusējo atzīšanas līgumu.

Tas nodrošina Latvijā akreditēto atbilstības novērtēšanas

institūciju izdoto rezultātu atzīšanu starptautiskā līmenī šādās

jomās:

• testēšanas laboratoriju

akreditācija;

• kalibrēšanas laboratoriju

akreditācija;

• produktu sertificēšanas

institūciju akreditācija;

• kvalitātes sistēmu

sertificēšanas institūciju akreditācija;

• personālu sertificēšanas

institūciju akreditācija.

Politikas virzieni

Kvalitātes nodrošināšanas jomā

turpmākajos gados jāveic šādi pasākumi:

• 2004. gadā Latvijas

Standartam ir jākļūst par ES standartizācijas institūciju -

Eiropas Standartizācijas (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās

Standartizācijas institūcijas (CENELEC) pilntiesīgu biedru.

Latvijas Standarts ir iesniedzis pieteikumu Eiropas

Standartizācijas institūcijai (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās

Standartizācijas institūcijai (CENELEC) par gatavību kļūt par

minēto institūciju pilntiesīgu biedru, un šī gada trešajā

ceturksnī ir paredzēta Latvijas Standarta vērtēšana.

• Lai nodrošinātu Latvijas

pilntiesīgu dalību ES, kā arī veicinātu godīgu konkurenci,

nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti tirgus

uzraudzības jomā nepārtikas precēm - stiprināt Patērētāju

aizsardzības centru, izveidojot 4 jaunas reģionālās iestādes, kā

arī paredzot finansējumu efektīvas tirgus uzraudzības veikšanai.

Phare 2002. gada projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt

Tirgus uzraudzības stratēģiju un veikt tirgus uzraudzības iestāžu

darbinieku, kā arī uzņēmēju apmācības.

• Lai nodrošinātu Latvijas

pilntiesīgu dalību ES, nepieciešams palielināt administratīvo

kapacitāti atbilstības novērtēšanas institūcijām. PHARE projekta

ietvaros tiek analizētas un stiprinātas Latvijas Standarta,

Latvijas Nacionālā metroloģijas centra, Latvijas Nacionālā

akreditācijas biroja institūcijas. Atbilstoši koncepcijai par

valsts aģentūrām, tiek veikta LATAK pārveidošana par valsts

aģentūru.

• Lai sekmētu Latvijas uzņēmēju

iesaistīšanos ES vienotajā tirgū, nepieciešams palielināt to

informētību par obligātajām drošības un brīvprātīgajām kvalitātes

prasībām, kā arī to ievērošanu un ieviešanu.

4.1.5.3 Eksporta veicināšanas

politika

Pašreizējā situācija un

politika

Stabils preču un pakalpojumu

eksports, noturīgs Latvijas produkcijas ārējais pieprasījums ir

būtisks priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības

reindustrializācijai un tālākai izaugsmei, jo Latvijas iekšzemes

tirgus nevar pietiekoši nodrošināt Latvijas tautsaimniecības

nozaru un uzņēmumu attīstību. Tāpēc IKP pieaugumu un ārējā

sektora sabalansētības uzturēšanu galvenokārt nosaka eksporta

pieaugums. Valsts uzdevums ir veicināt preču un pakalpojumu

eksportu, nostiprinot valsts atbalstītas institūcijas (piemēram,

eksporta aģentūru) un veicot citus eksportu stimulējošus

pasākumus.

Eksporta veicināšanas politikas

mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu, nostiprināšanos

esošajos, un novērst negodīgu konkurenci.

Galvenās problēmas, ar ko saskaras

Latvijas eksportētāji, ir šādas:

• nepietiekošs informācijas

nodrošinājums uz eksportu orientētu darbību veikšanai;

• finanšu resursu un atbilstošas

tiesiskās bāzes trūkums eksporta kreditēšanai, darījumu

garantēšanai un apdrošināšanai;

• joprojām salīdzinoši zema preču

un pakalpojumu konkurētspēja attīstīto valstu tirgos;

• eksporta mārketinga

problēmas.

Lai risināta augstāk minētās

problēmas, Ekonomikas ministrijas vadībā tiek strādāts pie

virknes pasākumu un programmu.

Ekonomikas ministrija ar Apvienoto

nāciju attīstības programmas (UNDP Latvija) atbalstu ir uzsākusi

darbu pie Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās

programmas (LĀTNP) aktualizēšanas. Šajā programmā paredzēts

noteikt galvenās ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšanas

politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem. Programmu

paredzēts aktualizēt līdz šā gada beigām. Programmas ietvaros

tiks izvērtēts Latvijas institucionālais nodrošinājums, noteikti

Latvijas eksporta mērķa tirgi un galvenie darbības veidi, kā

veicināt uz eksportu orientētu preču ražošanu.

Pieaugot vispasaules

tirdznieciskajiem sakariem, par vienu no svarīgākajām

uzņēmējdarbības jomām kļūst mārketings. Tāpēc LĀTNP darba plāna

daļas "Starptautiskais mārketings" ietvaros vienu sadaļu veido

Latvijas Eksporta mārketinga atbalsta programma

(LEMAP).

LEMAP šobrīd ir viena no divām

valsts atbalsta programmām, kas sniedz reālu atbalstu Latvijas

uzņēmumu eksportētāju mārketinga aktivitātēm starptautiskā

mērogā, apmācībai un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

2003. gadā programmas realizācijai ir piešķirts Valsts

finansējums Ls 192 000 apmērā.

Nozīmīgu lomu jaunu eksporta tirgu

apgūšanā tuvākajos gados spēlēs Ārējo ekonomisko

pārstāvniecību attīstības koncepcija, kuras realizācijai

2003. gadā valsts budžetā paredzēti Ls 305 500.

Plāna ietvaros ir paredzēts strādāt trīs virzienos:

1) paaugstināt pārstāvniecību un

vēstniecību atbalstošās institūcijas - Latvijas Attīstības

aģentūras (LAA) kapacitāti;

2) nostiprināt LAA sadarbību ar

vēstniecībām un citām institūcijām, kas ārvalstīs pārstāv

Latvijas ekonomiskās intereses;

3) atjaunot un attīstīt

pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, īstenot valdības gatavību

sakārtot tiesisko vidi un novirzīt pietiekošus resursus eksporta

kreditēšanai, garantēšanai un apdrošināšanai, kā arī Latvijas

līdzdalība pasaules izstādē EXPO 2005 Aichi.

Lai nostiprinātu LAA kapacitāti

2003. gadā, darbā LAA ir pieņemti 8 nozaru eksperti,

šādās nozarēs: biotehnoloģijas, farmācija, ķīmiskā rūpniecība;

informācijas tehnoloģijas; vadības sistēmas un automatizācija,

elektronika un elektrotehnika; mašīnbūve un rīku ražošanas

tehnoloģijas, metālapstrāde; koksnes izstrādājumi ar augstu

pievienoto vērtību; tranzīta pakalpojumi, loģistika;

tekstilrūpniecība; pārtikas rūpniecība. Nozaru ekspertu galvenais

uzdevums ir sniegt konsultācijas un praktisku atbalstu Latvijas

uzņēmumiem ārvalstu biznesa kontaktu dibināšanā un uzturēšanā,

eksporta projektu izstrādē, eksporta uzsākšanā, mārketingā,

produktu konkurētspējas izvērtēšanā un piemērošanā eksporta tirgu

prasībām, ārvalstu kompāniju un institūciju piedāvāto sadarbības

projektu izvērtēšanā, projektu virzīšanā.

Kopš 2002. gada strādā LAA

Pārstāvniecība Kazahstānā, kura pamatā nodarbojas ar atbalsta

sniegšanu Latvijas uzņēmumiem eksporta projektu realizācijā, kā

arī atsevišķu sadarbības projektu izstrādē un virzībā, piemēram,

celtniecībā, kravu pārvadājumos, apdrošināšanas un finanšu

pakalpojumu sfērā.

2003. gadā ir paredzēts

atvērt 5 jaunas pārstāvniecības - Vācijā, Lielbritānijā,

Zviedrijā, Krievijā un ASV. Pārstāvniecības dažādās valstīs

strādās pēc dažādiem modeļiem - kā atsevišķs birojs, vai arī

vēstniecības telpās.

Latvijas uzņēmumu līdzdalība

starptautiskajās izstādēs ir nozīmīgs instruments eksporta

veicināšanā, noieta tirgu nostiprināšanā, jaunu partneru

piesaistīšanā un informācijas izplatīšanā par uzņēmumiem un

Latviju kopumā. Lai gan ekspozīcijas stends starptautiskā izstādē

vai gadatirgū ir visdārgākā tirdzniecības forma, tomēr, blakus

tiešajiem ar pārdošanu saistītiem uzdevumiem, uzņēmumiem ir

iespēja iepazīties ar jaunākajām rūpniecības nozaru attīstības

tendencēm, uzņēmumu pārstāvji var piedalīties dažādos semināros,

būt tiešā kontaktā ar potenciālajiem biznesa partneriem, kā arī

iegūt informāciju par konkurentu sasniegumiem.

2002. gadā no Ekonomikas

ministrijas pārraudzībā esošā valsts atbalsta fonda Latvijas

uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijām

tika atbalstīta mašīnbūves, metālapstrādes, elektronikas un

zinātnisko pētījumu nozaru uzņēmumu piedalīšanās starptautiskajā

industriālajā gadatirgū "Hannover Messe 2002" Vācijā,

informācijas sistēmu un telekomunikāciju nozares pasākums

"R&D Samits" Rīgā, vieglās rūpniecības kataloga izdošana

saistībā ar starptautisko izstādi "Intertextil Baltikum 2002"

Rīgā.

Ievērojot informācijas sabiedrības

veidošanās globālos procesus, jaunās ekonomikas straujo

attīstību, turpmāk starptautiskās konkurētspējas nostiprināšanā

būtisks faktors būs arī uzņēmumu gatavība un spēja izmantot un

piemērot informāciju un telekomunikāciju tehnoloģiju radītās

iespējas savas darbības nodrošināšanai.

Politikas virzieni

Lai risinātu galvenās problēmas,

ar ko saskaras Latvijas eksportētāji, līdz 2005. gadam

eksporta veicināšanas politiku ir paredzēts īstenot šādos

virzienos:

• Ārējās tirdzniecības nacionālās

programmas īstenošana;

• Latvijas Eksporta mārketinga

atbalsta programmas īstenošana;

• Latvijas ārējās tirdzniecības

datu uzkrāšana un analīze;

• Uzņēmēju nodrošināšana ar

informāciju, kas nepieciešama veicot ārējo ekonomisko

darbību;

• Specializētu apmācību programmu

sniegšana eksportētājiem - tiek organizēti vairāki semināri

par eksportētājiem aktuāliem jautājumiem: starptautisko

mārketingu, loģistiku, finanšu menedžmentu utt.;

• Specializētu konsultāciju

sniegšana eksportētājiem;

• Valsts atbalsta sniegšana

Latvijas uzņēmumiem dalībai starptautiskās izstādēs un

tirdzniecības misijās - nodrošinot, ka uzņēmumam ir iespēja

saņemt valsts atbalstu piedaloties vismaz nozares 2 prioritārajos

attiecīgā gada pasākumos;

• Valsts atbalsta sniegšana

Latvijas uzņēmumiem ārvalstu tirgu pētījumu sagatavošanai;

• Latvijas ekonomisko

pārstāvniecību ārvalstīs darbības attīstīšana atverot 9 jaunas

ārējās ekonomiskās pārstāvniecības - Vācijā, Lielbritānijā,

Zviedrijā, Japānā, Čehijā, Krievijā, ASV, Polijā un Dānijā.

4.1.6. Jauno tehnoloģiju

attīstības un inovāciju politika

Pašreizējā situācija un

politika

Uzņēmējdarbības attīstības

politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbības

veikšanai labvēlīgu vidi. Inovāciju attīstības politikas uzdevums

ir veidot uz zināšanām balstītu "jauno" ekonomiku, kas ir

ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamats.

Valdība paveiktais uzņēmējdarbības

vides uzlabošanā un inovāciju politikas veidošanā:

• 2003. gada 1. aprīlī

Ministru kabinets akceptēja Nacionālo inovāciju programmu

2003-2006. gadam;

• Ir izstrādāts kārtējais Pasākumu

plāns uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, kas sadarbībā ar

Ārvalstu investoru padomi regulāri tiek aktualizēts, un par tā

izpildi tiek informēta valdība;

• Turpinot projekta "Atbalsts

rūpniecības uzņēmumu pārstrukturizācijai" aizsāktās iestrādnes

rūpniecības klasteru attīstības veicināšanā, ir izstrādāts

projekts PHARE 2001. gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas

programmai "Jēkabpils kokrūpniecības biznesa parks". Projekta

galvenais mērķis ir Latvijas kokrūpniecības nozares

konkurētspējas paaugstināšana, veicinot klastera veidošanos šajā

nozarē, izveidojot klastera atbalsta infrastruktūru. Rezultātā

pieaugtu zinātņietilpīgo un produktu ar augstu pievienoto vērtību

īpatsvars nozares izlaidē un eksporta struktūrā;

• Tiek aktualizēta Latvijas mazo

un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma

2002.-2006. gadam.

Politikas virzieni

Nosakot galvenos politikas

virzienus 2003. gadā un nākamajos gados, par pamatu tiek

ņemti Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā, Nacionālajā

Inovāciju programmā un Rūpniecības pamatnostādnēs definētie

principi:

• inovācijām labvēlīgas vides

veidošana;

• sadarbība ar Ārvalstu investoru

padomi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai;

• rūpniecības nozaru atjaunošanās

uz mūsdienu tehnoloģiskās bāzes;

• efektīvas un konkurētspējīgas

rūpniecības nozaru struktūras izveide, mērķtiecīgi atbalstot tās

nozares, kur var tikt radīta augstāka pievienotā vērtība un

Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības;

• mazo un vidējo uzņēmumu

attīstības atbalstīšana.

Ir nepieciešama tādu rūpniecības

nozaru attīstības veicināšana, kuras balstās uz augstu progresīvu

zinātņietilpīgu tehnoloģiju attīstību un kvalificēta darbaspēka

izmantošanu, lai paaugstinātu rūpniecības sektora efektivitāti.

Latvijai ir labas perspektīvas attīstīt tās augsto tehnoloģiju

nozares, kurās jau ir noteiktas iestrādes un speciālistu

potenciāls, bet pagaidām vēl vairāku iemeslu dēļ ir mazs

īpatsvars rūpnieciskajā ražošanā.

Inovāciju politikas mērķis

2003.-2006. gadam ir veicināt nacionālās inovāciju

kapacitātes palielināšanos. Vienlaicīgi Nacionālā inovāciju

programma izvirza vairākus apakšmērķus:

• harmonizētas un koordinētas

inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošana;

• ilgtspējīgas inovatīvu uzņēmumu

veidošanās un izaugsmi veicinošas bāzes radīšana;

• unikālas un konkurētspējīgas

tautsaimniecības struktūras izveides veicināšana.

Programmas ietvaros paredzēts

mērķtiecīgi un saskaņoti ar citiem valdības dokumentiem un

programmām uzsākt inovatīvo darbību veicinošus pasākumus, kas

ietver sevī vienotas Nacionālās inovāciju sistēmas koordinācijas

izveidi, inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošanu, atbalsta

mehānismu izstrādi inovatīvu risinājumu ieviešanai komercdarbībā

un atbalstu pasaules klases inovāciju infrastruktūras

veidošanai.

Galvenie 2003. gadā

Nacionālās inovāciju programmas ietvaros veicamie pasākumi ir

sekojoši:

• Izveidot Nacionālās inovāciju

programmas ieviešanas koordinācijas sistēmu;

• Veikt esošās likumdošanas, kas

regulē un ietekmē zinātnisko un inovatīvo darbību, analīzi un

izstrādāt priekšlikums par izmaiņām normatīvajos aktos, kas

varētu sekmēt inovatīvās darbības attīstību;

• Atbalstīt ES 5. Ietvara

programmas "Pētniecības un tehnoloģiju attīstība" finansētos

projektus, lai nodrošinātu tehnoloģiju pārnesi;

• Izstrādāt valsts atbalsta

mehānismu, kas veicinātu privātā sektora investīcijas pētniecībā,

attīstībā un inovācijās un nodrošinātu ES struktūrfondu

finansējuma piesaisti;

• Nodrošināt attīstības projektu

identifikāciju un atbalstīt to sagatavošanu strukturālo fondu

finansējuma piesaistīšanai;

• Atbalstīt Zinātnes un

tehnoloģiju parka projekta turpmāko posmu izstrādi un

realizāciju.

4.2. Finanšu sektors

Pašreizējā situācija un

politika

2002. gadā pilnībā ir

pabeigta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izveide.

FKTK regulē un pārrauga šādu finanšu un kapitāla tirgus

dalībnieku darbību - emitentu, ieguldītāju, kredītiestāžu,

apdrošinātāju, privāto pensiju fondu, apdrošināšanas starpnieku,

biržas, depozitārija, brokeru sabiedrību, brokeru, ieguldījumu

sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību un ieguldījumu konsultantu.

FKTK savu darbu veic saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas likumu, citiem normatīvajiem aktiem un FKTK padomes

apstiprināto stratēģiju. Galvenie stratēģijā noteiktie FKTK

darbības mērķi ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti

un attīstību, nodrošināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto

personu interešu aizsardzību.

