91. pantsnosaka, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas

nosaka, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas

1bez jebkādas diskriminācijas." Tādēļ personām ar

2invaliditāti ir pilna tiesībspēja un rīcībspēja Latvijā bez

3jebkādiem ierobežojumiem. Savukārt 115. pantā ir izklāstīts

4valsts pienākums aizsargāt "ikviena tiesības dzīvot

5labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties

6par tās saglabāšanu un uzlabošanu." Tādējādi gan būvētās,

7gan dabīgās vides pieejamība ir viens no šīs vides kvalitātes

8svarīgākajiem elementiem un, attiecīgi ikviena Latvijas pilsoņa

9(iedzīvotāja) konstitucionālā tiesība.

10• Latvijas likumdošanā jēdziena "persona ar

11invaliditāti" definīcija ir ietverta Invaliditātes

12likumā persona ar invaliditāti ir definēta kā persona, kurai

13ir "ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas

14pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās

15vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos

16sabiedrībā". Attiecībā uz pieejamību, Invaliditātes likuma

17" 12. panta 9. punktā tiek noteiktas personu ar

18invaliditāti tiesības "saņemt atbalstu viena mājokļa

19pielāgošanai personām ar I grupas invaliditāti, personām ar II

20grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un personām līdz 18 gadu

21vecumam, kurām noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda

22īpašas kopšanas nepieciešamībai." Taču jāatzīmē, ka tikai

23dzīvokļa pielāgošana neatrisina personas ar invaliditāti sociālās

24iekļaušanas un neatkarības jautājumus. Barjerai mājoklī seko

25šķēršļi kāpņu telpā, pagalmā, uz ielas un citviet, kas prasa citu

26atbildīgo pušu iesaistīšanos, līdz ar to pieejamības jautājums ir

27sisināms horizontāli, dalot atbildību starp nozaru

28ministrijām.

29• Izglītības likumā personas ar speciālām vajadzībām ir

30viena no galvenajām izglītības mērķgrupām. Speciālā izglītība

31saskaņā ar Izglītības likumu ir personām ar speciālām vajadzībām

32un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai

33veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā

34izglītība. Persona ar speciālām vajadzībām var iegūt speciālo

35izglītību izglītības iestādē, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas

36iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma

37raksturam atbilstošu izglītību. Republikas pilsētas pašvaldība un

38novada pašvaldība nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar

39speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē

40izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs,

41pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām,

42speciālās izglītības klasēs, kā arī internātskolās (atbilstoši

43Izglītības likuma pārejas noteikumu 60. un 61.punktam jaunu

44internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav

45atļauta; valsts turpina līdzfinansēt esošās internātskolas līdz

462018. gada 31. decembrim; no 2019. gada

471. augusta no likuma tiks izslēgts termins

48"internātskola"). Likuma 42. pants nosaka, ka

49speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā

50veselības stāvokli, savukārt termins "speciālās

51vajadzības" ir definēts Vispārējās izglītības likuma

521. panta otrās daļas 14. punktā, nosakot, ka speciālās

53vajadzības ir nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un

54rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības

55programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un

56attīstības līmeni.

57• Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka

58viens no teritorijas attīstības plānošanas principiem ir

59vienlīdzīgu iespēju princips - nozaru un teritoriālās, kā arī

60privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā

61ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu

62attīstību.

63• Pamatlikums, kas nosaka Latvijas kvalitatīvas dzīves vides

64radīšanas regulējumu, ir Būvniecības likums, kas nosaka

65būves lietošanas drošība un vides pieejamība ir vienas no būvei

66izvirzāmajām būtiskajām prasībām. Būvniecības likums arī nosaka,

67ka būvniecības procesā ir jāievēro vides pieejamības princips,

68saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā

69ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši

70tās lietošanas veidam. Savukārt alternatīvos tehniskos

71risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām

72speciālajos būvnormatīvos noteiktajos gadījumos attiecībā uz

73vides pieejamību saskaņo būvvalde vai institūcija, kura pilda

74būvvaldes funkcijas. Būvvalde ir tā institūcija, kas izskata

75alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības

76nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas

77nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad

78būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās

79prasības. Būvniecības likums arī nosaka, ka Būvniecības valsts

80kontroles birojs organizē būvniecības procesā iesaistīto

81uzraudzības un kontroles iestāžu un nevalstisko organizāciju

82sadarbību, lai veicinātu būvspeciālistu profesionālās kompetences

83paaugstināšanu.

84• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

852014.-2020. gadam, kur likts uzsvars uz e-pakalpojumu

86pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem

87traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības.

88• Transporta attīstības pamatnostādnes

892014.-2020. gadam, caur kurām ir risināms jautājums par

90transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem

91traucējumiem.

92• LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā

932018.-2022. gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt

94dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti,

95nodrošinot ērtus un drošus dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem,

96tostarp nodrošinot pieejamību personām ar invaliditāti un

97personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstoši normatīvo

98aktu prasībām.

99• MK 2018. gada 12. marta rīkojums Nr. 102

100"Par Elektronisko sakaru nozares politikas plāns

1012018.-2020.gadam", kas paredz, palielinot investīciju

102apjomu, nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru

103pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā,

104uzlabojot publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājumu un

105palielinot interneta pieejamību mājsaimniecībām. Plāns paredz arī

106nodrošināt UP personām ar invaliditāti, sakārtojot UP zaudējumu

107kompensēšanas mehānismu, pieaicinot iesaistītās puses, nosakot

108kārtību, kādā no valsts budžeta sedz UP zaudējumus, kas rodas

109sniedzot pakalpojumus personām ar invaliditāti.

110• ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

111īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020. gadam ietver

112pasākumus, kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti

113vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu. Par prioritārajiem

114rīcības virzieniem invaliditātes politikas jomā pamatnostādņu

115īstenošanas periodā noteikta izglītība, nodarbinātība, sociālā

116aizsardzība un sabiedrības izpratne, attiecīgi norādot, ka

117pieejamības nodrošināšana visās dzīves jomās ir priekšnosacījums

118tam, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un

119īstenot savas tiesības un vienlīdzīgi ar citiem piedalītos

120sabiedrības dzīvē un norisēs.

121• MK 2018. gada 21. augusta noteikumu Nr. 543

122"Prasības izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņemšanai

123vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības

124programmās" (pārizdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības

125likuma 53. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka ar

1262018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Vispārējās

127izglītības likumā" precizēta minētās normas redakcija;

128iepriekš atbilstošs regulējums bijis ietverts MK 2012. gada

12916. oktobra noteikumos Nr. 710 "Noteikumi par

130vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

131iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām

132vajadzībām") 1. pielikumā tiek noteikts

133nodrošinājums speciālās izglītības programmas īstenošanai

134speciālās izglītības klasē, savukārt 2. pielikumā -

135vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

136iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

137izglītības klasē uzņemtajiem izglītojamiem ar speciālām

138vajadzībām atbilstošs nodrošinājums. Līdz ar to tiek veicināta

139izglītības ieguves pieejamība izglītojamajiem ar speciālām

140vajadzībām.

141• Vides pieejamības prasības ir noteiktas MK 2014. gada

14219. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie

143būvnoteikumi", kuri nosaka, ka Būvvalde, saņemot

144būvatļaujā dokumentus vai apliecinājuma karti, pārliecinās, ka

145būvprojektā ievērotas visas tehnisko noteikumu prasības, un, ja

146nepieciešams, vides pieejamības prasības. Tomēr jāmin, ka

147gadījumā, ja iepriekš būvēta ēka neatbilst jaunākām prasībām un

148tai veicot rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās (arī vides

149pieejamības) prasības tehniski nav iespējams ievērot, Būvniecības

150likums pieļauj atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo

151aktu tehniskajām prasībām saskaņot būvprojektā attiecīgajām

152valsts un pašvaldību institūcijām. Tas nozīmē, ka atkāpes

153no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām

154būvprojektā attiecībā uz vides pieejamību saskaņo pašvaldības

155būvvalde. Tā var saskaņot tos alternatīvos risinājumus, kas

156izpilda Būvniecības likuma būtiskās prasības - nodrošina visas

157būves un tās atsevišķu daļu stiprību un stabilitāti;

158ugunsdrošību; drošību lietošanā; higiēniskumu un nekaitīgumu

159cilvēka veselībai un videi; energoefektivitāti; akustiskās

160prasības.

161• MK 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529

162"Ēku būvnoteikumi" paredz, ka būvniecības

163ieceres un būvprojekta dokumenti satur skaidrojošu apraksta par

164plānoto būvniecību, tai skaitā par vides pieejamības

165risinājumiem, ja ēkai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma

166vides pieejamība. Vides pieejamības prasību izpilde ir arī viens

167no būvprojekta ekspertīzes un būves pieņemšanas ekspluatācijā

168jautājumiem.

