Vairogs33. pants
Minimālo ienākumu
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai
(1) Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109
euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
(2) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272
euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
(3) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni
katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436
euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne
zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas
mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Anotācija17
Tādējādi likumprojektā tiek noteikts, ka GMI slieksnis
ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai
mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām
mājsaimniecībā, jo, atbilstoši likumprojekta
"Grozījumi likumā "Par sociālo
drošību"" anotācijā noteiktajai metodei, pirmajai
vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tiek piemērots
koeficients 1 un pārējām personām mājsaimniecībā
-koeficients 0,7.
109 euro jeb 20% no ienākumu mediānas noteikšana,
kā zemākā iespējamā minimālā ienākuma sliekšņa vērtība,
sniegs papildu iespēju iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti
zemiem ienākumiem sekmēt savu pamatvajadzību apmierināšanu,
turklāt izmantojot dažādus atbalsta veidus.
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek
noteikts 272 euro, kas ir 50 procenti no ienākumu
mediānas, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
un 190 euro katrai nākamajai personai
mājsaimniecībā.
Tādējādi likumprojektā pašvaldībām deleģētas tiesības
noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni
līdz 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai
mājsaimniecībā, kas ir 80 % no ienākumu mediānas, un 305
euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Normatīvajos aktos saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu
absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt,
neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu,
attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos
var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar Satversmes
tiesas spriedumu un pēc būtības nenovērstu šajos spriedumos
identificētos trūkumus. Tādējādi ir nepieciešams veikt
grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu
aprēķināšanas metodoloģiju.
Prognozes par
minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to ietekmi uz nabadzības
risku un ienākumu nevienlīdzību
Lai prognozētu minimālo ienākumu sliekšņu apmērus līdz
2024.gadam (2.tabula), LM veica aprēķinus, pamatojoties uz
Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) bruto darba samaksas pieauguma
prognozēm līdz 2024.gadam, kur 2021.gadā pieaugums sasniegs 4%,
savukārt no 2022.-2024.gadam paredzams ikgadējs 5% pieaugums.
2.tabula. Mājsaimniecību rīcībā
esošo ienākumu mediānas un procentuālo vērtību no mediānas
apmēri, EUR.
Mediāna
20%
25%
30%
40%
50%
60%
80%
2018
544,41
109
136
163
218
272
327
436
2019
581,86
116
145
175
233
291
349
465
2020*
610,95
122
153
183
244
305
367
489
2021*
635,38
127
159
191
254
318
381
508
2022*
667,15
133
167
200
267
334
400
534
2023*
700,51
140
175
210
280
350
420
560
2024*
735,54
147
184
221
294
368
441
588
*LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm
No 2021.gada 1.janvāra normatīvajos aktos spēkā ir 2018.gada
procentuālo vērtību apmēri, kas aprēķināti no mājsaimniecību
rīcībā esošo ienākumu mediānas, tādējādi spēkā esošie apmēri ir
ar trīs gadu nobīdi, jo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi
tiek iegūti no ES statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem
(European Union Statistics on Income and Living Conditions,
turpmāk - EU-SILC apsekojums) (skat. 3.tabulu). No EU-SILC
apsekojuma tiek iegūti dati par ienākumu mediānu, kas kalpo par
atskaites punktu arī minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Šo
datu sagatavošanas un uzkrāšanas nosacījumus un principus nosaka
ES līmenī.
3.tabula. Minimālā ienākuma
sliekšņa (20% apmērā no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālie
apmēri 2018.-2019.gadā un prognozes 2020.-2024.gadam (EUR mēnesī)
un minimālā ienākuma sliekšņa piemērošanas normatīvajos aktos
atsauces gads.
Apsekojuma
gads18
20% no rīcībā esošās
ienākumu mediānas19
Normatīvajos aktos spēkā no:
2018
109
2021.gada
2020*
122
2023.gada
2021*
127
2024.gada
2022*
133
2025.gada
2023*
140
2026.gada
2024*
147
2027.gada
*LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm
Ņemot vērā 2.tabulā prognozētos apmērus un veicot minimālo
ienākumu sliekšņu pārskatīšanu 2022.gadā, lai to apmēri stātos
spēkā no 2023.gada 1.janvāra, tiks izmantoti 2020.gada ienākumu
dati. Šobrīd, veicot aprēķinus par finansiālo ietekmi uz valsts
un pašvaldību budžetiem, tiek izmantotas šīs prognozes, savukārt
2022.gadā, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tiks izmantoti
faktiskie 2021.gada rādītāji. Centrālā statistikas pārvalde
jaunos datus publicē attiecīgā gada 1.ceturksnī, proti, 2020.gada
dati būs pieejami 2022.gada 1.ceturksnī.
Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu
nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus
ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs),
pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, LM lūdza Latvijas Banku
novērtēt minimālo ienākumu sliekšņu ietekmi uz ienākuma
nevienlīdzības un nabadzības riska rādītājiem, kā arī
mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem vairākos griezumos
(mājsaimniecību veidi, ienākumu kvintiles un deciles, ekonomiskā
aktivitāte, vecuma grupas).
Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas
modeli20, veica divu piedāvāto scenāriju21
novērtējumu.
Veicot mikrosimulācijas, Latvijas Banka veica normatīvajos
aktos noteiktā zemākā minimālā ienākuma sliekšņa (20% no rīcībā
esošās ienākumu mediānas) prognozes, balstoties uz makro
rādītājiem - reālais iekšzemes kopprodukts, bezdarbs, reālā alga,
sociālie pabalsti. Mikrosimulācijas dati apliecina arī LM veikto
aprēķinu ticamību (skat. 3.tabulu), kas tiks izmantoti minimālo
ienākumu sliekšņu pārskatīšanas finanšu ietekmes analīzei.
1.attēls. Minimālā ienākuma
sliekšņa (20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālā vērtība
2021. un 2022.gadā un prognozes 2023.-2025.gadam (EUR mēnesī)
Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.
Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs - minimālo
ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs - minimālo
ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā)
rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību
ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu
nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma
slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir
atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija.
Atbilstoši mikrosimulāciju rezultātiem ir paredzama ienākumu
nevienlīdzības samazināšanās abos scenārijos vidējā (trīs gadu)
termiņā. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu
(1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu
attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu,
turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i.,
pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu
nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai
2024.gadā. Džini koeficients 2019.gadā bija 34,5. Nepalielinot
minimālo ienākumu sliekšņus, Džini koeficients provizoriski
pieaugs ik gadu, savukārt regulāri palielinot minimālo ienākumu
sliekšņus, Džini koeficienta pieauguma tendence ir ievērojami
zemāka. Ikgadēja minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana
nenoliedzami pozitīvāk ietekmē ienākumu nevienlīdzības izmaiņas.
Kā redzams 1.attēlā 1.scenārija gadījumā (ikgadēja pārskatīšana),
salīdzinot ar bāzes scenāriju, Džini koeficients samazināsies
katru gadu, vienlaicīgi katru gadu palielinoties arī samazinājuma
ietekmei, no 0,9% 2023.gadā līdz 2,1% 2025.gadā. Savukārt
2.scenārija gadījumā (pārskatīšana pēc trīs gadiem) būtisks Džini
koeficienta samazinājums tiek prognozēts 2024.gadā - par
1,6%.
1.attēls. Džini koeficienta
izmaiņas % pret 2021.gadu.
Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.
Līdzīgas tendences tiek prognozētas arī attiecībā uz
nabadzības riska indeksu (skat. 2.attēlu). Nabadzības riska
indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas
gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu
palielinātos, savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik
gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī
pakāpeniski samazinātos katru gadu, bet, palielinot minimālā
ienākuma sliekšņus 2024.gadā, nabadzības riska indeksa
samazinājuma tendence attiecīgajā gadā būtu līdzvērtīga
1.scenārija gadījumā, bet iepriekšējos gados - 2022. un 2023.gadā
saglabātos bāzes scenārija līmenī.
2.attēls. Nabadzības riska
īpatsvara izmaiņas % pret 2021.gadu.
Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.
Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs,
3.attēls), tā rezultātā palielināsies ienākumi iedzīvotājiem
zemākajās ienākumu decilēs, kas arī norāda uz minimālo ienākumu
sliekšņu mērķētību trūcīgākajiem iedzīvotājiem, un arī palīdzēs
uzturēt vienlīdzīgāku rīcībā esošā ienākumu palielinājumu visās
ienākumu decilēs katru gadu bez izteiktā lēciena ik pēc trīs
gadiem, kas atvieglotu ienākuma un patēriņa plānošanu cilvēkiem
ar zemākiem ienākumiem un mazinātu ienākumu nevienlīdzības
svārstības.
3.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā
ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu,
veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas katru gadu.
Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.
Savukārt, pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus un jaunos
apmērus ieviešot pēc trīs gadiem, t.i., no 2024.gada, kā redzams
4.attēlā, arī šo izmaiņu rezultātā palielināsies ienākumi
zemākajās ienākumu decilēs. Tomēr 2022. un 2023.gadā ienākumi
palielināsies mazākā apmērā - par 1-4% līdz ar kopējo rīcībā
esošu ienākumu ģimenēs kopējā algu pieauguma dēļ, bet 2024.gadā
ienākumu palielinājums būs nozīmīgāks - 10%-12% pirmajās trīs
decilēs, izlīdzinot ienākumu pieauguma tempu starp decilēm
atbilstoši sociālekonomiskajām izmaiņām.
4.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā
ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu,
veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas 2024.gadā.
Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati.
Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem,
secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu
scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja
izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos
mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu
ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām
un personām ar invaliditāti22. Pensijas vecuma
personām nabadzības riska samazinājums ir minimāls, jo šīs grupas
ienākumi pārsvarā koncentrējās 3.decilē, savukārt ienākumu
pieaugums lielāks ir tieši pirmajās divās decilēs. Attiecībā uz
strādājošajiem ietekme ir pavisam nebūtiska, tāpēc, plānojot
sniegt atbalstu šai mērķgrupai, ir jāizvērtē citi politiku
instrumenti.
Minimālo
ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumi
Šobrīd likumā "Par sociālo drošību" ir noteikts, ka
"Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā
reizi trijos gados". Regulārai minimālo ienākumu sliekšņu
pārskatīšanai, balstoties uz konkrētu aprēķina metodoloģiju, būtu
jānotiek katru gadu, lai veicinātu būtiskāku ienākumu
nevienlīdzības un nabadzības riska indeksa samazināšanos. Uz
minēto norāda arī vairākas institūcijas - Eiropas Komisija
(EK)23, Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācija (OECD)24. Tomēr pirms minimālo ienākumu
sliekšņu pārskatīšanas ikgadēji, ir jāizvērtē noteikti riski.
Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ikgadēji, trūcīgāko
iedzīvotāju situācija uzlabosies katru gadu atbilstoši
ekonomiskās attīstības tendencēm un trūcīgo iedzīvotāju
(1.kvintile) ienākumi izlīdzināsies salīdzinājumā ar ienākumu
pieauguma tempu turīgākajiem iedzīvotājiem (5.kvintile), tādējādi
mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību (skat. sadaļu
"Prognozes par minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to
ietekmi uz nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību").
