Par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu apstiprināšanu

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Valsts kancelejai sadarbībā ar

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju sešu mēnešu

laikā pēc Attīstības plānošanas sistēmas likuma pieņemšanas

izvērtēt Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu sasaisti

ar minētajā likumā noteiktajām normām, kā arī izstrādāt un

noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā

nepieciešamos grozījumu projektus pamatnostādnēs un saistītajos

normatīvajos aktos.

11.Valsts kancelejai izstrādāt un

līdz 2007.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru

kabinetā koncepciju par valsts iestāžu pasūtīto pētījumu

koordinācijas sistēmas izveidi.

12.Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un

Finanšu ministriju izstrādāt un līdz 2008.gada 31.decembrim

iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepciju par

stratēģiskās plānošanas sistēmas izveidi un ieviešanu reģionālās

un vietējās pārvaldes līmenī.

13.Valsts kancelejai izstrādāt un

līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru

kabinetā rīcībpolitikas plānošanas dokumentu izstrādes

metodiku.

14.Valsts kancelejai līdz

2008.gada 31.decembrim pilnveidot pētījumu un publikāciju datu

bāzi atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam.

15.Valsts kancelejai līdz

2008.gada 31.decembrim pilnveidot politikas plānošanas dokumentu

datu bāzi atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam.

16.Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrijai līdz 2008.gada 31.decembrim izveidot

reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa plānošanas dokumentu datu

bāzi atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam.

17.Valsts kancelejai izstrādāt un

līdz 2009.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo

ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

18.Jautājumu par papildu valsts

budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2007.gadā

un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu

ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu

pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas

procesā.

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

(Ministru kabineta

2006.gada 18.septembra rīkojums

Nr.705)

Politikas plānošanas

sistēmas attīstības pamatnostādņu

kopsavilkums

Laikposmā no 2001.gada līdz

2006.gadam rīcībpolitikas plānošanas sistēmu Latvijā nosaka

Politikas plānošanas pamatnostādnes, kas akceptētas ar Ministru

kabineta 2001.gada 9.oktobra sēdes protokollēmumu

(prot.Nr.4817.§). Sistēmas normatīvais regulējums noteikts

Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru

kabineta kārtības rullis", Reģionālās attīstības likumā un

Teritorijas plānošanas likumā.

Politikas plānošanas sistēmas

attīstības pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) izstrādātas,

lai novērstu līdzšinējās plānošanas sistēmas darbībā

identificētos trūkumus un nodrošinātu rīcībpolitikas plānošanas

un koordinācijas sistēmas efektīvu darbību nākamajā periodā, tai

skaitā Nacionālajā attīstības plānā noteikto valsts vidēja

termiņa prioritāšu īstenošanu.

Pamatnostādņu izstrādei ar

Ministru prezidenta 2006.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.18 "Par

starpministriju darba grupu politikas plānošanas sistēmas

attīstības pamatnostādņu izstrādei" tika izveidota darba grupa,

kurā līdztekus ministriju pārstāvjiem tika iekļauti arī

nevalstiskā sektora un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Būtiskākās pamatnostādņu risināmās

problēmas:

• plānošanas dokumentu integrācija

vienotā sistēmā;

• rīcībpolitikas plānošanas un

budžeta veidošanas sasaiste;

• plānošanas procesa kvalitātes

uzlabošana;

• īstenošanas, pārskatu sniegšanas

un kontroles mehānisma pilnveidošana.

Pamatnostādnes ir vērstas uz

vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas un efektīvas rīcībpolitikas

plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību

vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pamatnostādnes precizē Latvijā

esošos rīcībpolitikas plānošanas dokumentu tipus, nosaka to

savstarpējo sasaisti, lietojumu, rīcībpolitikas plānošanas

sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, valdības

prioritātēm, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa un

starptautisko organizāciju plānošanas sistēmām.

Rīcībpolitika (gan pa nozarēm, gan

starp nozarēm) Latvijā tiek plānota ilgtermiņā (līdz 25 gadiem),

vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz

trimgadiem).

Kopumā ir četru veidu

rīcībpolitikas plānošanas dokumenti - pamat­nostādnes, programma,

plāns un koncepcija. Katram veidam ir noteiktas funkci­jas un

loma kopējā rīcībpolitikas plānošanas sistēmā. Papildus minami

vairāki citi plānošanas dokumenti, piemēram, Valsts ilgtspējīgas

attīstības vadlīnijas, Nacionālais attīstības plāns, Deklarācija

par Ministru kabineta iecerēto darbību, Valdības rīcības plāns,

plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmas un

teritoriju plānojumi, institūciju darbības stratēģijas un

pašvaldību darbības stratēģijas, informatīvie ziņojumi,

nacionālās pozīcijas un nostājas.

Rīcībpolitikas plānošanas

dokumentu saistošais spēks, kā arī to saskaņošanas,

apstiprināšanas, aktualizācijas un atcelšanas kārtība tiks

noteikta Attīstības plānošanas sistēmas likumā. Likums tiks

izstrādāts un apstiprināts, pamatojoties uz pamatnostādnēs

ietvertajiem risinājumiem.

Pamatnostādņu pirmajā īstenošanas

gadā nepieciešams papildu finansē­jums no valsts budžeta 360300

latu apmērā. Lielāko daļu pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu

plānots īstenot, izmantojot Eiropas Savienības struktūr­fondu

līdzekļus, kas tiks novirzīti publiskās pārvaldes administratīvās

rīcībspējas uzlabošanai.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis