Vairogs35. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
CVK
Programma 03.00.00
"Pašvaldību vēlēšanas"
0
0
0
0
0
0
0
0
2021.gads
Programma 02.00.00 "Saeimas
vēlēšanas"
0
0
0
1000
0
0
0
0
2022.gads
Labklājības ministrs
G. Eglītis
1. pielikums
Personu ar invaliditāti
sadalījums pēc funkcionālā traucējuma103veida
periodā no 2017.-2020.gadam (LabIS dati)
2. pielikums
Minimālās valsts
pensijas (euro/mēnesī)
Minimālās
vecuma pensijas
Aprēķina
bāze 2020.gadā
Aprēķina bāze no
01.01.2021. (piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei
koeficientu - 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz
vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas
stāžu, palielinot apmēru par diviem procentiem no minimālās
vecuma pensijas aprēķina bāzes)
80
136 (25% no ienākumu
mediānas)
Personām
ar invaliditāti kopš bērnības
122,69
163 (30% no ienākumu
mediānas)
Minimālās
invaliditātes pensijas
Koeficients
Apmērs
2020.gadā
Apmērs no
01.01.2021
Kopš
bērnības
I grupa
1.6
196,30
260,80
II grupa
1.4
171, 77
228,20
III grupa
122,69
163 (30% no ienākumu
mediānas)
Pārējās personas ar invaliditāti
I grupa
1.6
128
217,60
II grupa
1.4
112
190,40
III grupa
80
136 (25% no ienākumu
mediānas)
Minimālās
pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā
Apmērs
2020.gadā
Apmērs no
01.01.2021.
Līdz 7 g.v
92,50
136
(25% no
ienākumu mediānas)
Līdz 7 g.v. bērniem ar invaliditāti
106,72
No 7 g.v.
111,00
163
(30% no
ienākumu mediānas)
3. pielikums
Valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta apmērs (euro/mēnesī)
Personām
ar invaliditāti
Koeficients
Apmērs
2020.gadā
Apmērs no
01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu, euro)
Apmērs
nestrādājošiem 01.01.2021.
ar +30% piemaksu I gr., +20% piemaksu II gr. (pieaugums
pret 2020.gadu, euro)*
personas ar invaliditāti
I grupa
1,3 (2020),
1,4 (2021)
104
152,60 (+48,60)
198,38 (+94,38)
II grupa
1,2
96
130,80 (+34,80)
156,96 (+60,96)
III grupa
Bāze
80
109 (+29)
personas ar invaliditāti kopš
bērnības
I grupa
1,3 (2020),
1,4 (2021)
159,50
190,40 (+30,90)
247,52 (+88,02)
II grupa
1,2
147,23
163,20 (+15,97)
195,84 (+48,61)
III grupa
Bāze
122,69
136,00 (+13,31)
Pensijas
vecumu sasniegušām personām
Apmērs
2020.gadā
Apmērs no
01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu, euro)
64,03
109,00 (+44,97)
Personām
apgādnieka zaudējuma gadījumā
Apmērs
2020.gadā
Apmērs no
01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu , euro)
Līdz 7 g.v
92,50
136,00 (+ 43,50)
Līdz 7 g.v. bērniem ar invaliditāti
106,72
136,00 (+ 29,28)
No 7 g.v.
111,00
163,00 (+ 52,00)
*Piemaksu pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām
ar I un II invaliditātes grupu tiek veikta proporcionāli
dienām, ko persona iepriekšējā mēnesī nebūs bijusi
nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai
pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo
apdrošināšanu")
4. pielikums
Papildu valsts
budžeta finansējums 2022.-2024.gadam (finansējums noradīts
indikatīvi).
Pasākums
Skaidrojums par papildu finansējuma nepieciešamību
18.resors LM, budžeta apakšprogramma 04.02.00
"Nodarbinātības speciālais budžets"
(Plāna 3.7. pasākums)
Jauna politikas iniciatīva, kas tiks virzīta
izskatīšanai MK kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta
un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
Nepieciešamais finansējums
norādīts indikatīvi.
2022.gads
2023.gads
2024.gads
Turpmākā laikposmā līdz pasākuma
pabeigšanai (ja tas ir terminēts)
Turpmāk katru gadu (ja pasākums nav
terminēts)
Ieņēmumi kopā, euro*
999
329
2 061
036
2 061
036
0
2 061
036
Izdevumi kopā, euro :
0
tai skaitā sociālās
apdrošināšanas speciālais budžets
999
329
2 061
036
2 061
036
0
2 061
036
tai skaitā atlīdzība
93 380
186
760
186
760
0
186
760
*Norāda prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas
prioritārajam pasākumam, kura īstenošana ir vērsta uz jauna
veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu veidu radīšanu vai
ieņēmumu no esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās
ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas
nenosaka.