Rīcībā esošo ienākumu pieaugums palīdzēs lielākā mērā apmierināt
iedzīvotāju pamatvajadzības.. Vienlīdz svarīgi ir minēt, ka
trūcīgās mājsaimniecības statuss paredz atvieglojumus tādiem
būtiskiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe (atbrīvojums no
pacienta līdzmaksājuma veselības aprūpes pakalpojumiem un
pacienta līdzmaksājuma par vienā stacionēšanas reizē operāciju
zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kā arī kompensē pilnā
apmērā zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumus), nekustamā
īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā, atbalsts no Eiropas
Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (pārtika, mācību
piederumi, higiēnas un saimniecības preces u.c.), tādējādi
ikgadēja minimālo ienākumu pārskatīšana veicinātu pieejamību šiem
pakalpojumiem un precēm.
Minimālie ienākumi ietekmē arī citus nozīmīgus ienākumu
veidus, kas ir saistīti ar nodarbinātību un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - sociālās
apdrošināšanas iemaksas). Kā iepriekš tika minēts, šobrīd
sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti
minimālo ienākumu sliekšņi, lai saglabātu līdzsvaru starp
personas un sabiedrības vajadzībām. Līdzsvara saglabāšana ir
būtiska, vērtējot sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas
sistēmas ietvaros noteiktos nosacījumus. GMI sliekšņa noteikšana
un piesaiste ienākumu mediānai ir sasaistīta ne tikai ar trūcīgas
un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanu,
bet arī ar valsts pabalstiem un pensijām, proti, valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu un minimālajām vecuma, invaliditātes un
apgādnieka zaudējuma pensijām, un citiem valsts un pašvaldību
noteiktajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām
dažādu pakalpojumu un atbalsta saņemšanā.
Sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas sistēmu
pamatprincipi ir atšķirīgi. Sociālo palīdzību piešķir, izvērtējot
visas mājsaimniecības materiālo situāciju, un, ja mājsaimniecība
atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem sociālās palīdzības
piešķiršanas kritērijiem, tā var saņemt sociālo palīdzību.
Sociālās palīdzības piešķiršana nav atkarīga no mājsaimniecības
indivīda/-u veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālo
palīdzību pilnībā finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Valsts vecuma un invaliditātes pensijas, kuras tiek izmaksātas no
valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, ir atkarīgas no katra
indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iesaistes
ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā, un šīs pensijas piešķir
konkrētajam indivīdam. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstu personām, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu,
izmaksā no valsts pamatbudžeta, un tā apmērs nav atkarīgs no
indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo
konkrētais indivīds nav nostrādājis minimāli nepieciešamo
apdrošināšanas stāžu25. Ņemot vērā minēto, nodokļu
nomaksa sociālajā apdrošināšanā ir izšķiroša un būtiska, bet
sociālajā palīdzībā un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
gadījumā nodokļu nomaksas kritērijs nav attiecināms. Tā kā
minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti gan sociālajā
palīdzībā, gan sociālajā apdrošināšanā, kā arī saistībā ar valsts
sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad sociālās apdrošināšanas
iemaksu nosacījums ir svarīgs faktors, kas ir jāņem vērā minimālo
ienākumu sliekšņu noteikšanā. Lai saglabātu valsts sociālās
apdrošināšanas sistēmas dalībnieku motivāciju veikt iemaksas (ja
minimālā ienākuma slieksnis tiem, kuri dažādu objektīvu un
subjektīvu iemeslu dēļ nav nostrādājuši nepieciešamo gadu skaitu,
būs relatīvi augsts, tas var mazināt motivāciju ilgāk
iesaistīties reģistrētajā nodarbinātībā) un neradītu
nelabvēlīgākus apstākļus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu veicējiem ar ilgu iemaksu stāžu (attiecībā uz cilvēkiem,
kuri ir nostrādājuši daudzus gadus ar relatīvi zemu atalgojumu),
GMI sliekšņa procentuālais apmērs no ienākumu mediānas ir jāvērtē
kontekstā arī ar iepriekš minētajiem minimālo ienākumu
sliekšņiem, kas cilvēkiem veidojas no darba mūžā veiktajām
sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāža, un tie ir
jāvērtē ne vien no adekvātuma prizmas, bet arī sociālās
aizsardzības sistēmas ilgtspējas kontekstā.
Riski, kuri šobrīd pastāv, minimālo ienākumu sliekšņus
pārskatot katru gadu, katrai sistēmai (sociālā palīdzība, sociālā
apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti) ir atšķirīgi. Tie ir
šādi:
1) katru gadu paaugstinot minimālo ienākumu sliekšņus,
paaugstināsies arī minimālās vecuma pensijas apmēri. Paaugstinot
tikai minimālo vecuma pensiju apmērus, tie strauji tuvosies
vidējiem pensijas apmēriem. Piemēram, 2024.gadā prognozētais
vidējais vecuma pensijas apmērs būs 443 euro26,
bet minimālā vecuma pensija par 38 gadu apdrošināšanas stāžu
(statistiski vidējais vecuma pensijas apdrošināšanas stāžs) būs
248 euro jeb 56% no vidējā pensijas apmēra. No 2021.gada
piešķirtajām vecuma pensijām no sociālās apdrošināšanas iemaksām
aprēķināto pensijas daļu finansē no speciālā apdrošināšanas
budžeta, bet apmēru līdz minimālajam ienākumu slieksnim finansē
no valsts pamatbudžeta. Savukārt pensijas, kas pārsniedz minimālo
vecuma pensijas apmēru, pilnībā tiek finansētas no speciālā
apdrošināšanas budžeta. Ar 2021.gadu ieviestajā modelī, kad
minimālā vecuma pensija ir atkarīga no katra apdrošināšanas stāža
gada un tā ir noteikta salīdzinoši augsta visiem, tiek mazināta
individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ietekme, neveicinot
maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem - galvenais, lai ir
uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs. Sistēmiski to nevaram
atļauties, īpaši demogrāfiskās novecošanās apstākļos, kad valstī
mazinās darbspējas vecuma - nodokļu maksātāju skaits, bet veco
ļaužu īpatsvars nākotnē var sasniegt pat pusi no visu iedzīvotāju
kopskaita.
5.attēls.
*piemērā aprēķināta vecuma pensija,
ja obligātās iemaksas veiktas no vidējās iemaksu algas valstī un
minimālās darba algas 15 un 25 gadus personai pensionējoties
2021.gadā 64 gadu vecumā.
Attēlā uzskatāmi parādīts, ka personām pie 15 gadu
apdrošināšanas stāža būtiski atšķiras no sociālās apdrošināšanas
iemaksām aprēķinātā jeb nopelnītā pensija, ja iemaksas veiktas no
vidējās algas valstī vai no minimālās darba algas, bet
piešķirtais pensijas apmērs rezultātā abām personām ir vienāds.
Tas mazina vēlmi līdzdarboties sistēmā un sociālās apdrošināšanas
iemaksas veikt no visiem ienākumiem. Vēl jo vairāk, ka pēc
statistikas datiem trešdaļa no sociālās apdrošināšanas iemaksu
maksātājiem iemaksas veic no iemaksu objekta, kas nepārsniedz
minimālo darba algu. Lai minimālie vecuma pensijas apmēri
nepārsniegtu vairāk kā pusi no vidējā pensijas apmēra, kā
rezultātā tiktu nonivelēti tie pensiju apmēri, kas aprēķināti no
veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, nepieciešams papildus
valsts pamatbudžeta atbalsts. Tā varētu būt bāzes pensijas noteikšana
visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas būtu atkarīga no ienākumu
mediānas izmaiņām. Vienlaikus - atsakoties no minimālajiem vecuma
pensijas apmēriem, kuru vietā tiktu noteikta bāzes pensija.
Rezultātā, pārskatot pensiju apmērus saistībā ar jaunākajiem
datiem par ienākumu mediānas izmaiņām, palielinātos ienākumi ne
tikai minimālo pensiju saņēmējiem, bet visiem vecuma pensijas
saņēmējiem. Šādai konceptuālai vecuma pensiju finansēšanas
principu maiņai ir nepieciešams veikt attiecīgu izvērtējumu, kuru
paredzēts MK iesniegt līdz 2021.gada beigām;
2) pensijas, t.sk. arī minimālās vecuma pensijas, katru gadu
oktobrī tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu
indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā
pieauguma procentiem. Līdz ar to pensijas apmēri regulāri jau
palielinās. Katru gadu pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus,
paaugstināsies tikai minimālo pensiju apmēri, kas radīs
netaisnību pret pārējiem pensiju saņēmējiem, kuru pensija
pārsniedz minimālo apmēru, jo minimālās pensijas tiktu
pārskatītas divas reizes gadā - pensiju indeksācijas rezultātā un
saistībā ar minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, savukārt
pārējās pensijas - vienu reizi gadā saistībā ar pensiju
indeksāciju. Lai rastu taisnīgāku risinājumu, ir nepieciešams
izvērtēt pensiju politiku kopumā, veicot attiecīgu izvērtējumu
arī uz minimālo pensiju ikgadējo pārskatīšanu. Kā risinājumu
varētu noteikt, ka no 2023.gada minimālo vecuma pensiju apmēru
pārskata šādi: pensijas daļu, kas aprēķināta no sociālās
apdrošināšanas iemaksām, indeksēt katru gadu 1.oktobrī, ņemot
vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas
iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Savukārt pensijas
daļa, kas tiek piemaksāta no valsts pamatbudžeta, tiktu
pārskatīta katru gadu janvārī atbilstoši ienākuma mediānas
izmaiņām;
3) ņemot vērā, ka minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti
visās sociālās aizsardzības sistēmas jomās, sociālās palīdzības
pārskatīšanā ir jāņem vērā iepriekšminētie riski. Tāpat, lai
novērtētu, kā paaugstinātie minimālo ienākumu sliekšņi ir
ietekmējuši sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, sociālo
situāciju, ienākumu pieaugumu mājsaimniecībā, nodarbinātības
iespējas u.c., ir nepieciešams izanalizēt veikto izmaiņu ietekmi
uz GMI pabalsta saņēmējiem, ko varēs veikt tikai 2022.gadā, kad
būs pieejami statistikas dati par 2021.gadu. Vienlaicīgi
2022.gadā būs iespēja arī novērtēt administratīvi teritoriālās
reformas rezultātā izveidoto pašvaldību finanšu spēju nodrošināt
sociālo palīdzību un minimālo ienākumu reformas īstenošanu. Lai
novērtētu sociālās palīdzības sistēmā noteikto pabalstu un
atbalsta adekvātumu, sociālās palīdzības sistēmas novērtējumā
nepieciešams izmantot arī iztikas minimuma patēriņa preču un
pakalpojumu groza datus, kas būs pieejami 2022.gadā27.
Vienlīdz būtisks informācijas avots būs pētījums par GMI pabalsta
saņēmēju iztikšanas stratēģijām28, kur paredzēts
identificēt GMI pabalsta saņēmēju vajadzību piramīdu,
neapmierinātās vajadzības, izdevumu struktūru, ienākumu avotus,
saņemtos atbalsta veidus arī nemonetārā veidā, raksturojot GMI
pabalsta saņēmēju portretus. Tādējādi 2022.gadā tiks veikts
padziļināts izvērtējums sociālās palīdzības jomā, veicot
situāciju raksturojošo datu analīzi, pārskatot sociālās
palīdzības saņemšanas kritērijus, kā arī noteikto minimālo
ienākumu sliekšņu sociālās palīdzības jomā apmērus, vienlaicīgi
precizējot arī prognozes par trūcīgo mājsaimniecību skaitu
turpmākajos gados.
Ņemot vērā minēto, LM piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu
pārskatīšanu noteikt ikgadēji no 2023.gada, izvērtējot
iepriekšminētos riskus un veicamos novērtējumus katrā jomā.