2002. gada beigās Latvijā

turpināja darboties 22 bankas un viena ārvalstu bankas

filiāle. Gandrīz visas Latvijas bankas ir privātas, un valsts

daļa banku sektora apmaksātajā pamatkapitālā 2002. gada

beigās bija tikai 7,3 procenti. Latvijas valsts ir a/s

"Latvijas Hipotēku un zemes banka" īpašniece, bet a/s "Latvijas

Krājbanka" valsts kapitāla daļa 2003. gadā tika pārdota.

Kopējais apmaksātais kredītiestāžu pamatkapitāls 2002. gada

beigās bija 283,2 milj. latu (par 19,7% vairāk nekā

2001. gada beigās). Mainoties vairāku banku īpašniekiem,

ārvalstu kapitāla īpatsvars apmaksātajā banku pamatkapitālā

saruka (par 13,5 procentu punktiem; 2002. gada beigās -

54,3%). 2002. gadā turpināja augt visi nozīmīgākie

kredītiestāžu darbības rādītāji, t.sk. aktīvi - par 27,9%

(līdz 4 425,2 milj. latu), izsniegto kredītu

atlikums - par 29,9% (līdz 2 127,2 milj. latu) un

noguldījumu atlikums - par 31,8% (līdz

3 072,1 milj. latu). Kredītiestāžu sektors guva

56,3 milj. latu peļņu (tas ir par 13,7% vairāk nekā

2001. gadā). Kredītiestāžu kapitāls un rezerves pārskata

gadā pieauga par 24,4% un gada beigās sasniedza 384,3 milj.

latu. Kredītiem pieaugot par 29,9%, to īpatsvars banku aktīvos

palielinājās no 47,3% līdz 48,1 procentam.

2002. gada beigās 88,9% no

kredītu atlikuma bija izsniegti iekšzemes aizņēmējiem.

Tautsaimniecības izaugsme noteica kredītu kāpumu visās

svarīgākajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā par 17,4%,

tirdzniecībā - par 21,0%, transportā, noliktavu saimniecībā

un sakaru nozarē - par 23,9 procentiem. Turpināja

attīstīties hipotekārā kreditēšana. Tās pieaugums 2002. gadā

bija 72,8%, un hipotēku kredītu īpatsvars banku kredītportfelī

palielinājās līdz 19,9%, gada beigās sasniedzot 411,7 milj.

latu. Hipotēku kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu

palielinājās no 5,0% 2001. gada beigās līdz 7,9%

2002. gada beigās.

2002. gadā mainījās kredītu

termiņstruktūra. Ilgtermiņa kredītu apmērs palielinājās par

66,4%, un to īpatsvars banku kredītportfelī pieauga no 29,0% gada

sākumā līdz 36,9% gada beigās. Salīdzinājumā ar 2001. gada

beigām no 29,0% līdz 36,7% pieauga nebankām izsniegto ilgtermiņa

(ar termiņu ilgāku par 5 gadiem) kredītu atlikuma īpatsvars

kopējā kredītu atlikumā, bet īstermiņa (ar termiņu līdz 1 gadam)

kredītu atlikuma īpatsvars samazinājās no 26,2% līdz

18,7 procentiem. Vidēja termiņa (no 1 līdz 5 gadiem) kredītu

atlikuma īpatsvars gandrīz nemainījās (44,6 procenti).

Pieaugot kreditēšanas apmēram,

kredītu kvalitāte nepasliktinājās. Ienākumus nenesošo kredītu

(zemstandarta, šaubīgie, zaudētie) īpatsvars nebankām izsniegto

kredītu kopsummā samazinājās no 2,8% līdz 2,0 procentiem.

Speciālie uzkrājumi kredītiem nebankām pārskata gada beigās sedza

78,1% no ieņēmumus nenesošo kredītu apmēra.

Noguldījumu apmērs 2002. gadā

palielinājās par 740,6 milj. latu jeb par 31,8%, sasniedzot

3 070,3 milj. latu gada beigās. Lielākais noguldījumu

apmēra pieaugums - par 38,1% - bija nerezidentu

noguldījumiem, un gada beigās tie sasniedza 54,3% no kopējiem

piesaistītajiem nebanku noguldījumiem. Nerezidentu noguldījumi

kalpo par stabilu finanšu bāzi. Rezidentu noguldījumu apmērs

palielinājās par 25,0% (t.sk. privātpersonu noguldījumu apmērs

par 29,5%). Rezidentu noguldījumu kopsummā lielākais īpatsvars

pārskata periodā bija privātpersonu noguldījumiem - 51,5%,

un privātuzņēmumu noguldījumiem - 32,5 procenti.

Samazinoties īstermiņa noguldījumu īpatsvaram banku piesaistīto

noguldījumu kopapjomā, (no 25,4% līdz 21,1%), par

3,8 procentu punktiem pieauga pieprasījuma noguldījumu (līdz

71,9%) un par 0,6 procentu punktiem - vidēja termiņa

noguldījumu (no 1 līdz 5 gadiem) īpatsvars (līdz

6,1 procentam).

Piecu lielāko banku tirgus daļa

2002. gadā arī būtiski nav mainījusies, un gada beigās tā

sasniedza 65,3% no kopējiem aktīviem, 73,7% no kredītiem un 68,4%

no noguldījumiem (2001. gada beigās attiecīgi - 66,2%,

73,1% un 69,0 procenti). No konkurences viedokļa šāds

koncentrācijas līmenis banku sektorā ir pozitīvi vērtējams un,

salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tas uzskatāms par

mērenu.

2002. gada beigās FKTK

pārraudzībā esošo tirgus dalībnieku aktīvu apmērs pret iekšzemes

kopproduktu sasniedza 88% (2001. gada beigās tas bija 76%).

Šis pieaugums liecina par tirgus dalībnieku klientu uzticības

palielināšanos. Ievērojams pārsvars tirgus dalībnieku aktīvu

apmērā bija banku sektoram - 96,4% (2001. gadā -

96,0 procenti).

Latvijas finanšu un kapitāla tirgu

regulējošie normatīvie akti visos būtiskākajos aspektos ir

saskaņoti ar ES direktīvu prasībām.

2002. gadā tika pieņemti

vairāku finanšu un kapitāla tirgum svarīgu likumu grozījumi, kas

stājās spēkā 2002. gada laikā vai 2003. gada

1. janvārī.

Likumā "Par privātajiem pensiju

fondiem" veiktie grozījumi paredz vienlīdzīgas ieguldījumu

iespējas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Eiropas Ekonomiskās telpas

valstīs, kā arī vairākās Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas dalībvalstīs. Pensiju planu aktivus turpmak

drikstes ieguldit tādos vērtspapīros, kuri ir iekļauti fondu

biržu oficiālajos sarakstos, ieguldījumu fondos, nekustamajā

īpašumā un termiņnoguldījumos kredītiestādēs, kā arī

atvasinatajos finanšu instrumentos.

Grozījumi likumā "Par ieguldījumu

sabiedrībām" izstrādāti, lai paplašinātu to objektu loku, kuros

var investēt ieguldījumu fondu līdzekļus, un precizētu kārtību,

kādā ārvalstīs reģistrēti ieguldījumu fondi Latvijā var laist

publiskajā apgrozībā ieguldījumu apliecības.

Grozījumi likumā "Par

apdrošināšanas līgumu" paredz, ka turpmāk apdrošinātājam būs

pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informēt

apdrošinājuma ņēmēju par sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību

ārpustiesas ceļā. Apdrošinātājam līgumā būs arī jānorāda lēmuma

par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu pieņemšanas

termiņš un jāpamato, kāpēc atlīdzības izmaksa atteikta.

Valsts fondēto pensiju

likuma grozījumi precīzāk reglamentē pensiju shēmas līdzekļu

ieguldīšanas noteikumus, nodrošinot to atbilstību ES prasībām par

brīvu kapitāla plūsmu. Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju

shēmas līdzekļu pārvaldītāju - ieguldījumu sabiedrību -

uzraudzību, likums paredz ieguldījumu sabiedrībām izstrādāt

ieguldījumu plānus un reģistrēt to prospektus FKTK.

Ar 2003. gada 1. janvāri

spēkā stājās grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju

likumā, kas paredz noguldījumu garantiju sistēmas

attiecināšanu ne tikai uz fiziskām personām, bet arī uz

juridiskām personām.

2002. gada laikā FKTK

apstiprināja vairākus jaunus noteikumus vai esošo noteikumu

grozījumus.

Lai nodrošinātu ES prasībām

atbilstošu kapitāla pietiekamības aprēķināšanas un pārskatu

sagatavošanas un iesniegšanas vienotu kārtību gan bankām, gan

brokeru sabiedrībām, FKTK padome 2002. gada 11. oktobrī

apstiprināja "Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības

aprēķināšanas noteikumus", kuros tika precizēts arī brokeru

sabiedrības minimālā sākotnējā kapitāla apmērs atkarībā no

atļautajiem starpniecības darījumu veidiem.

Lai paaugstinātu kredītiestāžu

darbības caurspīdīgumu un veicinātu tirgus disciplīnu, savlaicīgi

sniedzot tirgus dalībniekiem, kreditoriem, investoriem un citām

ieinteresētām personām salīdzināmu informāciju par kredītiestādes

finansiālo stāvokli un darbības rādītājiem, FKTK padome

2003. gada 17. janvārī apstiprināja "Kredītiestāžu

publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumus", kuri

nosaka kredītiestāžu publiskajos ceturkšņa pārskatos iekļaujamās

informācijas minimālo saturu, kā arī šo pārskatu publicēšanas

kārtību.

Lai nodrošinātu klientu strīdu ar

kredītiestādi efektīvu ārpus tiesu izskatīšanas procedūru, FKTK

sagatavoja "Klientu strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras

naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar

elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem efektīvas ārpus tiesu

izskatīšanas procedūras izstrādes ieteikumus". Šie ieteikumi

nosaka pamatprincipus ātrākam strīda izskatīšanas procesam, nekā

to paredz vispārējā tiesas strīdu izšķiršanas procedūra. Kopš

2003. gada 1. janvāra pie Latvijas Komercbanku

asociācijas šķīrējtiesas darbojas ombuds, kas izskata banku un to

klientu sūdzības par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta

pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas

līdzekļiem. Strīdu izskatīšanā pieņemtajiem lēmumiem ir

rekomendējošs raksturs, līdz ar to netiks ierobežotas strīdā

iesaistīto pušu tiesības vērsties valsts institūcijās vai tiesā

vispārējā kārtībā.

2002. gadā tika izstrādāti

"Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas

kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata

sagatavošanas noteikumi", lai ieviestu direktīvas 91/674/EEC "Par

apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada

pārskatiem" prasības, kā arī tika ņemti vērā Eiropas Komisijas

28.05.2002. priekšlikumi "Par grozījumiem Eiropas Savienības

78/660/EEC, 83/349/EEC un 91/674/EEC direktīvās par atsevišķu

uzņēmumu veidu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem

gada pārskatiem". Noteikumi paredz, ka apdrošināšanas sabiedrībām

finanšu pārskatu posteņu novērtēšana un gada pārskatu

sagatavošana jāveic saskaņā ar Starptautisko Grāmatvedības

standartu prasībām.

"Vērtspapīru reģistrācijas

laišanai publiskajā apgrozībā noteikumi", ievērojot ES direktīvu

1989/298/EEC un 2001/34/EC prasības, nosaka kārtību, kā

vērtspapīri tiek reģistrēti FKTK, lai tos varētu laist publiskajā

apgrozībā.

Politikas virzieni

FKTK ir izstrādājusi Finanšu

instrumentu likumprojektu, kuru plānots pieņemt līdz gada beigām.

Pašlaik likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai Ministru

kabinetā. Pēc pieņemšanas tas vērtspapīru jomā ieviesīs vienotās

licences principu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, atcels

"dubulto" licencēšanu kredītiestādēm, kuras sniedz ieguldījumu

pakalpojumus, ieviesīs ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētu

uzraudzību, regulēs emisijas prospektu un prospektu, kas

nepieciešami finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū,

savstarpēju atzīšanu (likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas

izriet no šādām ES direktīvām - 89/298/EEC, 93/6/EEC, 93/22/EEC,

95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/34/EC un 2003/6/EC).

2003. gadā FKTK plāno

izstrādāt grozījumus Apdrošināšanas sabiedrību un to

uzraudzības likumā (lai pilnībā ieviestu ES direktīvu

2001/17/EC, 98/78/EC un 2002/92/EC prasības), grozījumus likumā

"Par ieguldījumu sabiedrībām" (lai ieviestu ES direktīvas

2001/107/EC prasības), grozījumus Kredītiestāžu likumā

(lai pilnībā ieviestu ES direktīvu 2001/24/EC un 2000/46/EC

prasības). Darbs tiks turpināts arī pie FKTK noteikumu

saskaņošanas ar ES tiesību aktu prasībām, starptautisko

uzraudzības institūciju ieteikumiem un apkopoto labāko praksi

šajā jomā, turpinot Latvijas finanšu un kapitāla tirgus

sagatavošanu ES tirgum.

4.3. Darba tirgus

Pašreizējā situācija un

politika

2002. gadā kopumā bija

vērojama nodarbinātības un bezdarba rādītāju uzlabošanās. Arī

iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte jeb līdzdalība darba tirgū ir

pieaugusi salīdzinot ar iepriekšējo - 2001. gadu. 15-64

gadu vecuma grupā 2002. gadā tā bija 68,8%, kas ir nedaudz

zemāka nekā ES vidējais rādītājs, taču sieviešu ekonomiskā

aktivitāte pārsniedz ES vidējo rādītāju un 2002. gadā

Latvijā tā bija 64,1%, turpretim vīriešu līdzdalība darba tirgū

ievērojami atpaliek no ES, lai gan salīdzinot ar 2001. gadu

vērojamas pozitīvas tendences - tā ir pieaugusi par

1,2 procentu punktiem un sasniegusi 73,9% līmeni.

Nodarbinātības līmenis

2002. gadā Latvijā pēc CSP Darbaspēka apsekojuma datiem

15-64 gadu vecuma grupā bija 60,5%, un tas vēl joprojām

ievērojami atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Salīdzinoši augsts

bija sieviešu nodarbinātības līmenis - 57% (nedaudz

pārsniedzot ES), bet vīriešu nodarbinātības līmenis, lai arī

palielinājies (2002. gadā - 64,3%), tomēr ievērojami

atpaliek no ES vidējā.

Bezdarba līmenis pēc CSP

Darbaspēka apsekojuma datiem turpina pakāpeniski samazināties un

2002. gadā tas bija 12% (15-74 gadu vecuma grupā), tomēr tas

ir ievērojami augstāks nekā ES vidējais rādītājs. Nodarbinātības

valsts dienestā (NVD) reģistrētā bezdarba līmenis bija

8,5 procenti. Joprojām lielā atšķirība starp NVD reģistrēto

bezdarba līmeni un Darbaspēka apsekojuma rezultātā iegūto

rādītāju norāda uz nepietiekamu motivāciju darba meklētājiem

reģistrēties NVD.

Ņemot vērā valsts nelīdzsvaroto

ekonomisko un sociālo attīstību, vērojamas būtiskas

nodarbinātības un bezdarba līmeņu atšķirības reģionu griezumā

(piemēram, 2002. gadā bezdarba līmenis Latgales reģionā bija

17,1%, bet visos pārējos Latvijas reģionos tas bija robežās no

10% līdz 13 procentiem).

Neskatoties uz lielas daļas

bezdarbnieku salīdzinoši augsto izglītības līmeni

(2002. gadā 65,5% bezdarbnieku bija vidējā vai vidējā

profesionālā izglītība, bet 9% - augstākā), daudziem trūkst

mūsdienu darba tirgū arvien vairāk nepieciešamās informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju zināšanas, komunikācijas prasmes un

iemaņas, svešvalodu zināšanas un uzņēmējdarbības pamatu

pārzināšana, kuras kļūs vēl būtiskākas pārejas procesā no darba

ietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un informācijas

sabiedrību.

Latvijas darba tirgū ir augsts

ilgstošo bezdarbnieku skaits. 2002. gadā 46,1% no visiem

darba meklētājiem nevarēja atrast darbu jau ilgāk nekā gadu,

turklāt tikai nedaudz vairāk kā puse ir reģistrējušies NVD.

Jauniešu (vecuma grupa 15-24)

bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks kā citās vecuma grupās

(2002. gadā - 20,8%), kas norāda uz speciālu pasākumu

nepieciešamību, lai veicinātu jauniešu integrāciju darba tirgū.

Speciālas aktivitātes ir nepieciešamas arī bezdarbnieku ar zemu

izglītības un prasmju līmeni, kā arī invalīdu-bezdarbnieku un

citu bezdarba riska grupu integrācijai darba tirgū.

Jāatzīmē, ka augsts bezdarba risks

ir sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jo zināšanas un

prasmes ir novecojušas, ir grūtības saskaņot darba un ģimenes

dzīvi, ņemot vērā ierobežotās iespējas strādāt nepilnu darba

laiku (ES vidēji nepilnu darba laiku strādā aptuveni 3 reizes

vairāk sieviešu), kā arī strādāt mājās (piemēram, izmantojot IT

iespējas).

2002. gadā Nodarbinātības

valsts dienests (NVD) pieejamo finanšu resursu ietvaros realizēja

sekojošus aktīvos nodarbinātības pasākumus:

• bezdarbnieku profesionālā

apmācība un pārkvalifikācija un kvalifikācijas

paaugstināšana;

• pasākumus konkurētspējas

paaugstināšanai;

• algotos pagaidu sabiedriskos

darbus.

