Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam

Vecuma pensijas

1aprēķināšana.

2(21) Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze

3ir 136 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības

4- 163 euro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka,

5minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot

6koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz

7šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai

8nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par

9diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina

10bāzes. Mainoties vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā

11apdrošināšanas stāža lielumam, minimālās vecuma pensijas

12apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš noteikto minimālās

13vecuma pensijas apmēru atbilstoši konkrētajam

14apdrošināšanas stāžam.

15(22) Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka

16pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) dienā, kā arī

17pārskatot minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi.

18Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pārskata atbilstoši

19likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo

20ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai.

21Anotācija15

22Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus, kā arī

23Satversmes tiesā tiesvedībā esošās lietas, plānots

24palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kā

25arī palielināt minimālās pensijas un atlīdzības apmērus, tā

26nostiprinot likumprojektā "Grozījumi likumā "Par

27sociālo drošību"" noteikto pieeju minimālo

28ienākumu sliekšņu noteikšanā. Proti, ņemot vērā, ka

29atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par

30sociālo drošību"" izpratnē pensijas ir viens no

31minimālo ienākumu sliekšņiem, atbilstoši tā anotācijai, tā

32apmērs tiek noteikts, ņemot vērā 25% vai 30%, kas noapaļoti

33līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas

34pārvaldes tīmekļa vietnē pārskata gadā publicētās ienākumu

35mediānas.

36Likumprojekts paredz: minimālās vecuma pensijas aprēķina

37bāzi noteikt 136 euro (25% no ienākumu mediānas),

38savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163

39euro (30% no ienākumu mediānas); noteikt, ka III

40grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek

41noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas

42ir 136 euro (25% no ienākumu mediānas), bet personām

43ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro (30% no

44ienākumu mediānas); I un II grupas invaliditātes pensijas

45apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas

46aprēķina bāzi 136 euro (25% no ienākumu mediānas),

47personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro

48(30% no ienākumu mediānas), kurai piemērots koeficients 1,6

49I grupas invaliditātes gadījumā un 1,4 II grupas

50invaliditātes gadījumā; paaugstināt apgādnieka zaudējuma

51pensiju minimālo apmēru, nosakot to 136 euro (25% no

52ienākumu mediānas) bērniem līdz 7 gadu vecumam un 163

53euro (30% no ienākumu mediānas) bērniem no 7 gadu

54vecuma.

55Valsts sociālā nodrošinā-juma

56pabalsts

57Valsts sociālo pabalstu

58likums

Valsts sociālā

1nodrošinājuma pabalsts

2(12) Šā panta pirmās daļas 2. punktā

3minētajai personai ar III grupas invaliditāti neatkarīgi no

4nodarbinātības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

5ir:

61) 109 euro;

72) ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, -

8136 euro.

9(13) Šā panta pirmās daļas 2. punktā

10minētajai personai ar I un II grupas invaliditāti valsts

11sociālā nodrošinājuma pabalsts ir:

121) 109 euro, kuram piemēro koeficientu 1,4

13personai ar I grupas invaliditāti un koeficientu 1,2

14personai ar II grupas invaliditāti;

152) ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, -

16136 euro, kuram piemēro koeficientu 1,4 personai ar

17I grupas invaliditāti un koeficientu 1,2 personai ar II

18grupas invaliditāti.

19(14) Šā panta pirmās daļas 2. punktā

20minētajai personai ar I un II grupas invaliditāti, ja

21persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai

22pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo

23apdrošināšanu"), valsts sociālā nodrošinājuma

24pabalstam nosaka piemaksu procentos no šā panta

251.3 daļā noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma

26pabalsta apmēra:

271) personai ar I grupas invaliditāti - 30 procentu

28apmērā;

292) personai ar II grupas invaliditāti - 20 procentu

30apmērā.

31(15) Šā panta pirmās daļas 3. punktā

32minētajai personai līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai

33valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 136 euro un

34personai no septiņu gadu vecuma - 163 euro.

35Anotācija16

36Nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu

37sasniegušajām personām ir 109 euro mēnesī jeb 20% no

38ienākumu mediānas.

39Nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti

40ir 109 euro mēnesī jeb 20% no ienākumu mediānas,

41savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 136

42euro mēnesī jeb 25% no ienākumu mediānas.

43Nodrošinājuma pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma

44gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam ir 136

45euro mēnesī jeb 25% no ienākumu mediānas un 163

46euro mēnesī jeb 30 % no ienākumu mediānas bērniem no

47septiņu gadu vecuma.

48Garantētais minimālais

49ienākumu slieksnis

50Trūcīgas mājsaimniecības

51ienākumu slieksnis

52Maznodrošinātas

53mājsaimniecības ienākumu slieksnis

54Sociālo pakalpojumu un

55sociālās palīdzības likums

Minimālo ienākumu

1sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai

2(1) Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109

3euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā

4un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

5(2) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272

6euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā

7un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

8(3) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni

9katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436

10euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā

11un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne

12zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas

13mājsaimniecības ienākumu slieksni.

14Anotācija17

15Tādējādi likumprojektā tiek noteikts, ka GMI slieksnis

16ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai

17mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām

18mājsaimniecībā, jo, atbilstoši likumprojekta

19"Grozījumi likumā "Par sociālo

20drošību"" anotācijā noteiktajai metodei, pirmajai

21vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tiek piemērots

22koeficients 1 un pārējām personām mājsaimniecībā

23-koeficients 0,7.

24109 euro jeb 20% no ienākumu mediānas noteikšana,

25kā zemākā iespējamā minimālā ienākuma sliekšņa vērtība,

26sniegs papildu iespēju iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti

27zemiem ienākumiem sekmēt savu pamatvajadzību apmierināšanu,

28turklāt izmantojot dažādus atbalsta veidus.

29Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek

30noteikts 272 euro, kas ir 50 procenti no ienākumu

31mediānas, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā

32un 190 euro katrai nākamajai personai

33mājsaimniecībā.

34Tādējādi likumprojektā pašvaldībām deleģētas tiesības

35noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni

36līdz 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai

37mājsaimniecībā, kas ir 80 % no ienākumu mediānas, un 305

38euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

39Normatīvajos aktos saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu

40absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt,

41neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu,

42attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos

43var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar Satversmes

44tiesas spriedumu un pēc būtības nenovērstu šajos spriedumos

45identificētos trūkumus. Tādējādi ir nepieciešams veikt

46grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu

47aprēķināšanas metodoloģiju.

48Prognozes par

49minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to ietekmi uz nabadzības

50risku un ienākumu nevienlīdzību

51Lai prognozētu minimālo ienākumu sliekšņu apmērus līdz

522024.gadam (2.tabula), LM veica aprēķinus, pamatojoties uz

53Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) bruto darba samaksas pieauguma

54prognozēm līdz 2024.gadam, kur 2021.gadā pieaugums sasniegs 4%,

55savukārt no 2022.-2024.gadam paredzams ikgadējs 5% pieaugums.

562.tabula. Mājsaimniecību rīcībā

57esošo ienākumu mediānas un procentuālo vērtību no mediānas

58apmēri, EUR.

59Mediāna

6020%

6125%

6230%

6340%

6450%

6560%

6680%

672018

68544,41

69109

70136

71163

72218

73272

74327

75436

762019

77581,86

78116

79145

80175

81233

82291

83349

84465

852020*

86610,95

87122

88153

89183

90244

91305

92367

93489

942021*

95635,38

96127

97159

98191

99254

100318

101381

102508

1032022*

104667,15

105133

106167

107200

108267

109334

110400

111534

1122023*

113700,51

114140

115175

116210

117280

118350

119420

120560

1212024*

122735,54

123147

124184

125221

126294

127368

128441

129588

130*LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm

131No 2021.gada 1.janvāra normatīvajos aktos spēkā ir 2018.gada

132procentuālo vērtību apmēri, kas aprēķināti no mājsaimniecību

133rīcībā esošo ienākumu mediānas, tādējādi spēkā esošie apmēri ir

134ar trīs gadu nobīdi, jo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi

135tiek iegūti no ES statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem

136(European Union Statistics on Income and Living Conditions,

137turpmāk - EU-SILC apsekojums) (skat. 3.tabulu). No EU-SILC

138apsekojuma tiek iegūti dati par ienākumu mediānu, kas kalpo par

139atskaites punktu arī minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Šo

140datu sagatavošanas un uzkrāšanas nosacījumus un principus nosaka

141ES līmenī.

1423.tabula. Minimālā ienākuma

143sliekšņa (20% apmērā no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālie

144apmēri 2018.-2019.gadā un prognozes 2020.-2024.gadam (EUR mēnesī)

145un minimālā ienākuma sliekšņa piemērošanas normatīvajos aktos

146atsauces gads.

147Apsekojuma

148gads18

14920% no rīcībā esošās

150ienākumu mediānas19

151Normatīvajos aktos spēkā no:

1522018

153109

1542021.gada

1552020*

156122

1572023.gada

1582021*

159127

1602024.gada

1612022*

162133

1632025.gada

1642023*

165140

1662026.gada

1672024*

168147

1692027.gada

170*LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm

171Ņemot vērā 2.tabulā prognozētos apmērus un veicot minimālo

172ienākumu sliekšņu pārskatīšanu 2022.gadā, lai to apmēri stātos

173spēkā no 2023.gada 1.janvāra, tiks izmantoti 2020.gada ienākumu

174dati. Šobrīd, veicot aprēķinus par finansiālo ietekmi uz valsts

175un pašvaldību budžetiem, tiek izmantotas šīs prognozes, savukārt

1762022.gadā, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tiks izmantoti

177faktiskie 2021.gada rādītāji. Centrālā statistikas pārvalde

178jaunos datus publicē attiecīgā gada 1.ceturksnī, proti, 2020.gada

179dati būs pieejami 2022.gada 1.ceturksnī.

180Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu

181nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus

182ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs),

183pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, LM lūdza Latvijas Banku

184novērtēt minimālo ienākumu sliekšņu ietekmi uz ienākuma

185nevienlīdzības un nabadzības riska rādītājiem, kā arī

186mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem vairākos griezumos

187(mājsaimniecību veidi, ienākumu kvintiles un deciles, ekonomiskā

188aktivitāte, vecuma grupas).

189Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas

190modeli20, veica divu piedāvāto scenāriju21

191novērtējumu.

192Veicot mikrosimulācijas, Latvijas Banka veica normatīvajos

193aktos noteiktā zemākā minimālā ienākuma sliekšņa (20% no rīcībā

194esošās ienākumu mediānas) prognozes, balstoties uz makro

195rādītājiem - reālais iekšzemes kopprodukts, bezdarbs, reālā alga,

196sociālie pabalsti. Mikrosimulācijas dati apliecina arī LM veikto

197aprēķinu ticamību (skat. 3.tabulu), kas tiks izmantoti minimālo

198ienākumu sliekšņu pārskatīšanas finanšu ietekmes analīzei.

1991.attēls. Minimālā ienākuma

200sliekšņa (20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālā vērtība

2012021. un 2022.gadā un prognozes 2023.-2025.gadam (EUR mēnesī)

202Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.

203Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs - minimālo

204ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs - minimālo

205ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā)

206rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību

207ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu

208nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma

209slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir

210atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija.

211Atbilstoši mikrosimulāciju rezultātiem ir paredzama ienākumu

212nevienlīdzības samazināšanās abos scenārijos vidējā (trīs gadu)

213termiņā. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu

214(1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu

215attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu,

216turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i.,

217pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu

218nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai

2192024.gadā. Džini koeficients 2019.gadā bija 34,5. Nepalielinot

220minimālo ienākumu sliekšņus, Džini koeficients provizoriski

221pieaugs ik gadu, savukārt regulāri palielinot minimālo ienākumu

222sliekšņus, Džini koeficienta pieauguma tendence ir ievērojami

223zemāka. Ikgadēja minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana

224nenoliedzami pozitīvāk ietekmē ienākumu nevienlīdzības izmaiņas.

225Kā redzams 1.attēlā 1.scenārija gadījumā (ikgadēja pārskatīšana),

226salīdzinot ar bāzes scenāriju, Džini koeficients samazināsies

227katru gadu, vienlaicīgi katru gadu palielinoties arī samazinājuma

228ietekmei, no 0,9% 2023.gadā līdz 2,1% 2025.gadā. Savukārt

2292.scenārija gadījumā (pārskatīšana pēc trīs gadiem) būtisks Džini

230koeficienta samazinājums tiek prognozēts 2024.gadā - par

2311,6%.

2321.attēls. Džini koeficienta

233izmaiņas % pret 2021.gadu.

234Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.

235Līdzīgas tendences tiek prognozētas arī attiecībā uz

236nabadzības riska indeksu (skat. 2.attēlu). Nabadzības riska

237indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas

238gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu

239palielinātos, savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik

240gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī

241pakāpeniski samazinātos katru gadu, bet, palielinot minimālā

242ienākuma sliekšņus 2024.gadā, nabadzības riska indeksa

243samazinājuma tendence attiecīgajā gadā būtu līdzvērtīga

2441.scenārija gadījumā, bet iepriekšējos gados - 2022. un 2023.gadā

245saglabātos bāzes scenārija līmenī.

2462.attēls. Nabadzības riska

247īpatsvara izmaiņas % pret 2021.gadu.

248Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.

249Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs,

2503.attēls), tā rezultātā palielināsies ienākumi iedzīvotājiem

251zemākajās ienākumu decilēs, kas arī norāda uz minimālo ienākumu

252sliekšņu mērķētību trūcīgākajiem iedzīvotājiem, un arī palīdzēs

253uzturēt vienlīdzīgāku rīcībā esošā ienākumu palielinājumu visās

254ienākumu decilēs katru gadu bez izteiktā lēciena ik pēc trīs

255gadiem, kas atvieglotu ienākuma un patēriņa plānošanu cilvēkiem

256ar zemākiem ienākumiem un mazinātu ienākumu nevienlīdzības

257svārstības.

2583.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā

259ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu,

260veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas katru gadu.

261Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.

262Savukārt, pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus un jaunos

263apmērus ieviešot pēc trīs gadiem, t.i., no 2024.gada, kā redzams

2644.attēlā, arī šo izmaiņu rezultātā palielināsies ienākumi

265zemākajās ienākumu decilēs. Tomēr 2022. un 2023.gadā ienākumi

266palielināsies mazākā apmērā - par 1-4% līdz ar kopējo rīcībā

267esošu ienākumu ģimenēs kopējā algu pieauguma dēļ, bet 2024.gadā

268ienākumu palielinājums būs nozīmīgāks - 10%-12% pirmajās trīs

269decilēs, izlīdzinot ienākumu pieauguma tempu starp decilēm

270atbilstoši sociālekonomiskajām izmaiņām.

2714.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā

272ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu,

273veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas 2024.gadā.

274Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.

275Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem,

276secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu

277scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja

278izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos

279mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu

280ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām

281un personām ar invaliditāti22. Pensijas vecuma

282personām nabadzības riska samazinājums ir minimāls, jo šīs grupas

283ienākumi pārsvarā koncentrējās 3.decilē, savukārt ienākumu

284pieaugums lielāks ir tieši pirmajās divās decilēs. Attiecībā uz

285strādājošajiem ietekme ir pavisam nebūtiska, tāpēc, plānojot

286sniegt atbalstu šai mērķgrupai, ir jāizvērtē citi politiku

287instrumenti.

288Minimālo

289ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumi

290Šobrīd likumā "Par sociālo drošību" ir noteikts, ka

291"Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā

292reizi trijos gados". Regulārai minimālo ienākumu sliekšņu

293pārskatīšanai, balstoties uz konkrētu aprēķina metodoloģiju, būtu

294jānotiek katru gadu, lai veicinātu būtiskāku ienākumu

295nevienlīdzības un nabadzības riska indeksa samazināšanos. Uz

296minēto norāda arī vairākas institūcijas - Eiropas Komisija

297(EK)23, Ekonomiskās sadarbības un attīstības

298organizācija (OECD)24. Tomēr pirms minimālo ienākumu

299sliekšņu pārskatīšanas ikgadēji, ir jāizvērtē noteikti riski.

300Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ikgadēji, trūcīgāko

301iedzīvotāju situācija uzlabosies katru gadu atbilstoši

302ekonomiskās attīstības tendencēm un trūcīgo iedzīvotāju

303(1.kvintile) ienākumi izlīdzināsies salīdzinājumā ar ienākumu

304pieauguma tempu turīgākajiem iedzīvotājiem (5.kvintile), tādējādi

305mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību (skat. sadaļu

306"Prognozes par minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to

307ietekmi uz nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību").

308Rīcībā esošo ienākumu pieaugums palīdzēs lielākā mērā apmierināt

309iedzīvotāju pamatvajadzības.. Vienlīdz svarīgi ir minēt, ka

310trūcīgās mājsaimniecības statuss paredz atvieglojumus tādiem

311būtiskiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe (atbrīvojums no

312pacienta līdzmaksājuma veselības aprūpes pakalpojumiem un

313pacienta līdzmaksājuma par vienā stacionēšanas reizē operāciju

314zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kā arī kompensē pilnā

315apmērā zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumus), nekustamā

316īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā, atbalsts no Eiropas

317Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (pārtika, mācību

318piederumi, higiēnas un saimniecības preces u.c.), tādējādi

319ikgadēja minimālo ienākumu pārskatīšana veicinātu pieejamību šiem

320pakalpojumiem un precēm.

321Minimālie ienākumi ietekmē arī citus nozīmīgus ienākumu

322veidus, kas ir saistīti ar nodarbinātību un valsts sociālās

323apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - sociālās

324apdrošināšanas iemaksas). Kā iepriekš tika minēts, šobrīd

325sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti

326minimālo ienākumu sliekšņi, lai saglabātu līdzsvaru starp

327personas un sabiedrības vajadzībām. Līdzsvara saglabāšana ir

328būtiska, vērtējot sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas

329sistēmas ietvaros noteiktos nosacījumus. GMI sliekšņa noteikšana

330un piesaiste ienākumu mediānai ir sasaistīta ne tikai ar trūcīgas

331un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanu,

332bet arī ar valsts pabalstiem un pensijām, proti, valsts sociālā

333nodrošinājuma pabalstu un minimālajām vecuma, invaliditātes un

334apgādnieka zaudējuma pensijām, un citiem valsts un pašvaldību

335noteiktajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām

336dažādu pakalpojumu un atbalsta saņemšanā.

337Sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas sistēmu

338pamatprincipi ir atšķirīgi. Sociālo palīdzību piešķir, izvērtējot

339visas mājsaimniecības materiālo situāciju, un, ja mājsaimniecība

340atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem sociālās palīdzības

341piešķiršanas kritērijiem, tā var saņemt sociālo palīdzību.

342Sociālās palīdzības piešķiršana nav atkarīga no mājsaimniecības

343indivīda/-u veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālo

344palīdzību pilnībā finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

345Valsts vecuma un invaliditātes pensijas, kuras tiek izmaksātas no

346valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, ir atkarīgas no katra

347indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iesaistes

348ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā, un šīs pensijas piešķir

349konkrētajam indivīdam. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma

350pabalstu personām, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu,

351izmaksā no valsts pamatbudžeta, un tā apmērs nav atkarīgs no

352indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo

353konkrētais indivīds nav nostrādājis minimāli nepieciešamo

354apdrošināšanas stāžu25. Ņemot vērā minēto, nodokļu

355nomaksa sociālajā apdrošināšanā ir izšķiroša un būtiska, bet

356sociālajā palīdzībā un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

357gadījumā nodokļu nomaksas kritērijs nav attiecināms. Tā kā

358minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti gan sociālajā

359palīdzībā, gan sociālajā apdrošināšanā, kā arī saistībā ar valsts

360sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad sociālās apdrošināšanas

361iemaksu nosacījums ir svarīgs faktors, kas ir jāņem vērā minimālo

362ienākumu sliekšņu noteikšanā. Lai saglabātu valsts sociālās

363apdrošināšanas sistēmas dalībnieku motivāciju veikt iemaksas (ja

364minimālā ienākuma slieksnis tiem, kuri dažādu objektīvu un

365subjektīvu iemeslu dēļ nav nostrādājuši nepieciešamo gadu skaitu,

366būs relatīvi augsts, tas var mazināt motivāciju ilgāk

367iesaistīties reģistrētajā nodarbinātībā) un neradītu

368nelabvēlīgākus apstākļus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto

369iemaksu veicējiem ar ilgu iemaksu stāžu (attiecībā uz cilvēkiem,

370kuri ir nostrādājuši daudzus gadus ar relatīvi zemu atalgojumu),

371GMI sliekšņa procentuālais apmērs no ienākumu mediānas ir jāvērtē

372kontekstā arī ar iepriekš minētajiem minimālo ienākumu

373sliekšņiem, kas cilvēkiem veidojas no darba mūžā veiktajām

374sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāža, un tie ir

375jāvērtē ne vien no adekvātuma prizmas, bet arī sociālās

376aizsardzības sistēmas ilgtspējas kontekstā.