III. Plāna ietvaros īstenojamie
pasākumi
Plāna mērķis
Plāna pasākumu mērķis ir pilnveidot minimālo ienākumu
atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu
nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības
grupām.
Politikas rezultāts/-i un
rezultatīvais rādītājs/-i
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas
mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi
ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas
nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un
pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem.
Tabula Nr.1. Politikas rezultatīvie rādītāji.
Nr.
Rezultatīvie rādītāji
Rādītāja sākotnējā vērtība
Rādītāja sasniedzamā vērtība 2024.gadā
Datu
avots
1.
Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa
(40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7)
7,8 % (2019.g.)
6,5%
CSP
2.
Bērnu29 īpatsvars zem minimālā ienākumu
līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1,
0.7)
8,7 % (2019.g.)
7%
CSP
3.
Nepilnu ģimeņu ar apgādībā esošiem
bērniem30 īpatsvars zem minimālā ienākumu
līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1,
0.7)
17,3 % (2019.g.)
15%
CSP
4.
Daudzbērnu ģimeņu ar 3 un vairāk bērniem īpatsvars
zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas,
ekvivalences skala 1, 0.7)
10,1 % (2019.g.)
9%
CSP
5.
Pensijas vecuma personu īpatsvars zem minimālā
ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala
1, 0.7)
6,5 % (2019.g.)
5%
CSP
6.
Nabadzības riska indekss (60% no mediānas,
ekvivalences skala 1, 0.5, 0.3)
21,6 % (2019.g.)
20,5%
CSP
7.
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss
6.3 (2019.g.)
6
CSP
Nr.
p.k.
Pasākums
Darbības
rezultāts
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā
institūcija
Līdzatbildīgās institūcijas
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
1.
Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principus,
piesaistot tos sociālekonomiskam rādītājam
Normatīvajos aktos nostiprināta minimālo ienākumu
sliekšņu noteikšana, balstoties uz relatīvo metodi
Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"
Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām"
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā
LM
-
2022.gada 4.ceturksnis
2.
Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas
nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai
sociālekonomiskajai situācijai
Noteikta ikgadēja minimālo ienākumu sliekšņu
pārskatīšana no 2023.gada 1.janvāra
Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"
Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām"
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā
LM
Pašvaldības
2022.gada 4.ceturksnis
3.
Veikt pensiju politikas izvērtējumu, lai arī turpmāk
nodrošinātu uz individuālajām iemaksām balstītās pensiju
sistēmas attīstību un ilgtspēju.
Sniegti priekšlikumi minimālo pensiju finansēšanas
principu un politikas maiņai, saglabājot darba mūžā veikto
individuālo iemaksu lomu visu pensiju adekvātumā.
Politikas plānošanas dokuments par pensiju politikas un
tās finansēšanas principiem
LM
-
2021.gada 3.ceturksnis
4.
Sniegt valsts atbalstu pašvaldībām pamata sociālās
palīdzības pabalstu nodrošināšanā, lai uzlabotu iedzīvotāju
ar viszemākajiem ienākumiem materiālo situāciju.
Noteikts līdzfinansējums pašvaldībām pamata sociālās
palīdzības pabalstu - GMI un mājokļa pabalsta -
nodrošināšanai.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā
LM
Pašvaldības
2021.gada 4.ceturksnis
IV. Teritoriālā perspektīva
Plānotie pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā.
V. Ietekmes novērtējums uz valsts un
pašvaldību budžetu
Plāna īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts
un pašvaldību budžeta. Tabulā Nr.2. "Kopsavilkums par Plānā
iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību
budžeta finansējumu (euro)" veikti aprēķini,
pamatojoties uz 2021.gadā pieejamo un aktuālo informāciju.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā
minētajām institūcijām izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem
prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu
2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa
budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", kā arī
likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un
likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.,
2024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā
atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Sagatavojot
priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam, tiks
veikti pārrēķini papildu nepieciešamajam finansējumam Plānā
paredzēto pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, ņemot vērā aktuālo
pabalstu un pensiju saņēmēju skaitu. Detalizēts papildu
nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot
attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III
sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un
pašvaldību budžetiem".
Saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju
pārskatīšanu, tas radīs ietekmi ne tikai uz LM budžetu, bet arī
Kultūras ministrijas budžetu. Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku
izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu
likuma 14.pants paredz, ka baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti
no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada
31.decembrim, ir tiesības papildus valsts pensijai saņemt
pabalstu par veikto radošo darbu. Piešķiramā pabalsta apmērs
atkarībā no baleta māksliniekam piešķirtās kategorijas tiek
noteikts divkāršā vai trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmērā. Informācija par šī pabalsta saņēmēju skaitu un
esošo un papildus nepieciešamo finansējumu iekļauta tabulā Nr.2.
"Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
(euro)" un tabulā Nr.3. "Paredzēto pasākumu
detalizēti finansējuma aprēķini".
Plānā ietvertajiem pasākumiem paredzama ietekme uz pašvaldību
izdevumiem sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā
arī citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem. Plānā ietvertie
pasākumi ir noteikti, balstoties uz likuma "Par
pašvaldībām" 15.panta 7.apakšpunktu, kas nosaka, ka
pašvaldību autonomā funkcija ir "nodrošināt iedzīvotājiem
sociālo palīdzību, sociālo aprūpi (sociālā palīdzība
maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco
ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku
gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un
audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni
u.c.)", ka arī uz likuma "Par pašvaldībām"
15.panta 9.apakšpunktu, kas nosaka, ka pašvaldību autonoma
funkcija ir "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa
jautājumu risināšanā". Ņemot vērā, ka pašvaldību izdevumi
saistībā ar ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu
būtiski palielināsies, saskaņā ar MK 2012.gada 11.decembra
noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli
pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli
pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai
ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam
termiņam" 24.punktu LM iesniegusi kā vienu no nozares
prioritārajiem pasākumiem mērķdotāciju pašvaldībām pamata
sociālās palīdzības pabalstu - GMI un mājokļa pabalsta -
nodrošināšanai. Minētais prioritārais pasākums paredz 30%
līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu
nodrošināšanai, lai pakāpeniski pilnveidotu minimālo ienākumu
atbalsta sistēmu, tostarp, regulāri pārskatot GMI slieksni,
trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam atbilstošos
ienākumu sliekšņus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai
metodei, un ieviešot visās pašvaldībās vienotu mājokļa pabalsta
saturu un aprēķina metodiku. Tāpat atbilstoši Labklājības
ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās 2021.gada
20.maijā panāktajai vienošanās jautājums par valsts
līdzfinansējuma nepieciešamību GMI pabalsta un mājokļa pabalsta
izmaksu līdzfinansēšanai jāvirza iekļaušanai Latvijas Pašvaldību
savienības un Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību
savienības un MK sarunu protokolā, paredzot līdzfinansējuma
nodrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra un tā piešķiršanas
nosacījumus un kritērijus.
Pasākumu un atbilstošā finansējuma piesaistes nepieciešamība
ir pamatojama ar to, ka ļoti zemais minimālo ienākumu slieksnis
veicina ienākumu nevienlīdzības pieaugumu, jo pārējās sabiedrības
ienākumi pieaug, turpretim trūcīgākās iedzīvotāju daļas ienākumi
paliek nemainīgi. Zemi ienākumi veido arī nabadzības slazdu, jo
cilvēku iespējas kļūt aktīviem un meklēt darbu ir ierobežotas gan
zemās izglītības, gan dažādu darbam nepieciešamu pakalpojumu
pieejamības trūkuma dēļ (piemēram, sabiedriskā transporta un
aprūpes pakalpojumu trūkums u.c.), jo visi mājsaimniecības
ienākumi tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka Plāns paredz regulāru minimālo ienākumu
sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši iedzīvotāju rīcībā esošo
ienākumu izmaiņām, kā rezultātā mājsaimniecība varēs pretendēt uz
GMI pabalstu, tikt atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu,
tādējādi Plāna ieviešanas rezultātā palielināsies trūcīgo un
maznodrošināto mājsaimniecību skaits un GMI pabalsta saņēmēju
skaits. Attiecīgi Plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus
gan saistībā ar nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām
mājsaimniecībām, gan GMI un mājokļa pabalstu nodrošināšanai.
Tā kā pašvaldībās ir noteikti papildu atvieglojumi un pabalsti
trūcīgām un maznodrošinātām personām, tad Plāna ieviešanai būs
ietekme uz pašvaldību izdevumiem pamata un papildu sociālās
palīdzības pabalstu nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļa
atvieglojumu nodrošināšanai, citu pašvaldībās šīm mērķa grupām
noteikto atvieglojumu nodrošināšanai.
Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības
statuss, ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē,
tādējādi paredzams, ka Plāna ieviešanai būs ietekme arī uz
veselības nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai.
Personām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas
mājsaimniecības statuss, ir tiesības uz valsts garantētu
juridiskās palīdzības saņemšanu, kas paredz arī atbrīvojumu no
tiesas izdevumiem, kā arī par trūcīgām atzītām personām un lietas
dalībniekiem - fiziskajām personām, kuras atbilstoši
procesuālajiem likumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu vai
valsts nodevas samaksas, ir tiesības saņemt atbrīvojumus no
tiesas sniegto pakalpojumu maksas. Pamatojoties uz Tieslietu
ministrijas 17.05.2021. vēstuli nr. 1-13.8/2190, Tieslietu
ministrija informēja, ka, izvērtējot LM aprēķinus un skaidrojumu
par trūcīgo un maznodrošināto personu skaita prognozēm atbilstoši
minimālo ienākumu sliekšņu prognozēm, ir secinājusi, ka gan
trūcīgo, gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2022.- 2024.
gadā neatstās būtisku ietekmi uz sniegto valsts nodrošināto
juridisko palīdzību un, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi
Juridiskās palīdzības administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai
mērķa grupai nav nepieciešami.
Detalizēta informācija par LM, Kultūras un Veselības
ministrijas, kā arī pašvaldību finanšu aprēķiniem saistībā ar
Plāna pasākumu ieviešanu ir pieejama tabulā Nr.3. "Paredzēto
pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini".
Tabula Nr.2. Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu
īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
(euro)
Uzdevums
Pasākums
Budžeta
programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums
Vidēja
termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums
Papildu
nepieciešamais finansējums 2022.-2024.gadam
Pasākuma
īstenošanas gads
(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
2021.
(n gads)
2022.
(n + 1)
2023.
(n + 2 )
2022.
(n + 1)
2023.
(n + 2)
2024.
(n + 3)
turpmākajā
laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
turpmāk ik
gadu
(ja pasākuma izpilde nav terminēta)31
Finansējums plāna realizācijai kopā
111 604
380
96 947
697
104 100
003
18 433
705
57 402
778
70 888
932
0
70 888
932
-
tajā skaitā
18.