169• MK 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 331

170"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15

171"Publiskas būves"" ir noteiktas detalizētas

172publisku būvju vides pieejamības prasības atbilstoši cilvēku

173funkcionālajiem traucējumiem - redzes, dzirdes, kustību vai

174psihosociāliem traucējumiem. Tomēr šajā būvnormatīvā noteiktās

175vides pieejamības prasības var neievērot, projektējot publiskas

176būves atjaunošanu vai būves daļas, atsevišķas telpas pārbūvi, ja

177paredzētie risinājumi nav saistīti ar vides pieejamības

178nodrošināšanu vai arī tehniski nav iespējams ievērot tās saskaņā

179ar Būvniecības likuma 9. panta trešo daļu.

180• MK 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 340

181"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15

182"Dzīvojamās ēkas" nosaka, ka publiskās telpās

183jānodrošina vides pieejamība atbilstoši šī būvnormatīva prasībām.

184Noteikumi arī nosaka vides pieejamības prasības daudzdzīvokļu

185ēkās, tomēr atsevišķas vides pieejamības prasības piemēro, ja

186daudzdzīvokļu ēkā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir personas

187ar kustību traucējumiem. Vides pieejamība jāparedz arī tūristu

188mītnēs un mazstāvu dzīvojamās ēkās, kuras paredzētas personai ar

189funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga

190rakstura traucējumi).

191• MK 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628

192"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības

193plānošanas dokumentiem" paredz, ka detālplānojuma

194teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ir jāietver arī

195vides pieejamības nosacījumi.

196• Savukārt MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumos

197Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

198izmantošanas un apbūves noteikumi" ir sniegta pieejamas

199vides definīcija, proti, vides pieejamība - iespēja jebkuram

200cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un

201patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai

202telpas funkcijai. Noteikumi nosaka detalizētas vides pieejamības

203prasības, projektējot un izbūvējot ietves, gājēju celiņus,

204tuneļus, pasažieru kuģu, jahtu, laivu piestātnes un peldbūves, kā

205arī, ierīkojot publiskas atpūtas vietas, kā, piemēram, dabas

206takas, laipas un peldvietas.

207• MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338

208"Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" ir

209noteikts, ka klientiem ar kustību traucējumiem ir jānodrošina

210piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, šajās telpās ir jānodrošina

211pilns sociālo pakalpojumu apjoms, ja sociālo pakalpojumu

212sniedzējs sociālos pakalpojumus sniedz telpās, kuras ir

213izvietotas vairākos stāvos un ēkā nav lifta vai pacēlāja. Arī

214attiecībā uz tualetēm klientiem ir noteikts, ka ir jānodrošina

215pieejamas tualetes un higiēnas iekārtas atbilstoši publisko būvju

216būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

217• MK 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60

218"Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm

219un to struktūrvienībām", nosaka, ka ārstniecības

220iestāde, ievērojot būvniecības jomu reglamentējošajos

221normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktās prasības,

222nodrošina vides pieejamību personām ar funkcionāliem

223traucējumiem. Ārstniecības iestādēs, kurās nav nodrošināta vides

224pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, ir jānodrošina

225iespēja personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt veselības

226aprūpes pakalpojumus atbilstoši apstiprinātajām medicīniskajām

227tehnoloģijām un jābūt ārstniecības iestādes vadītāja

228apstiprinātai informācijai, kādā ārstniecības iestāde personām ar

229funkcionāliem traucējumiem nodrošina iespēju saņemt ārstniecības

230iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

231• MK 2018. gada 25. septembra noteikumos

232Nr. 611 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju

233internetā" noteikts, ka sadaļā "Viegli lasīt"

234iekļauj īsu aprakstošu informāciju par iestādi un citu iestādes

235klientiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā. Tomēr ir

236nepieciešams papildu skaidrojums, nosakot informācijas apjomu,

237kas būtu iekļaujams institūcijas tīmekļvietnē, lai nepieļautu

238situāciju, ka informācija ir šaura un nesniedz nepieciešamo

239informāciju cilvēkiem, kuriem ir kognitīvo spēju traucējumi.

240• MK 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 402

241"Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi"

242nosaka prasības e-pakalpojumam, kuram izmanto tīmekļa lapas,

243proti, valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina piekļūstamību

244saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta EN 301549:2017 "IKT

245produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības Eiropas

246publiskajos iepirkumos" 9. nodaļas prasībām.