377Riski, kuri šobrīd pastāv, minimālo ienākumu sliekšņus

378pārskatot katru gadu, katrai sistēmai (sociālā palīdzība, sociālā

379apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti) ir atšķirīgi. Tie ir

380šādi:

3811) katru gadu paaugstinot minimālo ienākumu sliekšņus,

382paaugstināsies arī minimālās vecuma pensijas apmēri. Paaugstinot

383tikai minimālo vecuma pensiju apmērus, tie strauji tuvosies

384vidējiem pensijas apmēriem. Piemēram, 2024.gadā prognozētais

385vidējais vecuma pensijas apmērs būs 443 euro26,

386bet minimālā vecuma pensija par 38 gadu apdrošināšanas stāžu

387(statistiski vidējais vecuma pensijas apdrošināšanas stāžs) būs

388248 euro jeb 56% no vidējā pensijas apmēra. No 2021.gada

389piešķirtajām vecuma pensijām no sociālās apdrošināšanas iemaksām

390aprēķināto pensijas daļu finansē no speciālā apdrošināšanas

391budžeta, bet apmēru līdz minimālajam ienākumu slieksnim finansē

392no valsts pamatbudžeta. Savukārt pensijas, kas pārsniedz minimālo

393vecuma pensijas apmēru, pilnībā tiek finansētas no speciālā

394apdrošināšanas budžeta. Ar 2021.gadu ieviestajā modelī, kad

395minimālā vecuma pensija ir atkarīga no katra apdrošināšanas stāža

396gada un tā ir noteikta salīdzinoši augsta visiem, tiek mazināta

397individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ietekme, neveicinot

398maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem - galvenais, lai ir

399uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs. Sistēmiski to nevaram

400atļauties, īpaši demogrāfiskās novecošanās apstākļos, kad valstī

401mazinās darbspējas vecuma - nodokļu maksātāju skaits, bet veco

402ļaužu īpatsvars nākotnē var sasniegt pat pusi no visu iedzīvotāju

403kopskaita.

4045.attēls.

405*piemērā aprēķināta vecuma pensija,

406ja obligātās iemaksas veiktas no vidējās iemaksu algas valstī un

407minimālās darba algas 15 un 25 gadus personai pensionējoties

4082021.gadā 64 gadu vecumā.

409Attēlā uzskatāmi parādīts, ka personām pie 15 gadu

410apdrošināšanas stāža būtiski atšķiras no sociālās apdrošināšanas

411iemaksām aprēķinātā jeb nopelnītā pensija, ja iemaksas veiktas no

412vidējās algas valstī vai no minimālās darba algas, bet

413piešķirtais pensijas apmērs rezultātā abām personām ir vienāds.

414Tas mazina vēlmi līdzdarboties sistēmā un sociālās apdrošināšanas

415iemaksas veikt no visiem ienākumiem. Vēl jo vairāk, ka pēc

416statistikas datiem trešdaļa no sociālās apdrošināšanas iemaksu

417maksātājiem iemaksas veic no iemaksu objekta, kas nepārsniedz

418minimālo darba algu. Lai minimālie vecuma pensijas apmēri

419nepārsniegtu vairāk kā pusi no vidējā pensijas apmēra, kā

420rezultātā tiktu nonivelēti tie pensiju apmēri, kas aprēķināti no

421veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, nepieciešams papildus

422valsts pamatbudžeta atbalsts. Tā varētu būt bāzes pensijas noteikšana

423visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas būtu atkarīga no ienākumu

424mediānas izmaiņām. Vienlaikus - atsakoties no minimālajiem vecuma

425pensijas apmēriem, kuru vietā tiktu noteikta bāzes pensija.

426Rezultātā, pārskatot pensiju apmērus saistībā ar jaunākajiem

427datiem par ienākumu mediānas izmaiņām, palielinātos ienākumi ne

428tikai minimālo pensiju saņēmējiem, bet visiem vecuma pensijas

429saņēmējiem. Šādai konceptuālai vecuma pensiju finansēšanas

430principu maiņai ir nepieciešams veikt attiecīgu izvērtējumu, kuru

431paredzēts MK iesniegt līdz 2021.gada beigām;

4322) pensijas, t.sk. arī minimālās vecuma pensijas, katru gadu

433oktobrī tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu

434indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā

435pieauguma procentiem. Līdz ar to pensijas apmēri regulāri jau

436palielinās. Katru gadu pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus,

437paaugstināsies tikai minimālo pensiju apmēri, kas radīs

438netaisnību pret pārējiem pensiju saņēmējiem, kuru pensija

439pārsniedz minimālo apmēru, jo minimālās pensijas tiktu

440pārskatītas divas reizes gadā - pensiju indeksācijas rezultātā un

441saistībā ar minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, savukārt

442pārējās pensijas - vienu reizi gadā saistībā ar pensiju

443indeksāciju. Lai rastu taisnīgāku risinājumu, ir nepieciešams

444izvērtēt pensiju politiku kopumā, veicot attiecīgu izvērtējumu

445arī uz minimālo pensiju ikgadējo pārskatīšanu. Kā risinājumu

446varētu noteikt, ka no 2023.gada minimālo vecuma pensiju apmēru

447pārskata šādi: pensijas daļu, kas aprēķināta no sociālās

448apdrošināšanas iemaksām, indeksēt katru gadu 1.oktobrī, ņemot

449vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas

450iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Savukārt pensijas

451daļa, kas tiek piemaksāta no valsts pamatbudžeta, tiktu

452pārskatīta katru gadu janvārī atbilstoši ienākuma mediānas

453izmaiņām;

4543) ņemot vērā, ka minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti

455visās sociālās aizsardzības sistēmas jomās, sociālās palīdzības

456pārskatīšanā ir jāņem vērā iepriekšminētie riski. Tāpat, lai

457novērtētu, kā paaugstinātie minimālo ienākumu sliekšņi ir

458ietekmējuši sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, sociālo

459situāciju, ienākumu pieaugumu mājsaimniecībā, nodarbinātības

460iespējas u.c., ir nepieciešams izanalizēt veikto izmaiņu ietekmi

461uz GMI pabalsta saņēmējiem, ko varēs veikt tikai 2022.gadā, kad

462būs pieejami statistikas dati par 2021.gadu. Vienlaicīgi

4632022.gadā būs iespēja arī novērtēt administratīvi teritoriālās

464reformas rezultātā izveidoto pašvaldību finanšu spēju nodrošināt

465sociālo palīdzību un minimālo ienākumu reformas īstenošanu. Lai

466novērtētu sociālās palīdzības sistēmā noteikto pabalstu un

467atbalsta adekvātumu, sociālās palīdzības sistēmas novērtējumā

468nepieciešams izmantot arī iztikas minimuma patēriņa preču un

469pakalpojumu groza datus, kas būs pieejami 2022.gadā27.

470Vienlīdz būtisks informācijas avots būs pētījums par GMI pabalsta

471saņēmēju iztikšanas stratēģijām28, kur paredzēts

472identificēt GMI pabalsta saņēmēju vajadzību piramīdu,

473neapmierinātās vajadzības, izdevumu struktūru, ienākumu avotus,

474saņemtos atbalsta veidus arī nemonetārā veidā, raksturojot GMI

475pabalsta saņēmēju portretus. Tādējādi 2022.gadā tiks veikts

476padziļināts izvērtējums sociālās palīdzības jomā, veicot

477situāciju raksturojošo datu analīzi, pārskatot sociālās

478palīdzības saņemšanas kritērijus, kā arī noteikto minimālo

479ienākumu sliekšņu sociālās palīdzības jomā apmērus, vienlaicīgi

480precizējot arī prognozes par trūcīgo mājsaimniecību skaitu

481turpmākajos gados.

482Ņemot vērā minēto, LM piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu

483pārskatīšanu noteikt ikgadēji no 2023.gada, izvērtējot

484iepriekšminētos riskus un veicamos novērtējumus katrā jomā.

485III. Plāna ietvaros īstenojamie

486pasākumi

487Plāna mērķis

488Plāna pasākumu mērķis ir pilnveidot minimālo ienākumu

489atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu

490nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības

491grupām.

492Politikas rezultāts/-i un

493rezultatīvais rādītājs/-i

494Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas

495mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi

496ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas

497nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un

498pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem.

499Tabula Nr.1. Politikas rezultatīvie rādītāji.

500Nr.

501Rezultatīvie rādītāji

502Rādītāja sākotnējā vērtība

503Rādītāja sasniedzamā vērtība 2024.gadā

504Datu

505avots

5061.

507Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa

508(40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7)

5097,8 % (2019.g.)

5106,5%

511CSP

5122.

513Bērnu29 īpatsvars zem minimālā ienākumu

514līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1,

5150.7)

5168,7 % (2019.g.)

5177%

518CSP

5193.

520Nepilnu ģimeņu ar apgādībā esošiem

521bērniem30 īpatsvars zem minimālā ienākumu

522līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1,

5230.7)

52417,3 % (2019.g.)

52515%

526CSP

5274.