Labklājības ministrija
Konsolidētais budžets
69 079
914
69 637
414
69 863
201
11 122
130
41 925
471
53 399
271
53 399
271
-
tajā
skaitā
pamatbudžets
69 079
914
69 637
414
69 863
201
11 122
130
41 925
471
53 399
271
53 399
271
-
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai"
57 742 012
57 937 235
58 172 080
0
22 123 631
30 488 006
30 488 006
-
05.01.00 "Sociālās
rehabilitācijas valsts programmas"
33 318
33 318
33 318
11 077 209
14 147 931
14 921 843
14 921 843
-
05.03.00 "Aprūpe valsts
sociālās aprūpes institūcijās"
219 779
219 779
219 779
0
88 479
120 143
120 143
-
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti"
10 759 076
11 317 309
11 438 024
0
5 520 197
7 823 878
7 823 878
-
20.02.00 "Izdienas
pensijas"
0
0
0
0
312
480
480
-
97.01.00 "Labklājības
nozares vadība un politikas plānošana"
0
0
0
44 921
44 921
44 921
44 921
-
97.02.00 "Nozares
centralizēto funkciju izpilde"
325 729
129 773
0
0
0
0
0
-
speciālais budžets
57 742
012
57 937
235
58 172
080
0
22 123
631
30 488
006
30 488
006
-
04.01.00 "Valsts pensiju
speciālais budžets"
27 404 270
27 331 080
27 270 544
0
10 674 559
14 909 047
14 909 047
-
04.02.00 "Nodarbinātības
speciālais budžets"
271 726
226 143
201 761
0
58 322
89 730
89 730
-
04.03.00 "Darba
negadījumu speciālais budžets"
901 052
927 803
956 126
0
391 805
565 299
565 299
-
04.04.00 "Invaliditātes,
maternitātes un slimības speciālais budžets"
29 164 964
29 452 209
29 743 649
0
10 998 945
14 923 930
14 923 930
-
22.Kultūras ministrija
19.07.00
"Mākslas un literatūra".
102 024
102 024
102 024
0
12 168
16 848
16 848
-
29.
Veselības ministrija
33.00.00
"Veselības aprūpes nodrošināšana"
1 582
480
1 361
437
1 151
550
0
1 017
158
1 229
490
1 229
490
-
Pašvaldību
budžets (GMI pabalsta un mājokļa pabalsta
nodrošināšanai)
40 839
962
25 846
822
32 983
228
7 311
575
14 447
981
16 243
323
16 243
323
-
PLĀNA PASĀKUMI
1. Mainīt minimālo ienākumu
sliekšņu noteikšanas principus, piesaistot tos
sociālekonomiskam rādītājam
0
0
0
0
0
0
0
2. Mainīt minimālo ienākumu
sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to
atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai
69 079
914
69 637
414
69 863
201
0
27 744
880
38 449
248
38 449
248
2.1. Minimālo pensiju
paaugstināšana.
18. Labklājības
ministrija
pamatbudžets
51 241
272
51 455
327
51 686
231
0
18 534
177
25 449
791
25 449
791
Transferta pārskaitījums uz
sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.01.00
"Valsts pensiju speciālais budžets"), lai
nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, pārtraucot
aktīvās darba gaitas, palielinātu ienākumu kompensāciju
22 508
641
22 435
451
22 374
915
0
7 672
694
10 712
794
10 712
794
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts
minimālās vecuma pensijas saņēmējiem)
22 053 964
21 980 856
21 920 402
0
7 512 087
10 491 049
10 491 049
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts personas
nāves gadījumā)
304 244
304 162
304 080
0
109 042
149 739
149 739
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts pensijas
saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam)
150 433
150 433
150 433
0
51 565
72 006
72 006
Transferta pārskaitījums uz
sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.04.00
"Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais
budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju
grupām, iegūstot invaliditāti, palielinātu ienākumu
kompensāciju
28 732
631
29 019
876
29 311
316
0
10 861
483
14 736
997
14 736
997
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts
minimālās invaliditātes pensijas saņēmējiem)
28 663 074
28 950 319
29 241 759
0
10 835 709
14 702 038
14 702 038
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts pensijas
saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam)
69 557
69 557
69 557
0
25 774
34 959
34 959
2.2. Valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšana
18. Labklājības
ministrija
pamatbudžets
10 195
604
10 741
027
10 865
062
0
4 966
863
6 986
297
6 986
297
20.01.00
"Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām
personām)
829
562
916
309
927
102
0
268
008
412
320
412
320
20.01.00
"Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti)
8 899
910
9 824
718
9 937
960
0
4 698
855
6 573
977
6 573
977
20.01.00
"Valsts sociālie pabalsti" (vienreizēja piemaksa
2021.gada maijā, lai pārietu uz VSNP izmaksu par
iepriekšējo mēnesi)
466
132
0
0
0
0
0
0
2.3. Ar valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta un pensiju apmēru pārskatīšanu
saistītie pakalpojumi
18. Labklājības
ministrija
pamatbudžets
2 224
928
2 199
964
2 197
987
0
1 159
966
1 702
472
1 702
472
Transferta pārskaitījums uz
sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.02.00
"Nodarbinātības speciālais budžets"), lai
nodrošinātu pabalsta paaugstināšanu personām bezdarba
gadījumā, tostarp personām, kurām visā pabalsta aprēķina
periodā netiek izmantota personas iemaksu alga
271
726
226
143
201
761
0
58
322
89
730
89
730
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts personas
nāves gadījumā)
19 427
19 427
19 427
0
5 616
8 640
8 640
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts
bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, kuriem visā pabalsta
aprēķina periodā netiek izmantota personas iemaksu alga, un
par kurām bezdarba periodā tiek veiktas iemaksas pensiju
apdrošināšanai)
210 259
172 271
151 952
0
43 922
67 575
67 575
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (iemaksas pensiju
apdrošināšanai par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem)
42 040
34 445
30 382
0
8 784
13 515
13 515
Transferta pārskaitījums uz
sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.03.00
"Darba negadījumu speciālais budžets)", lai
nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, iegūstot
darbspēju zudumu darba negadījumā, palielinātu ienākumu
kompensāciju
891
230
917
981
946
304
0
385
565
556
563
556
563
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par
darbspēju zaudējumu minimālais apmērs)
440 508
467 259
495 582
0
323 258
437 349
437 349
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par
ārstēšanās izdevumiem izmaksājamais apmērs sakarā ar
nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību)
40 473
40 473
40 473
0
11 700
18 000
18 000
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (slimības pabalsta
izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā
vai arodslimību)
151 632
151 632
151 632
0
50 607
101 214
101 214
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par
darbspēju zaudējumu izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes
gadījumiem darbā vai arodslimību)
258 617
258 617
258 617
0
0
0
0
Transferta pārskaitījums uz
sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.04.00
"Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais
budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju
grupām, ģimenes locekļa nāves gadījumā vai iegūstot
darbspēju zudumu darba negadījumā, palielinātu ienākumu
kompensāciju
432
333
432
333
432
333
0
137
462
186
933
186
933
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts
apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves
gadījumā)
17 808
17 808
17 808
0
5 148
7 920
7 920
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (darbā nodarītā
kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs)
414 525
414 525
414 525
0
132 314
179 013
179 013
Naudas summas personiskiem
izdevumiem paaugstināšana valsts sociālās aprūpes centru un
līguminstitūciju klientiem
253
097
253
097
253
097
0
100
740
136
884
136
884
05.01.00 "Sociālās
rehabilitācijas valsts programmas" (līguminstitūciju
klientiem)
33 318
33 318
33 318
0
12 261
16 741
16 741
05.03.00 "Aprūpe valsts
sociālās aprūpes institūcijās" (valsts sociālās
aprūpes centru klientiem)
219 779
219 779
219 779
0
88 479
120 143
120 143
Paaugstināts atbalsts valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, kā
arī sniegts lielāks atbalsts Černobiļas atomelektrostacijas
(ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo
ČAES dalībnieku ģimenēm
376
542
370
410
364
492
0
477
565
731
882
731
882
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti" (apbedīšanas pabalsta valsts
sociālā nodrošinājum pabalsta saņēmēja nāves gadījumā
saņēmējiem)
46 494
47 598
48 700
0
21 421
30 122
30 122
20.01.00 "Valsts
sociālie pabalsti" (valsts sociālā pabalsta ČAES
avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ČAES
avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm
saņēmējiem)
330 048
322 812
315 792
0
456 144
701 760
701 760
20.02.00 "Izdienas
pensijas" (izdienas pensijas saņēmējiem)
0
0
0
0
312
480
480
2.4. Atbalsts bērniem
apgādnieka nāves gadījumā.
18. Labklājības
ministrija
pamatbudžets
5 092
381
5 111
323
5 113
921
0
3 083
874
4 310
688
4 310
688
Transferta pārskaitījums uz
sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, lai bērniem
apgādnieka nāves gadījumā, palielinātu ienākumu
kompensāciju
4 905
451
4 905
451
4 905
451
0
3 008
105
4 204
989
4 204
989
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (transferts uz
04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets"
atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā)
4 895 629
4 895 629
4 895 629
0
3 001 865
4 196 253
4 196 253
04.00.00 "Valsts
atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (transferts uz
04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets"
atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā)
9 822
9 822
9 822
0
6 240
8 736
8 736
20.01.00
"Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā)
186
930
205
872
208
470
0
75
769
105
699
105
699
2.5. IT sistēmu
pielāgošana
18. Labklājības
ministrija
pamatbudžets
325
729
129
773
0
0
0
0
0
97.02.00
"Nozares centralizēto funkciju izpilde"
325 729
129 773
0
0
0
0
0
2.6. Pabalsts baleta
māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka
profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, un kuriem ir
tiesības papildus valsts pensijai saņemt pabalstu par
veikto radošo darbu
22
Kultūras ministrija
19.07.00
"Mākslas un literatūra".
102
024
102
024
102
024
0
12 168
16 848
16 848
2.7. Atbalsts trūcīgām
personām veselības aprūpes jomā
29
Veselības ministrija
33.00.00
"Veselības aprūpes nodrošināšana"
1 582
480
1 361
437
1 151
550
0
1 017
158
1 229
490
1 229
490
2.8. GMI un mājokļa
pabalsts.
Pašvaldību
budžets
40 839
962
25 846
822
32 983
228
7 311
575
14 447
981
16 243
323
16 243
323
3. Veikt pensiju politikas
izvērtējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu uz individuālajām
iemaksām balstītās pensiju sistēmas attīstību un
ilgtspēju.
0
0
0
0
0
0
0
4. Sniegt valsts atbalstu
pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu
nodrošināšanā, lai uzlabotu iedzīvotāju ar viszemākajiem
ienākumiem materiālo situāciju
18. Labklājības
ministrija
pamatbudžets
11 122
130
14 180
591
14 950
023
14 950
023
05.01.00
"Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"
0
0
0
11 077 209
14 135 670
14 905 102
14 905 102
97.01.00
"Labklājības nozares vadība un politikas
plānošana"
0
0
0
44 921
44 921
44 921
44 921
Tabula Nr.3. Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma
aprēķini.
Pasākumi
Finansējuma aprēķina
apraksts
Trūcīgo personu skaits un
prognozes
2019.gadā Latvijā trūcīgo skaits bija 41 522
personas, savukārt 2020.gadā - 37 464
personas.
2021.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu
slieksnis ir paaugstināts no 128,06 euro līdz 272
euro pirmajai vai vienīgajai personai
mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 0,7 jeb 190
euro32.
Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā
mājsaimniecībā 2020.gadā bija divas personas, tiek
pieņemts, ka vidējais trūcīgas mājsaimniecības ienākumu
slieksnis ir 231 euro ((272+190)/2=231),
t.i., par 80,5% lielāks nekā 2020.gadā spēkā esošais -
128,06 euro. Ņemot vērā trūcīgas mājsaimniecības
ienākumu sliekšņa palielinājumu, 2021.gadā tiek prognozēts
trūcīgo personu skaits 64 439 personas. Tas veido
trūcīgo personu skaita pieaugumu 2021.gadā salīdzinājumā ar
2020.gadu par 72 %, t.sk. trūcīgo pilngadīgo personu skaita
pieaugumu - par 72,10%.
