91. pants
nosaka, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas

bez jebkādas diskriminācijas." Tādēļ personām ar

invaliditāti ir pilna tiesībspēja un rīcībspēja Latvijā bez

jebkādiem ierobežojumiem. Savukārt 115. pantā ir izklāstīts

valsts pienākums aizsargāt "ikviena tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties

par tās saglabāšanu un uzlabošanu." Tādējādi gan būvētās,

gan dabīgās vides pieejamība ir viens no šīs vides kvalitātes

svarīgākajiem elementiem un, attiecīgi ikviena Latvijas pilsoņa

(iedzīvotāja) konstitucionālā tiesība.

• Latvijas likumdošanā jēdziena "persona ar

invaliditāti" definīcija ir ietverta Invaliditātes

likumā persona ar invaliditāti ir definēta kā persona, kurai

ir "ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas

pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās

vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos

sabiedrībā". Attiecībā uz pieejamību, Invaliditātes likuma

" 12. panta 9. punktā tiek noteiktas personu ar

invaliditāti tiesības "saņemt atbalstu viena mājokļa

pielāgošanai personām ar I grupas invaliditāti, personām ar II

grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un personām līdz 18 gadu

vecumam, kurām noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda

īpašas kopšanas nepieciešamībai." Taču jāatzīmē, ka tikai

dzīvokļa pielāgošana neatrisina personas ar invaliditāti sociālās

iekļaušanas un neatkarības jautājumus. Barjerai mājoklī seko

šķēršļi kāpņu telpā, pagalmā, uz ielas un citviet, kas prasa citu

atbildīgo pušu iesaistīšanos, līdz ar to pieejamības jautājums ir

sisināms horizontāli, dalot atbildību starp nozaru

ministrijām.

• Izglītības likumā personas ar speciālām vajadzībām ir

viena no galvenajām izglītības mērķgrupām. Speciālā izglītība

saskaņā ar Izglītības likumu ir personām ar speciālām vajadzībām

un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai

veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā

izglītība. Persona ar speciālām vajadzībām var iegūt speciālo

izglītību izglītības iestādē, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas

iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma

raksturam atbilstošu izglītību. Republikas pilsētas pašvaldība un

novada pašvaldība nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar

speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē

izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs,

pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām,

speciālās izglītības klasēs, kā arī internātskolās (atbilstoši

Izglītības likuma pārejas noteikumu 60. un 61.punktam jaunu

internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav

atļauta; valsts turpina līdzfinansēt esošās internātskolas līdz

2018. gada 31. decembrim; no 2019. gada

1. augusta no likuma tiks izslēgts termins

"internātskola"). Likuma 42. pants nosaka, ka

speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā

veselības stāvokli, savukārt termins "speciālās

vajadzības" ir definēts Vispārējās izglītības likuma

1. panta otrās daļas 14. punktā, nosakot, ka speciālās

vajadzības ir nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un

rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības

programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un

attīstības līmeni.

• Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka

viens no teritorijas attīstības plānošanas principiem ir

vienlīdzīgu iespēju princips - nozaru un teritoriālās, kā arī

privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā

ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu

attīstību.

• Pamatlikums, kas nosaka Latvijas kvalitatīvas dzīves vides

radīšanas regulējumu, ir Būvniecības likums, kas nosaka

būves lietošanas drošība un vides pieejamība ir vienas no būvei

izvirzāmajām būtiskajām prasībām. Būvniecības likums arī nosaka,

ka būvniecības procesā ir jāievēro vides pieejamības princips,

saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā

ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši

tās lietošanas veidam. Savukārt alternatīvos tehniskos

risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām

speciālajos būvnormatīvos noteiktajos gadījumos attiecībā uz

vides pieejamību saskaņo būvvalde vai institūcija, kura pilda

būvvaldes funkcijas. Būvvalde ir tā institūcija, kas izskata

alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības

nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas

nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad

būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās

prasības. Būvniecības likums arī nosaka, ka Būvniecības valsts

kontroles birojs organizē būvniecības procesā iesaistīto

uzraudzības un kontroles iestāžu un nevalstisko organizāciju

sadarbību, lai veicinātu būvspeciālistu profesionālās kompetences

paaugstināšanu.