Papildu finansējums nepieciešams arī atlīdzībai, jo līdz
ar jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu un
dalībnieku skaita pieaugumu, 2022.gadā nepieciešamas 6
amata vietas (nodarbinātības organizators) un no 2023.gada
12 amata vietas (nodarbinātības organizators), lai
administrētu klientu iesaisti pasākumos. Nodarbinātības
organizatora atlīdzības aprēķinā iekļauta ikmēneša
atlīdzība 900 eiro apmērā, kā arī darba devēja VSAOI daļa
un citas ar atlīdzību saistītās izmaksas, kas nepārsniedz
MK 15.12.2009. instrukcijas Nr.19 (52.1.2., 52.1.4.,
52.1.5.1.apakšpunktā) noteiktos ierobežojumus. No jauna
izveidoto amata vietu darba vietu uzturēšanas izdevumiem
nepieciešami 2022.gadā 9 120 euro, no 2023.gada 18 240 eiro
jeb 1520 euro vienas darba vietas uzturēšanas izdevumiem
gadā.
Aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2022.gadā par
papildu finansējumu 896 829 euro iespējams
iesaistīt 1200 jaunus dalībniekus (viena persona var saņemt
vairākus no zemāk uzskaitītajiem pakalpojumiem):
1) apmācība darba vietā bezdarba riskam pakļautajiem:
240 x 630 euro = 151 200 euro;
2) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma neformālās izglītības programmās: 240 x
847 euro = 203 280 euro;
3) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma profesionālās pilnveides izglītības
programmās: 120 x 484 euro = 58 080 euro;
4) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma profesionālās modulārās izglītības
programmās: 120 x 435,6 euro = 52 272
euro;
5) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma transportlīdzekļu vad. programmās: 360
x 738,1 euro = 265 716 euro;
6) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma tiešsaistes kursu platformu programmās:
120 x 150 euro = 18 000 euro;
7) ergoterapeita atbalsts darba vietā personām ar
invaliditāti: 240 x 75 euro = 18 000
euro;
8) darba vietas pielāgošana bezdarba riskam pakļautām
personām ar invaliditāti: 192 x 546,42 = 104 913
euro;
9) atbalsta personas nodrošināšana darba vietās personām
ar invaliditāti: 24 x 1057 = 25 368 euro.
Aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2023. un 2024.gadā
par papildu finansējumu 1 856 036 euro iespējams
iesaistīt 2500 jaunus dalībniekus (viena persona var saņemt
vairākus no zemāk uzskaitītajiem pakalpojumiem):
1) apmācība darba vietā bezdarba riskam pakļautajiem:
500 x 630 euro = 315 000 euro;
2) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma neformālās izglītības programmās: 500 x
847 euro = 423 500 euro;
3) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma profesionālās pilnveides izglītības
programmās: 250 x 484 euro = 121 000
euro;
4) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma profesionālās modulārās izglītības
programmās: 250 x 435,6 euro = 108 900
euro;
5) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma transportlīdzekļu vad. programmās: 750
x 738,1 euro = 553 575 euro;
6) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba
devēja pieprasījuma tiešsaistes kursu platformu programmās:
250 x 150 euro = 37 500 euro;
7) ergoterapeita atbalsts darba vietā personām ar
invaliditāti: 480 x 75 euro = 36 000
euro;
8) darba vietas pielāgošana bezdarba riskam pakļautām
personām ar invaliditāti: 384 x 546,42 = 209 825
euro;
9) atbalsta personas nodrošināšana darba vietās personām
ar invaliditāti: 48 x 1057 = 50 736 euro.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma
15.1 pants nosaka bezdarba riskam pakļauto
personu loku, arī personas ar invaliditāti un ar ilgstošu
darbnespēju, kā arī personas, kurām ir nepietiekama
izglītība un prasmes. Savukārt Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likuma 3.1 pants definē
preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, tai skaitā,
apmācību u.c. pasākumus. Likums par apdrošināšanu bezdarba
gadījumam nosaka, ka nodarbinātības speciālā budžeta
ietvaros finansējums aktīvajiem nodarbinātības un
preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem var tikt
izlietots līdz 10% no nodarbinātības speciālā budžeta.
Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, kas nesasniedz 10% no
nodarbinātības speciālā budžeta, nepieciešams finansējuma
palielinājums ar 2022.gadu personām ar invaliditāti
nodarbinātības noturības darba vietās veicināšanai (darba
vietu pielāgojumi u.tml.) un bezdarba riskam pakļauto
personu prasmju konkurētspējas uzturēšanas pasākumiem.
Atbalsta virzieni:
1) Atbalsts tiktu sniegts aptuveni darba vietu
pielāgošanai bezdarba riskam pakļautajām (nodarbinātām)
personām ar invaliditāti, ergoterapeita pakalpojumiem,
veselības uzlabošanas un prasmju apguves pasākumiem
(apmācība pie darba devēja, prasmju pilnveides programmu
apguve pēc darba devēja pieprasījuma - neformālās
izglītības programmas, modulārās programmas, tiešsaistes
kursu programmas u.c.), lai preventīvi atbalstītu personas
ar invaliditāti darba vietās un mazinātu bezdarba
iestāšanās riskus, kā arī lai nodrošinātu personu ar
invaliditāti intereses pārstāvošo NVO priekšlikumu par
atbalsta personu darba vietās mehānisma ieviešanu.
2) Tāpat atbalsts tiktu sniegts bezdarba riskam
pakļautajiem, kuriem jau ir izsniegti darba uzteikumi, vai
par kuriem ir iesniegti kolektīvās atlaišanas paziņojumi
u.c. mērķa grupām, ar kurām darbs būtu jāsāk preventīvi
ātrāk, nekā nonākot bezdarbnieka statusā. Prasmju
pilnveides (apmācība pie darba devēja, prasmju pilnveides
programmu apguve pēc darba devēja pieprasījuma - neformālās
izglītības programmas, modulārās programmas, tiešsaistes
kursu programmas u.c.).