Ņemot vērā, ka 2022.gadā netiek plānota trūcīgas
mājsaimniecības ienākumu sliekšņa paaugstināšana, tiek
prognozēts, ka trūcīgo personu skaita samazinājums būs 5%.
Trūcīgo personu skaita samazinājums laika periodā no
2016.gada līdz 2020.gadam vidēji gadā bija 14%. Lai
nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā COVID-19 situācija valstī,
netiek pieņemts ka samazinājums būs 14% gadā, bet gan 5%.
2022.gadā trūcīgo skaits tiek prognozēts 61 217
personas.
2023.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu
slieksnis tiek paaugstināts līdz 305 euro pirmajai
vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un
nākamajām personām - 0,7 jeb 214 euro. Ņemot vērā,
ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā
bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas
mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 259,5 euro
((305+214)/2=259,5), t.i., par 102,7% lielāks nekā
2020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. 2023.gadā
tiek prognozēts trūcīgo skaits 72 388 personas. Tas
veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2023.gadā
salīdzinājumā ar 2022.gadu par 18,25 %, t.sk. trūcīgo
pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 18,25%.
2024.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu
slieksnis tiek paaugstināts līdz 318 euro pirmajai
vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un
nākamajām personām - 0,7 jeb 223 euro. Ņemot vērā,
ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā
bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas
mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 270,5 euro
((318+223)/2=270,5), t.i., par 111,3% lielāks nekā
2020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. 2024.gadā
tiek prognozēts trūcīgo skaits 75 455 personas. Tas
veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2024.gadā
salīdzinājumā ar 2023.gadu par 4,24 %, t.sk. trūcīgo
pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 4,24%.
Tabula Nr. 3.1. Trūcīgo personu skaita dinamika 2016. -
2024.gadu periodā.
Indikatori
2016. fakts
2017. fakts
2018. fakts
2019. fakts
2020. fakts
2021. prognoze
2022. prognoze
2023. prognoze
2024. prognoze
Kopā trūcīgās personas,
t.sk.
68
816
62
260
50
447
41
522
37
464
64
439
61
217
72
388
75
455
bērni
20
851
18
264
13
957
10 349
9 024
15 493
14 718
17 404
18 141
nestrādājošās
personas
19
442
16
937
12
545
10 031
9 314
15 464
14 691
17 372
18 108
pensijas vecuma
personas
9
920
9
816
9
505
8 990
8 338
14 597
13 867
16 397
17 092
personas ar
invaliditāti
9
316
9
041
8
423
7 747
6 934
12 139
11 532
13 636
14 213
pārējās trūcīgās
personas
9
287
8
202
6
017
4 405
3 854
6 746
6 409
7 579
7 901
Trūcīgo personu skaita pieaugums pret iepriekšējo
gadu, %
-15.96
-9.53
-18.97
-17.69
-9,77
72,00
-5,00
18,25
4,24
Trūcīgo pilngadīgo personu (bez bērniem) skaita
izmaiņas (pieauguma procents) pret iepriekšējo gadu,
%
-13.45
-8.27
-17.06
-14.57
-8,77
72,10
-5,00
18,25
4,24
Trūcīgo personu skaita pieaugums pret 2020.gadu
26 975
23 753
34 924
37 991
Veselības ministrijai
nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna
pasākumu ieviešanas ietekmi:
Veselības ministrijai nepieciešamais papildu
finansējums 2023.gadā un 2024.gadā tiks ieplānots
valsts pamatbudžeta programmā 33.00.00
"Veselības aprūpes nodrošināšana".
Aprēķins: tiek
izmantota informācija par trūcīgām personām sniegto
veselības aprūpes pakalpojumu no Nacionālā veselības
dienesta (turpmāk - NVD) par 2019.gadu un Valsts
statistikas pārskatu dati par trūcīgo personu skaitu
2019.gadā, kā arī prognozi no 2021.līdz 2024.gadam (skat.
tabulu Nr.3.1.).
2020.gadā par trūcīgām bija atzītas 37 464
personas. Vislielākais trūcīgo personu skaita pieaugums
prognozēts 2021.gadā (72,00%), t.sk. pilngadīgo
personu skaita pieaugums par 72,10%. 2022.gadā
attiecīgi prognozēts trūcīgo pilngadīgo personu skaita
samazinājums pret 2021.gadu par 5%, ņemot vērā, ka
2022.gadā nav plānots palielināt trūcīgo mājsaimniecību
ienākumu slieksni (skat. tabulu Nr.3.1.).
Trūcīgo personu, kuri saņems veselības aprūpes
pakalpojumus, skaits turpmākajos gados aprēķināts, par
pamatu ņemot NVD 2019.gada datus par trūcīgo personu
skaitu, kuri saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, un
ņemot vērā trūcīgo pilngadīgo personu skaita
dinamiku. Attiecīgi pieņemot, ka pakalpojumu izmaksas
paliek 2019.gada līmenī, aprēķināts nepieciešamais
finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai
trūcīgām pilngadīgām personām un nepieciešamais papildu
finansējums pret 2019.gadu (skat. Tabula Nr.3.2.).
Tabula Nr.3.2.Veselības ministrijai nepieciešamā papildu
finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas
ietekmi.
Izdevumi
2019.gads
2020.gads
2021.gads
2022.gads
2023.gads
2024.gads
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits
Summa, euro
Vidējās izmaksas,
euro
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
Summa ar plānoto
palielinājumu, euro
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
Summa ar plānoto
palielinājumu, euro
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
Summa ar plānoto
palielinājumu, euro
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
Summa ar plānoto
palielinājumu, euro
Unikālo trūcīgo
pacientu skaits ar plānoto palielinājumu
Summa ar plānoto
palielinājumu, euro
Trūcīgo pilngadīgo personu (bez
bērniem) pieauguma procents pret iepriekšējo
gadu, %
72,10
-5,00
18,25
4,24
1
2
3
4
5
6
8
9
11
12
14
15
16
17
Ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes
izdevumu kompensācija
6 617
1 745 238
263.75
6 037
1 592 259
10 390
2 740 363
9 871
2 603 476
11 672
3 078 490
12 167
3 209 046
pacientu iemaksu kompensācija no valsts budžeta -
kopā
1 093 388
997 597
1 716 944
1 631 115
1 928 844
2 010 620
par
ambulatoriem pakalpojumiem
22
777
477
520
20.97
20 779
435 736
35 761
749 908
33 973
712 414
40 173
842 428
41 876
878 140
par
stacionāriem pakalpojumiem
3
797
615
868
162.20
3 464
561 861
5 962
967 036
5 664
918 701
6 698
1 086 416
6 982
1 132 480
Nepieciešamie finanšu
līdzekļi, euro
2
838 626
2
589 856
4
457 307
4
234 591
5
007 334
5
219 666
Papildus nepieciešamie
finanšu līdzekļi pret 2019. gadu, euro
-248
770
1
618 681
1
395 965
2
168 708
2
381 040
GMI pabalsta finansējums,
saņēmēju skaits un prognozes
LM aprēķini un skaidrojums
(aprēķini veikti excel vidē, līdz ar to, matemātiski
noapaļojot divas zīmes aiz komata, var rasties nobīdes
aprēķinos):
2019.gadā GMI pabalstu saņēma 17 249
personas, t.sk. bērni 3 165; nestrādājošas personas
- 6 478 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 1 690,
personas ar invaliditāti 3 097; pensijas vecuma personas -
2 819. 2019.gadā GMI pabalstam izlietoti 4 721
053 euro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai
mēnesī 2019.gadā bija 42,79 euro, bet GMI pabalsta
vidējais saņemšanas ilgums 2019.gadā bija 5,08 mēneši.
2020.gadā GMI līmenis tika paaugstināts no 53
euro līdz 64 euro mēnesī, tomēr GMI pabalsta
saņēmēju skaits samazinājās par 4,27%. GMI pabalstu saņēma
16 511 personas, t.sk. bērni 3 057; nestrādājošas
personas - 6 393 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 1
629, personas ar invaliditāti 2 766; pensijas vecuma
personas - 2 666. 2020.gadā GMI pabalstam izlietoti
5 187 828 euro.
Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2020.gadā bija
48,91 euro, bet GMI pabalsta vidējais saņemšanas
ilgums 2020.gadā bija 5,68 mēneši.
2021.gadā, ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai
personai tiek noteikts 109 euro; parējām personām
mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots
koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni veido 76 euro,
turklāt, ņemot vērā arī īstenotos pasākumus pensijas vecuma
personām, kas samazinās pensijas vecuma personu skaitu GMI
pabalsta saņēmēju vidū, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā
tiek prognozēts 24 829 personas33.
Nepieciešamais finansējums 2021.gadā: 11 842 412
euro. kas aprēķināts
šādi34:
16 909 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie
līdzekļi gadā = 8 934 120 euro;
7 920 pārējās personas mājsaimniecības - izlietotie
līdzekļi gadā = 3 227 633 euro.
2022.gadā attiecībā uz GMI sliekšņa apmēru
izmaiņas netiek plānotas, tāpēc GMI pabalsta saņēmēju
skaits samazināsies, kas tiek prognozēts - 23 591
personas35.
Nepieciešamais finansējums 2022.gadā: 11 252 431
euro, kas aprēķināts
šādi36:
16 066 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie
līdzekļi gadā = 8 488 033 euro;
7 525 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā = 2 764 398 euro.
2023.gadā ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai
personai tiek noteikts 122 euro; parējām personām
mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots
koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni vidēji veido 85
euro, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek
prognozēts 27 310 personas37.
Nepieciešamais finansējums 2023.gadā: 14 544 298
euro, kas aprēķināts šādi38:
18 574 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie
līdzekļi gadā = 10 961 851 euro;
8 736 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā = 3 582 447 euro.
2024.gadā ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai
personai tiek noteikts 127 euro; parējām personām
mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots
koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni vidēji veido 89
euro, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek
prognozēts 28 352 personas39.
Nepieciešamais finansējums 2024.gadā: 15 728 922
euro, kas aprēķināts šādi40:
19 270 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie
līdzekļi gadā = 11 834 535 euro;
9 082 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie
līdzekļi gadā = 3 894 387 euro.
Tabula Nr.3.3. GMI pabalsta saņēmēju skaita dinamika un
finansējums 2016. - 2024.gadā.
Indikatori
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
fakts
fakts
fakts
fakts
fakts
prognoze
prognoze
prognoze
prognoze
Kopā GMI saņēmējas
personas, t.sk.