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam, kur likts uzsvars uz e-pakalpojumu

pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem

traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības.

• Transporta attīstības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam, caur kurām ir risināms jautājums par

transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem

traucējumiem.

• LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā

2018.-2022. gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt

dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti,

nodrošinot ērtus un drošus dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem,

tostarp nodrošinot pieejamību personām ar invaliditāti un

personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstoši normatīvo

aktu prasībām.

• MK 2018. gada 12. marta rīkojums Nr. 102

"Par Elektronisko sakaru nozares politikas plāns

2018.-2020.gadam", kas paredz, palielinot investīciju

apjomu, nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru

pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā,

uzlabojot publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājumu un

palielinot interneta pieejamību mājsaimniecībām. Plāns paredz arī

nodrošināt UP personām ar invaliditāti, sakārtojot UP zaudējumu

kompensēšanas mehānismu, pieaicinot iesaistītās puses, nosakot

kārtību, kādā no valsts budžeta sedz UP zaudējumus, kas rodas

sniedzot pakalpojumus personām ar invaliditāti.

• ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020. gadam ietver

pasākumus, kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti

vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu. Par prioritārajiem

rīcības virzieniem invaliditātes politikas jomā pamatnostādņu

īstenošanas periodā noteikta izglītība, nodarbinātība, sociālā

aizsardzība un sabiedrības izpratne, attiecīgi norādot, ka

pieejamības nodrošināšana visās dzīves jomās ir priekšnosacījums

tam, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un

īstenot savas tiesības un vienlīdzīgi ar citiem piedalītos

sabiedrības dzīvē un norisēs.

• MK 2018. gada 21. augusta noteikumu Nr. 543

"Prasības izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņemšanai

vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības

programmās" (pārizdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības

likuma 53. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka ar

2018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Vispārējās

izglītības likumā" precizēta minētās normas redakcija;

iepriekš atbilstošs regulējums bijis ietverts MK 2012. gada

16. oktobra noteikumos Nr. 710 "Noteikumi par

vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām

vajadzībām") 1. pielikumā tiek noteikts

nodrošinājums speciālās izglītības programmas īstenošanai

speciālās izglītības klasē, savukārt 2. pielikumā -

vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības klasē uzņemtajiem izglītojamiem ar speciālām

vajadzībām atbilstošs nodrošinājums. Līdz ar to tiek veicināta

izglītības ieguves pieejamība izglītojamajiem ar speciālām

vajadzībām.

• Vides pieejamības prasības ir noteiktas MK 2014. gada

19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie

būvnoteikumi", kuri nosaka, ka Būvvalde, saņemot

būvatļaujā dokumentus vai apliecinājuma karti, pārliecinās, ka

būvprojektā ievērotas visas tehnisko noteikumu prasības, un, ja

nepieciešams, vides pieejamības prasības. Tomēr jāmin, ka

gadījumā, ja iepriekš būvēta ēka neatbilst jaunākām prasībām un

tai veicot rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās (arī vides

pieejamības) prasības tehniski nav iespējams ievērot, Būvniecības

likums pieļauj atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo

aktu tehniskajām prasībām saskaņot būvprojektā attiecīgajām

valsts un pašvaldību institūcijām. Tas nozīmē, ka atkāpes

no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām

būvprojektā attiecībā uz vides pieejamību saskaņo pašvaldības

būvvalde. Tā var saskaņot tos alternatīvos risinājumus, kas

izpilda Būvniecības likuma būtiskās prasības - nodrošina visas

būves un tās atsevišķu daļu stiprību un stabilitāti;

ugunsdrošību; drošību lietošanā; higiēniskumu un nekaitīgumu

cilvēka veselībai un videi; energoefektivitāti; akustiskās

prasības.

• MK 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529

"Ēku būvnoteikumi" paredz, ka būvniecības

ieceres un būvprojekta dokumenti satur skaidrojošu apraksta par

plānoto būvniecību, tai skaitā par vides pieejamības

risinājumiem, ja ēkai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma

vides pieejamība. Vides pieejamības prasību izpilde ir arī viens

no būvprojekta ekspertīzes un būves pieņemšanas ekspluatācijā

jautājumiem.