Pakalpojuma saturs tiks veidots atbilstoši personas
individuālajām vajadzībām. Atbalsta nosacījumus plānots
iestrādāt MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75
"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un
preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un
finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles
principiem" 2021.gada laikā.
2022.gadā pasākumos paredzēts
iesaistīt apmēram 1200 un turpmākos gados - 2500 personas
gadā. 2022.gadā salīdzinoši ar 2023.gadu plānota mazāka
pakalpojumu īstenošanas intensitāte, tādēļ gan plānotais
pasākumos iesaistīto personu skaits, gan plānotais papildu
nepieciešamais finansējums pasākumu nodrošināšanai
2022.gadā ir mazāks nekā 2023.gadā un turpmākajos
gados.
17. resors SM, budžeta apakšprogramma 31.04.00
"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai"
(Plāna 4.11.pasākums a) darbības rezultāts 2.
rezultatīvais rādītājs)
Jauna politikas iniciatīva, kas tiks virzīta
izskatīšanai MK kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta
un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
Nepieciešamais finansējums
norādīts indikatīvi, ietverot finansējumu atlīdzības
izdevumiem (euro/gadā).
2022.gadam
2023.gadam
2024.gadam
Finansējums dzelzceļa publiskajai
infrastruktūrai (euro)
500 000
2 800 000
400 000
Pasākuma ietvaros plānots sakārtot videi draudzīgu
pasažieru pārvadājumu dzelzceļa infrastruktūru, uzlabojot
tās piekļūstamību, tostarp informāciju par vilcienu kustību
visiem lietotājiem, īpaši personām ar redzes un dzirdes
traucējumiem, un paaugstināt pasažieru un vilcienu kustības
drošību, kā arī pasažieru apkalpošanas kvalitāti un
komfortu pasažieru stacijās. Pasākumu paredzēts īstenot no
2022.-2024.gada beigām.
Tiks veikta audio/vizuālās pasažieru apziņošanas
sistēmas ierīkošana 8 stacijās, kurās jau ir izbūvētas
paaugstinātas pasažieru platformas un esošo vizuālās
apziņošanas displeju nomaiņa uz vienotas tehnoloģijas
displejiem 15 stacijās, kurās jau ir izbūvētas
paaugstinātas pasažieru platformas un ierīkota pasažieru
apziņošana ( 2022.gadā - 2, 2023. gadā - 6, 2024.gadā - 15
stacijās).
47. resors "Radio un televīzija", budžeta
programma 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu
veidošana un izplatīšana"
(Plāna 4.21. pasākums)
Lai sasniegtu 40% raidapjoma īpatsvaru 2023.gadā, kur ap
32,2% subtitrēta saturs un ap 7,8% surdotulkota saturs,
nozīmē, ka 2022. un 2023. gadu un turpmāk ik gadu
laikā papildus nepieciešams papildu finansējums,
uzsākot pakāpenisku raidapjoma ar subtitrēšanu un
surdotulkošana sakarā ar ierobežotiem satura izveides
resursiem 2022. gadā.
2022. gadā nepieciešams papildu 50 000
euro finansējums pie līdzšinējā finansējuma, kas
sadalās sekojošos papildus satura piekļūstamības
apjomos:
• surdotulkojumi 421,66 stundu apjomu (vidējā stundas
surdotulkojuma cena: 117.99 euro) - cenā ietilpst
darba spēka un tehniskās izmaksas;
• subtitri 2,71 stundu apjomu (vidējā stundas
surdotulkojuma cena: 91.95 euro) - cenā ietilpst
darba spēka un tehniskās izmaksas.
Kopējais 2022.gada raidapjoms (ieskaitot atkārtojumus)
tiek lēsts 424,37 stundas, kas ir papildus 2,44% no kopējā
lineārās TV raidapjoma.
2023.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešams
papildu 100 000 euro finansējums pie līdzšinējā
finišējuma, kas sadalās sekojošos papildu satura
piekļūstamības apjomos:
• surdotulkojumi 600 stundu apjomu (vidējā stundas
surdotulkojuma cena: 117.99 euro); (cenā ietilpst
darba spēka un tehniskās izmaksas)
• subtitri 317,63 stundu apjomu (vidējā stundas
surdotulkojuma cena: 91.95 euro); (cenā ietilpst
darba spēka un tehniskās izmaksas)
Kopējais 2023.gada raidapjoms (ieskaitot atkārtojumus)
tiek lēsts 1235,27 stundas, kas ir papildus 7,05% no kopējā
lineārās TV raidapjoma.
35. resors CVK, budžeta programmā 02.00.00 "Saeimas
vēlēšanas"
(Plāna pasākumi 4.15., 4.18. un 5.9.)