27
769
25
823
20
878
17
249
16
511
24
829
23
591
27
310
28
352
bērni
6 120
5 953
4 316
3 165
3 459
4 597
4 368
5 057
5 249
nestrādājošās
personas
11 779
10 286
7 927
6 478
7 080
9 614
9 134
10 574
10 978
pensijas vecuma
personas
3 049
2 997
2 986
2 819
3 081
4 009
3 809
4 410
4 578
personas ar
invaliditāti
3 743
3 659
3 407
3 097
3 385
4 159
3 952
4 575
4 750
pārējie GMI pabalsta
saņēmēji kopā
3 078
2 928
2 242
1 690
1 847
2 450
2 328
2 694
2 797
GMI pabalsta saņēmēju
personu skaita pieaugums pret 2020.gadu
8 318
7 080
10 799
11 841
Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro
6 728
936
6 487
489
5 497
602
4 721
053
5 187
828
11
842 412
11
252 431
14
544 298
15
728 922
Nepieciešamā finansējuma
pieaugums pret 2020.gadu, euro
6 654 584
6 064 603
9 356 470
10 541 094
t.sk. valsts 30% līdzfinansējums
3 375 729
4 363 290
4 718 677
t.sk. pašvaldībām nepieciešamais finansējums 70%
euro
7 876 702
10 181 008
11 010 245
Papildus valsts budžeta līdzekļi mērķdotācijai
pašvaldībām GMI pabalstam pret 2020.gadu
3 375 729
4 363 290
4 718 677
Maznodrošināto personu esošais
skaits un prognozes
LM aprēķini un
skaidrojums:
Datu vākšana par maznodrošināto personu skaitu valstī
uzsākta no 2017.gada. Maznodrošināto personu skaita
pieaugums 2021.gadā plānots atbilstoši trūcīgo personu
skaita pieaugumam, ņemot vērā, ka maznodrošinātās
mājsaimniecības ienākumu minimālais slieksnis pirmajai vai
vienīgajai personai mājsaimniecībā ar 2021.gadu noteikts
272 euro un pārējām personām 190 euro (0,7 no
pirmās) un maksimālais slieksnis, ko nosaka katra
pašvaldība, - 436 euro pirmajai vai vienīgajai
personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām
mājsaimniecībā, atbilstoši kuram varēs saņemt valsts un
pašvaldības sniegto atbalstu.
Tabula Nr. 3.4. Maznodrošināto personu skaits un
prognozes 2017. - 2024.gadu periodā
Indikators
2017. fakts
2018. fakts
2019. fakts
2020. fakts
2021. prognoze
2022. prognoze
2023. prognoze
2024. prognoze
Maznodrošināto personu
skaits
50 283
50 235
45 564
43 770
49 782
47 791
54 707
56 525
Trūcīgās un maznodrošinātās personas kopā
2020.gadā bija 78 791.
Tieslietu ministrija ir izvērtējusi Labklājības
ministrijas aprēķinus un skaidrojumu par trūcīgo un
maznodrošināto personu skaita prognozēm atbilstoši minimālo
ienākumu sliekšņu prognozēm un secinājusi, ka gan trūcīgo,
gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2022.- 2024.
gadā neatstās būtisku ietekmi uz sniegto valsts nodrošināto
juridisko palīdzību un, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi
Juridiskās administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai mērķa
grupai nav nepieciešami.
Mājokļa
pabalsts41
LM aprēķini un
skaidrojums:
2019.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 70 954
personas (trūcīgas un maznodrošinātas personas kopā).
2019.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti 13 769 163
euro, tātad vidēji 194 euro gadā
vienai personai.
2020.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 64
481 personas. 2020.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti
13 347 419 euro, tātad vidēji 207
euro gadā vienai personai.
2021.gadā, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos
aktos42, kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā,
tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums
līdz 64 439 personām un nepieciešamais finansējums
mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 28 997
550 euro (450 * 64 439 = 28 997 550). Aprēķini
par 2021.gadu un turpmākajiem gadiem veikti, pieņemot, ka
viena persona vidēji gadā saņems mājokļa pabalstu 450
euro apmērā.
2022.gadā tiek prognozēts mājokļa pabalsta
saņēmēju skaita samazinājums par 11,47% - 57 048
personas un nepieciešamais finansējums: 25 671 600
euro (450 * 57 048 = 25 671 600).
2023.gadā tiek paaugstināts GMI slieksnis un GMI
pabalsta saņēmēju skaits palielinās. Ņemot vērā, ka GMI
slieksnis un GMI pabalsta saņēmēju skaits tieši ietekmē
mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu, tiek prognozēts mājokļa
pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 72 388
personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta
nodrošināšanai tiek prognozēts 32 574 600 euro (450*72 388=32 574 600).
2024.gadā tiek paaugstināts GMI slieksnis un GMI
pabalsta saņēmēju skaits palielinās. Tiek prognozēts
mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 75 455
personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta
nodrošināšanai tiek prognozēts 33 954 750
euro (450*75 455=33 954 750).
Tabula Nr. 3.5. Dzīvokļa/mājokļa pabalsta saņēmēju
skaita dinamika un finansējums 2016. - 2024.gadā.
Indikatori
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
fakts
fakts
fakts
fakts
fakts
prognoze
prognoze
prognoze
prognoze
Dzīvokļa/mājokļa pabalstu saņēmušo personu skaits
(trūcīgie un maznodrošinātie)
100 779
93 738
82 986
70 954
64 481
64 439
57 048
72 388
75 455
Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro
16
656 819
16
570 182
14
903 585
13
769 163
13
347 419
28
997 550
25
671 600
32
574 600
33
954 750
Nepieciešamā finansējuma
pieaugums pret 2020.gadu, euro
15 650 131
12 324 181
19 227 181
20 607 331
t.sk. valsts 30% līdzfinansējums
7 701 480
9 772 380
10 186 425
t.sk. pašvaldībām nepieciešamais finansējums 70%
17 970 120
22 802 220
23 768 325
Papildus valsts budžeta līdzekļi mērķdotācijai
pašvaldībām mājokļa pabalstam pret 2020.gadu
7 701 480
9 772 380
10 186 425
Vienlaikus nepieciešams papildu finansējums 2 amata
vietām apakšprogrammā 97.01.00 "Labklājības nozares
vadība un politikas plānošana" ekonomiskās
klasifikācijas kodā "Atlīdzība, lai nodrošinātu
pasākuma administrēšanu un uzraudzību 44 921 euro apmērā ik
gadu. Amata vietas tiks nodrošinātas, pārdalot 2 amata
vietas no apakšprogrammas 05.03.00 "Aprūpe valsts
sociālās aprūpes institūcijās", nemainot nozarē kopējo
plānoto amata vietu skaitu, savukārt finansējums atlīdzības
nodrošināšanai ir nepieciešams papildus apakšprogrammā
97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas
plānošana".
Aprēķinātie izdevumi novērtēšanas prēmijai un
atvaļinājuma pabalstam nepārsniedz Ministru kabineta
2009.gada 15.decembra Instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta
projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"
apakšpunktos 52.1.4. un 52.1.5.1. noteikto sociālo
garantiju, naudas balvu un prēmiju pieļaujamo apmēru.
! Aprēķins uz
17.05.2021. pie nemainīta personu kontingenta, kas
izmantots aprēķinā 2021.gadam. Finansējuma summas var
mainīties atbilstoši personu skaita izmaiņām.
Tabula 3.6. Valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju
skaits, vidējie apmēri un nepieciešamais finansējums.
2022
2023
2024
Programma, izdevumu EEK
skaits, vid. mēnesī
vid. apmēra palielin.,
EUR
nepiecieš finansējums
gadā, EUR
skaits, vid. mēnesī
vid. apmēra palielin,
EUR
nepieciešamais
finansējums gadā, EUR
skaits, vid. mēnesī
vid. apmēra palielin,
EUR
nepiecieššamais
finansējums gadā, EUR
REĀLĀS IZMAKSAS
Avots
Vecuma pensijas
0
0.00
0
31 183
20.08
7 512 087
31 183
28.04
10 491 049
04.01.00.Valsts pensiju
speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Pabalsts
pārdzīvojušajam laulātajam (vecuma pensijas
gadījumā)
0
0.00
0
428
10.04
51 565
428
14.02
72 006
04.01.00.Valsts pensiju
speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Apbedīšanas pabalsts
minimālās pensijas saņēmēja nāves gadījumā
0
0.00
0
227
40.03
109 042
227
54.97
149 739
04.01.00.Valsts pensiju
speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Invaliditātes
pensijas
0
0.00
0
45 201
19.98
10 835 709
45 201
27.10
14 702 038
04.04.00.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais
budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Pabalsts
pārdzīvojušajam laulātajam (invaliditātes pensijas
gadījumā)
0
0.00
0
215
9.99
25 774
215
13.55
34 959
04.04.00.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais
budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
VSNP noteikto vecumu
sasniegušajiem
0
0.00
0
1718
13.00
268 008
1718
20.00
412 320
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
Apbedīšanas pabalsts
VSNP saņēmēja nāves gadījumā
0
0.00
0
44
40.57
21 421
44
57.05
30 122
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
VSNP personām ar
invaliditāti
0
0.00
0
18 679
20.96
4 698 855
18 679
29.33
6 573 977
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
Apbedīšanas pabalsts
bezdarbnieka nāves gadījumā
0
0.00
0
12
39.00
5 616
12
60.00
8 640
04.02.00.
Nodarbinātības speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Bezdarbnieka
pabalsts
0
0.00
0
344
10.64
43 922
344
16.37
67 575
04.02.00.
Nodarbinātības speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Iemaksas pensiju
apdrošināšanai (20%) par bezdarbnieka pabalsta
saņēmējiem
0
0.00
0
344
2.13
8 784
344
3.27
13 515
04.02.00.
Nodarbinātības speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Apdrošināšanas
atlīdzību par darbspēju zaudējumu
0
0.00
0
1 506
17.89
323 258
1 506
24.20
437 349
04.03.00 Darba
negadījumu speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Atlīdzība par
ārstēšanās izdevumiem
0
0.00
0
3
325.00
11 700
3
500.00
18 000
04.03.00 Darba
negadījumu speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Apbedīšanas pabalsts
sociāli apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes
locekļa nāves gadījumā
0
0.00
0
11
39.00
5 148
11
60.00
7 920
04.04.00.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais
budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Darbā nodarītā
kaitējuma atlīdzība
0
0.00
0
666
16.56
132 314
666
22.40
179 013
04.04.00.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais
budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Apgādnieka zaudējuma
pensija
0
0.00
0
12 615
19.83
3 001 865
12 615
27.72
4 196 253
04.01.00.Valsts pensiju
speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Apdrošināšanas
atlīdzība par apgādnieka zaudējumu
0
0.00
0
26
20.00
6 240
26
28.00
8 736
04.03.00 Darba
negadījumu speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
VSNP apgādnieka
zaudējuma gadījumā
0
0.00
0
321
19.67
75 769
321
27.44
105 699
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
Valsts sociālais
pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ČAES likvidēšanas
dalībnieku ģimenēm
0
0.00
0
2 924
13.00
456 144
2 924
20.00
701 760
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
LM pamatbudžeta
programma 20.01.00 "Valsts sociālie
pabalsti"
Slimības pabalsti
(saistībā ar maksimālo apmēru)
0
0.00
0
41
102.86
50 607
41
205.72
101 214
04.03.00 Darba
negadījumu speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Atlīdzības par
darbspēju zaudējumu (saistībā ar maksimālo
apmēru)
0
0.00
0
0
0.00
0
0
0.00
0
04.03.00 Darba
negadījumu speciālais budžets
Pamatbudžets (04.00.00.
Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai)
Izdienas pensijas (lai
nodrošinātu minimālo apmēru)
0
0.00
0
2
13.00
312
2
20.00
480
20.02.00 Izdienas
pensijas pamatbudžets
20.02.00 Izdienas
pensijas pamatbudžets
Kopā
pakalpojumiem
27
644 140
38
312 364
Pamatbudžets
Prognozētais pabalstu un pensiju saņēmēju skaits 2023.
un 2024.gadā ir personu skaits, kas izmantots aprēķinā
2021.gadam (veicot grozījumus likumā "Par valsts
pensijām" un Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri
stājās spēkā no 01.01.2021.). Jaunāki dati par personu
skaitu šobrīd vēl nav pieejamai, jo Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA) minimālo pensiju
un nodrošinājuma pabalstu izmaksu no 2021.gada gada janvāra
līdz aprīlim nodrošināja atbilstoši apmēram un regulējumam,
kāds bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim, un
2021.gada maijā minimālo valsts pensiju (vecuma,
invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņem pārrēķinu par
laiku no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim atbilstoši
jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem. Tādējādi jaunākie
dati par pabalstu un pensiju saņēmējiem būs pieejami
ātrākais 2021.gada 3.ceturksnī. Ņemot vērā minēto, pabalstu
un pensiju saņēmēju skaits 2023. un 2024.gadā var mainīties
un attiecīgi arī nepieciešamais finansējums.
Pensiju saņēmēju skaita aprēķinā ņemta vērā VSAA
statistika par pensiju saņēmējiem, kuru pensijas apmērs ir
līdz jaunajam minimumam, un šo personu šobrīd vidējās
pensijas apmēra (bez piemaksas) starpība līdz noteiktam
minimumam par katru stāža gadu; skaita īpatsvars
pielīdzināts budžeta bāzes kontingentam. Vidējo pensiju un
pabalstu apmēra palielinājums balstīts uz provizorisko
pensiju un pabalstu apmēru 2023. un 2024.gadam,
pamatojoties uz rīcībā esošās mediānas plānotajiem
apmēriem.
Kultūras ministrija pabalstu par radošo darbu
izmaksā 28 personām, no kurām 6 (sešas) personas saņem
divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un 22
(divdesmit divas) personas - trīskāršā apmērā. Pabalsta
saņēmēju skaitam turpmāk nevajadzētu mainīties, jo tie
paredzēti baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba
baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim,
un vairāk šādu personu šajā profesijā nav identificējami.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē
arī resoru izdienas pensiju, kuras izmaksā no valsts
pamatbudžeta minimālos apmērus - piešķirtais izdienas
pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu pensijas vecuma sasniegušām
personām. Turklāt kultūras darbiniekiem piešķirtās izdienas
pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 10-kārtīgu valsts
sociālā nodrošinājuma pabalstu pat, ja izdienas pensija ir
aprēķināta lielāka.
Tabula 3.7. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
saņēmēju esošais skaits, prognozes un plānotais finansējums
kultūras nozarē.
Izdevumi
Skaits
2021
2022
2023
2024
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs,
euro
109
109
122
127
Pabalsts trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmērā baleta māksliniekam ar I kategoriju,
euro
22
86 328
86 328
96 624
100 584
Pabalsts divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmērā baleta māksliniekam ar II kategoriju,
euro
6
15 696
15 696
17 568
18 288
Kopā
28
102
024
102
024
114
192
118
872
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais
finansējums, euro
102 024
102 024
102 024
102 024
Papildu nepieciešamais finansējums,
euro
0
0
12 168
16 848
Naudas summas personiskiem
izdevumiem paaugstināšana valsts sociālās aprūpes centru un
līguminstitūciju klientiem.
VSAC
klientiem:
Līguminstitūciju klientiem:
2023.gadā plānotās mediānas izmaiņas pret 2021.gadā un
2022.gadā spēkā esošajiem apmēriem 20% no rīcībā esošās
ienākumu mediānas ir 122 euro (palielinājums 13
EUR), 25% = 153 euro (palielinājums 17 EUR), 30% =
183 euro (palielinājums 20 EUR).
2024.gadā plānotās mediānas izmaiņas pret 2023.gadu: 20%
no rīcībā esošās ienākumu mediānas = 127 euro
(palielinājums 5 EUR); 25% = 159 euro (palielinājums
6 EUR); 30% = 191 euro (palielinājums 8 EUR).
Izmaiņas valsts noteikto minimālo pensiju un pabalsta
apmēros atbilstoši mediānas izmaiņām 2023. un 2024.gadā
atspoguļotas tabulā 3.7.
Tabula 3.8. Minimālie ienākumi sliekšņi valsts noteiktām
pensijām un pabalstam 2021.gadā un prognozes
2023.-2024.gadā:
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
paaugstināšana
Personām ar invaliditāti
Invaliditātes grupa
Koeficients
Esošais apmērs no 01.01.2021.
Plānotais apmērs no 01.01.2023.
Plānotais apmērs no 01.01.2024.
Kopš
bērnības
I grupa
1,4
190,40
214, 20
222, 60
nestrādājošs43
247, 52
278, 46
289, 38
II grupa
1,2
163,20
183, 60
190, 80
nestrādājošs44
195, 84
220, 32
228, 96
III grupa
Bāze45
136
153
159
Pārējās personas ar invaliditāti
I grupa
1,4
152,60
170, 80
177, 80
nestrādājošs46
198,38
222, 04
231, 14
II grupa
1,2
130,80
146, 40
152, 40
nestrādājošs47
156,96
175, 68
182, 88
III grupa
Bāze48
109
122
127
Pensijas vecumu sasniegušām personām
Esošais apmērs no 01.01.2021.
Plānotais apmērs no 01.01.2023.
Plānotais apmērs no 01.01.2024.
10949
122
127
Apgādnieka zaudējuma gadījumā
Esošais apmērs no 01.01.2021.
Plānotais apmērs no 01.01.2023.
Plānotais apmērs no 01.01.2024.
Līdz 7 g.v, t.sk.
bērniem ar inval.50
136
153
159
No 7
g.v.51
163
183
191
Minimālo pensiju paaugstināšana
Minimālās vecuma
pensijas paaugstināšana52
Vecuma pensijas
aprēķina bāzes apmērs 01.01.2021.
Plānotais vecuma
pensijas aprēķina bāzes apmērs no 01.01.2023.
Plānotais vecuma
pensijas aprēķina bāzes apmērs no 01.01.2024.
13653
153
159
Personām ar
invaliditāti kopš bērnības
16354
183
191
Minimālās invaliditātes pensijas paaugstināšana
Koeficients
Esošais apmērs no 01.01.2021.
Plānotais apmērs no 01.01.2023.
Plānotais apmērs no 01.01.2024.
Kopš
bērnības
I grupa
1.6
260,80
292, 80
305, 60
II grupa
1.4
228,20
256, 20
267, 40
III grupa
Bāze55
163
183
191
Pārējās personas ar invaliditāti
I grupa
1.6
217,60
244, 80
254, 40
II grupa
1.4
190,40
214, 20
222, 60
III grupa
Bāze56
136
153
159
Minimālās AZG pensijas paaugstināšana
Esošais apmērs no 01.01.2021.
Plānotais apmērs no 01.01.2023.
Plānotais apmērs no 01.01.2024.
Līdz 7 g.v, t.sk.
bērniem ar inval.57
136
153
159
No 7
g.v.58
163
183
191
Minimālo ienākumu
sliekšņu paaugstināšana sociālās palīdzības
jomā59
Esošais apmērs no 01.01.2021.
Plānotais apmērs no 01.01.2023.
Plānotais apmērs no 01.01.2024.
Garantētā minimālā
ienākuma slieksnis
10960 /
76
122 / 85
127 / 89
Trūcīgas
mājsaimniecības ienākumu slieksnis
27261 /
190
305 / 214
318 / 223
Maznodrošinātas
mājsaimniecības ienākumu slieksnis
Maksimālais
apmērs
43662 / 305
489 / 342
508 / 356
1 Informāciju par Satversmes tiesas spriedumiem
skat. II sadaļā "Esošās situācijas raksturojums".
2 Informācija par Sociālās iekļaušanas politikas
koordinācijas komiteju, sastāvu, sēdēm un sēžu protokoliem
pieejama LM mājas lapā:
https://www.lm.gov.lv/lv/socialas-ieklausanas-politikas-koordinacijas-komiteja
3 Pārresoru koordinācijas centrs "Latvijas
Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam",
25.-26.lpp.
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.
4 Pamatnostādnes atrodas starpinstitūciju
saskaņošanā, VSS - 434.
5 Ministru kabineta 07.05.2019. rīkojums Nr.
210.
6 2020.gada 25.jūnijā lietā Nr.2019-24-03_par
GMI_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/10/2019-24-03_Spriedums.pdf#search=
7 2020.gada 16.jūlijā lietā Nr.
2019-25-03_trūcīgais_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/11/2019-25-03_Spriedums.pdf#search=
8 2020.gada 10.decembrī lietā
Nr.2020-07-03_min_pensija_
https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search=
9 2020.gada 9.jūlijā lietā
Nr.2019-27-03_VSNP_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/11/2019-27-03_Spriedums-1.pdf#search=
10 PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2020. gada
valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par
Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu. COM(2020) 514
final.
11 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma pārejas noteikumu 43.punkts; MK 2020.gada 17.decembra
noteikumi Nr.809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās
situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības
saņemšanu".
12 2020.gada 25.jūnijā lietā Nr.2019-24-03_par
GMI; 30 lpp. Pieejams
_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/10/2019-24-03_Spriedums.pdf#search=
13 Labklājības ministrijas "Koncepcija par
minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (2014), apstiprināta
ar MK 30.10.2014. rīkojumu nr. 619.
14 Likumprojekta "Grozījums likumā "Par
sociālo drošību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma
ziņojums (anotācija) 13 lpp.
http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/1B51231DBD50D7E3C2258600004C09D6?OpenDocument
15 Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par
valsts pensijām"" sākotnējās ietekmes novērtējuma
ziņojums (anotācija), 11 lpp; 14.-15 lpp.
http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/1A9133FE8D11FC37C2258600004CB596?OpenDocument
16 Likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo
pabalstu likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums
(anotācija), 18.-19.lpp., 21.lpp.
http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/671B408D96FB8DB0C2258600004D2922?OpenDocument
17 Likumprojekta "Grozījumi Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sākotnējās
ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), 19 lpp., 23 lpp.
http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/BE501D4949B77906C2258600004CF582?OpenDocument
18 Centrālā statistikas pārvalde EU-SILC
apsekojuma datus par ienākumiem un no ienākumiem atkarīgus
indikators (t.sk. monetārās nabadzības, minimālā ienākuma
līmeņa un ienākumu nevienlīdzības indikatorus) publicē ar
atsauci uz ienākumu pārskata gadu, nevis ar atsauci uz
apsekojuma gadu, kā to publicē ES Statistikas birojs. Tāpēc
Centrālās statistikas pārvaldes un ES Statistikas biroja dati
tiek publicēti ar viena gada starpību (piemēram, Oficiālās
statistikas portālā ienākumu dati par 2019.gadu Latvijai
EUROSTAT mājas lapā būs atspoguļoti par 2020.gadu)."
19 Likumā "Par sociālo drošību"
noteiktais zemākais minimālais ienākumu slieksnis.
20 EUROMOD ir Eiropas nodokļu-pabalstu
mikrosimulācijas modelis, kas veidots un tiek uzturēts Sociālo
un ekonomikas pētījumu institūtā (Institute for Social &
Economic Research (ISER, University of Essex)) sadarbībā ar
nacionālām ekspertu grupām. Latvijas nacionālā ekspertu grupa
ir BICEPS
https://euromod-web.jrc.ec.europa.eu/about/country-by-country/detail?id=17.
CGE ir Latvijas Bankas modelēšanas instruments, kuru,
apvienojot ar EUROMOD rīku, var izmantot, lai veiktu
nodokļu-pabalstu izmaiņu ietekmi plašāk un precīzāk.