528Daudzbērnu ģimeņu ar 3 un vairāk bērniem īpatsvars

529zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas,

530ekvivalences skala 1, 0.7)

53110,1 % (2019.g.)

5329%

533CSP

5345.

535Pensijas vecuma personu īpatsvars zem minimālā

536ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala

5371, 0.7)

5386,5 % (2019.g.)

5395%

540CSP

5416.

542Nabadzības riska indekss (60% no mediānas,

543ekvivalences skala 1, 0.5, 0.3)

54421,6 % (2019.g.)

54520,5%

546CSP

5477.

548S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss

5496.3 (2019.g.)

5506

551CSP

552Nr.

553p.k.

554Pasākums

555Darbības

556rezultāts

557Rezultatīvais rādītājs

558Atbildīgā

559institūcija

560Līdzatbildīgās institūcijas

561Izpildes

562termiņš

563(ar precizitāti līdz pusgadam)

5641.

565Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principus,

566piesaistot tos sociālekonomiskam rādītājam

567Normatīvajos aktos nostiprināta minimālo ienākumu

568sliekšņu noteikšana, balstoties uz relatīvo metodi

569Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"

570Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

571Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo

572apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

573arodslimībām"

574Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

575Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

576likumā

577LM

578-

5792022.gada 4.ceturksnis

5802.

581Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas

582nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai

583sociālekonomiskajai situācijai

584Noteikta ikgadēja minimālo ienākumu sliekšņu

585pārskatīšana no 2023.gada 1.janvāra

586Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"

587Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

588Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo

589apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

590arodslimībām"

591Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

592Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

593likumā

594LM

595Pašvaldības

5962022.gada 4.ceturksnis

5973.

598Veikt pensiju politikas izvērtējumu, lai arī turpmāk

599nodrošinātu uz individuālajām iemaksām balstītās pensiju

600sistēmas attīstību un ilgtspēju.

601Sniegti priekšlikumi minimālo pensiju finansēšanas

602principu un politikas maiņai, saglabājot darba mūžā veikto

603individuālo iemaksu lomu visu pensiju adekvātumā.

604Politikas plānošanas dokuments par pensiju politikas un

605tās finansēšanas principiem

606LM

607-

6082021.gada 3.ceturksnis

6094.

610Sniegt valsts atbalstu pašvaldībām pamata sociālās

611palīdzības pabalstu nodrošināšanā, lai uzlabotu iedzīvotāju

612ar viszemākajiem ienākumiem materiālo situāciju.

613Noteikts līdzfinansējums pašvaldībām pamata sociālās

614palīdzības pabalstu - GMI un mājokļa pabalsta -

615nodrošināšanai.

616Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

617likumā

618LM

619Pašvaldības

6202021.gada 4.ceturksnis

621IV. Teritoriālā perspektīva

622Plānotie pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā.

623V. Ietekmes novērtējums uz valsts un

624pašvaldību budžetu

625Plāna īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts

626un pašvaldību budžeta. Tabulā Nr.2. "Kopsavilkums par Plānā

627iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību

628budžeta finansējumu (euro)" veikti aprēķini,

629pamatojoties uz 2021.gadā pieejamo un aktuālo informāciju.

630Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā

631minētajām institūcijām izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu

632ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem

633prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu

6342022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa

635budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", kā arī

636likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un

637likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.,

6382024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā

639atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Sagatavojot

640priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam, tiks

641veikti pārrēķini papildu nepieciešamajam finansējumam Plānā

642paredzēto pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, ņemot vērā aktuālo

643pabalstu un pensiju saņēmēju skaitu. Detalizēts papildu

644nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot

645attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III

646sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un

647pašvaldību budžetiem".

648Saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju

649pārskatīšanu, tas radīs ietekmi ne tikai uz LM budžetu, bet arī

650Kultūras ministrijas budžetu. Valsts un pašvaldību profesionālo

651orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku

652izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu

653likuma 14.pants paredz, ka baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti

654no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada

65531.decembrim, ir tiesības papildus valsts pensijai saņemt

656pabalstu par veikto radošo darbu. Piešķiramā pabalsta apmērs

657atkarībā no baleta māksliniekam piešķirtās kategorijas tiek

658noteikts divkāršā vai trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma

659pabalsta apmērā. Informācija par šī pabalsta saņēmēju skaitu un

660esošo un papildus nepieciešamo finansējumu iekļauta tabulā Nr.2.

661"Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai

662nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

663(euro)" un tabulā Nr.3. "Paredzēto pasākumu

664detalizēti finansējuma aprēķini".

665Plānā ietvertajiem pasākumiem paredzama ietekme uz pašvaldību

666izdevumiem sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā

667arī citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem. Plānā ietvertie

668pasākumi ir noteikti, balstoties uz likuma "Par

669pašvaldībām" 15.panta 7.apakšpunktu, kas nosaka, ka

670pašvaldību autonomā funkcija ir "nodrošināt iedzīvotājiem

671sociālo palīdzību, sociālo aprūpi (sociālā palīdzība

672maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco

673ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku

674gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un

675audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni

676u.c.)", ka arī uz likuma "Par pašvaldībām"

67715.panta 9.apakšpunktu, kas nosaka, ka pašvaldību autonoma

678funkcija ir "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa

679jautājumu risināšanā". Ņemot vērā, ka pašvaldību izdevumi

680saistībā ar ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu

681būtiski palielināsies, saskaņā ar MK 2012.gada 11.decembra

682noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli

683pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli

684pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai

685ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam

686termiņam" 24.punktu LM iesniegusi kā vienu no nozares

687prioritārajiem pasākumiem mērķdotāciju pašvaldībām pamata

688sociālās palīdzības pabalstu - GMI un mājokļa pabalsta -

689nodrošināšanai. Minētais prioritārais pasākums paredz 30%

690līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu

691nodrošināšanai, lai pakāpeniski pilnveidotu minimālo ienākumu

692atbalsta sistēmu, tostarp, regulāri pārskatot GMI slieksni,

693trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam atbilstošos

694ienākumu sliekšņus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai

695metodei, un ieviešot visās pašvaldībās vienotu mājokļa pabalsta

696saturu un aprēķina metodiku. Tāpat atbilstoši Labklājības

697ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās 2021.gada

69820.maijā panāktajai vienošanās jautājums par valsts

699līdzfinansējuma nepieciešamību GMI pabalsta un mājokļa pabalsta

700izmaksu līdzfinansēšanai jāvirza iekļaušanai Latvijas Pašvaldību

701savienības un Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību

702savienības un MK sarunu protokolā, paredzot līdzfinansējuma

703nodrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra un tā piešķiršanas

704nosacījumus un kritērijus.

705Pasākumu un atbilstošā finansējuma piesaistes nepieciešamība

706ir pamatojama ar to, ka ļoti zemais minimālo ienākumu slieksnis

707veicina ienākumu nevienlīdzības pieaugumu, jo pārējās sabiedrības

708ienākumi pieaug, turpretim trūcīgākās iedzīvotāju daļas ienākumi

709paliek nemainīgi. Zemi ienākumi veido arī nabadzības slazdu, jo

710cilvēku iespējas kļūt aktīviem un meklēt darbu ir ierobežotas gan

711zemās izglītības, gan dažādu darbam nepieciešamu pakalpojumu

712pieejamības trūkuma dēļ (piemēram, sabiedriskā transporta un

713aprūpes pakalpojumu trūkums u.c.), jo visi mājsaimniecības

714ienākumi tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai.

715Ņemot vērā, ka Plāns paredz regulāru minimālo ienākumu

716sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši iedzīvotāju rīcībā esošo

717ienākumu izmaiņām, kā rezultātā mājsaimniecība varēs pretendēt uz

718GMI pabalstu, tikt atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu,

719tādējādi Plāna ieviešanas rezultātā palielināsies trūcīgo un

720maznodrošināto mājsaimniecību skaits un GMI pabalsta saņēmēju

721skaits. Attiecīgi Plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus

722gan saistībā ar nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām

723mājsaimniecībām, gan GMI un mājokļa pabalstu nodrošināšanai.

724Tā kā pašvaldībās ir noteikti papildu atvieglojumi un pabalsti

725trūcīgām un maznodrošinātām personām, tad Plāna ieviešanai būs

726ietekme uz pašvaldību izdevumiem pamata un papildu sociālās

727palīdzības pabalstu nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļa

728atvieglojumu nodrošināšanai, citu pašvaldībās šīm mērķa grupām

729noteikto atvieglojumu nodrošināšanai.

730Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības

731statuss, ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē,

732tādējādi paredzams, ka Plāna ieviešanai būs ietekme arī uz

733veselības nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai.

734Personām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas

735mājsaimniecības statuss, ir tiesības uz valsts garantētu

736juridiskās palīdzības saņemšanu, kas paredz arī atbrīvojumu no

737tiesas izdevumiem, kā arī par trūcīgām atzītām personām un lietas

738dalībniekiem - fiziskajām personām, kuras atbilstoši

739procesuālajiem likumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu vai

740valsts nodevas samaksas, ir tiesības saņemt atbrīvojumus no

741tiesas sniegto pakalpojumu maksas. Pamatojoties uz Tieslietu

742ministrijas 17.05.2021. vēstuli nr. 1-13.8/2190, Tieslietu

743ministrija informēja, ka, izvērtējot LM aprēķinus un skaidrojumu

744par trūcīgo un maznodrošināto personu skaita prognozēm atbilstoši

745minimālo ienākumu sliekšņu prognozēm, ir secinājusi, ka gan

746trūcīgo, gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2022.- 2024.

747gadā neatstās būtisku ietekmi uz sniegto valsts nodrošināto

748juridisko palīdzību un, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi

749Juridiskās palīdzības administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai

750mērķa grupai nav nepieciešami.

751Detalizēta informācija par LM, Kultūras un Veselības

752ministrijas, kā arī pašvaldību finanšu aprēķiniem saistībā ar

753Plāna pasākumu ieviešanu ir pieejama tabulā Nr.3. "Paredzēto

754pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini".

755Tabula Nr.2. Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu

756īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

757(euro)

758Uzdevums

759Pasākums

760Budžeta

761programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

762Vidēja

763termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

764Papildu

765nepieciešamais finansējums 2022.-2024.gadam

766Pasākuma

767īstenošanas gads

768(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

7692021.

770(n gads)

7712022.

772(n + 1)

7732023.

774(n + 2 )

7752022.

776(n + 1)

7772023.

778(n + 2)

7792024.

780(n + 3)

781turpmākajā

782laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai

783(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

784turpmāk ik

785gadu

786(ja pasākuma izpilde nav terminēta)31

787Finansējums plāna realizācijai kopā

788111 604

789380

79096 947

791697

792104 100

793003

79418 433

795705

79657 402

797778

79870 888

799932

8000

80170 888

802932

803-

804tajā skaitā

80518.

806Labklājības ministrija

807Konsolidētais budžets

80869 079

809914

81069 637

811414

81269 863

813201

81411 122

815130

81641 925

817471

81853 399

819271

82053 399

821271

822-

823tajā

824skaitā

825pamatbudžets

82669 079

827914

82869 637

829414

83069 863

831201

83211 122

833130

83441 925

835471

83653 399

837271

83853 399

839271

840-

84104.00.00 "Valsts

842atbalsts sociālajai apdrošināšanai"

84357 742 012

84457 937 235

84558 172 080

8460

84722 123 631

84830 488 006

84930 488 006

850-

85105.01.00 "Sociālās

852rehabilitācijas valsts programmas"

85333 318

85433 318

85533 318

85611 077 209

85714 147 931

85814 921 843

85914 921 843

860-

86105.03.00 "Aprūpe valsts

862sociālās aprūpes institūcijās"

863219 779

864219 779

865219 779

8660

86788 479

868120 143

869120 143

870-

87120.01.00 "Valsts

872sociālie pabalsti"

87310 759 076

87411 317 309

87511 438 024

8760

8775 520 197

8787 823 878

8797 823 878

880-

88120.02.00 "Izdienas

882pensijas"

8830

8840

8850

8860

887312

888480

889480

890-

89197.01.00 "Labklājības

892nozares vadība un politikas plānošana"

8930

8940

8950

89644 921

89744 921

89844 921

89944 921

900-

90197.02.00 "Nozares

902centralizēto funkciju izpilde"

903325 729

904129 773

9050

9060

9070

9080

9090

910-

911speciālais budžets

91257 742

913012

91457 937

915235

91658 172

917080

9180

91922 123

920631

92130 488

922006

92330 488

924006

925-

92604.01.00 "Valsts pensiju

927speciālais budžets"

92827 404 270

92927 331 080

93027 270 544

9310

93210 674 559

93314 909 047

93414 909 047

935-

93604.02.00 "Nodarbinātības

937speciālais budžets"

938271 726

939226 143

940201 761

9410

94258 322

94389 730

94489 730

945-

94604.03.00 "Darba

947negadījumu speciālais budžets"

948901 052

949927 803

950956 126

9510

952391 805

953565 299

954565 299

955-

95604.04.00 "Invaliditātes,

957maternitātes un slimības speciālais budžets"

95829 164 964

95929 452 209

96029 743 649

9610

96210 998 945

96314 923 930

96414 923 930

965-

96622.Kultūras ministrija

96719.07.00

968"Mākslas un literatūra".

969102 024

970102 024

971102 024

9720

97312 168

97416 848

97516 848

976-

97729.

978Veselības ministrija

97933.00.00

980"Veselības aprūpes nodrošināšana"

9811 582

982480

9831 361

984437

9851 151

986550

9870

9881 017

989158

9901 229

991490

9921 229

993490

994-

995Pašvaldību

996budžets (GMI pabalsta un mājokļa pabalsta

997nodrošināšanai)

99840 839

999962

100025 846

1001822

100232 983

1003228

10047 311

1005575

100614 447

1007981

100816 243

1009323

101016 243

1011323

1012-

1013PLĀNA PASĀKUMI

10141. Mainīt minimālo ienākumu

1015sliekšņu noteikšanas principus, piesaistot tos

1016sociālekonomiskam rādītājam

10170

10180

10190

10200

10210

10220

10230

10242. Mainīt minimālo ienākumu

1025sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to

1026atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai

102769 079

1028914

102969 637

1030414

103169 863

1032201

10330

103427 744

1035880

103638 449

1037248

103838 449

1039248

10402.1. Minimālo pensiju

1041paaugstināšana.

104218. Labklājības

1043ministrija

1044pamatbudžets

104551 241

1046272

104751 455

1048327

104951 686

1050231

10510

105218 534

1053177

105425 449

1055791

105625 449

1057791

1058Transferta pārskaitījums uz

1059sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.01.00

1060"Valsts pensiju speciālais budžets"), lai

1061nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, pārtraucot

1062aktīvās darba gaitas, palielinātu ienākumu kompensāciju

106322 508

1064641

106522 435

1066451

106722 374

1068915

10690

10707 672

1071694

107210 712

1073794

107410 712

1075794

107604.00.00 "Valsts

1077atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts

1078minimālās vecuma pensijas saņēmējiem)

107922 053 964

108021 980 856

108121 920 402

10820

10837 512 087

108410 491 049

108510 491 049

108604.00.00 "Valsts

1087atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts personas

1088nāves gadījumā)

1089304 244

1090304 162

1091304 080

10920

1093109 042

1094149 739

1095149 739

109604.00.00 "Valsts

1097atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts pensijas

1098saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam)

1099150 433

1100150 433

1101150 433

11020

110351 565

110472 006

110572 006

1106Transferta pārskaitījums uz

1107sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.04.00

1108"Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais

1109budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju

1110grupām, iegūstot invaliditāti, palielinātu ienākumu

1111kompensāciju

111228 732

1113631

111429 019

1115876

111629 311

1117316

11180

111910 861

1120483

112114 736

1122997

112314 736

1124997

112504.00.00 "Valsts

1126atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts

1127minimālās invaliditātes pensijas saņēmējiem)

112828 663 074

112928 950 319

113029 241 759

11310

113210 835 709

113314 702 038

113414 702 038

113504.00.00 "Valsts

1136atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts pensijas

1137saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam)

113869 557

113969 557

114069 557

11410

114225 774

114334 959

114434 959

11452.2. Valsts sociālā

1146nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšana

114718. Labklājības

1148ministrija

1149pamatbudžets

115010 195

1151604

115210 741

1153027

115410 865

1155062

11560

11574 966

1158863

11596 986

1160297

11616 986

1162297

116320.01.00

1164"Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā

1165nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām

1166personām)

1167829

1168562

1169916

1170309

1171927

1172102

11730

1174268

1175008

1176412

1177320

1178412

1179320

118020.01.00

1181"Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā

1182nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti)

11838 899

1184910

11859 824

1186718

11879 937

1188960

11890

11904 698

1191855

11926 573

1193977

11946 573

1195977

119620.01.00

1197"Valsts sociālie pabalsti" (vienreizēja piemaksa

11982021.gada maijā, lai pārietu uz VSNP izmaksu par

1199iepriekšējo mēnesi)

1200466

1201132

12020

12030

12040

12050

12060

12070

12082.3. Ar valsts sociālā

1209nodrošinājuma pabalsta un pensiju apmēru pārskatīšanu

1210saistītie pakalpojumi

121118. Labklājības

1212ministrija

1213pamatbudžets

12142 224

1215928

12162 199

1217964

12182 197

1219987

12200

12211 159

1222966

12231 702

1224472

12251 702

1226472

1227Transferta pārskaitījums uz

1228sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.02.00

1229"Nodarbinātības speciālais budžets"), lai

1230nodrošinātu pabalsta paaugstināšanu personām bezdarba

1231gadījumā, tostarp personām, kurām visā pabalsta aprēķina

1232periodā netiek izmantota personas iemaksu alga

1233271

1234726

1235226

1236143

1237201

1238761

12390

124058

1241322

124289

1243730

124489

1245730

124604.00.00 "Valsts

1247atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts personas

1248nāves gadījumā)

124919 427

125019 427

125119 427

12520

12535 616

12548 640

12558 640

125604.00.00 "Valsts

1257atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts

1258bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, kuriem visā pabalsta

1259aprēķina periodā netiek izmantota personas iemaksu alga, un

1260par kurām bezdarba periodā tiek veiktas iemaksas pensiju

1261apdrošināšanai)

1262210 259

1263172 271

1264151 952

12650

126643 922

126767 575

126867 575

126904.00.00 "Valsts

1270atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (iemaksas pensiju

1271apdrošināšanai par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem)

127242 040

127334 445

127430 382

12750

12768 784

127713 515

127813 515

1279Transferta pārskaitījums uz

1280sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.03.00

1281"Darba negadījumu speciālais budžets)", lai

1282nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, iegūstot

1283darbspēju zudumu darba negadījumā, palielinātu ienākumu

1284kompensāciju

1285891

1286230

1287917

1288981

1289946

1290304

12910

1292385

1293565

1294556

1295563

1296556

1297563

129804.00.00 "Valsts

1299atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par

1300darbspēju zaudējumu minimālais apmērs)

1301440 508

1302467 259

1303495 582

13040

1305323 258

1306437 349

1307437 349

130804.00.00 "Valsts

1309atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par

1310ārstēšanās izdevumiem izmaksājamais apmērs sakarā ar

1311nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību)

131240 473

131340 473

131440 473

13150

131611 700

131718 000

131818 000

131904.00.00 "Valsts

1320atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (slimības pabalsta

1321izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā

1322vai arodslimību)

1323151 632

1324151 632

1325151 632

13260

132750 607

1328101 214

1329101 214

133004.00.00 "Valsts

1331atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par

1332darbspēju zaudējumu izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes

1333gadījumiem darbā vai arodslimību)

1334258 617

1335258 617

1336258 617

13370

13380

13390

13400

1341Transferta pārskaitījums uz

1342sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.04.00

1343"Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais

1344budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju

1345grupām, ģimenes locekļa nāves gadījumā vai iegūstot

1346darbspēju zudumu darba negadījumā, palielinātu ienākumu

1347kompensāciju

1348432

1349333

1350432

1351333

1352432

1353333

13540

1355137

1356462

1357186

1358933

1359186

1360933

136104.00.00 "Valsts

1362atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts

1363apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves

1364gadījumā)