Papildus nepieciešami 25 000 euro
2022.gadam, ko veido:
4000 euro, kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu
programmu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā
(nepieciešamais finansējums balstīs uz pieņēmumu un
iepriekšējos gados slēgtajiem līgumiem ar Latvijas
Nedzirdīgo savienības zīmju centru, kad tulkošanas izmaksas
sastāda apmēram 3557 euro, vienlaikus ņemot vērā, ka
būs nepieciešams papildu satura iestrādāšana un pakalpojumu
izmaksas sadārdzinājums, ņemot vērā inflācijas kāpumu.
996 euro, informācijas par balsošanas kārtību
tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (finansējums
norādīts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi,
sadarbojoties ar Latvijas Nedzirdīgo savienības zīmju
centru)
1815 euro, 100 gab. palielināmo stiklu iegāde 15
euro x 100 gab. +21% PVN
4840 euro, 100 gab. datoru noma 1 nedēļu, 40
euro x 100 gab. + 21% PVN
8349 euro, 100 gab. vēlētājiem riteņkrēslā
pielāgotas vēlēšanu kabīnes, 69 euro x 100 gab. +
21% PVN
4000 euro, pētījums par vēlēšanu piekļūstamību,
divu fokusa grupu aptaujas - 2 fokusa grupas diskusijas, 10
respondenti katrā - 2 x 1653 euro+ 21% PVN.
1000 euro, metodiskais materiāls/brošūra vēlēšanu
komisijām, satura izstrāde, maketēšana (tirāža plānota līdz
1000 vienībām: Brošūra A4, 30 lapas, krāsains, makets un
druka)
35. resors CVK, budžeta programmā 05.00.00 "Eiropas
Parlamenta vēlēšanas"
(Plāna pasākumi 4.17. un 4.18.)
Papildus nepieciešami 20 000 euro
2024.gadam, ko veido:
4000 euro, kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu
programmu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā
996 euro, informācijas par balsošanas kārtību
tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (finansējums
norādīts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi)
1815 euro, 100 gab. palielināmo stiklu iegāde 15
euro x 100 gab. +21% PVN
4840 euro, 100 gab. datoru noma 1 nedēļu, 40
euro x 100 gab. + 21% PVN
8349 euro, 100 gab. vēlētājiem riteņkrēslā
pielāgotas vēlēšanu kabīnes, 69 euro x 100 gab. +
21% PVN
1 Pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 2006.gada
13.decembrī.
2 Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojums
Nr.95 "Par nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.-2027. gada
plānošanas periodam".
3 Pieejamība nozīmē
vides/objekta/pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā,
savukārt piekļūstamība nozīmē, ka konkrētajai videi/
objektam/pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var
lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste)
kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt
piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī
pieejamību. Vienlaikus sarunvalodā, normatīvajā
regulējumā un politikas plānošanas dokumentos joprojām pastāv
abu šo terminu lietojums, kad runā par piekļūstamības prasību
nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem.
4 Iekļaujoša izglītība ir piemērotākais
izglītības iegūšanas veids, lai bērni ar speciālām vajadzībām
varētu īstenotu savas tiesības un brīvību izglītības jomā,
iegūt ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī sociālās prasmes
un iemaņas, kas kalpos nākotnē par pamatu pastāvīgai un
neatkarīgai dzīvei. Atbilstoši UNESCO definīcijai, iekļaujošai
izglītībai ir jābūt tādai, kas novērš šķēršļus, kuri ierobežo
visu skolēnu līdzdalību un sasniegumus, respektē dažādas
vajadzības, spējas un īpašības un novērš jebkāda veida
diskrimināciju mācību vidē. Izglītības jomā personu ar
invaliditāti iekļaušana izglītības procesā ir skatāma plašākā
tvērumā, tādēļ, runājot par iekļaujošu izglītību Latvijā,
uzsvars tiek likts nevis uz invaliditātes statusu, bet gan uz
bērniem ar speciālām vajadzībām, kuru skaitā ir arī bērni ar
invaliditāti.
5 Apstiprinātas ar MK 2021.gada 5. februāra
rīkojumu Nr. 72.
6 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē
2021.gada 25.februāri:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40498718 .
7 Apstiprinātas ar MK 2021.gada 22.jūnija
rīkojumu Nr. 436.
8 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada
29.aprīli: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501607
9 Izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē
2021.gada 4.martā sanāksmē:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499044
10 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē
2021.gada 14.janvārī:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496916
11 Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai
2021.-2023.gada atrodas izstrādes stadijā.
12 Garīga rakstura traucējumi - gan psihiskās
veselības traucējumi, gan intelektuālās attīstības
traucējumi.
13 Sabiedriskajai apspriešanai Plāna projekts
tika ievietots gan LM, gan Valsts kancelejas tīmekļa
vietnēs:
https://www.lm.gov.lv/lv/plans-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-2021-2023-gadam;
https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumentia
.
14 ZOOM sanāksmēs piedalījās šādi dalībnieki: LM
pārstāvji, IZM pārstāvji, SM pārstāvji, EM pārstāvji,
NEPLP pārstāvji, CVK pārstāvis, Invalīdu un viņu draugu
apvienība Apeirons pārstāvji, biedrības PINS (Palīdzība
integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā) pārstāvis, biedrības
Sadzirdi.lv pārstāvji, Latvijas nedzirdīgo savienības
pārstāvji, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem
"ZELDA "pārstāvji, Latvijas Sieviešu invalīdu
asociācija (LSIA) "Aspazija" pārstāvji, Latvijas
Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija
"SUSTENTO" pārstāvji, VSAC "Rīga"
pārstāvji, Latvijas Bērnu foruma pārstāvji. Informācija par
tikšanās reizēs pārrunātajiem jautājumiem un NVO iesniegtajiem
komentāriem pieejama LM tīmekļa
vietnē:https://www.lm.gov.lv/lv/plans-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-2021-2023-gadam
.