Tika turpināti arī 2001. gadā

uzsāktie pilotprojekti "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie

darba devēja", "Subsidētās darba vietas

invalīdiem-bezdarbniekiem" un "Sociālie uzņēmumi darba tirgū

mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai", kā arī tika

uzsākts jauns pasākums "Subsidētās darba vietas pirmspensijas

vecuma bezdarbniekiem".

2002. gadā NVD sadarbībā ar

pašvaldībām tika izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu

plāni 492 pagastiem un 74 pilsētām. Galvenā problēma,

kas bremzē NVD pasākumu realizāciju pilnā mērā, joprojām ir

finanšu līdzekļu nepietiekamība.

Lai veiktu profilaktisko darbu

bezdarba līmeņa samazināšanai, 2002. gada laikā

Profesionālās karjeras izvēles centrs par profesijas izvēles

jautājumiem konsultēja 30 442 cilvēkus. No tiem 21 828

bija vecāko klašu skolēni, 4 007 bezdarbnieki, 481

profesionālo, 351 augstāko izglītības iestāžu audzēkņi,

1 019 nestrādājoši darba meklētāji, kuri nav reģistrēti NVD,

1 572 strādājošie un 1 184 skolēnu vecāki.

Politikas virzieni

Nodarbinātības politikas un

atbilstošo stratēģisko dokumentu mērķis ir dinamiskās tirgus ekonomikas

prasībām un globalizācijas apstākļiem atbilstoša mobila,

profesionāla un pielāgoties spējīga darbaspēka veidošana.

Nacionālā nodarbinātības plāna

2003. gadam paredzētie nodarbinātības veicināšanas pasākumi

ir cieši saistīti ar Eiropas Komisijas un Latvijas valdības

kopīgajā, š.g. 6. februārī parakstītajā deklarācijā un

Attīstības plānā 2004.-2006. gadam izvirzītajām prioritātēm,

un tie ir sistematizēti atbilstoši četru pīlāru struktūrai:

Darbaspējas pilnveidošanas

jomā:

• Aktīvie nodarbinātību veicinošie

pasākumi: pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai,

bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un

kvalifikācijas paaugstināšana u.c.;

• Aktīvie nodarbinātību veicinošie

pasākumi noteiktām personu grupām: personām no 15 līdz 25 gadu

vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc

bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma

pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši

ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts

dienesta uzskaitē ir ilgāk par gadu, personām pēc soda izciešanas

brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar

nacionālo nodarbinātības plānu;

• Valsts budžeta finansēto studiju

vietu skaitu augstskolās optimizēšana (palielināt profesionālo

studiju programmu, 1. profesionālā līmeņa programmu

īpatsvaru, palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un

tehnoloģiju, IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo

zinātņu un skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu

skaitu doktorantūrā visās studiju jomās);

• Profesionālās izglītības

teritoriālās padomes izveidošana;

• Paredzēts atbalstīt tirgus

orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un

firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes, kas

veicina zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu un moderno

tehnoloģiju attīstību;

• Profesionālās orientācijas un

konsultēšanas plašāka izplatīšana;

• Kvalifikācijas celšanas pasākumi

zemniekiem un lauku uzņēmējiem;

• Profesionālās izglītības

programmu piedāvājumu palielināšana riska mērķgrupām -

personām ar nepabeigtu pamatizglītību. personām ar īpašām

vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās.

Uzņēmējdarbības attīstības un

jauno darba vietu radīšanas jomā (§4.1.5.):

• Uzņēmējdarbības vides

uzlabošanas pasākumi;

• Pētījumu veikšana par

administratīvajām procedūrām Latvijā;

• MVU attīstības kreditēšanas

programmas otrā posma īstenošana;

• Garantiju aģentūras darbības

pilnveidošana atbilstoši tirgus nosacījumiem;

• Konsultācijas uzņēmējdarbības

uzsācējiem nodrošināšana;

• Uzņēmumu atbalsta pasākumu un

iniciatīvu datubāzes izveidošana (ES Daudzgadējās uzņēmumu un

uzņēmējdarbības programmas 2001.-2005.) ietvaros;

• "Nelauksaimnieciskās

uzņēmējdarbības attīstības programmu" īstenošana (§4.5.);

• Zinātnes un Tehnoloģiju parka

(ZTP) izveide un darbības uzsākšana;

• Īpaši atbalstāmo reģionu

attīstības programmas ietvaros projektu realizācijas turpināšana

un uzsākšana;

• Rajonu (pilsētu) Nodarbinātības

veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana.

Uzņēmumu un to darbinieku

pielāgošanas spēju veicināšanas jomā:

• PHARE projekta "Divpusējā

sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija;

• Elastīgāku darba līguma formu

ieviešanas Iespējas izvērtēšana.

Vienādu iespēju politikas

nodrošināšanas jomā:

• Pasākumu noteiktām personu

grupām (sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma u.c.)

darbaspējas uzlabošanai un konkurētspējas paaugstināšanai

veicināšana.

Nacionālā nodarbinātības plāns

2003. gadam paredz 57 nodarbinātību veicinošus pasākumus un

aktivitātes. Šo pasākumu finansēšanai kopumā ir plānots izlietot

26,8 milj. latu.

Nacionālā nodarbinātības plāna

pasākumu finansējuma perspektīva ir saistīta ar Eiropas Sociālo

fondu (ESF), kas ir galvenais ES finanšu instruments

cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus funkcionēšanas

pilnveidošanai. ESF līdzekļus paredzēts piesaistīt izvirzītās

prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības

veicināšana" finansēšanai. Tās ietvaros realizējamie pasākumi ir

saskaņoti ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un Latvijas

valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas

nodarbinātības politikas prioritātēm un noteikti prioritārie

virzieni nodarbinātības veicināšanai, izglītības un

tālākizglītības attīstībai un sociālās izstumtības

mazināšanai.

Ņemot vērā, ka Latvijai

programmēšanas periods ilgst tikai no 2004. līdz

2006. gadam, līdzekļu efektīvākai izmantošanai tiek iezīmēti

šādi prioritārie ES struktūrfondu intervences galvenie virzieni

cilvēkresursu jomā:

• Informācijas sabiedrības

veidošana, visu sabiedrības locekļu iesaistīšana efektīvā

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā;

• Darba tirgus prasībām

atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas

veidošana;

• Atbalsts vadošo un perspektīvo,

un tām saistīto nozaru integrētai attīstībai;

• Atbalsts nodarbinātības veidu

dažādošanai un to konkurētspējas paaugstināšanai lauku

teritorijās;

• Atbalsts kvalifikācijas

paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un konsultēšanai biznesa

uzsācējiem, un MVU personālam.

4.4. Valsts pārvaldes reforma

Pašreizējā situācija un

politika

2002. gads un 2003. gada

sākums ir atzīmējams kā stabilas un saskaņotas valsts pārvaldes

reformas īstenošanas periods, kura laikā tika veiktas nozīmīgas

pozitīvas izmaiņas valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā,

pieņemti vairāki svarīgi politikas dokumenti un uzsākta to

ieviešana, turpināta iepriekš uzsākto iniciatīvu īstenošana, kuru

mērķis ir palielināt valsts pārvaldes kapacitāti un radīt

priekšnoteikumus efektīvai, caurskatāmai, atklātai un atbildīgai

darbībai.

Kopš jaunās valdības

apstiprināšanas 2002. gada novembrī, ir notikušas izmaiņas

valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, un valdība pieņēmusi

virkni valsts pārvaldes reformas ieviešanu veicinošus lēmumus.

2002. gada decembrī tika pieņemts lēmums stiprināt centrālās

valsts pārvaldes kapacitāti veidot, īstenot un pārskatīt valsts

pārvaldes reformas gaitu, reorganizējot Īpašu uzdevumu ministra

valsts reformu lietās sekretariātu un nododot tā valsts pārvaldes

reformas ieviešanas koordinēšanas funkcijas Valsts kancelejai

(Politikas koordinācijas departamentam). 2002. decembrī tika

izdarīti nozīmīgi grozījumi Valsts civildienesta likumā,

kur galvenās izmaiņas ir:

• Valsts civildienesta pārvalde

(Pārvalde) tika nodota Ministru prezidenta pakļautībā un Valsts

administrācijas skola - Valsts kancelejas pārraudzībā

(sakarā ar Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās

sekretariāta reorganizāciju);

• Pārvaldes galvenais uzdevums ir

kontrolēt Valsts civildienesta likuma, Ierēdņu

disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu

saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to

nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;

• Pārvaldes uzdevumi -

sagatavot normatīvo aktu projektus civildienesta jomā un ierēdņu

mācību vajadzību analīze, nodoti Valsts kancelejai saistībā ar

valsts pārvaldes reformas plānošanas un koordinācijas funkciju

nodošanu;

• Citi Pārvaldes uzdevumi, kā,

piemēram, konkursu organizēšana uz iestāžu vadītāju vietām,

ierēdņu amatu kategoriju saskaņošana, ir katras iestādes

uzdevums. Pārvalde, saskaņā ar grozījumiem likumā, izvērtē šo

procedūru veikšanas likumību un atbilstību;

• Grozījumi nosaka daudz

elastīgāku ierēdņu pārcelšanas procedūru. Saskaņā ar likumu, lai

nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu

izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu

ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu

pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai

zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai

nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Tādējādi tiek

ieviests princips, ka ierēdņa statuss nav tikai noteikta ierēdņa

posteņa ieņemšanas automātiskas sekas, bet arī dod iespēju veikt

ierēdņa pienākumus citā ierēdņa postenī.

Politikas plānošanas un

koordinācijas jomā 2002. gadā tika realizēta virkne

pasākumu, kas veicina vienotas politikas plānošanas sistēmas

veidošanos un nodrošinās labāku politikas koordināciju un

ministriju sadarbības uzlabošanos.

Viens no svarīgākajiem

2002. gadā paveiktajiem darbiem politikas un budžeta

plānošanas sistēmas uzlabošanā ir stratēģiskās plānošanas

pilotprojekta īstenošana Zemkopības ministrijā. Stratēģiskais

plāns integrē politikas un budžeta programmas un nākotnē kļūs par

galveno koordinācijas instrumentu budžeta plānošanas procesā.

Stratēģiskais plāns, kurš apvieno visus ministrijas politikas

dokumentus (programmas), institūcijas un finansējumu, ir arī

galvenais atskaitīšanās dokuments par sasniegtajiem rezultātiem.

Balstoties uz pilotprojekta pieredzi, tika izstrādāti metodiskie

ieteikumi stratēģisko plānu ieviešanai un Pamatnostādnes par

rezultātu un to sasniegšanas rādītāju sistēmu, kas nosaka vienotu

sistēmu, kādā turpmāk tiks plānoti ministriju darbības rezultāti,

ministriju politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji.

Pamatnostādnes kalpo par pamatu attiecīga mācību kursa

sagatavošanai Valsts administrācijas skolā.

Kopš 2002. gada Valsts

kancelejā tiek realizēts ANO attīstības programmas finansēts

projekts, kura rezultātā tiks izveidota politikas ietekmes

izvērtēšanas sistēma. Projekta mērķis ir izveidot un

nostiprināt politikas ietekmes vērtēšanas (pirms- un

pēcnovērtēšanas) pieeju politikas veidošanas procesā. Projekta

rezultāts kalpos par pamatu politikas veidošanas metodikas

izstrādei.

2002. gadā Valsts kanceleja

ir veikusi nozīmīgu darbu politikas dokumentu

sistematizācijā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus

"Ministru kabineta kārtības rullis", kas nosaka konkrētus

politikas dokumentu veidus un nodrošinot vienotas prasības katram

no šiem veidiem. Atbilstoši noteiktajai politikas dokumentu

klasifikācijai Valsts kanceleja sagatavoja un pastāvīgi atjauno

vienotu politikas plānošanas dokumentu datu bāzi, kas ir pieejama

visiem interesentiem Ministru kabineta mājas lapā.

Turpinās 2001. gadā pieņemtā

Publisko aģentūru likuma ieviešana. 2002. gada nogalē

aģentūru veidošanas process tika apturēts. Viens no apturēšanas

iemesliem bija tas, ka aģentūru veidošanas gaitā nebija

izmantotas resursu un funkciju optimizācijas iespējas,

līdzšinējie reorganizācijas gadījumi pamatā bijuši formāli,

aģentūras statusam nepiemērotas institūcijas tika izveidotas par

aģentūrām un kopumā netika sasniegts Publisko aģentūru

likuma mērķis - atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka

valsts pārvalde.

Lai risinātu reorganizācijas

procesā radušās problēmas, Valsts kanceleja izstrādāja un valdība

pieņēma koncepciju par valsts un pašvaldību aģentūru izveidi.

Koncepcijā noteiktie risinājumi paredz nodrošināt Ministru

kabinetu ar vispusīgu informāciju par katru konkrēto

reorganizācijas gadījumu, sniedzot priekšlikumus par

reorganizācijas pamatojumu, alternatīvām, iespējām izveidot

optimālāku valsts pārvaldes institucionālo struktūru un panākt

funkciju dublēšanās novēršanu, aģentūru veidošanas (vērtēšanas)

procesu izmantot kā instrumentu nulles - bāzes budžeta

sagatavošanai vidējā termiņā un nodrošināt lielāku caurredzamību

un atklātumu aģentūru direktoru iecelšanā, kā arī pagarināt

valsts un pašvaldību uzņēmumu un statūtsabiedrību reorganizācijas

termiņu, lai nodrošinātu kvalitatīvu katra reorganizācijas

gadījuma izvērtējumu.

2002. gada jūnijā tika

pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums. Likums nosaka

tiesību principus, kuri ir jāpiemēro demokrātiskas un efektīvas

valsts pārvaldes izveidē, precīzi nosaka Ministru kabineta

atbildību par valsts pārvaldi kopumā, tai skaitā, par

pašvaldībām. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī

un tā ieviešanai valdība ir apstiprinājusi Valsts pārvaldes

iekārtas likuma ieviešanas plānu, kas paredz pasākumus, to

ieviešanas termiņus un atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās

likuma ieviešanu līdz 2005. gada janvārim.

2002. gadā turpinājās

Valsts civildienesta likuma ieviešana. Starp

nozīmīgākajiem realizētajiem pasākumiem minama ierēdņu darba

izpildes novērtēšana, kas pirmo reizi civildienesta iestādēs tika

veikta 2001. gada nogalē - 2002. gada sākumā.

Ierēdņu novērtēšanas rezultāti ir pavēruši iespējas novērtēt

ierēdņa individuālo darbu un tā ieguldījumu kopējo iestādes mērķu

sasniegšanā, kā arī konsekventāk plānot ierēdņa attīstību.

2002. gadā visiem ierēdņiem, kam vēl nebija augstākās

izglītības, bija jāuzsāk studijas tās iegūšanai (atbilstoši

Valsts civildienesta likuma prasībai ierēdnim jābūt ar

augstāko izglītību).

2003. gada maijā valdībā tika

akceptēts vienotas valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas

ieviešanas pirmais posms - Koncepcija par darba samaksas

sistēmas regulējumu no valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts

uzņēmumu un statūtsabiedrību ārstniecības personām un sociālā

darba speciālistiem, kas risina jautājumus, kas attiecas uz

valsts sektora darba samaksas regulējuma optimizāciju, samazinot

atsevišķi noteikto darba samaksas sistēmu skaitu, kā arī

ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu darba samaksas

regulējumu valsts sektorā. Pašreiz Valsts kancelejā notiek darbs

pie koncepcijas projekta, kas paredz vienotas valsts sektorā

strādājošo darba samaksas sistēmas izveidi.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldē

strādājošo prasmes un saskaņā ar valsts pārvaldes attīstības

mērķiem, Valsts administrācijas skola regulāri pilnveido

piedāvātās mācību programmas kvalitāti, ieviešot jaunus kursus,

kas atbilst pieprasījumam un valsts pārvaldes attīstības

tendencēm. Saskaņā ar Valsts administrācijas skolas datiem

2002. gadā Valsts administrācijas skolā kvalifikāciju

paaugstināja 11 708 ierēdņi. Prioritārās mācību jomas:

ES pamatnostādnes, administratīvais process iestādē, korupcijas

novēršana, darba tiesības, ES specializētie jautājumi, ierēdņu

darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība, interešu

konflikts, normatīvo aktu izstrāde, iekšējā kontrole.

Kopumā var teikt, ka reformu

ieviešanā ir nodrošināta pēctecība. Pašreizējo iniciatīvu

ieviešana un izveidojušās labās prakses nostiprināšana nodrošina,

ka Latvijas valsts pārvaldes darbības uzlabošana notiek saskaņā

ar labas pārvaldības principiem. Tiek palielināta Latvijas valsts

pārvaldes kapacitāte un radīti priekšnoteikumi pāriet no

reaģējošas darbības uz aktīvu stratēģisko plānošanu, plānojot

darbību un resursus vidējā termiņā atbilstoši sagaidāmajiem

rezultātiem.

Politikas virzieni

Valsts pārvaldes reformas mērķis

vidējā termiņā ir valsts pārvaldes darbības uzlabošana,

izveidojot tādu pārvaldi, kas savā darbībā balstās uz labās

pārvaldības (good governance) principiem un mūsdienu

valsts pārvaldes galvenajām vērtībām - kvalitāti,

efektivitāti, uzticamību, pieejamību un caurredzamību.