• MK 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 331

"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15

"Publiskas būves"" ir noteiktas detalizētas

publisku būvju vides pieejamības prasības atbilstoši cilvēku

funkcionālajiem traucējumiem - redzes, dzirdes, kustību vai

psihosociāliem traucējumiem. Tomēr šajā būvnormatīvā noteiktās

vides pieejamības prasības var neievērot, projektējot publiskas

būves atjaunošanu vai būves daļas, atsevišķas telpas pārbūvi, ja

paredzētie risinājumi nav saistīti ar vides pieejamības

nodrošināšanu vai arī tehniski nav iespējams ievērot tās saskaņā

ar Būvniecības likuma 9. panta trešo daļu.

• MK 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 340

"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15

"Dzīvojamās ēkas" nosaka, ka publiskās telpās

jānodrošina vides pieejamība atbilstoši šī būvnormatīva prasībām.

Noteikumi arī nosaka vides pieejamības prasības daudzdzīvokļu

ēkās, tomēr atsevišķas vides pieejamības prasības piemēro, ja

daudzdzīvokļu ēkā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir personas

ar kustību traucējumiem. Vides pieejamība jāparedz arī tūristu

mītnēs un mazstāvu dzīvojamās ēkās, kuras paredzētas personai ar

funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga

rakstura traucējumi).

• MK 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628

"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības

plānošanas dokumentiem" paredz, ka detālplānojuma

teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ir jāietver arī

vides pieejamības nosacījumi.

• Savukārt MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumos

Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

izmantošanas un apbūves noteikumi" ir sniegta pieejamas

vides definīcija, proti, vides pieejamība - iespēja jebkuram

cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un

patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai

telpas funkcijai. Noteikumi nosaka detalizētas vides pieejamības

prasības, projektējot un izbūvējot ietves, gājēju celiņus,

tuneļus, pasažieru kuģu, jahtu, laivu piestātnes un peldbūves, kā

arī, ierīkojot publiskas atpūtas vietas, kā, piemēram, dabas

takas, laipas un peldvietas.

• MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338

"Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" ir

noteikts, ka klientiem ar kustību traucējumiem ir jānodrošina

piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, šajās telpās ir jānodrošina

pilns sociālo pakalpojumu apjoms, ja sociālo pakalpojumu

sniedzējs sociālos pakalpojumus sniedz telpās, kuras ir

izvietotas vairākos stāvos un ēkā nav lifta vai pacēlāja. Arī

attiecībā uz tualetēm klientiem ir noteikts, ka ir jānodrošina

pieejamas tualetes un higiēnas iekārtas atbilstoši publisko būvju

būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

• MK 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60

"Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm

un to struktūrvienībām", nosaka, ka ārstniecības

iestāde, ievērojot būvniecības jomu reglamentējošajos

normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktās prasības,

nodrošina vides pieejamību personām ar funkcionāliem

traucējumiem. Ārstniecības iestādēs, kurās nav nodrošināta vides

pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, ir jānodrošina

iespēja personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt veselības

aprūpes pakalpojumus atbilstoši apstiprinātajām medicīniskajām

tehnoloģijām un jābūt ārstniecības iestādes vadītāja

apstiprinātai informācijai, kādā ārstniecības iestāde personām ar

funkcionāliem traucējumiem nodrošina iespēju saņemt ārstniecības

iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

• MK 2018. gada 25. septembra noteikumos

Nr. 611 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju

internetā" noteikts, ka sadaļā "Viegli lasīt"

iekļauj īsu aprakstošu informāciju par iestādi un citu iestādes

klientiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā. Tomēr ir

nepieciešams papildu skaidrojums, nosakot informācijas apjomu,

kas būtu iekļaujams institūcijas tīmekļvietnē, lai nepieļautu

situāciju, ka informācija ir šaura un nesniedz nepieciešamo

informāciju cilvēkiem, kuriem ir kognitīvo spēju traucējumi.

• MK 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 402

"Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi"

nosaka prasības e-pakalpojumam, kuram izmanto tīmekļa lapas,

proti, valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina piekļūstamību

saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta EN 301549:2017 "IKT

produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības Eiropas

publiskajos iepirkumos" 9. nodaļas prasībām.