247• MK 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610

248"Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno

249vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības,

250profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās

251vidējās izglītības programmas" nosaka, ka izglītības

252iestādēs un to teritorijā jānodrošina būvniecības normatīvajos

253aktos noteiktās vides pieejamības prasības, neizdalot specifiskas

254vides pieejamības prasības izglītojamiem ar speciālām

255vajadzībām.

256• MK 2016. gada 12. jūlija ieteikumi Nr. 2

257"Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām

258un biroja telpu grupām" nosaka, ka iestādē ir

259jānodrošina personu ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem

260piekļuves iespējas saskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm,

261kā arī tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar

262atbilstošiem palīglīdzekļiem saskaņā ar būvnormatīvu par

263publiskām būvēm.

264• MK 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 692

265"Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes

266pārvaldības kārtība." nosaka, ka peldvietas

267apsaimniekotājs pirms peldsezonas sākuma peldvietā izvērtē un, ja

268iespējams, nodrošina peldvietas un tās infrastruktūras objektu

269vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī

270piekļuvi ar bērnu ratiņiem.

2711 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas

272rekomendācijas Latvijai, pieejams:

273http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

274(skatīts 10.06.2018.)

2752 Latvijā spēkā kopš 2010.gada 31.marta

2763 Apvienoto Nāciju

277Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

278īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020.gadam, pieņemts MK

27919.11.2013., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4559

280(skatīts 10.06.2018.)

2814 Vadlīnijas pieejamas

282šeit:

283http://sf.lm.gov.lv/f/files/vienlidzigas_iespejas_2014-2020/pieejamiba_12042018_LM_vadlinijas.pdf

2845 Riddle C. A.

285"Defining Disability: Metaphysical Not Political."

286Medicine, Health Care, & Philosophy 16 no. 3 (2013c):

287377-384.p

2886 Assessing Disability

289in Working Age Population, A Paradigm Shift: from Impairment

290and Functional Limitation to the Disability Approach,

291Bickenbach J., Posarac A., Cieza A., Kostanjsek N., 2015, World

292Bank - x.p.

2937 ANO Cilvēku ar

294invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, 17.punkts,

295pieejams:

296http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

297(skatīts 10.06.2018.)

2988 ANO Cilvēku ar

299invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, 7.punkts,

300pieejams:

301http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

302(skatīts 10.06.2018.)

3039 Latvijas

304ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, 130.punkts,

305pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323 (skatīts

30610.08.2018.)

30710 Nacionālais

308attīstības plāns 2014.-2020.gadam (ar Saeimas deputātu

309priekšlikumiem akceptēts LR Saeimā 20.12.2012), pieejams:

310http://polsis.mk.gov.lv/documents/4247 (skatīts

31110.08.2018.)

31211 Informatīvais

313ziņojums "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu

3142014.-2020.gadam īstenošanas 2014.-2016.gadā starpposma

315novērtējumu"

31612 CSP, 2018.gads

31713 CSP, 2018.gads

31814 Latviešu valodā,

319t.sk. arī dokumentos un normatīvajos aktos, līdz šim nav

320izveidojies skaidrs un viennozīmīgs jēdzienu "funkcionāls

321traucējums" un "funkcionēšanas ierobežojums"

322lietojums, nereti tie tiek lietoti kā sinonīmi, kaut arī tie

323būtu nošķirami. Funkcionāls traucējums (functional

324impairment) ir fakts, ka cilvēkam kaut kas nav labi, ir

325kādas anatomiskas struktūras vai orgānu funkcijas zaudējums

326/traucējums. Savukārt funkcionēšanas ierobežojums

327(functional limitation) jau ir sekas, kas no

328funkcionāliem traucējumiem var rasties un var arī nerasties,

329t.i. ierobežotas spējas veikt kādas darbības sabiedrībā normāli

330pieņemtā veidā.

33115 World Report on

332Disability, Edited by Officer A. & Posarac A., 2011, World

333Health Organisation and World Bank, pieejams:

334http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/70670/1/WHO_NMH_VIP_11.01_eng.pdf

33516 World Report on

336Disability, Edited by Officer A. & Posarac A., 2011, World

337Health Organisation and World Bank, pieejams:

338http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/70670/1/WHO_NMH_VIP_11.01_eng.pdf

33917 Būvniecības likums,

340https://likumi.lv/doc.php?id=258572

34118 2013.gada 30.aprīļa

342Ministru kabineta noteikumi Nr.240 "Vispārīgie teritorijas

343plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi",

344https://likumi.lv/doc.php?id=256866

34519 Konvencijas