Lai to nodrošinātu, ir

nepieciešama saskaņota reformas pasākumu plānošana un ieviešana.

Būtiski ir turpināt visus uzsāktos pasākumus, kas ir pierādījuši

savu efektivitāti.

Pēc veiksmīga pilotprojekta

Zemkopības ministrijā valdība ir pieņēmusi lēmumu realizēt

stratēģiskās plānošanas ieviešanas projektus visās ministrijās

līdz 2006. gadam, 2003. gadā veicot tos Finanšu

ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Tiek turpināts darbs pie politikas

ietekmes izvērtēšanas sistēmas izveides, uzlabojot plānošanas

efektivitāti un īstenoto politiku atdevi.

Iepriekšējos gados ir pieņemti

vairāki nozīmīgi likumi, kas sekmē valsts pārvaldes atklātumu,

atbildību un efektivitāti. Šo likumu ieviešana notiek, ņemot vērā

jau redzamos rezultātus, nepieciešamības gadījumā, veicot

korekcijas un papildinājumus, lai sasniegtu nosprausto mērķi.

Valsts sektorā strādājošo darba

samaksas sistēma ir būtisks instruments kvalitatīvas valsts

pārvaldes izveidei. Svarīgi ir nodrošināt šīs sistēmas pilnīgu

izstrādi un ieviešanu.

Valsts pārvaldes reforma pamatā ir

vērsta uz jaunas darba prakses, procedūru un kultūras ieviešanu

valsts pārvaldē. Daudzi uzdevumi ir veicami kā iestādes vadības

organizētas darbības nepārtrauktas uzlabošanas procesa

sastāvdaļa, kas neprasa papildus finanšu resursus, bet balstās uz

iestādes iekšējās mācīšanās procesu. Nepieciešams pēc iespējas

vairāk izmantot starptautiskās programmas un divpusējās

palīdzības iespējas, kā arī efektīvi izmantot jau piešķirtos

līdzekļus.

Papildus izmaksas no valsts

budžeta ir saistītas ar tādiem pasākumiem kā valsts pārvaldes

darbinieku jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana, valdības

informācijas sistēmas izveidošana. Šo izmaksu lielumu aprēķini

jāizstrādā atbildīgajām iestādēm.

Valsts pārvaldes reforma nav

pasākums, kas ir realizējams īstermiņā un dod tūlītēju rezultātu.

Ieguvumi no valsts pārvaldes reformas realizācijas būs jūtami

ilgākā termiņā kā pāreja no reaģējošas darbības (seku

likvidēšanas) uz aktīvu, stratēģisku vadīšanu, no neskaidras

lēmumu pieņemšanas un atbildības sadalījuma centrālajā un

izpildes līmenī uz centrālā koordinējošā līmeņa lomas skaidru

noteikšanu normatīvajos aktos un izpildes līmeņa pilnvarošanu, no

akcenta uz procesu un procedūru ievērošanu uz plānotajiem un

sasniedzamajiem rezultātiem un koncentrēšanos uz klientu

vajadzībām.

4.5. Lauksaimniecība un lauku

attīstība

Pašreizējā situācija un

politika

Lauksaimniecība ir viena no

nozarēm, ko pēdējā desmitgadē visvairāk ir skārušas strukturālās

izmaiņas. Pašlaik lauksaimniecības, medniecības un

mežsaimniecības īpatsvars IKP veido aptuveni 4,5 procentus.

Nodarbināto skaits lauksaimniecībā nav krities tik strauji kā

ražošanas apjomi un pašlaik lauksaimniecībā strādā 11,4% no

kopējā nodarbināto skaita. Lauku apvidos bezdarba līmenis

ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus valstī, atsevišķos rajonos

pārsniedzot pat 25% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā

rāda Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2002. gadā 56%

lauksaimniecībā un medniecībā nodarbināto iedzīvotāju ir vecumā

no 45 līdz 74 gadiem. Lielai daļai šo cilvēku nav pietiekošu

saimniekošanas iemaņu tirgus konkurences apstākļos.

Zemes reformas rezultātā (uz

01.01.2002) Latvijas lauku apvidos zeme lauksaimniecības mērķiem

ir sadalīta 250 tūkstošiem privāto personu un ~ 600 juridiskām

personām. Zemes reformas gaitā zeme tika piešķirta zemnieku

saimniecību un piemājas saimniecību veidošanai, kā arī juridiskām

personām. Pašreiz īpašumā vai patstāvīgā lietošanā esošās

zemnieku saimniecības vidējais lielums ir 24 ha, tai skaitā

vidējais zemnieku saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes

lielums ir 14 ha, attiecīgi piemājas saimniecībās vidējais

lielums ir 14 ha un piemājas saimniecībās vidējais

lauksaimniecībā izmantojamās zemes lielums 4,8 ha. Šāda

sadrumstalota īpašumu struktūra arī ir viens no šķēršļiem

saimniekošanas efektivitātes paaugstināšanai. 2002. gadā,

salīdzinot ar 2001. gadu, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

"Lauksaimniecība" zeme samazinājusies par 8,9 tūkst. ha jeb par

0,1 procentu.

Zemais ražošanas efektivitātes

līmenis nosaka arī zemus zemnieku ieņēmumus, kas neļauj veikt

pienācīgas investīcijas tehnoloģiju modernizācijā, izglītībā,

veicina jauno cilvēku izceļošanu no lauku apvidiem.

Lauksaimniecības problēmas vēl vairāk palielina zemās iepirkuma

cenas arī augstas kvalitātes produktiem, ko lielā mērā nosaka

subsidētas produkcijas imports.

2002. gadā lauksaimniecībā,

medniecībā un mežsaimniecībā tika investēti 32,0 milj. latu, kas

veido tikai 3,2% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma. 2002.

gada beigās uzkrātās ārvalstu investīcijas lauksaimniecībā,

medniecībā un mežsaimniecībā bija 6,1 milj. latu, kas ir tikai

0,5% no kopējām uzkrātajām ārvalstu investīcijām. Tas skaidri

parāda, ka bez būtiska atbalsta tuvākajos gados Latvijas

lauksaimniecība nespēs pārvarēt esošo zemās efektivitātes un

nepietiekamo investīciju apburto loku. Bet konkurētspējas

paaugstināšana ir izšķirošais faktors Latvijas lauksaimniecības

attīstībai, turpinoties integrācijas procesam Eiropas

Savienībā.

Problemātisks jautājums, Latvijas

lauksaimniecībai integrējoties ES, ir veterinārijas,

fitosanitārijas un lauksaimniecības un pārtikas produktu

kvalitātes, nekaitīguma un higiēnas likumdošanas izmaiņas. Lai

gan ir panākts būtisks progress šīs likumdošanas pieņemšanā un

ieviešanā, tomēr Latvijai vēl ir daudz veicamu pasākumu attiecībā

uz dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem un dzīvnieku barības

jomā. Saskaņā ar papildus funkciju nodošanu Zemkopības

ministrijas pārziņā, saistībā ar vienotā Pārtikas un veterinārā

dienesta izveidi, nepieciešams izdarīt lielu skaitu grozījumu

spēkā esošajā likumdošanā pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai no

fermas līdz galdam. Taču likumdošanas izstrāde ir tikai puse no

jautājuma, jo otra puse ir nepieciešamība to ievērot, bet, lai to

varētu izdarīt, Latvijas lauksaimniekiem ir jāinvestē ievērojami

līdzekļi.

Politikas virzieni

Latvijas lauku attīstības

galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi

attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides

izveidošana. Zemkopības ministrija apzinās esošas problēmas un

strādā pie to risināšanas. Būtiskākie plānotie pasākumi

lauksaimniecības situācijas uzlabošanai vidējā termiņā ir

šādi:

Zemkopības ministrija (ZM) ir

izstrādājusi Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes

kreditēšanas programmu, kas sāka darboties 2002. gada jūlijā.

Tomēr, jau septembra sākumā, lielā pieprasījuma dēļ, kredītlīnija

tika apgūta, izveidojot papildus resursu pieprasījumu 1 milj.

latu apmērā. Zemkopības ministrijai piekrītot papildināt

kredītlīniju, kopējā kredītlīnija veidoja 2,5 milj. latu.

Programmas darbības pusgada laikā

Latvijas Hipotēku un zemes bankā tika iesniegti 144 pieteikumi

par 2 579 tūkst. latu, no kuriem aizdevumi jau piešķirti 119

aizņēmējiem par 2 136 tūkst latu. Šīs summas ietvaros tika veikti

darījumi par 9 706 ha zemes iegādi ar vidējo aizdevuma termiņu 8

gadi.

Programmas realizācijas termiņš ir

2023. gads, bet aizdevumu izsniegšanas beigu termiņš 2004.

gads.

Lauksaimniecības ilgtermiņa

investīciju kreditēšanas programma tika apstiprināta

2001. gadā. Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Hipotēku

un zemes bankas (LHZB) savstarpējā līguma noslēgšanas,

2002. gada pavasarī tika uzsākta kreditēšanas programmas

darbība un paredzams, ka tā turpināsies līdz 2021. gadam,

bet jaunu kredītu izsniegšana līdz 2006. gadam.

Kopējais kredītlīnijas apjoms

24 milj. latu. Šim nolūkam 2001. gadā par

8 milj. latu tika palielināts LHZB pamatkapitāls, kuru

piešķīra valsts, kapitalizējot Pasaules Bankas kredītu. Savukārt

16 milj. latu bija bankas piesaistītie resursi.

Programmas finansiālais mērķis:

nodrošināt Latvijas zemniekiem lētākus kredītresursus ilgtermiņa

investīcijām - aizdevumus līdz 20 gadiem, ar 7% gada

likmi. Tā kā reālā aizdevumu tirgus cena sākotnēji bija augstāka

par 7%, tad esošo procentu starpību kompensēja Zemkopības

ministrija no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem. gada

beigās maksimālā attaisnotā procentu likme nokritās zem 7%

robežas un papildus kompensācijas vairs nebija nepieciešamas.

2002. gadā bankā tika

iesniegti 95 pieteikumi par 2 332 tūkst. latu, no

kuriem aizdevumi ir piešķirti 88 iesniedzējiem par

1 990 tūkst. latu ar vidējo aizdevuma termiņu

9 gadi.

Tomēr efektīvākai programmas

realizācijai Latvijas laukos bija nepieciešams investēt vairāk

līdzekļu, kas ir sevišķi svarīgi vēl līdz integrācijai ES.

Zemkopības ministrija uzsāka darbu pie programmas grozījumiem,

kas ļautu paplašināt aizdevumu pretendentu loku. Programmas

sākotnējā versijā nebija paredzēts, ka uz aizdevumiem var

pretendēt arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās

saimniecības, bet tieši šie uzņēmumi tika izveidoti, lai

veiksmīgāk varētu realizēt tādus investīciju projektus, kādi

vienam zemniekam nav pa spēkam.

Nelauksaimnieciskās

uzņēmējdarbības attīstības programma faktiski sākās šajā

gadā, jo finansējums tika piešķirts tikai 2002. gada nogalē

5,2 milj. latu apjomā, t.sk. grantiem

1,75 milj. latu apjomā. Programmas darbības mērķi

ir:

• radīt iespēju saņemt finansiālu

atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un

attīstīšanai laukos, tādējādi sekmējot lauku iedzīvotāju

nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu

paaugstināšanu;

• sekmēt lauku iedzīvotāju

iniciatīvas veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski

neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.

Programma tika uzsākta ļoti

veiksmīgi, un jau pirmajos tās darbības mēnešos tika reģistrēti

lauku uzņēmēju projektu pieteikumi par visu pieejamo grantu

summu. Šobrīd tiek apkopota informācija no programmas realizācijā

iesaistītajām institūcijām, lai veiktu tās detalizētāku

izvērtējumu. Programmas realizācija ir paredzēta līdz brīdim, kad

Latvija tiek uzņemta Eiropas Savienībā un rodas iespēja izmantot

strukturālo fondu finansējumu.

Tā kā projektu iesniegšana

SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības

programmā paredzētās naudas apguvei tika uzsākta tikai

2001. gada decembra beigās, bet pirmie SAPARD programmas

līdzekļi atmaksāti lauku uzņēmējiem tikai sākot ar

2002. gada 15. aprīli, mērķu īstenošanas pakāpe ir

samērā zema.

Kopumā ir akreditētas sešas

apakšprogrammas:

• 1.1. "Lauksaimniecības tehnikas,

iekārtu un būvju modernizācija";

• 1.2. "Lauksaimniecības zemju

apmežošana";

• 2.1. "Lauksaimniecības un

zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga

pilnveidošana";

• 3.1. "Lauku ekonomikas

dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus";

• 4.1. "Vispārējās lauku

infrastruktūras uzlabošana";

• Pavadošais pasākums 1.

"Apmācības".

2003. gada 18. februārī

Eiropas Komisija apstiprināja apakšprogrammas

5.1. "Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas

saglabāšana" un 5.2. "Lauksaimniecības noteces

samazināšana". Šīs apakšprogrammas varēs tikt uzsāktas, līdzko

būs akreditētas Lauku atbalsta dienesta procedūras. Vēl

jāizstrādā precīzi atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšprogrammai

1.2. "Zemes ierīcība", kā arī jāsaskaņo grozījumi pavadošajā

pasākumā 1. "Apmācības".

Lai sekmīgāk noritētu SAPARD

programmas īstenošana, Zemkopības ministrija un citas iesaistītās

puses ir sniegušas priekšlikumus programmas grozījumiem, kas

tālāk virzīti uz SAPARD uzraudzības komitejas sēdi

apstiprināšanai. Līdz šim ir notikušas četras SAPARD uzraudzības

komitejas sēdes, apstiprinot būtiskus grozījumus programmā.

Kopumā līdz 2003. gada

15. maijam bija atbalstīti 757 projekti. Savukārt

246 projekti bija jau realizēti.

SAPARD programmas pasākumi pēc

iestājas Eiropas Savienībā 2004. gadā daļēji pāries uz

Vienoto programmdokumentu (4. prioritāti

"Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana") un Lauku

attīstības plānu. Paredzēts, ka šo dokumentu izstrāde ir

veicama šī gada laikā un lauku attīstības atbalsta pasākumi

varētu būt šādi:

Vienotais

programmdokuments:

• Investīcijas lauksaimniecības

uzņēmumos;

• Atbalsts jaunajiem

zemniekiem;

• Lauksaimniecības produktu

pārstrādes un mārketinga uzlabošana;

• Zemes uzlabošana;

• Lauku ekonomikas dažādošana;

• Mežsaimniecības dažādošana;

• Lauku ainavas saglabāšana;

• Vietējās kapacitātes

izveidošana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas (iniciatīvas

"LEADER" veida pasākums);

• Apmācības;

• Konsultācijas;

• Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā

neizmantotajās zemēs.

Lauku

attīstības plāns:

• Agrovide (obligāts

pasākums);

• Pusnaturālo saimniecību

atbalsts;

• Kooperatīvu atbalsts;

• ES veterināro un higiēnas

prasību ieviešana;

• Agrā pensionēšanās;

• Lauksaimniecībai mazāk

labvēlīgie apvidi.

Lauku attīstības plāna īstenošanas

laikā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais ieguldījums lauku

attīstībā būs 203,5 milj. latu.

Vienotā programmdokumenta pasākumu

sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir

105,1 milj. latu, bet piesaistot privāto kapitālu

117,67 milj. EUR, kopējais ieguldījums būs

175,7 milj. latu.

4.6. Citas reformas

4.6.1. Pensiju reforma

Pašreizējā situācija un

politika

Pensiju reforma Latvijā

likumdošanas jomā ir pabeigta. Ar 1996. gadu Latvijā

darbojas valsts obligātā, uz paaudžu solidaritātes principiem

balstītā vecuma pensiju 1. līmeņa shēma, kas tiek saukta par

"šķietami fondēto" pensiju shēmu (notional defined

contribution NDC PAYG pension scheme), bet ar 2001. gada

jūliju darbību uzsāka valsts fondēto vecuma pensiju shēma

(2. līmenis). Privātā brīvprātīgā pensiju shēma

(3. līmenis) darbojas ar 1998. gada jūliju.

Valsts pensiju sistēmas

1. līmenis, kas ir visas pensiju sistēmas pamatposms, spēj

nodrošināt finansiālu stabilitāti ilgtermiņa perspektīvā. Tā ir

no iemaksām atkarīga pensiju shēma, kur personificētajā uzskaitē

tiek uzkrāta informācija par "šķietamo pensijas kapitālu", bet

pensija tiek aprēķināta dalot uzkrātā kapitāla apjomu ar

prognozēto pensiju izmaksu gadu skaitu (vidējā paredzamā mūža

ilgumu vecumā, kurā tiek pieprasīta pensija). Pirmā līmeņa

pensiju shēmas finanšu stabilitāti nosaka sekojoši tās darbības

principi:

• Uzkrātais pensiju kapitāls ir

tieši atkarīgs no visā apdrošināšanas periodā veiktajām

iemaksām;

• "Uzkrāšanas" periodā sociāli

apdrošinātās personas pensijas kapitāls ik gadu tiek indeksēts ar

algu summas, no kurām valstī kopumā veiktas sociālās

apdrošināšanas iemaksas, pieaugumu, kas atspoguļo ne vien darba

samaksas pieaugumu, bet arī izmaiņas sociāli apdrošināto personu

skaitā, tādējādi nodrošinot finanšu stabilitāti ilgtermiņa;

• Izdevumi un ieņēmumi ir

ilgtermiņā līdzsvaroti. To nodrošina gan paredzamā mūža ilguma

komponente pensiju aprēķina formulā, gan atbilstoša pensiju un

pensiju kapitāla indeksācija. Atbilstoši likumdošanai līdz

2002. gadam pensijas tika indeksētas vienīgi ar patēriņa

cenu indeksu. Sākot ar 2002. gada oktobri, pensijas līdz

2011. gadam tiks indeksētas ar PCI un 25% no iemaksu algu

summas reālā pieauguma, bet no 2011. gada algu reālā

pieauguma daļa tiks palielināta līdz 50 procentiem.