136517 808

136617 808

136717 808

13680

13695 148

13707 920

13717 920

137204.00.00 "Valsts

1373atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (darbā nodarītā

1374kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs)

1375414 525

1376414 525

1377414 525

13780

1379132 314

1380179 013

1381179 013

1382Naudas summas personiskiem

1383izdevumiem paaugstināšana valsts sociālās aprūpes centru un

1384līguminstitūciju klientiem

1385253

1386097

1387253

1388097

1389253

1390097

13910

1392100

1393740

1394136

1395884

1396136

1397884

139805.01.00 "Sociālās

1399rehabilitācijas valsts programmas" (līguminstitūciju

1400klientiem)

140133 318

140233 318

140333 318

14040

140512 261

140616 741

140716 741

140805.03.00 "Aprūpe valsts

1409sociālās aprūpes institūcijās" (valsts sociālās

1410aprūpes centru klientiem)

1411219 779

1412219 779

1413219 779

14140

141588 479

1416120 143

1417120 143

1418Paaugstināts atbalsts valsts

1419sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, kā

1420arī sniegts lielāks atbalsts Černobiļas atomelektrostacijas

1421(ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo

1422ČAES dalībnieku ģimenēm

1423376

1424542

1425370

1426410

1427364

1428492

14290

1430477

1431565

1432731

1433882

1434731

1435882

143620.01.00 "Valsts

1437sociālie pabalsti" (apbedīšanas pabalsta valsts

1438sociālā nodrošinājum pabalsta saņēmēja nāves gadījumā

1439saņēmējiem)

144046 494

144147 598

144248 700

14430

144421 421

144530 122

144630 122

144720.01.00 "Valsts

1448sociālie pabalsti" (valsts sociālā pabalsta ČAES

1449avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ČAES

1450avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm

1451saņēmējiem)

1452330 048

1453322 812

1454315 792

14550

1456456 144

1457701 760

1458701 760

145920.02.00 "Izdienas

1460pensijas" (izdienas pensijas saņēmējiem)

14610

14620

14630

14640

1465312

1466480

1467480

14682.4. Atbalsts bērniem

1469apgādnieka nāves gadījumā.

147018. Labklājības

1471ministrija

1472pamatbudžets

14735 092

1474381

14755 111

1476323

14775 113

1478921

14790

14803 083

1481874

14824 310

1483688

14844 310

1485688

1486Transferta pārskaitījums uz

1487sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, lai bērniem

1488apgādnieka nāves gadījumā, palielinātu ienākumu

1489kompensāciju

14904 905

1491451

14924 905

1493451

14944 905

1495451

14960

14973 008

1498105

14994 204

1500989

15014 204

1502989

150304.00.00 "Valsts

1504atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (transferts uz

150504.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets"

1506atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā)

15074 895 629

15084 895 629

15094 895 629

15100

15113 001 865

15124 196 253

15134 196 253

151404.00.00 "Valsts

1515atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (transferts uz

151604.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets"

1517atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā)

15189 822

15199 822

15209 822

15210

15226 240

15238 736

15248 736

152520.01.00

1526"Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā

1527nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā)

1528186

1529930

1530205

1531872

1532208

1533470

15340

153575

1536769

1537105

1538699

1539105

1540699

15412.5. IT sistēmu

1542pielāgošana

154318. Labklājības

1544ministrija

1545pamatbudžets

1546325

1547729

1548129

1549773

15500

15510

15520

15530

15540

155597.02.00

1556"Nozares centralizēto funkciju izpilde"

1557325 729

1558129 773

15590

15600

15610

15620

15630

15642.6. Pabalsts baleta

1565māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka

1566profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, un kuriem ir

1567tiesības papildus valsts pensijai saņemt pabalstu par

1568veikto radošo darbu

156922

1570Kultūras ministrija

157119.07.00

1572"Mākslas un literatūra".

1573102

1574024

1575102

1576024

1577102

1578024

15790

158012 168

158116 848

158216 848

15832.7. Atbalsts trūcīgām

1584personām veselības aprūpes jomā

158529

1586Veselības ministrija

158733.00.00

1588"Veselības aprūpes nodrošināšana"

15891 582

1590480

15911 361

1592437

15931 151

1594550

15950

15961 017

1597158

15981 229

1599490

16001 229

1601490

16022.8. GMI un mājokļa

1603pabalsts.

1604Pašvaldību

1605budžets

160640 839

1607962

160825 846

1609822

161032 983

1611228

16127 311

1613575

161414 447

1615981

161616 243

1617323

161816 243

1619323

16203. Veikt pensiju politikas

1621izvērtējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu uz individuālajām

1622iemaksām balstītās pensiju sistēmas attīstību un

1623ilgtspēju.

16240

16250

16260

16270

16280

16290

16300

16314. Sniegt valsts atbalstu

1632pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu

1633nodrošināšanā, lai uzlabotu iedzīvotāju ar viszemākajiem

1634ienākumiem materiālo situāciju

163518. Labklājības

1636ministrija

1637pamatbudžets

163811 122

1639130

164014 180

1641591

164214 950

1643023

164414 950

1645023

164605.01.00

1647"Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"

16480

16490

16500

165111 077 209

165214 135 670

165314 905 102

165414 905 102

165597.01.00

1656"Labklājības nozares vadība un politikas

1657plānošana"

16580

16590

16600

166144 921

166244 921

166344 921

166444 921

1665Tabula Nr.3. Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma

1666aprēķini.

1667Pasākumi

1668Finansējuma aprēķina

1669apraksts

1670Trūcīgo personu skaits un

1671prognozes

16722019.gadā Latvijā trūcīgo skaits bija 41 522

1673personas, savukārt 2020.gadā - 37 464

1674personas.

16752021.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu

1676slieksnis ir paaugstināts no 128,06 euro līdz 272

1677euro pirmajai vai vienīgajai personai

1678mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 0,7 jeb 190

1679euro32.

1680Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā

1681mājsaimniecībā 2020.gadā bija divas personas, tiek

1682pieņemts, ka vidējais trūcīgas mājsaimniecības ienākumu

1683slieksnis ir 231 euro ((272+190)/2=231),

1684t.i., par 80,5% lielāks nekā 2020.gadā spēkā esošais -

1685128,06 euro. Ņemot vērā trūcīgas mājsaimniecības

1686ienākumu sliekšņa palielinājumu, 2021.gadā tiek prognozēts

1687trūcīgo personu skaits 64 439 personas. Tas veido

1688trūcīgo personu skaita pieaugumu 2021.gadā salīdzinājumā ar

16892020.gadu par 72 %, t.sk. trūcīgo pilngadīgo personu skaita

1690pieaugumu - par 72,10%.

1691Ņemot vērā, ka 2022.gadā netiek plānota trūcīgas

1692mājsaimniecības ienākumu sliekšņa paaugstināšana, tiek

1693prognozēts, ka trūcīgo personu skaita samazinājums būs 5%.

1694Trūcīgo personu skaita samazinājums laika periodā no

16952016.gada līdz 2020.gadam vidēji gadā bija 14%. Lai

1696nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā COVID-19 situācija valstī,

1697netiek pieņemts ka samazinājums būs 14% gadā, bet gan 5%.

16982022.gadā trūcīgo skaits tiek prognozēts 61 217

1699personas.

17002023.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu

1701slieksnis tiek paaugstināts līdz 305 euro pirmajai

1702vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un

1703nākamajām personām - 0,7 jeb 214 euro. Ņemot vērā,

1704ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā

1705bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas

1706mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 259,5 euro

1707((305+214)/2=259,5), t.i., par 102,7% lielāks nekā

17082020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. 2023.gadā

1709tiek prognozēts trūcīgo skaits 72 388 personas. Tas

1710veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2023.gadā

1711salīdzinājumā ar 2022.gadu par 18,25 %, t.sk. trūcīgo

1712pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 18,25%.

17132024.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu

1714slieksnis tiek paaugstināts līdz 318 euro pirmajai

1715vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un

1716nākamajām personām - 0,7 jeb 223 euro. Ņemot vērā,

1717ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā

1718bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas

1719mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 270,5 euro

1720((318+223)/2=270,5), t.i., par 111,3% lielāks nekā

17212020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. 2024.gadā

1722tiek prognozēts trūcīgo skaits 75 455 personas. Tas

1723veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2024.gadā

1724salīdzinājumā ar 2023.gadu par 4,24 %, t.sk. trūcīgo

1725pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 4,24%.

1726Tabula Nr. 3.1. Trūcīgo personu skaita dinamika 2016. -

17272024.gadu periodā.

1728Indikatori

17292016. fakts

17302017. fakts

17312018. fakts

17322019. fakts

17332020. fakts

17342021. prognoze

17352022. prognoze

17362023. prognoze

17372024. prognoze

1738Kopā trūcīgās personas,

1739t.sk.

174068

1741816

174262

1743260

174450

1745447

174641

1747522

174837

1749464

175064

1751439

175261

1753217

175472

1755388

175675

1757455

1758bērni

175920

1760851

176118

1762264

176313

1764957

176510 349

17669 024

176715 493

176814 718

176917 404

177018 141

1771nestrādājošās

1772personas

177319

1774442

177516

1776937

177712

1778545

177910 031

17809 314

178115 464

178214 691

178317 372

178418 108

1785pensijas vecuma

1786personas

17879

1788920

17899

1790816

17919

1792505

17938 990

17948 338

179514 597

179613 867

179716 397

179817 092

1799personas ar

1800invaliditāti

18019

1802316

18039

1804041

18058

1806423

18077 747

18086 934

180912 139

181011 532

181113 636

181214 213

1813pārējās trūcīgās

1814personas

18159

1816287

18178

1818202

18196

1820017

18214 405

18223 854

18236 746

18246 409

18257 579

18267 901

1827Trūcīgo personu skaita pieaugums pret iepriekšējo

1828gadu, %

1829-15.96

1830-9.53

1831-18.97

1832-17.69

1833-9,77

183472,00

1835-5,00

183618,25

18374,24

1838Trūcīgo pilngadīgo personu (bez bērniem) skaita

1839izmaiņas (pieauguma procents) pret iepriekšējo gadu,

1840%

1841-13.45

1842-8.27

1843-17.06

1844-14.57

1845-8,77

184672,10

1847-5,00

184818,25

18494,24

1850Trūcīgo personu skaita pieaugums pret 2020.gadu

185126 975

185223 753

185334 924

185437 991

1855Veselības ministrijai

1856nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna

1857pasākumu ieviešanas ietekmi:

1858Veselības ministrijai nepieciešamais papildu

1859finansējums 2023.gadā un 2024.gadā tiks ieplānots

1860valsts pamatbudžeta programmā 33.00.00

1861"Veselības aprūpes nodrošināšana".