21 Piedāvātie scenāriji paredz minimālo ienākumu
sliekšņu pārskatīšanu ikgadēji (1.scenārijs) un reizi trīs
gados (2.scenārijs), kā arī bāzes scenāriju, kas ir kā
atskaites punkts gadījumā, ja netiek īstenotas nekādas jaunas
papildus izmaiņas sociālās politikas jomās. Minimālo ienākumu
sliekšņu aprēķināšanas metodoloģija: GMI slieksnis - 20% no
ienākumu mediānas; trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis
- 50% no ienākumu mediānas; valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmērs personām ar invaliditāti 20% apmērā/personām ar
invaliditāti kopš bērnības 25% apmērā no ienākumu mediānas
(personām ar I invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta aprēķinā piemērojot koeficientu 1.4, personām ar II
invaliditātes grupu - 1.2; nenodarbinātām personām ar I un II
invaliditātes grupu veikt piemaksu no valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta apmēra - personām ar I invaliditātes
grupu 30% apmērā, personām ar II invaliditātes grupu 20% apmērā
no attiecīgās grupas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmēra); valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pensijas
vecuma personām - 20% no ienākumu mediānas; minimālo vecuma
pensiju (bāze) - 25% no ienākumu mediānas; personām ar
invaliditāti kopš bērnības -30% no ienākumu mediānas (par katru
apdrošināšanas stāža gadu noteikt, piemērojot vecuma pensijas
aprēķina bāzei koeficientu - 1,1); minimālo invaliditātes
pensiju (bāze) - 25% no ienākumu mediānas/personām ar
invaliditāti kopš bērnības - 30% no ienākumu mediānas;
apgādnieka zaudējuma gadījumā (apgādnieka zaudējuma pensija,
apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā) -
25% apmērā no ienākumu mediānas bērniem līdz 7 gadu vecumam;
30% apmērā no ienākumu mediānas bērniem no 7 gadu vecuma.
22 EUROMOD personas ar invaliditāti tiek
definētas kā personas, kuras saņem ar invaliditāti saistītus
pabalstus vai pensijas, attiecīgi atbilstoši valstī noteiktajai
invaliditātei. Šajā sakarā ir jānorāda, ka EU-SILC apsekojumā
invaliditāte tiek mērīta, pamatojoties uz personas
pašnovērtējumu par aktivitāšu ierobežojumiem pēdējo 6 mēnešu
laikā, t.i., respondentam tiek uzdots jautājums "Cik lielā
mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir
Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti
dara?". Atbilžu varianti ir divi: ļoti būtiski ierobežo (=
smaga invaliditāte) un ierobežo (=invaliditāte). Tādējādi
EU-SILC apsekojumā definētajai invaliditātei nav saistības ar
valsts noteikto invaliditāti.
23 ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
(ANM Plāns) ietvaros minimālo ienākumu reforma ir noteikta kā
viena no reformām, kuru atbalstam ANM plāna ietvaros ir plānota
sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība. Plāns
minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai
2022.-2024.gadam un no tā izrietoši grozījumi likumos kalpo kā
priekšnosacījums ANM Plāna finansējuma saņemšanai. ANM plāna
izstrādes laikā EK uzstāja, ka Latvijai ir jāsper ambiciozāki
soļi minimālo ienākumu sistēmas adekvātuma uzlabošanai,
nosakot, ka minimālo ienākumu sliekšņus ir jāpārskata katru
gadu, nevis reizi trijos gados. Tādējādi apstiprinātajā ANM
Plānā ir noteikts: (1) izstrādāts un līdz 2021.gada
4.ceturksnim Ministru kabinetā apstiprināts stratēģiskais
ietvars turpmākai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
attīstībai, kas ietver vismaz: Plāns minimālo ienākumu atbalsta
sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam […]"; un 2)
tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai pieņemti Saeimā, kas sevī ietver: (1) pāreju no
minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz
procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu
mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās
robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā
20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas
mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas
izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai
rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru
ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā. Laika ietvars -
2023.gada 1. ceturksnis.
24 OECD Sociālās Politikas darba grupas sanāksmē
2020.gada 30.novembrī, kur viens no jautājumiem bija sociālās
drošības tīkli, Latvijas pārstāvis prezentēja ieviestās
izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā 2021.gadā. OECD pārstāvji
atzinīgi novērtēja Latvijas veikumu, taču vienlaikus pauda
šaubas par minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu reizi trijos
gadus, uzskatot, ka tas kavēs ienākumu nevienlīdzības un
nabadzības riska mazināšanos, aicinot minimālos ienākumu
sliekšņus pārskatīt katru gadu un paužot apņēmību sekot līdzi
šī jautājuma turpmākai virzībai.
25 Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais
apdrošināšanas stāžs šobrīd ir 15 gadi, no 2025.gada 1.janvāra
-20 gadi. Invaliditātes pensijas piešķiršanai nepieciešamais
apdrošināšanas stāžs ir 3 gadi.
26 No Stabilitātes programmas prognozētā apmēra
atskaitot vidējo piemaksu pie vecuma pensijas un vidējo
minimālā ienākuma līmeņa ietekmi.
27 Iztikas minimuma groza metodoloģijas izstrādes
termiņš bija plānots 2020.gada decembris, taču Covid-19
ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu rezultātā
īstenot fokusa grupu diskusijas ar iedzīvotājiem klātienē
2020.gada pavasarī nebija iespējams (vairākas fokusa grupu
diskusijas attālināti nebija iespējams īstenot specifiskās
mērķa grupas dēļ un digitālo iekārtu trūkuma dēļ, kā arī
nepietiekamo vai trūkstošo prasmju ar tām rīkoties, kas
netraucē iekļauties grupu diskusijās). Savukārt 2020.gada
novembrī, izsludinot atkārtotu Covid-19 ārkārtas situāciju,
nebija iespējams pabeigt klātienes intervijas ar iedzīvotājiem
(klātienes intervijas nedrīkstēja organizēt, bet telefoniskas
intervijas nebija iespējams organizēt metodoloģisku apsvērumu
dēļ, kā arī iedzīvotāji atteicās piedalīties pētījumā un
intervētāji piekrita darbu turpināt, kad uzlabosies
epidemioloģiskā situācija). Līdz ar to līguma izpilde tika
apturēta, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija un
beigsies Covid-19 ārkārtas situācija. Kad būs iespējams
atjaunot līguma darbu izpildi, tiks noteikts jauns darbu
izpildes termiņš.
28 Pētījums tiek izstrādāts darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta
mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un
darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām
personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus
un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros.
29 Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā
noteiktajam.
30 Apgādībā esošs bērns ir persona, jaunāka par
18 gadiem, kā arī personas 18-24 gadu vecumā, ja tās ir
ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.
31 Paaugstinot minimālos ienākumu sliekšņus
ikgadēji no 2023.gada, attiecīgi katru gadu būs nepieciešams
papildus finansējums. Šobrīd tabulā esošais finansējums ailē
"turpmāk ik gadu" ir norādīts 2024.gada apmērā, taču
to apmēri tiks precizēti, ņemot vērā minimālo ienākumu sliekšņu
izmaiņas.
32 Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir
noteikts 50% apmērā no rīcībā esošās ienākumu mediānas uz vienu
ekvivalento patērētāju. Šo metodi plānots piemērot no 2023.gada
ikgadēji, attiecīgi trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis
no 2023.gada 1.janvāra ikgadēji palielināsies atbilstošo
iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu izmaiņām.
33 Prognoze veikta, ņemot vērā GMI pabalsta
saņēmēju pirmo personu un pārējo personu mājsaimniecībā skaitu
un proporciju 2020.gadā katrā no 119 pašvaldībām, kā arī katrā
pašvaldībā noteikto GMI līmeni atsevišķām personu grupām
(piemēram, ja pensionāriem un personām ar invaliditāti GMI
līmenis 2020.gadā bija noteikts 128 euro, tad šo personu
grupu īpatsvars tiek samazināts, savukārt, ja - 64 euro,
tad attiecīgi personu skaits proporcionāli tiek palielināts),
rezultātu saskaitot.
34 Aprēķins veikts, ņemot vērā vidējo pabalsta apmēru mēnesī katrā no
119 pašvaldībām, 2020.gadā vidējā izmaksātā GMI pabalsta apmēra
proporciju (%) no pašvaldībā noteiktā GMI līmeņa, piemērojot šo
proporciju jaunajiem sliekšņiem pirmajai un pārejām personām
mājsaimniecībā; vidējais pabalsta apmērs mēnesī katrā
pašvaldībā tiek reizināts ar vidējo saņemšanas ilgumu 2020.gadā
katrā no 119 pašvaldībām (vidējais saņemšanas ilgums valstī
2020.gadā 5,68 mēneši), iegūstot prognozēto nepieciešamo
finansējumu gadā katrā no 119 pašvaldībām un kopā valstī.
35 Ņemot vērā ilggadīgas tendences, ka pie
nemainīga GMI līmeņa, pabalsta saņēmēju skaits samazinās, tiek
pieņemts, ka 2022.gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits katrā no
119 pašvaldībām (jo kopējie cipari pa 43 pašvaldībām būs
pieejami 2022.gada jūnijā) samazināsies par 5% (vidēji valstī -
4,5%), tādejādi iegūstot GMI pabalsta saņēmēju skaitu valstī
kopumā.
36 Nepieciešamais finansējums 2022.gadā
aprēķināts analogi 2021.gadam, ņemot vērā samazināto GMI
pabalsta saņēmēju personu skaitu.
37 GMI pabalsta saņēmēju skaits 2023.gadā
palielināts proporcionāli GMI sliekšņa pieaugumam
2023.gadā.
38 Nepieciešamais finansējums 2023.gadā
aprēķināts analogi 2021.gadam, ņemot vērā palielināto GMI
pabalsta saņēmēju skaitu.
39 GMI pabalsta saņēmēju skaits 2024.gadā
palielināts proporcionāli GMI sliekšņa pieaugumam
2024.gadā.
40 Nepieciešamais finansējums 2024.gadā
aprēķināts analogi 2021.gadam, ņemot vērā palielināto GMI
pabalsta saņēmēju skaitu.
41 No 2021.gada 1.jūlija dzīvokļa pabalsts tiek
pārdēvēts par mājokļa pabalstu atbilstoši Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likumam.
42 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma 35.panta pirmās daļas 2.punkts, trešā un ceturtā daļa,
36.panta piektā daļa, pārejas noteikumu 43.un 45.punkts;
Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr.809
"Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas
izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu".
43 + 30% piemaksa no I invaliditātes grupai
noteiktā apmērā
44 +20% piemaksa no II invaliditātes grupai
noteiktā apmērā
45 25 % no ienākumu mediānas
46 + 30% piemaksa no I invaliditātes grupai
noteiktā apmēra
47 +20% piemaksa no II invaliditātes grupai
noteiktā apmērā
48 20 % no ienākumu mediānas
49 20 % no ienākumu mediānas
50 25 % no ienākumu mediānas
51 30 % no ienākumu mediānas
52 Piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei
koeficientu - 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz
vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu,
palielinot apmēru par diviem procentiem no minimālās vecuma
pensijas aprēķina bāzes
53 25 % no ienākumu mediānas
54 30 % no ienākumu mediānas
55 30 % no ienākumu mediānas
56 25 % no ienākumu mediānas
57 25 % no ienākumu mediānas
58 30 % no ienākumu mediānas
59 Tiek piemērotas ekvivalences skalas: pirmajai
personai mājsaimniecībā piemēro koeficientu 1, pārejām personām
- 0.7 no pirmās personas
60 20 % no ienākumu mediānas
61 50 % no ienākumu mediānas
62 80 % no ienākumu mediānas
Labklājības ministrs G.
Eglītis