Minimālais pensijas vecums ir 62

gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Šāds pensijas vecums tiek

sasniegts pakāpeniski, palielinot pensijas vecumu ik gadu par

pusgadu. Vīriešiem pensijas vecuma paaugstināšana (no 60 gadiem

1995. gadā līdz 62 gadiem 2003. gadā) ar

2003. gadu ir jau noslēgusies. Sievietēm pensijas vecums

tiek paaugstināts no 55 gadiem 1995. gadā līdz 62 gadiem

2008. gadā. Pašreiz minimālais pensijas vecums sievietēm ir

59 gadi, bet ar 2003. gada 1. jūliju tas būs jau 59,5

gadi. Līdz 2005. gada jūlijam gan vīriešiem, gan sievietēm

pastāv iespēja pensionēties priekšlaicīgi - 2 gadus pirms

noteiktā pensijas vecuma. Tuvākajā nākotnē nav plānots, ka likumā

noteiktais minimālais pensijas vecums varētu pārsniegt 62 gadus.

Tas ir saistīts ar sekojošo:

• Likums nosaka tikai minimālo

pensijas vecumu, bet neierobežo nodarbinātību pensijas vecumā.

Pensionāriem ir tiesības strādājot saņemt pilnu algu un pilnu

pensiju. Pensija tiek aprēķināta pēc formulas, kas veicina atlikt

pensionēšanos uz vēlāku laiku, jo līdz ar to tiek uzkrāts lielāks

pensijas kapitāls un samazinās gadu skaits ar ko pensijas

kapitāls tiek dalīts. Strādājošie pensionāri veic sociālās

apdrošināšanas iemaksas, tādējādi papildus uzkrājot "šķietamo"

pensijas kapitālu, ko, pārrēķinot pensiju, dala ar paredzamo mūžā

ilgumu pensijas pārrēķina brīdī un pieskaita pie jau piešķirtās

pensijas. Šādu pārrēķinu var veikt reizi trijos gados. Tādējādi

pensionāriem ir dota brīva izvēle - vai pensionēties saskaņā

ar likumā noteikto vecumu, vai atlikt pensionēšanos un uzkrāt

lielāku pensiju. Pensiju shēmā iestrādātie stimuli ilgtermiņā var

nodrošināt faktiskā pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanos

un likumā noteiktā minimālā pensijas vecuma pārsniegšanu;

• Pagaidām vidējais paredzamais

mūža ilgums pensijas vecumā ir salīdzinoši zems (60 gadu vecumā

vīriešiem - 15,4 gadi, sievietēm - 21,5 gadi, bet

65 gadu vecumā - 12,5 gadi, sievietēm -

17,8 gadi).

Tomēr starptautiskajiem

standartiem salīdzinoši zemais pensijas vecums, pateicoties

demogrāfiski labvēlīgai situācijai, tuvākajā nākotnē vēl

nesaasinās darbaspēka resursu atražošanās problēmu. Izvērtējot

pašreizējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma sastāvu, var

secināt, ka novecošanās Latvijā ir mazāk izteikta nekā

Rietumeiropā. Tādējādi turpmākos 10 gadus Latvija gan fiskālā

ziņā, gan attiecībā uz darbaspēka resursiem ir labvēlīgākā

situācijā. Bet vēlākajos gados apstākļi krasi pasliktināsies, jo

skaitliski ļoti mazās 1990-os gados dzimušo kohortas sasniegs

darbspējīgo vecumu. Tas tālākā nākotnē var būtiski ietekmēt

valsts ekonomisko attīstību un palielināt sociālās apdrošināšanas

sistēmas un it īpaši valsts pensiju sistēmas noslodzi.

Tādējādi pašreiz, kā norādīts

augstāk, darbaspēka resursu problēma vēl nav aktuāla, jo

ievērojama cilvēkresursu daļa netiek pilnībā izmantota -

daudzi darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir bez darba, vai daļēji

nodarbināti un samērā liels jauniešu skaits pakāpeniski ieiet

darbaspējas vecumā. Bet ap 2060. gadu sociālās

apdrošināšanas sistēma var kļūt tik ļoti noslogota, ka vienam

iemaksu veicējam ar savām iemaksām būs gandrīz pilnībā

jānodrošina pensiju izmaksa vienam pensionāram (ap

2060. gadu uz 1000 sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem

būs 900 vecuma pensionāri).

5. attēls.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze ar vecuma

pensionāriem

Labklājības

ministrijas dati

Saistībā ar labvēlīgo demogrāfisko

situāciju un minimālā pensijas vecuma pakāpenisku palielināšanu,

kā arī sakarā ar likumā noteikto priekšlaicīgās pensionēšanās

pārtraukšanu ar 2005. gada jūliju, aptuveni līdz

2040. gadam, sociālās apdrošināšanas budžetā sagaidāma

finansiāli samērā labvēlīga situācija, kad jau ar

2005.-2007. gadu budžetā veidosies naudas līdzekļu

pārpalikums. Tiešā gada rezerves sociālās apdrošināšanas budžetā

parādījās jau noslēdzot 2002. gadu, bet iepriekšējos gados

uzkrātais deficīts aizvien turpinās. Tātad, neskatoties uz to, ka

sākot ar 2003. gadu sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir

pazemināta no 35,09% uz 33,09%, tuvākajās desmitgadēs fiskālajā

ziņā nav sagaidāmas problēmas.

6. attēls.

Uzkrātā Sociālās apdrošināšanas budžeta rezerve. (milj. LVL)

Labklājības

ministrijas dati

6. attēlā parādītas sociālās

apdrošināšanas budžeta uzkrātās konsolidētās rezerves. Šeit

jāpiemin, ka uzkrātajās rezervēs nav iekļauti aizņēmumi, no kā

pašreiz tiek segts budžeta deficīts un to apmaksa, ieskaitot

procentus par aizņēmumiem. Prognozes neiekļauj arī iespējamos

papildus ieņēmumus nākotnē pie nosacījuma, ja budžeta pārpalikumu

novirzītu uz Rezerves fondu ieguldīšanai finanšu instrumentos,

kas nestu peļņu. Pagaidām šāds rezerves fonds pensiju budžetam

vēl nav izveidots.

6. attēls uzskatāmi parāda,

ka, neskatoties uz deficītu, kas var rasties gados, kad būs liela

demogrāfiskā noslodze (kā arī sakarā ar apjomīgas valsts fondēto

pensiju shēmas ieviešanu), sociālās apdrošināšanas budžets varētu

tikt veiksmīgi administrēts, izmantojot uzkrātās rezerves.

Otrā līmeņa valsts pensiju shēma

Latvijā darbojas no 2001. gada 1. jūlija. Tā ir pilnībā

fondēta pensiju shēma, kur daļa no valsts sociālās apdrošināšanas

iemaksām vecuma pensijām (20% ietvaros) tiek ieguldīta finanšu

instrumentos, tādējādi palielinot pensijas kapitālu atbilstoši

ieguldījumu ienesīguma līmenim. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu

iemaksu likme 2. līmeņa pensiju shēmā pakāpeniski

palielināsies sekojoši: no 2% 2001.-2006. gados līdz 4%

2007. gadā, 8% 2008. gadā, 9% 2009. gadā un 10%

2010. gadā.

Obligāti šai shēmai ir pakļautas

personas, kuras Valsts fondēto pensiju likuma spēkā

stāšanās dienā bija jaunākas par 30 gadiem (personas, kas

dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija). Personām, kuru

vecums tajā brīdī bija 30-49 gadu robežās (starp 1951. gada

2. jūliju un 1971. gada 1. jūliju dzimušie) ir

iespēja pieteikties 2. līmenī brīvprātīgi jebkurā laikā.

Personām, kuras 2001. gada 1. jūlijā bija jau

sasniegušas 50 gadu vecumu nav dota iespēja piedalīties shēmā. Ar

laiku 2. līmeņa pensiju shēma aptvers visas sociāli

apdrošinātās personas (ap 2035. gadu), kad brīvprātīgie

shēmas dalībnieki būs jau sasnieguši pensijas vecumu,

2. līmeņa pensiju shēma būs obligāta visām sociāli

apdrošinātām personām.

Iemaksu apjoma pieaugums ir tieši

atkarīgs gan no pakāpeniskas iemaksu likmes palielināšanas

2. līmeņa pensiju shēmā, gan no algas pieauguma un

dalībnieku skaita. Sakarā ar ierobežoto laika posmu brīvprātīgai

dalībai 2. līmeņa pensiju shēmā, t.i., tikai kohortām, kas

dzimušas 1952. - 1971. gados), grūti prognozēt

brīvprātīgo dalību shēmā tuvākajos 20 gados. Atšķirības var būt

ļoti būtiskas. Šeit nepieciešams atgādināt, ka brīvprātīgo

dalībnieku skaita pieaugums tieši ietekmē 1. līmeņa shēmas

ieņēmumus. Pašreiz shēmā ir iesaistījušies ap 6% no iespējamajiem

brīvprātīgajiem dalībniekiem

Vidējais ienesīgums 2. līmeņa

shēmā ir aptuveni 6%, kas reālajā izteiksmē nozīmē aptuveni

4 procentus. Šādu peļņas procentu ir noteicis Valsts kases,

kā vienīgā 2. līmeņa naudas līdzekļu pārvaldītāja līdz

2003. gadam, piedāvātais ieguldījumu portfelis. Ar

2003. gadu shēmas dalībniekiem ir iespēja izvēlēties vai nu

valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu valstisko pārvaldītāju

(Valsts kasi), vai arī privāto pārvaldītāju. Saskaņā ar esošo

likumdošanu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privātie

pārvaldītāji var piedāvāt plašāku finanšu instrumentu klāstu.

Pašreiz (pēc datiem par

2003. gada 1. ceturksni) Valsts kasi kā fondēto pensiju

shēmas līdzekļu pārvaldītāju izvēlējušies 75,9% 2. līmeņa

dalībnieku un tās rīcībā ir 74,5% no uzkrātā 2. līmeņa

kapitāla. Kopumā, pēc datiem par 2003. gada

I ceturksni, uzkrātais 2. līmeņa kapitāls sasniedz

15,7 milj. latus; dalībnieku kopējais skaits - 375

tūkstoši; 2. līmeņa naudas līdzekļus pārvalda 6

pārvaldītāji, kas kopumā piedāvā 12 ieguldījumu plānus. Pašreiz

2. līmeņa pensiju shēmas aktīvi sasniedz aptuveni 0,3% no

2003. gadam plānotā IKP. Aprēķini rāda, ka ap

2030. gadu, kad shēma kļūs pilnībā obligāta, aktīvu

kopapjoms 2. līmenī sasniegs aptuveni 60% no IKP, bet ap

2070. gadu tas varētu divreiz pārsniegt IKP lielumu.

1. līmeņa pensiju shēma pati

par sevi (aplūkojot to ilgtermiņā, t.i., kad būs beigusies

pārejas perioda tiesisko normu ietekme un izslēdzot

2. līmeņa darbību) ir finansiāli stabila. Bet sakarā ar

2. līmeņa ieviešanu, valsts vecuma pensiju izdevumi ir daudz

lielāki. Kaut arī ar likumu noteiktā iemaksu likme 1. līmeņa

pensiju kapitāla uzkrāšanai pakāpeniski samazinās (līdz 10%),

līdz ar to attiecīgi pakāpeniski samazinot nākotnes saistības

1. līmenī, un pārējie 10% tiek novirzīti valsts fondētai

pensiju shēmai, iepriekšējos gados uzkrātās saistības pret

pensionāriem, kuri 1. līmenī veikuši lielākas iemaksas,

turpina būt aktuālas. Līdz ar to ir nepieciešami papildus

līdzekļi šo saistību izpildei situācijā, kad iemaksas

1. līmenī tiek veiktas tikai 10% apmērā. Salīdzinoši strauja

iemaksu likmes palielināšana valsts fondēto pensiju shēmā līdz

ievērojami augstam līmenim (10%) jau ar 2010. gadu rada

papildus slodzi valsts pensiju budžetam. Viskrasāk tas būs jūtams

ap 2035. gadu, kad nepieciešamā iemaksu likme pensiju

izdevumiem var sasniegt 29%, kas ir par 9 procentu punktiem

augstāk nekā gadījumā, kad 2. līmenis netiktu ieviests.

Jāatzīmē, ka finansiālās problēmas, kas saistītas ar

2. līmeņa ieviešanu pakāpeniski samazināsies tālākā nākotnē,

kad visu pensionāru pensijas tiks aprēķinātas no iemaksām 10%

apmērā.

7. attēls.

Izdevumi vecuma pensijām (procentos no valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksu bāzes)

Labklājības

ministrijas dati

Būtībā 2. līmeņa ieviešanas

izmaksas ir nevis izdevumi, bet gan līdzekļu uzkrājums to vēlākai

izlietošanai. Tomēr 2. līmeņa finansēšana samazina naudas

līdzekļu resursus, kas 1. līmenim nepieciešami citiem

mērķiem (pensiju indeksācijā piemērojamā indeksa straujākai

palielināšanai). Ņemot vērā valsts pensiju budžeta jutību pret

iemaksu apjomu 2. līmenim, ir ļoti svarīgi veikt vienlaicīgi

abu pensiju līmeņu finanšu riska monitoringu, lai nesagrautu

vienas shēmas stabilitāti uz otras attīstības rēķina.

Neskatoties uz problēmām attiecībā

uz ekonomiskajiem, finanšu un sociālajiem aspektiem, daudzlīmeņu

pensiju sistēma sola lielāku stabilitāti attiecībā uz iespējamām

demogrāfiskajām un ekonomiskajām svārstībām. Nefondētās un

fondēto pensiju shēmas apvienošana valsts vecuma pensiju sistēmā

ļauj minimizēt katrai shēmai raksturīgos, pēc būtības atšķirīgos

riskus. Bez tam, fondēto pensiju shēma var nodrošināt ievērojamu

uzkrājumu veidošanos, kas varētu veicināt finanšu tirgus

attīstību un labvēlīgi ietekmēt ekonomisko vidi.

4.6.2. Veselības aprūpes

reforma

Pašreizējā situācija un

politika

1993. gadā uzsāktās veselības

aprūpes reformas mērķis ir uz iedzīvotāju vērstas, racionālas un

pieejamas veselības aprūpes sistēmas ieviešana Latvijā. Lai

veicinātu dotā mērķa sasniegšanu, 1997. gadā Latvijas

valdība sadarbībā ar Pasaules Banku izstrādāja "Veselības aprūpes

reformas" projektu. 1998. gadā ar Pasaules Banku tika

noslēgts Aizdevuma līgums par Aizdevuma piešķiršanu Veselības

aprūpes reformas ieviešanai. Līgums paredzēja projekta

realizāciju divās fāzēs.

Projekta 1. fāzes uzdevumi

bija šādi - Veselības aprūpes institucionālās struktūras

izveide, speciālistu apmācība un reformas pamatshēmas izveidošana

izstrādājot politikas modeļus, mehānismus, stratēģijas un citus

konceptuālus risinājumus.

Projekts kopumā tika sadalīts

četrās komponentēs:

A. Veselības aprūpes

finansēšanas reforma;

B. Veselības aprūpes

pakalpojumu pārstrukturizācija;

C. Veselības reformas

komunikācijas stratēģijas ieviešana;

D. Projekta vadība un

menedžments.

Projekta 1. fāze ir

noslēgusies un tajā izvirzītie pamatuzdevumi ir sasniegti.

Lielākā daļa no tiem ir minēti jau 2002. gada

Pirmspievienošanās ekonomiskajā programmā, un pašreiz tiek

pilnveidoti un nostiprināti izstrādātie mehānismi:

• lai nodrošinātu izveidotā

veselības aprūpes pakalpojumu vienas plūsmas finansēšanas

mehānisma funkcionēšanu, Ministru kabinetā tika apstiprināta

Veselības aprūpes finansēšanas koncepcija un izstrādāts

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas ir

akceptēts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimā;

• primārajā veselības aprūpē

ieviestais kapitācijas finanšu modelis tiek analizēts un

pārskatīts;

• tiek izstrādāts visā valstī

vienots ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis

un plānota tā ieviešana 2004. gadā;

• lai vienkāršotu stacionāra

pakalpojumu apmaksas mehānismu, notiek pāreja uz vienotu

pakalpojumu apmaksu pēc diagnožu grupām;

• ir izstrādāts Vadības

informācijas projekts, lai nodrošinātu racionālu veselības

aprūpes informācijas, statistikas savākšanas, apstrādes un

analīzes sistēmu, kā arī veicinātu operatīvu informācijas apmaiņu

starp pakalpojumu sniedzējiem un plānotājiem;

• Ministru kabinetā ir akceptēta

"Konsolidētā veselības investīciju programma

2003. -2007. gadam", kas pieņemta kā indikatīvs

veselības nozares investīciju plānošanas dokuments.

2002. gada 3. septembrī

notikušajā Pasaules Bankas Reģionālo darbību apakškomitejas sēdē

tika izskatīti projekta 1. fāzes rezultāti un tika pieņemts

lēmums, ka visi Latvijai noteiktie indikatori ir sasniegti.

Lai sagatavotos Veselības aprūpes

reformas projekta 2. fāzei, Ministru kabinetā

2002. gada 30. septembrī tika apstiprināts politikas

plānošanas dokuments "Pamatnostādnes veselības aprūpes reformas

vidusposma un tālākās attīstības nodrošināšanai", kas nosaka

veselības aprūpes reformas vidusposma prioritātes un

priekšnosacījumus projekta 2. fāzes uzsākšanai.

Politikas virzieni

Pēc Valdības maiņas

2002. gada rudenī reformas pamatmērķi ir palikuši nemainīgi,

atbilstoši "Pamatnostādnēm veselības aprūpes reformas vidusposma

un tālākās attīstības nodrošināšanai", bet ir mainījušies

stratēģiskie uzdevumi. Jaunā Valdība noteica veselības aprūpi par

vienu no valsts prioritātēm, un izstrādātajā Valdības programmā

tika deklarēti jauni principi veselības aprūpes reformas

virzībai. Atbilstoši Valdības programmai izvirzīti sekojoši

stratēģiskie uzdevumi:

• lai nodrošinātu veselības

aprūpes pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, ieviest

un attīstīt Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu valstī.

Tādējādi tiktu veicināta iedzīvotāju motivācija maksāt nodokļus,

lai saņemtu valsts garantēto veselības aprūpes minimumu. Minētā

uzdevuma nodrošināšanai tika izstrādāta Obligātās veselības

apdrošināšanas koncepcija, kas kalpos kā pamats Obligātās

veselības apdrošināšanas likuma izstrādei. Minētais likums

noteiks veselības aprūpes organizācijas, finansēšanas kārtību,

striktāk noteiks darba devēju un darba ņēmēju attiecības

veselības aprūpē;

• lai nodrošinātu iedzīvotājiem

valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā

(turpmāk - pakalpojumu grozā) iekļauto pakalpojumu

saņemšanu, ir izstrādāta pakalpojumu groza noteikšanas metodika

un pašlaik tiek veikta minimumā iekļaujamo pakalpojumu cenu

aprēķināšana;

• lai optimizētu ekonomiski

pamatotu veselības aprūpes iestāžu izvietojumu valstī, tiek

turpināts darbs pie Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes

pakalpojumu struktūras plāna (turpmāk - Māsterplāna)

izstrādes un ieviešanas. Minētā Māsterplāna ieviešana ir saistīta

ar valstī virzīto Administratīvi teritoriālo reformu, lai

paredzētais veselības aprūpes iestāžu izvietojums iekļautos

vienotā teritoriālajā plānojumā;

• lai nodrošinātu veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iespēju saņemt pilnu samaksu par

sniegtajiem pakalpojumiem, šobrīd tiek pārstrādāts veselības

aprūpes pakalpojumu cenrādis, kuru noteiks Obligātās veselības

apdrošināšanas likums;

• lai uzlabotu veselības aprūpes

pakalpojumu saņēmēju tiesības, reglamentētu pakalpojumu sniedzēju

un pakalpojumu saņēmēju savstarpējās attiecības, tiek izstrādāts

Pacientu tiesību likumprojekts.

Lai nodrošinātu Valdības izvirzīto

stratēģisko uzdevumu realizāciju, 2003. gada februārī tika

izveidota Veselības ministrija.

4.6.3. Transports, sakari un

informātika

4.6.3.1. Transports

Pašreizējā situācija un

politika

Transports ir viena no

visnozīmīgākajām un dinamiskākajām tautsaimniecības nozarēm

valstī, ko lielā mērā nosaka labvēlīgie apstākļi tranzītam.

2002. gadā transporta un sakaru nozarē strādājošie veidoja

9,1% no valsts kopējā strādājošo skaita, bet transporta un sakaru

daļa valsts iekšzemes kopproduktā 2002. gadā bija

14,5 procenti.

Transporta attīstības ekonomiskā

politika un tās īstenošanai nepieciešamie galvenie pasākumu

kompleksi tiek veidoti, balstoties uz "Transporta attīstības

nacionālo programmu (1996-2010)". Šī programma ir izstrādāta

atbilstoši ilgtspējīgās attīstības principiem un tā tiek regulāri

koriģēta ar nolūku aktualizēt un precizēt tajā paredzētos

pasākumus. Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij

jāīsteno arī ES transporta politika. Realizējot transporta

politiku, Satiksmes ministrija aktīvi sadarbojas ne vien ar

starptautiskajām institūcijām un organizācijām, bet arī ar

Latvijas pašvaldībām, profesionālajām asociācijām un

sabiedriskajām organizācijām.

Lai gan Latvijā ir optimāls

transporta infrastruktūras (autoceļu, dzelzceļa, ostu, lidostu,

maģistrālo cauruļvadu) izvietojums, tomēr daudzviet tās zemā

kvalitāte ietekmē transporta pakalpojumu kvalitāti un

efektivitāti.

Autotransports pilnībā nodrošina kravu

pārvadājumus iekšzemē. Latvijas autopārvadātāji sekmīgi darbojas

arī starptautiskajos pārvadājumos.

Galvenās tehniskās, ekoloģiskās un

drošības prasības autotransportam, kā arī prasības pieejai tirgum

Latvijā jau tagad atbilst starptautiskajām normām. Latvija

pievienojusies arī galvenajām starptautiskajām konvencijām

autopārvadājumu jomā.

Pieaugot automobiļu skaitam, ar

katru gadu pieaug arī satiksmes intensitāte, īpaši Rīgas reģionā.

Daudz problēmu ir satiksmes drošības jomā, kuru ietekmē ne tikai

sliktais ceļu stāvoklis, bet arī nepietiekamas kvalitātes

satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi. Būtisks kavēklis

reģionālajā attīstībā ir sliktais lauku autoceļu stāvoklis.

Dzelzceļa transporta nozarē turpinās

dzelzceļa restrukturizācijas programma, kuras ietvaros

2003. gada sākumā darbu sākuši valsts a/s "Latvijas

dzelzceļš" meitas uzņēmumi - a/s "Starptautiskie pasa?ieru

pārvadājumi" un a/s "Ritošā sastāva remonta centrs «Zasulauks»",

SIA "Dzelzceļa apsardze". Tiek plānots tuvākajos gados pilnīgi

likvidēt škērssubsīdijas starp pasažieru un kravu

pārvadājumiem.

Turpinot iekšzemes pasažieru

pārvadājumiem paredzēto vilcienu ritošā sastāva atjaunošanu,

2003. gadā no valsts budžeta piešķirti

471 tūkst. latu vagonu remontam un modernizācijai. Lai

nodrošinātu modernu un drošu pasažieru pārvadājumu ritošo

sastāvu, līdz 2008. gadam tiek plānots ieguldīt

16 milj. latu valsts budžeta līdzekļu. Līdz ar to

pamazām tiktu izlīdzinātas konkurences iespējas transporta

pakalpojumu tirgū un veicināta videi draudzīga transporta veida

attīstība.

Dzelzceļa nozares politika turpina

attīstīties iepriekš apstiprināto plānu un ES izstrādāto

dokumentu noteiktajos virzienos. Iestrādājot likumdošanā ES

jauno, infrastruktūras paketes direktīvu (2001/12EC, 2001/13EC,

2001/14EC) prasības, ir sagatavots likumprojekts "Grozījumi

Dzelzceļa likumā", kas līdz 2003. gada beigām tiks

apstiprināts Saeimā. Likumprojektā iestrādātas arī dzelzceļa

sistēmu savietojamības direktīvu (96/48EC, 2001/16EC)

prasības.

Latvijā darbojas trīs lielās

jūras ostas - Ventspils,

Rīga, Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas. Lielās ostas

galvenokārt apkalpo tranzīta kravu plūsmu austrumu-rietumu

virzienā. Mazās ostas veic kokmateriālu eksportu, zvejas kuģu un

jahtu apkalpošanu, un tām ir svarīga nozīme piekrastes reģionu

attīstībā.

Lai radītu labvēlīgus apstākļus

investīciju piesaistei ostu teritorijās, Ventspils un Rīgas ostas

ir brīvostas, bet Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas daļa. Tas stimulē attīstīt ostu teritorijās ražošanu un

pakalpojumu sniegšanu, kas savukārt palielina ostu konkurētspēju

Baltijas jūras reģionā, rada apstākļus jaunu darbavietu radīšanai

un jaunu nozaru integrācijai ostu saimniecībā.

Galvenās ostu saimniecības

problēmas:

• Pieaugoša citu ostu

konkurence;

• Nepieciešamas investīcijas

infrastruktūru attīstībā un uzturēšanā, pievēršot arvien lielāku

uzmanību ostu drošībai;

• Pilnībā neizmantotas pasažieru

apkalpošanas iespējas;

• Nepietiekama mazo ostu

infrastruktūru rekonstrukcija.

Latvijas ostu attīstības

mērķis ir palielināt kravu un pasažieru plūsmu caur

Latvijas ostām, veidojot pievilcīgus un mūsdienīgus pasaules

līmenim atbilstošus kravu apstrādes nosacījumus un augstas

kvalitātes pasažieru apkalpošanu.

Galvenie pasākumi mērķa

sasniegšanai ir tehniskās rekonstrukcijas, jaunu terminālu

būvniecība, ostu tehniskā aprīkojuma modernizācija,

rekonstrukcijas un modernizācijas finansiālā nodrošināšana, ostu

organizatorisko struktūru pilnveidošana, vides aizsardzības

pasākumu veikšana ostu teritorijās un akvatorijās.

Gaisa

transporta nozares politikas mērķis - izmantojot

visus pieejamos resursus un iespējas, veidot drošu, ekonomiski

efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas optimāli iekļautos Eiropas

un pasaules gaisa transporta sistēmā un kas vispilnīgāk

apmierinātu Latvijas iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem un

sniegtu maksimālu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Gaisa transporta nozares

struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu

veikšanu, ir valsts akciju sabiedrība starptautiskā lidosta

"Rīga", VAS gaisa satiksmes vadības uzņēmums "Latvijas gaisa

satiksme" un gaisa pārvadātāji ("Airbaltic" un citas

aviokompānijas). Latvijā darbojas arī otra starptautiskā lidosta

"Liepāja" un "Ventspils" .

Tiek veikti pasākumi, lai Rīgu

veidotu par nozīmīgu gaisa satiksmes centru, modernizējot un

attīstot lidostas un gaisa satiksmes vadības dienesta

infrastruktūru, kā arī saskaņotu gaisa satiksmes vadības sistēmu

tehniskos risinājumus ar Eurocontrol prasībām. Tā atbilstoši ECAC

un Eurocontrol standartiem Latvijā tika ieviestas samazinātas

vertikālās distancēšanas (RVSM) prasības un prasības gaisa kuģu

pretsadursmju sistēmu (ACAS) uzstādīšanai.

Lidojumu drošība un aviācijas

drošums vienmēr ir bijusi veiksmīga gaisa transporta attīstības

pamats un tā galvenā prioritāte. Tāpēc, pieaugot globālā

terorisma draudiem, lidostā "Rīga" tika iegādātas un uzstādītas

rentgena iekārtas, nodrošinot automātisku visas bagāžas

kontroli.

Atbilstoši ES prasībām izstrādāti

un ieviesti noteikumi "Par aviācijas personāla licencēšanu" un

noteikumi "Par gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla

sertificēšanu".

2002. gadā tika izstrādāti un

2003. gada 12. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi

likumā "Par aviāciju", kas nostiprina neatkarīgās aviācijas

nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas juridisko

statusu. Šādas neatkarīgas aviācijas nelaimes gadījumu un

incidentu izmeklēšanas institūcijas izveide bija viena no

galvenajām ES acquis prasībām gaisa transporta jomā (ES

1994. gada 21. novembra direktīva Nr. 94/56). Līdz

2003. gada beigām tiek plānots, ka tiks pieņemti Ministru

kabineta noteikumi ,,Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un

incidentu izmeklēšanas kārtība".

Tranzīta nozarē situācija pēc Krievijas

naftas tranzīta pārtraukšanas naftas un naftas produktu

maģistrālo cauruļvadu sektorā 2002. gadā būtiski

izmainījās, salīdzinot ar 2001. gadu: naftas transportēšanas

apjomi samazinājās par 27,4%, bet naftas produktu transportēšanas

apjomi palielinājās par 2,6 procentiem. Šajos apstākļos

Ventspils osta ir uzsākusi jēlnaftas pieņemšanu pa dzelzceļu,

taču esošās termināla jaudas ir praktiski pilnībā izmantotas.

Ņemot vērā naftas tranzīta pa cauruļvadiem pārtraukšanas

raksturu, Valdība ir uzdevusi vairākām institūcijām veikt virkni

pasākumu situācijas uzlabošanai, izmantojot gan divpusējās

sarunas ar Krieviju, gan arī starptautiskās organizācijas. Tai

pat laikā tiek palielinātas kravu pieņemšanas pa dzelzceļu jaudas

un naftas produktu cauruļvada jaudas Ventspils ostas

virzienā.

Latvijā īpaša uzmanība tiek

veltīta tranzīta pārvadājumu attīstībai. Lielākie kravu

pārvadājumu apjomi caur Latviju notiek austrumu-rietumu virzienā,

t.i., no NVS valstīm pa dzelzceļu, maģistrālajiem cauruļvadiem,

autoceļiem uz Latvijas jūras ostām un tālāk pa jūru uz

Rietumeiropas valstīm. 90% no tranzītkravu apjoma tiek

transportēti caur ostām.

Lai Latvijas autoceļu un dzelzceļa

tīkli varētu integrēties Trans-Eiropas transporta tīklā,

nepieciešams tos sakārtot atbilstoši ES standartiem. Šeit ir

svarīgas investīcijas TINA (Transport Infrastructure Needs

Assessments) procesā identificētajos Trans-Eiropas transporta

tīkla nākotnes elementos - Latvijas autoceļu un dzelzceļu

tīklā. Latviju šķērso I Eiropas transporta koridors (Via

Baltica). Ļoti svarīga ir Ventspils, Rīgas un Liepājas jūras ostu

sasaiste ar I, II un IX Eiropas transporta koridoru.

Ļoti svarīga ir politisko,

ekonomisko un juridisko aktivitāšu efektivitātes palielināšana,

lai veicinātu tranzīta un transporta koridoru attīstību un

integrēšanos Eiropas transporta sistēmā.

Lai attīstītu tranzīta

pārvadājumus, tiek īstenoti šādi galvenie pasākumu kompleksi:

• integrācija Trans-Eiropas

transporta tīklā, TINA autoceļu un dzelzceļa tīkla attīstība;

• autotransporta un dzelzceļa

transporta koridoru attīstība;

• naftas un naftas produktu

maģistrālo cauruļvadu jaudas palielināšana;

• kombinētā transporta

attīstība;

• jūras ostu attīstība un rūpnīcu

būvniecība, kravu sadales un loģistikas centru veidošana ostu

teritorijās, kas paredzēti pievienotās vērtības radīšanai.

Politikas virzieni

Latvijas transporta attīstības

politikas ilgtermiņa mērķis ir izveidot efektīvu, drošu,

konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un

multimodālu transporta sistēmu, kas integrēta Eiropas transporta

sistēmā, nodrošinātu cilvēku ekonomiskās un sociālās vajadzības

pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem iekšzemes un

starptautiskajā satiksmē, palielinātu izvēles iespējas un

elastību pasažieru un kravu pārvadājumos, veicinātu reģionālo

attīstību un dotu iespējas Latvijas biznesam konkurēt Eiropas un

visas pasaules tirgū.

Transporta attīstības ilgtermiņa

mērķa sasniegšanas galvenie stratēģiskie virzieni:

• Uzturēt un attīstīt transporta

infrastruktūru;

• Veicināt pakalpojumu ar augstu

pievienoto vērtību un rūpnieciskās ražošanas (rūpnīcu, kombinētā

transporta terminālu, kravu sadales un loģistikas centru)

attīstību ostās un citos transporta mezglos;

• Uzlabot un uzturēt augstu

satiksmes drošības līmeni;

• Nodrošināt videi draudzīgas

transporta sistēmas veidošanu un paaugstināt bīstamo kravu

pārvadāšanas drošību;

• Izveidot valstī efektīvu

sabiedriskā transporta sistēmu, ieviešot vienotu valsts un

pašvaldību pasūtījumu dažādiem iekšzemes pasažieru pārvadājumu

veidiem, vienotu dotāciju mehānismu;

• Atbalstīt un veicināt

ilgtspējīgu, harmonisku un kompleksu transporta sistēmas

attīstību kravu un pasažieru pārvadāšanai iekšzemes un

starptautiskajā satiksmē;

• Nodrošināt Latvijas transporta

sistēmas integrāciju un konkurētspējīgu darbību Eiropas

transporta sistēmā.