1862Aprēķins: tiek

1863izmantota informācija par trūcīgām personām sniegto

1864veselības aprūpes pakalpojumu no Nacionālā veselības

1865dienesta (turpmāk - NVD) par 2019.gadu un Valsts

1866statistikas pārskatu dati par trūcīgo personu skaitu

18672019.gadā, kā arī prognozi no 2021.līdz 2024.gadam (skat.

1868tabulu Nr.3.1.).

18692020.gadā par trūcīgām bija atzītas 37 464

1870personas. Vislielākais trūcīgo personu skaita pieaugums

1871prognozēts 2021.gadā (72,00%), t.sk. pilngadīgo

1872personu skaita pieaugums par 72,10%. 2022.gadā

1873attiecīgi prognozēts trūcīgo pilngadīgo personu skaita

1874samazinājums pret 2021.gadu par 5%, ņemot vērā, ka

18752022.gadā nav plānots palielināt trūcīgo mājsaimniecību

1876ienākumu slieksni (skat. tabulu Nr.3.1.).

1877Trūcīgo personu, kuri saņems veselības aprūpes

1878pakalpojumus, skaits turpmākajos gados aprēķināts, par

1879pamatu ņemot NVD 2019.gada datus par trūcīgo personu

1880skaitu, kuri saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, un

1881ņemot vērā trūcīgo pilngadīgo personu skaita

1882dinamiku. Attiecīgi pieņemot, ka pakalpojumu izmaksas

1883paliek 2019.gada līmenī, aprēķināts nepieciešamais

1884finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai

1885trūcīgām pilngadīgām personām un nepieciešamais papildu

1886finansējums pret 2019.gadu (skat. Tabula Nr.3.2.).

1887Tabula Nr.3.2.Veselības ministrijai nepieciešamā papildu

1888finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas

1889ietekmi.

1890Izdevumi

18912019.gads

18922020.gads

18932021.gads

18942022.gads

18952023.gads

18962024.gads

1897Unikālo trūcīgo

1898pacientu skaits

1899Summa, euro

1900Vidējās izmaksas,

1901euro

1902Unikālo trūcīgo

1903pacientu skaits ar plānoto palielinājumu

1904Summa ar plānoto

1905palielinājumu, euro

1906Unikālo trūcīgo

1907pacientu skaits ar plānoto palielinājumu

1908Summa ar plānoto

1909palielinājumu, euro

1910Unikālo trūcīgo

1911pacientu skaits ar plānoto palielinājumu

1912Summa ar plānoto

1913palielinājumu, euro

1914Unikālo trūcīgo

1915pacientu skaits ar plānoto palielinājumu

1916Summa ar plānoto

1917palielinājumu, euro

1918Unikālo trūcīgo

1919pacientu skaits ar plānoto palielinājumu

1920Summa ar plānoto

1921palielinājumu, euro

1922Trūcīgo pilngadīgo personu (bez

1923bērniem) pieauguma procents pret iepriekšējo

1924gadu, %

192572,10

1926-5,00

192718,25

19284,24

19291

19302

19313

19324

19335

19346

19358

19369

193711

193812

193914

194015

194116

194217

1943Ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes

1944izdevumu kompensācija

19456 617

19461 745 238

1947263.75

19486 037

19491 592 259

195010 390

19512 740 363

19529 871

19532 603 476

195411 672

19553 078 490

195612 167

19573 209 046

1958pacientu iemaksu kompensācija no valsts budžeta -

1959kopā

19601 093 388

1961997 597

19621 716 944

19631 631 115

19641 928 844

19652 010 620

1966par

1967ambulatoriem pakalpojumiem

196822

1969777

1970477

1971520

197220.97

197320 779

1974435 736

197535 761

1976749 908

197733 973

1978712 414

197940 173

1980842 428

198141 876

1982878 140

1983par

1984stacionāriem pakalpojumiem

19853

1986797

1987615

1988868

1989162.20

19903 464

1991561 861

19925 962

1993967 036

19945 664

1995918 701

19966 698

19971 086 416

19986 982

19991 132 480

2000Nepieciešamie finanšu

2001līdzekļi, euro

20022

2003838 626

20042

2005589 856

20064

2007457 307

20084

2009234 591

20105

2011007 334

20125

2013219 666

2014Papildus nepieciešamie

2015finanšu līdzekļi pret 2019. gadu, euro

2016-248

2017770

20181

2019618 681

20201

2021395 965

20222

2023168 708

20242

2025381 040

2026GMI pabalsta finansējums,

2027saņēmēju skaits un prognozes

2028LM aprēķini un skaidrojums

2029(aprēķini veikti excel vidē, līdz ar to, matemātiski

2030noapaļojot divas zīmes aiz komata, var rasties nobīdes

2031aprēķinos):

20322019.gadā GMI pabalstu saņēma 17 249

2033personas, t.sk. bērni 3 165; nestrādājošas personas

2034- 6 478 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 1 690,

2035personas ar invaliditāti 3 097; pensijas vecuma personas -

20362 819. 2019.gadā GMI pabalstam izlietoti 4 721

2037053 euro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai

2038mēnesī 2019.gadā bija 42,79 euro, bet GMI pabalsta

2039vidējais saņemšanas ilgums 2019.gadā bija 5,08 mēneši.

20402020.gadā GMI līmenis tika paaugstināts no 53

2041euro līdz 64 euro mēnesī, tomēr GMI pabalsta

2042saņēmēju skaits samazinājās par 4,27%. GMI pabalstu saņēma

204316 511 personas, t.sk. bērni 3 057; nestrādājošas

2044personas - 6 393 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 1

2045629, personas ar invaliditāti 2 766; pensijas vecuma

2046personas - 2 666. 2020.gadā GMI pabalstam izlietoti

20475 187 828 euro.

2048Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2020.gadā bija

204948,91 euro, bet GMI pabalsta vidējais saņemšanas

2050ilgums 2020.gadā bija 5,68 mēneši.

20512021.gadā, ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai

2052personai tiek noteikts 109 euro; parējām personām

2053mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots

2054koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni veido 76 euro,

2055turklāt, ņemot vērā arī īstenotos pasākumus pensijas vecuma

2056personām, kas samazinās pensijas vecuma personu skaitu GMI

2057pabalsta saņēmēju vidū, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā

2058tiek prognozēts 24 829 personas33.

2059Nepieciešamais finansējums 2021.gadā: 11 842 412

2060euro. kas aprēķināts

2061šādi34:

206216 909 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie

2063līdzekļi gadā = 8 934 120 euro;

20647 920 pārējās personas mājsaimniecības - izlietotie

2065līdzekļi gadā = 3 227 633 euro.

20662022.gadā attiecībā uz GMI sliekšņa apmēru

2067izmaiņas netiek plānotas, tāpēc GMI pabalsta saņēmēju

2068skaits samazināsies, kas tiek prognozēts - 23 591

2069personas35.

2070Nepieciešamais finansējums 2022.gadā: 11 252 431

2071euro, kas aprēķināts

2072šādi36:

207316 066 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie

2074līdzekļi gadā = 8 488 033 euro;

20757 525 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie

2076līdzekļi gadā = 2 764 398 euro.

20772023.gadā ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai

2078personai tiek noteikts 122 euro; parējām personām

2079mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots

2080koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni vidēji veido 85

2081euro, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek

2082prognozēts 27 310 personas37.

2083Nepieciešamais finansējums 2023.gadā: 14 544 298

2084euro, kas aprēķināts šādi38:

208518 574 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie

2086līdzekļi gadā = 10 961 851 euro;

20878 736 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie

2088līdzekļi gadā = 3 582 447 euro.

20892024.gadā ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai

2090personai tiek noteikts 127 euro; parējām personām

2091mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots

2092koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni vidēji veido 89

2093euro, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek

2094prognozēts 28 352 personas39.

2095Nepieciešamais finansējums 2024.gadā: 15 728 922

2096euro, kas aprēķināts šādi40:

209719 270 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie

2098līdzekļi gadā = 11 834 535 euro;

20999 082 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie

2100līdzekļi gadā = 3 894 387 euro.

2101Tabula Nr.3.3. GMI pabalsta saņēmēju skaita dinamika un

2102finansējums 2016. - 2024.gadā.

2103Indikatori

21042016

21052017

21062018

21072019

21082020

21092021

21102022

21112023

21122024

2113fakts

2114fakts

2115fakts

2116fakts

2117fakts

2118prognoze

2119prognoze

2120prognoze

2121prognoze

2122Kopā GMI saņēmējas

2123personas, t.sk.