15 Pret provizorisko iedzīvotāju skaitu 2020.gada
sākumā (dati no Oficiālās statistikas portāla).
16 Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu
novērtēšana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai, 2018,
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Veselības vadības
un informātikas centrs, pieejams:
https://www.lm.gov.lv/lv/media/14696/download
17 Personu ar invaliditāti skaits 2014.gada,
2015.gada, 2016. gada, 2017.gada un 2018. gada datos atspoguļo
situāciju uz 2018.gada decembri. 2019.gada dati atspoguļo
situāciju uz 2019.gada decembri, 2020.gada dati atspoguļo
situāciju uz 2020.gada decembri.
18 PB ziņojums:
https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-0 .
19 Starptautiski atzītu metodoloģiju, t.i.,
Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas
sarakstu WHODAS 2.0, ar kura palīdzību tiek novērtēti personas
funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar SFK.
20 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.3. pasākuma
"Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes
uzlabošana" ietvaros.
21 Par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru
sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem,
attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu
uzvedību, PKC, 2018, pieejams:
http://petijumi.mk.gov.lv/node/3122
22 Piemēram, EK sniegtajās rekomendācijās un
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojumā
"Going Digital in Latvia" (pieejams šeit:
https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm)
ir uzsvērta vajadzība pilnveidot Latvijas iedzīvotāju
nepietiekamās digitālās prasmes, kas liecina, ka ir
nepieciešami stratēģiski mērķēti uzdevumi digitālo prasmju
pilnveidošanā.
23 Cilvēku sasaiste ar darbavietām, OECD,
Paris/Ministry of Welfare of the Republic of Latvia, Riga,
2019, pieejams:
https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm
.
24 Ar plašāku personām ar invaliditāti pieejamo
atbalstu iespējams iepazīties šeit:
https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1 .
25 Latvijas Goda ģimenes apliecības programma ir
valsts atbalsta programma, kurā no 2021.gada 5.jūnija
(atbilstoši 2021.gada 1.jūnija MK noteikumiem Nr.352
"Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas
kārtība") ir paplašināta mērķa grupa, kurai,
izmantojot valsts un privāto programmas dalībnieku
Latvijā piedāvātos pakalpojumus, ir iespējas saņemt atbalstu.
Paplašinot Goda ģimenes programmas mērķa grupu, ir sekmēta ne
tikai papildu atbalsta sniegšana no valsts puses ģimenēm, kuras
audzina bērnu/ jaunieti ar invaliditāti, bet arī aktualizēti
invaliditātes jautājumi un stiprināta iekļaujoša un toleranta
sabiedrība kopumā. Ar plašāku informāciju par Goda
ģimenes apliecības iespējam iespējams iepazīties:
https://www.godagimene.lv .
26 Ar visiem Izvērtējuma ziņojumiem var
iepazīties šeit:
https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/ikgadejs-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-mazinasanas-ricibpolitikas-izvertejums
.
27 Personu ar invaliditāti ienākumi raksturoti,
balstoties uz aprēķiniem, kas veikti uz VSAA administratīvo
mikrodatu pamata (dati par personām ar invaliditāti, kuras ir
VSAA uzskaitē kā sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu
saņēmējas). Tie ļauj analizēt personu ar invaliditāti ienākumu
apmēru un struktūru, aplūkojot tās tikai kā atsevišķas
personas, nevis kā noteiktu mājsaimniecību locekļus. Kā rāda
vispārējo nabadzības un sociālās atstumtības risku analīze,
personas ar invaliditāti dzīvošana vienas personas
mājsaimniecībā saistīta ar lielāku nabadzības risku, nekā
personas dzīvošana divu un vairāk personu mājsaimniecībā, taču
Izvērtējumam pieejamie VSAA dati neļauj noteikt analizēto
personu mājsaimniecības kompozīciju. Ar sīkāku izklāstu
iespējams iepazīties Izvērtējuma 1.2.6.apakšsadaļā:
https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/content/gala_zinojums_4_izvertejums.pdf
28 Nabadzības riska slieksnis - 60% no
rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento
patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Personu ar invaliditāti
ienākumi analizēt pret nabadzības riska slieksni, kura aprēķinā
piemērota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
modificētā ekvivalences skalu, pieņemot, ka pirmajam
pieaugušajam mājsaimniecībā ekvivalentais svars ir 1, otrajam
un katram nākamajam mājsaimniecības loceklim virs 14 gadu
vecuma - 0,5 un bērniem līdz 14 gadu vecumam - 0,3.
29 Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf
.
30 ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību
komitejas 2021.gada 8.marta secinājumi par Latvijas otro
konsolidēto kārtējo ziņojumu par ANO Ekonomisko, sociālo un
kultūras tiesību pakta ieviešanu Latvijā 2008.-2017.gadā
latviešu valodā pieejami Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē:
https://www.mfa.gov.lv/images/uploads/ICESCR_Komitejas_rekomendacijas.pdf,
23.(e), 29.(d), 33.(c), 39.(d) un 47.(g) punkts.