Reformu realizēšanā tiek kombinēti

dažādi finanšu avoti:

• valsts budžets;

• kredīti, kurus izsniedz

starptautiskās finanšu institūcijas - Pasaules Banka,

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju

banka un komercbankas;

• ES un divpusējo palīdzību

programmu līdzekļi;

• uzņēmumu un privātais

kapitāls.

2001. gadā tika īstenots

pirmais Eiropas Savienības ISPA fonda finansētais

projekts -"Via Baltica" ceļa posma Gauja-Lilaste

rekonstrukcija. Šobrīd Eiropas Komisija transporta nozarē ir

apstiprinājusi ISPA projektus gandrīz par visu summu, kas

pieejama laika posmā līdz 2006. gadam. Iesniegti arī pēdējo

3 projektu pieteikumi, kā arī uzsākta vairāku projektu

realizācija. Notiek intensīva gatavošanās Kohēzijas fonda un

Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei -

identificēti potenciālie projekti un uzsākta to sagatavošana.

4.6.3.2. Sakari

Pašreizējā situācija un

politika

Sakaru un pasta pakalpojumi ir

saņēmuši ievērojamas investīcijas - 9% no kopējām ārvalstu

investīcijām Latvijā. Turpinoties modernizācijai telekomunikāciju

tīklu, radio, televīzijas un pasta pakalpojumos, nozare sniedz

ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Telekomunikāciju sektors publiskā

fiksēto telekomunikāciju tīkla pakalpojumiem, sākot ar

2003. gada 1. janvāri ir atvērts konkurencei, ko regulē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

(4.1.3. sadaļa).

Pašlaik telekomunikāciju tirgū

darbojas publiskā fiksēto telekomunikāciju tīkla operators

SIA "Lattelekom" un divi publiskā mobilā telekomunikāciju

tīkla operatori - SIA "Latvijas Mobilais telefons" un

SIA "Tele2", kas ir atzīti par telekomunikāciju uzņēmumiem

ar būtisku ietekmi tirgū.

2003. gada 1. janvārī

mobilo telekomunikāciju lietotāju skaits sasniedza 917 196,

no tiem SIA "Latvijas Mobilais telefons" -

474 015 abonenti, SIA "Tele2" -

443 181 abonenti. Publiskā fiksētā telekomunikāciju

tīkla pamatlīniju skaits uz šī gada sākumu bija 701 000 ar

ciparizācijas īpatsvaru 83 procenti.

Tiek turpināts darbs pie nozari

reglamentējošās sekundārās likumdošanas ieviešanas. Ir izstrādāta

universālā telekomunikāciju pakalpojuma stratēģija un universālā

telekomunikāciju pakalpojuma finansēšanas principi.

Ievērojot, ka Eiropas Savienībā

2002. gadā tika pieņemta jauna telekomunikāciju sektoru

regulējošu direktīvu pakete, ir izveidota darba grupa, kas

izstrādā jaunu likumprojektu "Par elektroniskajām komunikācijām",

lai ieviestu šajās direktīvās minētās prasības.

2002. gadā tika rīkotas trīs

jaunā standarta UMTS (viena arī GSM standartā) mobilo

telekomunikāciju licenču izsole, kuras rezultātā UMTS licences

iegādājās abi esošie publisko mobilo telekomunikāciju tīklu

operatori - SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un

SIA "Tele2".

Pašlaik BO VAS "Latvijas

Pasts" ir vienīgā, kas piedāvā klientiem pilnu pasta pakalpojumu

klāstu. Tā nodrošināšanai visā valsts teritorijā ir attīstīts

plašs nodaļu tīkls, kas sniedz pakalpojumus par nediferencētām

cenām.

Latvijas teritorijā eksprespasta

pakalpojumus piedāvā arī vairāki starptautiski uzņēmumi un

vietējās kompānijas - SIA "DHL International Latvia",

United Parcel Services (UPS); TNT Logistic, SIA "SM-pasts",

A/S "Diena" preses izplatīšanas centrs u.c., kas sniedz

tikai atsevišķus ekonomiski izdevīgākos pakalpojumus, turklāt šie

pakalpojumi ir pieejami tikai lielākajās pilsētās, kur izmaksas

salīdzinājumā ar valstī vidējām ir zemākas un ir lielāks klientu

skaits.

Ievērojot Eiropas Savienības

direktīvu pasta sektorā prasības, ir izstrādāti grozījumi likumā

"Pasta likums" un Ministru kabineta noteikumos Nr. 265

"Pasta noteikumi" (Grozījumi: MK 12.08.97. noteikumi

Nr. 299).

Politikas virzieni

Sakaru sektora politikas galvenie

virzieni ir tirgus liberalizācijas efektivitātes uzlabošana,

tarifu sabalansēšana.

Lai nodrošinātu efektīvu

konkurenci liberalizētā telekomunikāciju tirgū, tiks veikti šādi

pasākumi:

• Turpināt iesākto licenču un

atļauju izsniegšanu, izņemot gadījumus, ko nosaka vispārējie

normatīvie akti par konkurenci, licencēšanu, kā arī resursu

ierobežojumi, tādi kā radio frekvenču spektra nepietiekamība un

numerācijas telpas ierobežotība;

• Turpināt īstenot universālo

telekomunikāciju pakalpojuma fonda izveidi, lai telekomunikāciju

operators varētu sniegt telekomunikāciju pakalpojumu minimumu

praktiski visiem valsts iedzīvotājiem, un kuru nodrošināšana nav

komerciāli izdevīga operatoriem;

• Pabeigt telekomunikāciju

pakalpojumu tarifu līdzsvarošanu vietējo, iekšzemes un

starptautisko fiksēto balss telefonijas pakalpojumiem (publiskajā

fiksētajā telekomunikāciju tīklā), tuvinot tos faktiskajām

telekomunikāciju pakalpojumu izmaksām;

• Risināt starpsavienojumu

jautājumus.

Lai liberalizētu pasta sakaru

tirgu, tiks veikti šādi pasākumi:

• Izveidot sektora regulēšanas

režīmu, kas konsekventi un aktīvi atbalstīs licencētos pasta

pakalpojumu sniedzējus un operatorus, konkurenci un investīciju

ieplūšanu sektorā, kā arī nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret

konkurējošiem operatoriem un pasta pakalpojumu sniedzējiem;

• Izveidot vispārējo pasta

pakalpojumu kompensācijas fondu, lai pasta pamatpakalpojumu

minimumu varētu sniegt visiem valsts iedzīvotājiem, un kuru

nodrošināšana nav komerciāli izdevīga atsevišķiem

operatoriem.

4.6.3.3. Informātika

Pašreizējā situācija un

politika

Par informācijas tehnoloģijas

politikas pamatu ir uzskatāma Nacionālā programma "Informātika"

(1999.-2005.). Tās pamatmērķis ir nodrošināt Latvijas integrāciju

globālajos procesos un veidot mūsu valstī informācijas

sabiedrību.

Sociāli ekonomiskās programmas

"e-Latvija" kalpo par vienu no nacionālās programmas

"Informātika" realizācijas mehānismiem. Minētā programma izvirza

uzdevumus: nodrošināt valstī vispārēju Interneta pieejamību,

lētāku, ātrāku, drošāku pieslēgumu, ieviest vispārēju

informācijas platību un pieejamību, attīstīt informācijas

pakalpojumus un pielietojumus. Lai veicinātu informācijas

sabiedrības veidošanu un nodrošinātu informātikas nozares

efektīvu koordināciju, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā,

tiek aktualizētas šīs programmas pamatnostādnes, ietverot tajās

e-Europe un e-Europe+ rīcības plānu vadlīnijas.

Centrālā statistikas pārvalde

2003. gadā izdevusi pirmo statistisko datu krājumu par

informācijas sabiedrību Latvijā. Tajā iekļautie rādītāji raksturo

informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, iestādēs un

organizācijās.

2002. gada 7. novembrī

Latvijā tika akceptēta Koncepcija par bērnu tiesību aizsardzību

internetā.

2002. gada 20. augustā

Latvijā ir akceptēta e-pārvaldes koncepcija, kas nosaka valsts

pārvaldes modernizēšanas stratēģiju, apliecina valdības gatavību

īstenot izvirzītos uzdevumus un paredz sākotnējo rīcības plānu un

tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Valsts pārvaldes

modernizāciju plānots veikt, racionalizējot valsts pārvaldes

funkcijas un struktūru, piemērojot tās jaunajiem pakalpojumu

sniegšanas modeļiem, maksimāli izmantojot informācijas

tehnoloģijas iespējas un daudzkanālu pieeju pakalpojumu

sniegšanā.

2002. gada 5. jūnijā

stājas spēkā Valsts informācijas sistēmu likums, kas

nosaka vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto,

reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas, tiek

regulēta valsts informācijas sistēmu organizāciju savstarpējā

sadarbība, kā arī noteiktas valsts informācijas sistēmas turētāja

un tās datu subjekta tiesības un pienākumi.

2003. gada 1. janvārī

stājies spēkā Elektronisko dokumentu likums. Tas

izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas 1999/93/EC

"Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā"

prasības, un tas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā

paraksta tiesisko statusu. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu

likuma pārejas noteikumu, valsts un pašvaldību iestādēm ir

pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un

juridiskajām personām ne vēlāk kā 2004. gada

1. janvārī.

Latvijas iekļaušanos Eiropas un

pasaules digitālās informācijas apritē raksturo 2002. gada

maijā valdības pieņemtais rīkojums "Par Latvijas Republikas un

Eiropas Kopienas saprašanās memorandu par Latvijas dalību

Kopienas daudzgadu programmā, lai sekmētu Eiropas digitālās

informācijas attīstību un izmantošanu pasaules tīklos un

atbalstītu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā

(e-saturs)". Piedalīšanās Daudzgadu Kopienas programmā sekmēs

pieeju Eiropas digitālai informācijai un tās potenciāla

izmantošanu, labvēlīgu apstākļu radīšanu tirgus neviendabīguma

mazināšanai un Eiropas digitālās informācijas mārketingam,

sadalei un izmantošanai pasaules informācijas tīklos.

2002. gadā Valsts investīciju

programmas ietvaros tika finansēti 26 informātikas nozares

investīciju projekti par kopējo summu 18,7 milj. lati.

2003. gada valsts investīciju programmā ir iekļauti 20

informātikas nozares investīciju projekti par kopējo summu

17,6 milj. lati.

Pašreiz e-pārvaldes un

informācijas sabiedrības darbības izveides ekonomiskie ieguvumi

naudas izteiksmē nav novērtēti.

Politikas virzieni

Prioritārs uzdevums, kas jāveic

nekavējoties, ir valsts pārvaldes modernizācijas politiski

organizatorisko priekšnoteikumu radīšana, izveidojot e-pārvaldes

modeļa ieviešanas un vadības institūcijas, kā arī sadalot Valsts

kancelejas (Informācijas sabiedrības biroja), Satiksmes

ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas

informācijas sabiedrības un e-pārvaldes jomā.

Turpmākais darbības virziens ir

uzdevumu, kas saistīti ar elektroniskās pārvaldes pastāvēšanai un

darbībai nepieciešamās vides izveidi, izpilde.

Pašreizējā valsts politika

informātikas nozarē ir vērsta uz to, lai līdz 2004. gadam

Latvijā būtu ieviesta vispārēja Interneta pieejamība un veicināta

gan Interneta izmantošana, gan arī vispārējā informācijas

pratība.

Atbilstoši Valsts informācijas

sistēmu likuma un Fizisko personu datu apstrādes

likuma prasībām, saskaņā ar Ministru prezidenta

2003. gada 22. maija rīkojumu jāsaskaņo un jāiesniedz

Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projekti: "Valsts

informācijas sistēmu reģistrācijas kārtība", "Valsts informācijas

sistēmu drošības noteikumi"; "Valsts informācijas sistēmu

tehniskās prasības"; "Personas datu apstrādes sistēmu

aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās

prasības".

Atbilstoši Valsts informācijas

sistēmu likuma prasībām jāizstrādā Ministru kabineta

noteikumu "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu

uzraudzības kārtība" projekts.

Atbilstoši Elektronisko

dokumentu likumam Ministru kabinetam jāpieņem normatīvie akti

par:

• elektronisko dokumentu

izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts

un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko

dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp

šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām;

• par ar sertifikācijas

pakalpojumu sniegšanu saistītiem jautājumiem.

Saskaņā ar Koncepcijas par

elektronisko komerciju rīcības plānu, direktīvas 2000/31/EC par

dažādiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskajiem

aspektiem ieviešanas nolūkā jāizstrādā likuma "Par informācijas

sabiedrības pakalpojumiem" projekts.

Saskaņā ar Koncepcijā par bērnu

tiesību aizsardzību internetā noteiktajiem risinājuma virzieniem

Valdībai jāpieņem Plāns Koncepcijas par bērnu tiesību aizsardzību

internetā īstenošanai, kurš paredz minēto pasākumu veikšanu 2003.

un 2004. gada laikā.

Jāpiedalās EK programmās:

• 2004. gadā - "e-Safe"

programmā (2003.-2004.), kas paredz finansiālu atbalstu Eiropas

Savienības kandidātvalstīm pasākumiem, kas veicinās drošu

interneta vides izveidi - interneta pakalpojumu sniedzēju

pašregulācijas principa īstenošanu, kaitīgās un nelikumīgās

informācijas internetā filtrēšanu un izglītības pasākumu

īstenošanu par interneta drošas lietošanas un ētikas

jautājumiem;

• IDA (Eiropas Kopienas programmā

attiecībā uz datu elektronisko apmaiņu starp administrācijām),

kuras otrais posms IDA II pieņemts ar Eiropas Padomes un

Parlamenta 12.07.1999. lēmumiem 1719/1999/EC un 1720/1999/EC un

kuras mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanu Kopienā, sekmēt iekšējā

tirgus darbību un paātrināt politikas īstenošanu.

4.6.4. Reģionālā politika

Pašreizējā situācija

Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc

pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju ir tikai 34% no ES

vidējā līmeņa. Neraugoties uz straujo tautsaimniecības attīstību,

joprojām pastāv būtiskas atšķirības dažādu reģionu starpā,

vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju. Vēsturiski mainoties

saimniekošanas modelim, straujāka attīstība noris tajos centros,

kur koncentrējās gan finanšu, gan darbaspēka resursi. Strauja

attīstība ir vērojama attīstības centros - lielākajās

pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī u.c.

1998. gadā Latgalē, kas ir

ekonomiski vājākais Latvijas reģions, IKP uz 1 iedzīvotāju bija

2,3 reizes mazāks kā Rīgas reģionā - ekonomiski

attīstītākajā Latvijas reģionā, bet 2000. gadā šī attiecība

palielinājās līdz 4,3 reizēm. Latgales reģionā ir novērojama

IKP uz vienu iedzīvotāju pakāpeniska samazināšanās pretstatā

palielinājumam piecu gadu periodā par 40% Rīgas reģionā.

Līdzīgas atšķirības reģionu starpā

ir arī citās jomās. Bezdarba līmenis Latgalē ir 2 reizes augstāks

nekā vidēji valstī, bez būtiskas tendences samazināties, kamēr

Rīgas reģionā, kur dzīvo vairāk nekā 40% no visiem valsts

iedzīvotājiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir viszemākais

Latvijā.

Līdz šā gada sākumam Latvijā

atbildība par reģionālo attīstību bija sadalīta vairāku

institūciju starpā. Tikai šā gada sākumā tika izveidota

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura

apvienoja galvenās reģionālo attīstību noteicošās jomas -

reģionu attīstības plānošanu, telpisko plānošanu, pašvaldību un

mājokļu jautājumus. Arī likumdošanas jomā ir panākts būtisks

progress - 2002. gada 22. martā tika pieņemts

Reģionālās attīstības likums un 2002. gada 21. maijā

Teritorijas plānošanas likums.

Reģionālās politikas izstrādes un

realizācijas koordinācija valsts līmenī ir Nacionālās reģionālās

attīstības padomes uzdevums, kas uzsāks savu darbību

2003. gada otrajā pusē.

Valdība ir apstiprinājusi

plānošanas reģionu teritorijas ar mērķi nodrošināt reģionu

attīstības plānošanu, koordināciju un veicināt pašvaldību

sadarbību. Nozīmīga loma attīstības nodrošināšanā ir Plānošanas

reģionu attīstības padomēm un aģentūrām.

Lai gan nozīmīga loma reģionālās

attīstības veicināšanā un Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanā ir

pašvaldībām, šobrīd lielākajai daļai mazo Latvijas pašvaldību

trūkst resursu un kapacitātes, lai nodrošinātu pat esošo funkciju

izpildi. Trūkst speciālistu, kas sagatavotu kvalitatīvus, uz

attīstību vērstus projektus. Tāpēc Latvijā notiek pašvaldību

apvienošanās un attīstīties spējīgu vietējo pašvaldību -

novadu veidošanās process, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību

hartu un balstoties uz pašvaldību priekšlikumiem.

Politikas virzieni

Latvijas reģionālās politikas

mērķis, kas ir noteikts Reģionālās attīstības likumā, ir

veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts

attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības

prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts

teritorijas daļu attīstībai.