212427

2125769

212625

2127823

212820

2129878

213017

2131249

213216

2133511

213424

2135829

213623

2137591

213827

2139310

214028

2141352

2142bērni

21436 120

21445 953

21454 316

21463 165

21473 459

21484 597

21494 368

21505 057

21515 249

2152nestrādājošās

2153personas

215411 779

215510 286

21567 927

21576 478

21587 080

21599 614

21609 134

216110 574

216210 978

2163pensijas vecuma

2164personas

21653 049

21662 997

21672 986

21682 819

21693 081

21704 009

21713 809

21724 410

21734 578

2174personas ar

2175invaliditāti

21763 743

21773 659

21783 407

21793 097

21803 385

21814 159

21823 952

21834 575

21844 750

2185pārējie GMI pabalsta

2186saņēmēji kopā

21873 078

21882 928

21892 242

21901 690

21911 847

21922 450

21932 328

21942 694

21952 797

2196GMI pabalsta saņēmēju

2197personu skaita pieaugums pret 2020.gadu

21988 318

21997 080

220010 799

220111 841

2202Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro

22036 728

2204936

22056 487

2206489

22075 497

2208602

22094 721

2210053

22115 187

2212828

221311

2214842 412

221511

2216252 431

221714

2218544 298

221915

2220728 922

2221Nepieciešamā finansējuma

2222pieaugums pret 2020.gadu, euro

22236 654 584

22246 064 603

22259 356 470

222610 541 094

2227t.sk. valsts 30% līdzfinansējums

22283 375 729

22294 363 290

22304 718 677

2231t.sk. pašvaldībām nepieciešamais finansējums 70%

2232euro

22337 876 702

223410 181 008

223511 010 245

2236Papildus valsts budžeta līdzekļi mērķdotācijai

2237pašvaldībām GMI pabalstam pret 2020.gadu

22383 375 729

22394 363 290

22404 718 677

2241Maznodrošināto personu esošais

2242skaits un prognozes

2243LM aprēķini un

2244skaidrojums:

2245Datu vākšana par maznodrošināto personu skaitu valstī

2246uzsākta no 2017.gada. Maznodrošināto personu skaita

2247pieaugums 2021.gadā plānots atbilstoši trūcīgo personu

2248skaita pieaugumam, ņemot vērā, ka maznodrošinātās

2249mājsaimniecības ienākumu minimālais slieksnis pirmajai vai

2250vienīgajai personai mājsaimniecībā ar 2021.gadu noteikts

2251272 euro un pārējām personām 190 euro (0,7 no

2252pirmās) un maksimālais slieksnis, ko nosaka katra

2253pašvaldība, - 436 euro pirmajai vai vienīgajai

2254personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām

2255mājsaimniecībā, atbilstoši kuram varēs saņemt valsts un

2256pašvaldības sniegto atbalstu.

2257Tabula Nr. 3.4. Maznodrošināto personu skaits un

2258prognozes 2017. - 2024.gadu periodā

2259Indikators

22602017. fakts

22612018. fakts

22622019. fakts

22632020. fakts

22642021. prognoze

22652022. prognoze

22662023. prognoze

22672024. prognoze

2268Maznodrošināto personu

2269skaits

227050 283

227150 235

227245 564

227343 770

227449 782

227547 791

227654 707

227756 525

2278Trūcīgās un maznodrošinātās personas kopā

22792020.gadā bija 78 791.

2280Tieslietu ministrija ir izvērtējusi Labklājības

2281ministrijas aprēķinus un skaidrojumu par trūcīgo un

2282maznodrošināto personu skaita prognozēm atbilstoši minimālo

2283ienākumu sliekšņu prognozēm un secinājusi, ka gan trūcīgo,

2284gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2022.- 2024.

2285gadā neatstās būtisku ietekmi uz sniegto valsts nodrošināto

2286juridisko palīdzību un, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi

2287Juridiskās administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai mērķa

2288grupai nav nepieciešami.

2289Mājokļa

2290pabalsts41

2291LM aprēķini un

2292skaidrojums:

22932019.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 70 954

2294personas (trūcīgas un maznodrošinātas personas kopā).

22952019.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti 13 769 163

2296euro, tātad vidēji 194 euro gadā

2297vienai personai.

22982020.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 64

2299481 personas. 2020.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti

230013 347 419 euro, tātad vidēji 207

2301euro gadā vienai personai.

23022021.gadā, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos

2303aktos42, kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā,

2304tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums

2305līdz 64 439 personām un nepieciešamais finansējums

2306mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 28 997

2307550 euro (450 * 64 439 = 28 997 550). Aprēķini

2308par 2021.gadu un turpmākajiem gadiem veikti, pieņemot, ka

2309viena persona vidēji gadā saņems mājokļa pabalstu 450

2310euro apmērā.

23112022.gadā tiek prognozēts mājokļa pabalsta

2312saņēmēju skaita samazinājums par 11,47% - 57 048

2313personas un nepieciešamais finansējums: 25 671 600

2314euro (450 * 57 048 = 25 671 600).

23152023.gadā tiek paaugstināts GMI slieksnis un GMI

2316pabalsta saņēmēju skaits palielinās. Ņemot vērā, ka GMI

2317slieksnis un GMI pabalsta saņēmēju skaits tieši ietekmē

2318mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu, tiek prognozēts mājokļa

2319pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 72 388

2320personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta

2321nodrošināšanai tiek prognozēts 32 574 600 euro (450*72 388=32 574 600).

23222024.gadā tiek paaugstināts GMI slieksnis un GMI

2323pabalsta saņēmēju skaits palielinās. Tiek prognozēts

2324mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 75 455

2325personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta

2326nodrošināšanai tiek prognozēts 33 954 750

2327euro (450*75 455=33 954 750).

2328Tabula Nr. 3.5. Dzīvokļa/mājokļa pabalsta saņēmēju

2329skaita dinamika un finansējums 2016. - 2024.gadā.

2330Indikatori

23312016

23322017

23332018

23342019

23352020

23362021

23372022

23382023

23392024

2340fakts

2341fakts

2342fakts

2343fakts

2344fakts

2345prognoze

2346prognoze

2347prognoze

2348prognoze

2349Dzīvokļa/mājokļa pabalstu saņēmušo personu skaits

2350(trūcīgie un maznodrošinātie)

2351100 779

235293 738

235382 986

235470 954

235564 481

235664 439

235757 048

235872 388

235975 455

2360Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro

236116

2362656 819

236316

2364570 182

236514

2366903 585

236713

2368769 163

236913

2370347 419

237128

2372997 550

237325

2374671 600

237532

2376574 600

237733

2378954 750

2379Nepieciešamā finansējuma

2380pieaugums pret 2020.gadu, euro

238115 650 131

238212 324 181

238319 227 181

238420 607 331

2385t.sk. valsts 30% līdzfinansējums

23867 701 480

23879 772 380

238810 186 425

2389t.sk. pašvaldībām nepieciešamais finansējums 70%

239017 970 120

239122 802 220

239223 768 325

2393Papildus valsts budžeta līdzekļi mērķdotācijai

2394pašvaldībām mājokļa pabalstam pret 2020.gadu

23957 701 480

23969 772 380

239710 186 425

2398Vienlaikus nepieciešams papildu finansējums 2 amata

2399vietām apakšprogrammā 97.01.00 "Labklājības nozares

2400vadība un politikas plānošana" ekonomiskās

2401klasifikācijas kodā "Atlīdzība, lai nodrošinātu

2402pasākuma administrēšanu un uzraudzību 44 921 euro apmērā ik

2403gadu. Amata vietas tiks nodrošinātas, pārdalot 2 amata

2404vietas no apakšprogrammas 05.03.00 "Aprūpe valsts

2405sociālās aprūpes institūcijās", nemainot nozarē kopējo

2406plānoto amata vietu skaitu, savukārt finansējums atlīdzības

2407nodrošināšanai ir nepieciešams papildus apakšprogrammā

240897.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas

2409plānošana".

2410Aprēķinātie izdevumi novērtēšanas prēmijai un

2411atvaļinājuma pabalstam nepārsniedz Ministru kabineta

24122009.gada 15.decembra Instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta

2413projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"

2414apakšpunktos 52.1.4. un 52.1.5.1. noteikto sociālo

2415garantiju, naudas balvu un prēmiju pieļaujamo apmēru.

2416! Aprēķins uz

241717.05.2021. pie nemainīta personu kontingenta, kas

2418izmantots aprēķinā 2021.gadam. Finansējuma summas var

2419mainīties atbilstoši personu skaita izmaiņām.

2420Tabula 3.6. Valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju

2421skaits, vidējie apmēri un nepieciešamais finansējums.

24222022

24232023

24242024

2425Programma, izdevumu EEK

2426skaits, vid. mēnesī

2427vid. apmēra palielin.,

2428EUR

2429nepiecieš finansējums

2430gadā, EUR

2431skaits, vid. mēnesī

2432vid. apmēra palielin,

2433EUR

2434nepieciešamais

2435finansējums gadā, EUR

2436skaits, vid. mēnesī

2437vid. apmēra palielin,

2438EUR

2439nepiecieššamais

2440finansējums gadā, EUR

2441REĀLĀS IZMAKSAS

2442Avots

2443Vecuma pensijas

24440

24450.00

24460

244731 183

244820.08

24497 512 087

245031 183

245128.04

245210 491 049

245304.01.00.Valsts pensiju

2454speciālais budžets

2455Pamatbudžets (04.00.00.

2456Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)

2457Pabalsts

2458pārdzīvojušajam laulātajam (vecuma pensijas

2459gadījumā)

24600

24610.00

24620

2463428

246410.04

246551 565

2466428

246714.02

246872 006

246904.01.00.Valsts pensiju

2470speciālais budžets

2471Pamatbudžets (04.00.00.

2472Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)

2473Apbedīšanas pabalsts

2474minimālās pensijas saņēmēja nāves gadījumā

24750

24760.00

24770

2478227

247940.03

2480109 042

2481227

248254.97

2483149 739

248404.01.00.Valsts pensiju

2485speciālais budžets

2486Pamatbudžets (04.00.00.

2487Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)

2488Invaliditātes

2489pensijas

24900

24910.00

24920

249345 201

249419.98

249510 835 709

249645 201

249727.10

249814 702 038

249904.04.00.

2500Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais

2501budžets

2502Pamatbudžets (04.00.00.

2503Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)

2504Pabalsts

2505pārdzīvojušajam laulātajam (invaliditātes pensijas

2506gadījumā)

25070

25080.00

25090

2510215

25119.99

251225 774

2513215

251413.55

251534 959

251604.04.00.

2517Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais

2518budžets

2519Pamatbudžets (04.00.00.

2520Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)

2521VSNP noteikto vecumu

2522sasniegušajiem

25230

25240.00

25250

25261718

252713.00

2528268 008

25291718