31 Spriedums lietā Nr.2019-24-03 pieejams šeit:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03
.
Spriedums lietā Nr.2019-27-03 pieejams šeit:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03
.
Spriedums lietā Nr.2019-25-03 pieejams šeit:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03.
32 Minimālo ienākumu sliekšņu apmēru noteikšanai
tiek izmantota relatīvā metode, izvēloties nacionālo
mājsaimniecību rīcībā esošās ienākumu mediānu uz vienu
ekvivalento patērētāju (turpmāk - ienākumu mediāna) kā
atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai.
Ienākumu mediāna ir statistikas rādītājs, kas raksturo
novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai,
centra vērtību (sadalījuma viduspunktu). Tādējādi ienākumu
mediāna nozīmē ienākumu, kas sagrupēti no zemākajiem līdz
augstākajiem, viduspunktu (nevis vidējos ienākumus). Pēc
CSP publicētajiem datiem nacionālā jeb Latvijas ienākumu
mediāna 2018.gadā bija 544,41 euro, no kuras procentuālā
apmērā tika izteikti minimālo ienākumu sliekšņi, kas
paaugstināto no 2021.gada 1.janvāra. Ar detalizētu informāciju
par izvēlētās metodes pamatojumu minimālo ienākumu sliekšņu
noteikšanai iespējams iepazīties likuma "Grozījums likumā
"Par sociālo drošību"" anotācijā:
https://likumi.lv/ta/id/319393-grozijums-likuma-par-socialo-drosibu-
33 Ar veiktajiem grozījumiem un to pamatojumu
iespējams iepazīties likuma "Grozījumi likumā "Par
valsts pensijām"" anotācijā:
https://likumi.lv/ta/id/319865-grozijumi-likuma-par-valsts-pensijam-.
Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī,
Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās
spēkā 2021.gada 1.janvārī.
34 Ar detalizētu skaidrojumu par veiktajiem
grozījumiem Likumā un to pamatojumiem iespējams iepazīties
likumā "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā":
https://likumi.lv/ta/id/319395-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma.
Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī,
Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās
spēkā 2021.gada 1.janvārī.
35 Piemēram, Asistenta darba grupa, kura tika
izveidota 2017.gadā ar mērķi rast risinājumus asistenta
pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanai; 2019.gada 28.februārī
notika LM organizēta diskusija "Par cilvēku ar
invaliditāti iekļaušanu darba tirgū", kuras mērķis bija
veicināt darba devēju izpratni par personu ar invaliditāti
nodarbināšanas iespējām, kā arī informēt par valsts atbalstu un
potenciālajiem ieguvumiem, nodarbinot šo mērķa grupu; 2020.gada
19.augustā notika LM un Ziemeļvalstu ministru padomes
organizētā diskusija par sieviešu un vīriešu ar invaliditāti
vienlīdzīgām iespējām un lomu mūsdienu sabiedrībā; ikgadējās
tikšanās ar NVO par jaunumiem invaliditātes politikā, viedokļu
apmaiņa par nepieciešamajiem pilnveidojumiem, kā arī aktuālās
informācijas sniegšana Invaliditātes lietu nacionālās padomes
sēžu laikā u.c.
36 MK rīkojums Nr.592 (prot. Nr.56 52.§).
37 IL ir Valsts kancelejas iniciatīva, kuras
ietvaros 2019. gadā tika radīts un praksē pielietots
metodoloģisks materiāls publiskā sektora inovācijas procesam,
lai sekmētu publiskā sektora pakalpojumu, procesu, iniciatīvu
un reformu kvalitāti.
38 Plāna pasākumi 3.sadaļā, kuru īstenošana tiek
veikta, lai nodrošinātu IL noteiktos uzdevumus un panāktās
vienošanās, atzīmēti ar norādi VK #Lab.
39 Pēc LM pasūtījuma veikts pētījums, kuru
nodrošināja Nodibinājums "Baltic Institute of Social
Sciences": http://petijumi.mk.gov.lv/node/3249 .
40 2019.gada 12.marta MK rīkojums Nr.113.
41 Pētījums pieejams šeit: Skatīt šeit:
http://petijumi.mk.gov.lv/node/3655.
42 Ar vadlīnijām un ceļvedi iespējams iepazīties
šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali.
43 Valsts sekretāru 2019.gada 28.maija sanāksmes
lēmums.
44 Darba grupā ir iekļautas šādas institūcijas:
LM, EM, SM, FM, KM, IeM, VARAM, TM, VM, Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienests, Patērētāju tiesību
aizsardzības centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests, Kultūras informācijas sistēmu centrs, VSIA
"Autotransporta direkcija", VA "Civilās
aviācijas aģentūra".
45 Pētījuma rezultāti pieejami šeit: Pētījums par
ANO konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanu
(tiesibsargs.lv).
46 Izdevumi invaliditāte funkcijai, % no
iekšzemes kopprodukta -
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/spr_exp_gdp/default/table?lang=en.
Ar plašāku uzskaitījumu, ko ietver invaliditātes funkcija, ir
iespējams iepazīties šeit:
https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/7766647/KS-GQ-16-010-EN-N.pdf/3fe2216e-13b0-4ba1-b84f-a7d5b091235f
.
47 Balstoties uz starptautiski atzītu
metodoloģiju, t.i., Pasaules Veselības Organizācijas
Invaliditātes Novērtēšanas sarakstu WHODAS 2.0, ar kura
palīdzību tiek novērtēti personas funkcionēšanas ierobežojumi
saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības
klasifikāciju. WHODAS 2.0 anketas pielietošanas lietderība
Latvijas invaliditātes sistēmā tiek vērtēta Pasaules Bankas un
Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta programmas
projektā "Latvijas invaliditātes novērtēšanas sistēmas
izvērtējums un pilnveidošana" (projekts norises laiks
2019.- 2021.gads).
48 Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums,
kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un
radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus.
49 Elektronisko katalogu būs iespējams izstrādāt,
ja Plāna darbības period izdosies piesaistīt finansējumu.
50 Atbilstošākie risinājumi tiks meklēti Pedagogu
darba samaksas pilnveides darba grupā, kura izveidota ar IZM
2020. gada 19. oktobra rīkojumu Nr.1-2e/20/326 "Par
pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas izveidi".
Darba grupu vada IZM, piedalās pārstāvji no pašvaldībām,
izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. Vairāk
informācijas:https://www.izm.gov.lv/lv/pedagogu-darba-samaksas-pilnveides-darba-grupas-sanaksmju-materiali
.
51 Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības
iestādēs tika veikti jau iepriekšējos gados SAM 8.1.3.
"Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu
skaitu", ieguldot gan izglītības iestāžu vides pieejamībā,
gan dienestu viesnīcu modernizācijā un pieejamībā. Kā
rezultatīvais rādītājs norādīti projekti, kuru ietvaros
profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpinās
2022.gadā un 2023.gadā (projekti Nr.8.1.3.0/16/I/016 un
Nr.8.1.3.0/20/I/001).
52 DP 2014.-2020.gadam, 8.3.5.SAM
"Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs"
īstenošanas noteikumiem - 328 izglītības iestādes.
53 Projektā iesaistījušies 17 profesionālās
izglītības kompetenču centri.
54 DP 2014.-2020.gadm, 8.3.5.SAM
"Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs"
īstenošanas noteikumiem - 328 izglītības iestādes.
55 Ņemot vērā dalībnieku nomaiņas (~13%),
prognozējamais dalībnieku skaits subsidētajās darba vietās
2021.-2023.gada periodā ir 670 bezdarbnieki ar
invaliditāti.
Ja tiks atbalstīts priekšlikums par papildu finansējuma
piešķiršanu subsidēto darba vietu izveidei personām ar
invaliditāti (t.i. izmantojot Covid-19 krīzes mazināšanas
pasākumiem piešķirto finansējumu), tad periodā no 2021. līdz
2023.gadam tiks izveidotas papildus 540 subsidētās
darba vietas personām ar invaliditāti, kopā 1137 darba
vietas.
56 Pašnovērtējums ir atkārtojams (2023., 2028.
g.) un ļauj mērīt infrastruktūras piekļūstamību.
57 Atbilstoši Atveseļošanās un noturības
mehānisma plānam 2021-2026.gadam, 3.komponentes
"Nevienlīdzības mazināšana" Investīciju 3.1.2.1.i
aprakstam investīcijas tiks veiktas ēkās, kurās tiek sniegti
labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību
sociālie pakalpojumi. Tiek plānots, ka atbalsts tiks sniegts
labklājības nozares iestādēm (sociālie dienesti, dienas aprūpes
centri, patversmes, atbalsta centri, grupu dzīvokļi, servisa
dzīvokļi, pansijas u.c.), kuras 2020.gadā piedalījās LM
organizētajā vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumā
un kuru vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem
(vērtēšanas skalā no 0 - 10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais
novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek
uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti.
Pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases
veidā, MK noteikumos nosakot atbalsta saņēmējus. Ar sīkāku
informāciju par vides un informācijas pieejamības pašnovērtējum
iespējams iepazīties šeit:
https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieejamibas-pasnovertejums-2020
.
58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES)
2019/882 (2019.gada 17.aprīlis) par produktu un pakalpojumu
piekļūstamības prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ):
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32019L0882
.
59 DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1.2.pasākuma
"Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve"
ietvaros .
60 Līdz 2023.gada beigām LDz 1520mm sliežu tīklā
73 stacijās un pieturas punktos (turpmāk -stacijas) būs
izbūvētas paaugstinātās pasažieru platformas (h-550mm), t.sk.
48 stacijas 2023.gadā, savukārt līdz 2024.gada beigām
stacijā Rīga - Pasažieru Rail Baltica projekta ietvaros (VSIA
"Eiropas dzelzceļa līnijas").
61 Vienas vietas izmērs: platums vismaz 750 mm,
garums vismaz 1300 mm. Vietām autobusā, kuras paredzētas
cilvēkiem riteņkrēslā, jābūt marķētām ar starptautiski
atpazīstamu simbolu -zīmi, jābūt aprīkotām ar drošības jostām,
šai vietai blakus ir jāatrodas pasažieru izkāpšanas
"STOP" pogai.
62 Rekomendējamais maršruta zīmes novietošanas
augstums - 1500 mm augstumā no zemes. Maršruta zīmēm ir
jābūt skaidri salasāmām un redzamām arī saulainā laikā.
Minimālais maršruta zīmes izmērs ir 600 x 200 mm. Maršrutu zīmē
burtiem un cipariem jābūt kontrastējošiem ar pamatni, piemēram
melni burti un cipari uz baltas pamatnes. Maršruta zīmē
attēloto burtu un ciparu minimālais augstums ir vismaz 60
mm.
63 Kopējais surdotulkoto un subtitrēto raidstundu
apjoms 2020.gadā bija 26,22% - ar subtitriem 24,26%, ar
surdotulkošanu - 1,96%.
64 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.4.pasākums
"Dažādību veicināšana (diskriminācijas
novēršana)".
65 DP 2021.-2027 gadam 4.3.4.3. pasākums
"Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai"
66 DP 2014.-2020.gadam, SAM 10.1.2.
"Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem,
sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas
pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007
"Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības
jomā (2.kārta)"
67 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1. pasākums
"Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas
veicināšana"
68 DP 2021.-2027 4.3.4.1. pasākums
"Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas
veicināšana"
69 DP 2021.-2027 4.3.4.2. pasākums "Atbalsta
pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām
vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves
jomās".
70 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2.
"Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem,
sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas
pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007
"Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības
jomā (2.kārta)".
71 Apgūtai mācības programmai jāatbilst vismaz
saturam, kas atrunāts 2011.gada 16.februāra Regulas Nr. 181/2011
par autobusu pasažieru tiesībām II pielikumā.
72 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums
"Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas
efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu
profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās
sistēmas un funkcionalitātes īstenošana".
73 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums
"Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas
efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu
profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās
sistēmas un funkcionalitātes īstenošana".
74 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums
"Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas
efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu
profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās
sistēmas un funkcionalitātes īstenošana".
75 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums
"Deinstitucionalizācija".
76 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums
"Deinstitucionalizācija".
77 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums
"Deinstitucionalizācija".
78 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums
"Deinstitucionalizācija".
79 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.3.pasākums
"Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu
sniegšana".
80 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.3.pasākums
"Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu
invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem" .
81 IZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību
precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā,
palielinot valsts budžeta ilgtermiņa
saistības 2022.gadam.
82 DP 2014.-2020.gadam 8.3.1.1.pasākums
"Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura
aprobācija un ieviešana", projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002
"Kompetenču pieeja mācību saturā".
83 DP 2014.-2020.gadam, SAM 8.1.3.
"Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu
skaitu", projektu Nr.8.1.3.0/16/I/016 un
Nr.8.1.3.0/20/I/001 ietvaros. Finansējums, kas saistīts ar
vides pieejamības nodrošināšanu nav atsevišķi izdalāms no
projektu kopējās summas. Kopējais minēto projektu finansējums
2022.gadā 5 411 379 euro, 2023.gadā -
3 157 459 euro.
84 DP 2014.-2020.gadam, SAM 8.3.5. "Uzlabot
pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs" projekta
Nr.8.3.5.0/16/I/001 "Karjeras atbalsts vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros. Kopējais
projekta finansējums ir 22 280 688 euro (ESF finansējums - 18
938 584 euro, valsts budžeta līdzfinansējums - 3 342 104 euro).
Nav iespējams izdalīt konsultāciju skaitu un tam nepieciešamo
finansējumu atsevišķi personām ar invaliditāti.
85 DP 2014.-2020.gadm, 8.3.5.SAM
"Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs"
īstenošanas noteikumiem
86 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību
precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā,
palielinot valsts budžeta ilgtermiņa
saistības 2022.-2024.gadam.
87 DP 2014.-2020 gadam SAM 9.1.1.
"Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku
iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros.
88 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību
precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā,
palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024.
gadam.
89 DP 2014.-2020.gadam SAM 9.1.1.
"Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku
iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros.
90 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību
precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā,
palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības
2022.-2024.gadam.
91 DP 2014.-2020.gadam SAM 9.1.1.
"Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku
iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros.
92 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums
"Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai".
93 DP 2021.-2027.gadam Tehniskās palīdzības
projekts "Horizontālā principa "Vienlīdzība,
iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana"
koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības
ministrijā"
94 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums
"Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" .
95 DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1.,
6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija
un izbūve" ietvaros. Primāri pasākuma īstenošana skatāma
SM sagatavotā pamatnostādņu projekta "Par Transporta
attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" virzības
ietvaros.
96 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.4.pasākums
"Dažādību veicināšana (diskriminācijas
novēršana)".
97 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums
"Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai".
98 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2.
"Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem,
sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas
pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007
"Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības
jomā (2.kārta)".
99 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1.pasākums
"Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas
veicināšana"
100 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1.pasākums
"Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas
veicināšana".
101 DP 2021.-2027. 4.3.4.2.pasākums
"Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām
sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai
dažādās dzīves jomās".
102 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2.
"Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem,
sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas
pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007
"Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības
jomā (2.kārta)".
103 Psihiskie un uzvedības traucējumi iekļauj gan
psihiskās, gan intelektuālās veselības traucējumus.