• MK 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610

"Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno

vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības,

profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās

vidējās izglītības programmas" nosaka, ka izglītības

iestādēs un to teritorijā jānodrošina būvniecības normatīvajos

aktos noteiktās vides pieejamības prasības, neizdalot specifiskas

vides pieejamības prasības izglītojamiem ar speciālām

vajadzībām.

• MK 2016. gada 12. jūlija ieteikumi Nr. 2

"Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām

un biroja telpu grupām" nosaka, ka iestādē ir

jānodrošina personu ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem

piekļuves iespējas saskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm,

kā arī tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar

atbilstošiem palīglīdzekļiem saskaņā ar būvnormatīvu par

publiskām būvēm.

• MK 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 692

"Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes

pārvaldības kārtība." nosaka, ka peldvietas

apsaimniekotājs pirms peldsezonas sākuma peldvietā izvērtē un, ja

iespējams, nodrošina peldvietas un tās infrastruktūras objektu

vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī

piekļuvi ar bērnu ratiņiem.

1 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas

rekomendācijas Latvijai, pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

(skatīts 10.06.2018.)

2 Latvijā spēkā kopš 2010.gada 31.marta

3 Apvienoto Nāciju

Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām

īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020.gadam, pieņemts MK

19.11.2013., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4559

(skatīts 10.06.2018.)

4 Vadlīnijas pieejamas

šeit:

http://sf.lm.gov.lv/f/files/vienlidzigas_iespejas_2014-2020/pieejamiba_12042018_LM_vadlinijas.pdf

5 Riddle C. A.

"Defining Disability: Metaphysical Not Political."

Medicine, Health Care, & Philosophy 16 no. 3 (2013c):

377-384.p

6 Assessing Disability

in Working Age Population, A Paradigm Shift: from Impairment

and Functional Limitation to the Disability Approach,

Bickenbach J., Posarac A., Cieza A., Kostanjsek N., 2015, World

Bank - x.p.

7 ANO Cilvēku ar

invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, 17.punkts,

pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

(skatīts 10.06.2018.)

8 ANO Cilvēku ar

invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, 7.punkts,

pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

(skatīts 10.06.2018.)

9 Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, 130.punkts,

pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323 (skatīts

10.08.2018.)

10 Nacionālais

attīstības plāns 2014.-2020.gadam (ar Saeimas deputātu

priekšlikumiem akceptēts LR Saeimā 20.12.2012), pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/documents/4247 (skatīts

10.08.2018.)

11 Informatīvais

ziņojums "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu

2014.-2020.gadam īstenošanas 2014.-2016.gadā starpposma

novērtējumu"

12 CSP, 2018.gads

13 CSP, 2018.gads

14 Latviešu valodā,

t.sk. arī dokumentos un normatīvajos aktos, līdz šim nav

izveidojies skaidrs un viennozīmīgs jēdzienu "funkcionāls

traucējums" un "funkcionēšanas ierobežojums"

lietojums, nereti tie tiek lietoti kā sinonīmi, kaut arī tie

būtu nošķirami. Funkcionāls traucējums (functional

impairment) ir fakts, ka cilvēkam kaut kas nav labi, ir

kādas anatomiskas struktūras vai orgānu funkcijas zaudējums

/traucējums. Savukārt funkcionēšanas ierobežojums

(functional limitation) jau ir sekas, kas no

funkcionāliem traucējumiem var rasties un var arī nerasties,

t.i. ierobežotas spējas veikt kādas darbības sabiedrībā normāli

pieņemtā veidā.

15 World Report on

Disability, Edited by Officer A. & Posarac A., 2011, World

Health Organisation and World Bank, pieejams:

http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/70670/1/WHO_NMH_VIP_11.01_eng.pdf

16 World Report on

Disability, Edited by Officer A. & Posarac A., 2011, World

Health Organisation and World Bank, pieejams:

http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/70670/1/WHO_NMH_VIP_11.01_eng.pdf

17 Būvniecības likums,

https://likumi.lv/doc.php?id=258572

18 2013.gada 30.aprīļa

Ministru kabineta noteikumi Nr.240 "Vispārīgie teritorijas

plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi",

https://likumi.lv/doc.php?id=256866

19 Konvencijas