Reģionālās politikas mērķu

sasniegšanai noteikti šādi svarīgākie pasākumi:

• Nacionālās reģionālās attīstības

padomes efektīvas darbības nodrošināšana reģionālās politikas

izstrādes un realizācijas koordinācijai;

• Reģionālās attīstības atbalsta

instrumentu novērtēšana un optimizācija;

• Reģionālā fonda darbības

paplašināšana un optimizēšana, arī piesaistot Reģionālā fonda

līdzekļus vājāko pašvaldību finansējuma nodrošināšanai projektiem

ar Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu;

• Izstrādāt un savstarpēji

saskaņot Reģionālās politikas pamatnostādnes un Nacionālo

plānojumu;

• Izstrādāt Nacionālo attīstības

plānu;

• Nodrošināt savstarpēji un ar

nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentiem saskaņotu

plānošanas reģionu attīstības programmu un teritorijas plānojumu

izstrādi;

• Stiprināt plānošanas reģionu

attīstības kapacitāti attīstības plānošanā;

• Saskaņā ar pašvaldību

priekšlikumiem sagatavot un realizēt novadu veidošanas projektu,

lai izveidotu attīstīties spējīgas pašvaldības;

• Nodrošināt ES Struktūrfondu un

Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apsaimniekošanu atbilstoši

Latvijas reģionālās politikas mērķiem.

Reģionālās politikas īstenošanas

rezultātā tiks nodrošināti priekšnosacījumi līdzsvarotai

attīstībai visā Latvijas teritorijā un sekmīgai Eiropas

Savienības līdzekļu apgūšanai, vienlaicīgi attīstot gan esošo

attīstības centrus, gan tās teritorijas, kuras attīstībā

ievērojami atpaliek.

4.6.5. Vide

Pašreizējā situācija un

politika

Vides politikas realizācija

Latvijā notiek, balstoties uz Vides aizsardzības politikas plānu

Latvijai un tam sekojošo Vides aizsardzības rīcības programmu.

Balstoties uz šiem dokumentiem, ir izstrādātas stratēģijas un

programmas dažādiem vides sektoriem (sadzīves atkritumu

apsaimniekošana, ūdenssaimniecība, bīstamo atkritumu

apsaimniekošana u.c.).

2001. gada novembrī tika

slēgta ES iestāšanās sarunu vides sadaļa, atsevišķās jomās

panākot pārejas periodu piešķiršanu Latvijai.

Kā galvenās jomas, kas svarīgas

vides kvalitātes saglabāšanai, ES integrācijas procesa un

starptautisko saistību izvirzīto prasību nodrošināšanai

minamas:

• gaisa piesārņojuma un tā

pārrobežu pārneses samazināšana;

• virszemes un pazemes ūdeņu

kvalitātes saglabāšana un piesārņojuma novēršana, t.sk. peldvietu

ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas

uzlabošana, jūras un ūdeņu eitrofikācija un ūdens ekosistēmu

degradāciju samazināšana;

• saimnieciskās darbības izraisīto

risku (rūpnieciskais, avāriju, ķīmiskais, radiācijas, akumulētais

piesārņojums un piesārņojuma pārrobežu pārnese, ģenētiski

modificētie organismi u.c.) samazināšana;

• racionālas un vides aizsardzības

prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

ieviešana;

• kvalitatīva dzeramā ūdens un

efektīvas notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšana, ūdenssaimniecības

infrastruktūras un darbības kvalitātes uzlabošana un

attīstība;

• dabas resursu un vides objektu

pārvaldības un infrastruktūras optimizēšana, t.sk. reprezentatīva

vides monitoringa un informācijas sistēmas izveidošana;

• piesārņoto vietu attīrīšana un

racionāla izmantošana;

• rūpniecības radītā piesārņojuma

samazināšana;

• ES nozīmes īpaši aizsargājamo

sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšana.

Vides infrastruktūra Latvijā ir

samērā attīstīta, tomēr, lai būtu iespējams sasniegt vēlamo un ES

direktīvās prasīto līmeni, vēl ir nepieciešamas lielas

investīcijas no valsts un pašvaldību puses.

Pilsētu notekūdeņu un dzeramā

ūdens direktīvu ieviešanai, kas prasa vislielākos finanšu

ieguldījumus, pārejas periods ir paredzēts līdz 2015. gadam.

Izmantojot Valsts investīciju programmas atbalstu, dāvinājumus,

kredītus, pašu līdzekļus, Daugavpilī un Liepājā notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas ir jau atjaunotas, Rīgā un Ventspilī

turpinās būvniecības darbi. Lai atrisinātu ūdensapgādes un

notekūdeņu attīrīšanas problēmas Latvijas mazajās un vidējās

pilsētās, tika izstrādāta programma 800+ "Ūdensapgāde un

notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās", kuru īstenojot, 22

pilsētās nodrošināta vides aizsardzības prasībām atbilstoša

notekūdeņu attīrīšana un 20 pilsētās, t.sk. Daugavpilī un Liepājā

dzeramā ūdens sagatavošana atbilst normām. 2003. gadā Valsts

investīciju programmā iekļauti 13 ūdenssaimniecības

attīstības projekti.

Būtisks atbalsts ūdenssaimniecības

un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai ir ES ISPA fonda

līdzekļi. ISPA fonda vadība, atzīstot projektu atbilstību ISPA

stratēģijai, jau apstiprinājusi finansējumu 6 ūdenssaimniecības

projektiem (Rīga, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Jūrmala), tai

skaitā Austrumlatvijas upju baseina projektam, kas aptver 18

Latvijas pilsētas, un 3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

projektiem (Liepājas, Ventspils un Ziemeļvidzemes atkritumu

apsaimniekošanas projekti).

Atkritumu apsaimniekošanas valsts

plāns 2003.-2012.gadam paredz Latvijā izveidot 10 - 12

sadzīves atkritumu poligonus. Jau tiek realizēti Rīgas,

Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves

atkritumu poligonu izveides projekti un Austrumlatgales un

Dienvidlatgales reģionālo sadzīves atkritumupoligonu izveides

projekti ir iesniegti Eiropas Komisijai finansējuma piešķiršanai.

Projektu finansēšanā ir piesaistīti ISPA fonda līdzekļi. Bīstamo

atkritumu pārstrāde, sadedzināšana un galīgā apglabāšana, kas

prasa papildus infrastruktūras izveidi un apsaimniekošanu, ko

paredzēts finansēt no Valsts investīciju programmas un ISPA fonda

līdzekļiem. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas galīgās

apglabāšanas poligona izveidi paredzēts finansēt no valsts

budžeta un ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Latvija ieguva pārejas periodu

līdz 2004. gada beigām attiecībā par bīstamo atkritumu

pagaidu uzglabāšanu glabātuvēs, kas neatbilst ES prasībām

attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem. Vidējā termiņā plānots

pilnībā sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas saimniecību.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskās darbības

pamatprincips būs "piesārņotājs maksā", kas nodrošinās tās

finansēšanu no līdzekļiem, kuri iekasēti no bīstamo atkritumu

radītājiem par to pārstrādi, iznīcināšanu un galējo

deponēšanu.

Nozīmīgas izmaiņas skārušas ūdeņu

aizsardzības jomu, jo pārņemot Ūdens struktūrdirektīvu

(2000/60/EC) ir izstrādāts Ūdens apsaimniekošanas likums, kurš

nosaka ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas veidošanu

upju baseinu robežās - Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju

baseinu apgabalos. Ir uzsākta upju baseinu apgabalu

apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrāde (Daugavas

baseina apgabala apsaimniekošanas plāns jau ir izstrādāts

Latvijas un Zviedrijas kopprojekta "Daugavas projekts"

ietvaros).

2002. gadā ir izstrādāta

Vides nacionālā monitoringa programma, kurā ir apkopota

informācija par to, kādi vides dati ir nepieciešami Latvijai kā

Eiropas Savienības kandidātvalstij, lai savlaicīgi konstatētu un

novērstu gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī saglabātu mūsu

teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku sugas.

Rūpniecības radītā piesārņojuma

novēršanas un kontroles jomā būtiska ir integrētās piesārņojuma

novēršanas sistēmas izveide. Latvijas likumdošana ir pilnībā

saskaņota ar integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles

direktīvu (96/61/EC) un nosaka integrēto atļauju (vienā atļaujā

uzņēmumam noteiktas visu veidu vides aizsardzības prasības)

pieteikšanas, izsniegšanas kārtību un nosacījumus labāko pieejamo

tehnisko paņēmienu lietošanai. Latvijā kopumā noteikti 58

uzņēmumi, kurus skar šīs direktīvas prasības, un pārejas periodus

saņēmuši 15 uzņēmumi.

Dabas aizsardzībā īpaši

aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanas

galvenais līdzeklis ir ES nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju

tīkla Natura 2000 izveidošana. Lai veicinātu ES nozīmes sugu un

biotopu aizsardzību arī jaunajās ES dalībvalstīs, pārejas periodi

ES dabas aizsardzības direktīvu ieviešanā netika apstiprināti.

Potenciālās Natura 2000 teritorijas tiek izvērtētas pēc

zinātniskiem kritērijiem un pamatojoties uz jaunāko

inventarizāciju rezultātiem un tiek apstiprinātas arī kā

nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Paredzams, ka potenciālās Natura 2000 vietas aizņems apm. 10% no

valsts teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss

ietver arī zināmus saimnieciskās darbības aprobežojumus, kas tiek

uzlikti dabas aizsardzības interesēs. Lai mazinātu šo

aprobežojumu ietekmi uz zemes īpašnieku ekonomisko aktivitāti,

tiek izstrādāta kompensējošo pasākumu sistēma, kura daļēji tiks

finansēta no ES strukturālajiem fondiem.

Politikas virzieni

Galvenie vides politikas virzieni

ir šādi:

• Rūpnieciskā piesārņojuma

novēršana;

• Investīcijas bīstamo atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas attīstībā;

• Reģionālo sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas sistēmu izveide;

• Ūdenssaimniecības sakārtošana

(pilsētu notekūdeņi un dzeramais ūdens);

• ES nozīmes īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidošana un aizsardzības

nodrošināšana;

• Kompensācijas mehānismu

ieviešana par saimnieciskās darbības aprobežojumiem īpaši

aizsargājamajās dabas teritorijās.

5. Politikas

saistību matrica

Tabulā atspoguļota strukturālo

reformu tiešā ietekme uz budžetu, un līdz ar to lielākās daļas

pasākumu neto ietekme uz budžetu ir negatīva, taču jāņem vērā, ka

strukturālajām reformām ir netieša pozitīva ietekme uz budžeta

ieņēmumiem. Ir sagaidāms, ka strukturālās reformas veicinās

uzņēmumu konkurētspēju, uzlabos darbaspēka kvalitāti, sekmēs

reģionu attīstību un valsts pārvaldes efektivitāti. Tādējādi

strukturālās reformas veicinās ekonomikas izaugsmi un līdz ar to

pozitīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus. Tāpat jāņem vērā arī, ka

lielai daļai reformu rezultāts nav tūlītējs, un ir nepieciešams

ilgāks laiks, līdz tās būtiski ietekmēs ekonomikas attīstību.

Liela daļa reformu tiek realizētas

no budžeta uzturēšanas izdevumiem, un tām nav nepieciešams

papildus finansējums. Dati par ietekmi uz budžetu pēc

2003. gada ir provizorisks novērtējums, un tie var tikt

mainīti.

Apzīmējumi:

" - " Pasākums tiek realizēts no

uzturēšanas izdevumiem un papildus līdzekļus neprasa vai arī tā

ietekme uz budžetu ir nenozīmīga

"…" - Ietekme uz turpmāko gadu

budžetu nav vēl novērtēta

Politisko saistību matrica,

lati

Pārskata datu

tabulas

1. tabula.

Izaugsme un ar to saistītie faktori

2. tabula

Darba tirgus attīstība (gada vidējie rādītāji;

atbilstoši Darba

spēka apsekojumam)

3. tabula.

Ārējā sektora attīstība

4. tabula.

Vispārējās valdības budžeta attīstības virzieni

5. tabula.

Vispārējās valdības parāda attīstības virzieni

6. tabula.

Atšķirības no iepriekšējām prognozēm

7. tabula.

Pieņēmumi par ārējo ekonomisko vidi (ECFIN Ģenerāldirektorāta

2003. gada pavasara prognozes)

8. tabula.

Cikliskā attīstība

Faktiskais budžeta deficīts

atspoguļo pastāvīgo (strukturālo) un pārejošo (ciklisko) faktoru

ietekmi. Strukturālie faktori ir saistīti ar valdības pastāvīgo

politiku normālos ekonomikas apstākļos, kad IKP pieaugums atrodas

potenciālajā līmenī. Šajā gadījumā potenciālais IKP raksturo

vidējo IKP līmeni, ap kuru biznesa cikla ietekmē svārstās

faktiskais IKP. Cikliskie faktori ir saistīti ar biznesa cikla

svārstībām, kas ietekmē budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Aprēķinot potenciālo IKP, tika

pielietota Hodrika-Preskota (HP) filtra metode. Aprēķinos tika

izmantoti sezonāli izlīdzināti IKP ceturkšņu dati salīdzināmās

cenās no 1995 līdz 2002. gadam, papildinot tos ar Finanšu

ministrijas prognozēm līdz 2004. gadam, lai izvairītos no HP

filtra tendences ietekmēt datu rindas beidzamos rādītājus.

Potenciālā IKP trenda prognozi iegūst izmantojot ARIMA

modeli.

Lai aprēķinātu biznesa ciklu

ietekmi uz konsolidētā kopbudžeta deficītu, jānosaka, cik jūtīgi

uz IKP izmaiņām reaģē budžeta ieņēmumi un izdevumi. Tā kā budžeta

izdevumu cikliskā daļa (bezdarba pabalsti) sastāda tikai nelielu

daļu no kopējiem budžeta izdevumiem un budžeta deficītu būtiski

neietekmē, tad aprēķinos tika izmantots pieņēmums, ka biznesa

ciklu svārstības ietekmē tikai nodokļu ieņēmumus. Aprēķinos tika

izmantoti 6 galvenie nodokļi -uzņēmumu ienākumu nodoklis,

iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas,

pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas

nodoklis.

8. tabulas mērķis ir parādīt,

kādu daļu no konsolidētā kopbudžeta deficīta sastāda cikliskā

daļa un kādu - strukturālā daļa. Strukturālais deficīts

parāda, kāds būtu budžeta deficīts, ja nebūtu ciklisko svārstību

un IKP būtu potenciālajā līmenī. Budžeta deficīta cikliskā

komponente raksturo, kā budžeta deficītu ietekmē cikliskās

svārstības.

Strauji attīstoties Latvijas

ekonomikai ir novērojamas lielas biznesa cikla svārstības (skatīt

8. attēlu), taču šīm svārstībām ir tendence samazināties.

Ierobežotais datu apjoms un krasās biznesa cikla svārstības

nosaka arī svārstīgu potenciāla IKP pieaugumu (±0,5%). Ņemot vērā

tendenci samazināties biznesa cikla svārstībām un novērtējot

vidējo potenciāla IKP pieaugumu 6% līmenī, Finanšu ministrijas

prognozes nedaudz pārsniedz potenciālā IKP pieaugumu, tādējādi

periodā līdz 2006. gadam nedaudz pieaug starpība starp

faktisko un potenciālo IKP.

Saistībā ar gaidāmo labvēlīgo

ekonomikas situāciju faktiskais budžeta deficīts būs zemāks nekās

tas būtu, ja IKP būtu savā potenciālajā līmenī. Cikliski koriģētā

primārā bilance raksturo, kāda būtu primārā bilance (budžeta

deficīts neņemot vērā procentu maksājumus), ja nebūtu ciklisko

svārstību.

8. attēls.

Faktiskais (prognozētais) un potenciālais IKP pieaugums

salīdzināmās cenās. (% pret iepriekšējo ceturksni)

9. tabula.

Pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte

Sociālās apdrošināšanas sistēmai

ir būtiska ietekme uz budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu. Tāpēc

pensiju sistēmas reforma (§4.6.1.) ir svarīga komponente valsts

finanšu ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanā. Pārejot no paaudžu

solidaritātes principa uz fondēto pensiju principu, valsts

finanšu ilgtermiņa stabilitāte tiek panākt radot sistēmu, kas nav

atkarīga no demogrāfiskajām svārstībām.

____________________

1 No 2002. gada

bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot darbaspēka

apsekojumā iegūto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu vecumā no

15 gadiem līdz pensijas vecumam, iepriekš tika izmantots

aprēķinos iegūtais 15 gadus un vecāku ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju skaits, tādēļ dati pirms 2002. gada nav pilnībā

salīdzināmi ar datiem, sākot ar 2002. gadu.

2 Atspoguļotais

makroekonomiskās attīstības scenārijs un vidēja termina fiskālais

ietvars ir izstrādāts 2003. gada jūnijā, balstoties uz līdz

2003. gada jūnijam pieejamiem statistikas datiem.

3 Lai nodrošinātu datu

salīdzināmību ar citām ES kandidātvalstīm, informācija par valsts

budžetu tika sagatavota, izmantojot Eiropas kontu sistēmu (ESA

95).

4 Lauksaimniecības un

lauku attīstības jomā kredītus garantē cita garantiju

institūcija - Lauku Attīstības fonds, kas atrodas Zemkopības

ministrijas pārraudzībā.

5 Eksportkredīta

aģentūras darbojas daudzviet pasaulē, šāda institūcija līdz

2001. gadam pastāvēja arī Latvijā - Latvijas

Eksportkredīts, taču šobrīd turpinās šīs institūcijas

likvidācijas process, un jauna institūcija pagaidām vēl nav

radīta.

6 Bezdarbnieku un darba

meklētāju atbalsta likumā noteikti aktīvie nodarbinātības

pasākumi.