4. pantsnosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

1vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības

2domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu,

3likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi,

4kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē

5šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot

6tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo

7normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp

8citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir

9tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un

10likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu

11jautājumu.

12[4] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

13un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek Centrālajai

14vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt likumprojekta vai

15Satversmes grozījumu projektu vai atteikt projekta reģistrāciju.

16Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

17jāpārbauda:

181) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

19tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

20iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

21"iniciatīvas grupa";

222) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir

23pilnībā izstrādāts.

24[5] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā (2005. gada 11.

25novembrī, ar reģistrācijas Nr. 40008095705), reģistrēta politiskā

26partija. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

27ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās

28daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija.

29Tādējādi Likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir

30tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt

31parakstu vākšanu.

32[6] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

33iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

34izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

35pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams

36un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.

37panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau

38sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to

39balsotu Saeima vai tauta.1 Pilsoņu kopuma iniciēts

40likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ

41tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram

42normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.2

43Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās

44formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas

45iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā

46veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta

47virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība

48demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu

49tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju

50prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un

51tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts

52iekārtu.3

53[7] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt

54vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai

55vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai

56tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā

57likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga

58brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā

59vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai

60starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri

61mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde,

62kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām,

63likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies

64likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".4

65Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu

66komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts

67ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās

68vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par

69komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu

70likumprojektu5.

71[8] Kritērijs tam, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

72pēc formas, saprotams tādējādi, ka Likumprojektam jābūt

73noformētam likumprojekta veidā. To paredz arī Saeimas kārtības

74ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrais teikums. Tādējādi

75likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta

76noformēšanai izvirzītajām prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka

77formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu

78tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav

79iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts,

80projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas

81kļūdas u.tml.).6 Juridiskās tehnikas prasības,

82sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta

832009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu

84projektu sagatavošanas noteikumi". Tātad vēlētāju iesniegts

85Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts

86likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi

87izstrādāts no formas viedokļa.7 Konkrētajā gadījumā

88Likumprojekts neatbilst minētajām prasībām un nav pilnībā

89izstrādāts pēc formas.

90[9] Prasība, ka likumprojektam jābūt noformētam tādā formā, kā

91to paredz tiesību normas par likuma grozījumu tekstu, nav tikai

92formāla, bet iegūst nozīmi, vērtējot likumprojektu arī pēc

93satura. Vēlētājiem gan parakstu vākšanas procesā, gan tautas

94nobalsošanā no likumprojekta ir jābūt nepārprotami skaidram, kāds

95ir likuma grozījumu projekta teksts, būtība un mērķis. Tikai tad,

96ja tas ir skaidrs, vēlētāji var brīvi paust savu gribu par

97iecerētajiem grozījumiem. Ja likuma grozījumu projekta teksts,

98būtība un mērķis ir nesaprotams, neskaidrs vai maldinošs,

99vēlētāji objektīvi nevar izdarīt izvēli. Savukārt, ja vēlētāji

100parakstās par šādu grozījumu virzīšanu un vēlāk nobalso par šādu

101grozījumu tekstu, tad tautas nobalsošanas rezultātu nevar

102uzskatīt par tiesiski derīgu.8

103[10] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

104pēc satura, skaidrojams šādi - lai tiesību sistēma varētu

105funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā

106nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji

107saskanīgai.9 Tādēļ jebkuram likumam pēc sava

108satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam,

109pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi

110interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot

111pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri

112piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas

113likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78.pantu,

114var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava satura

115nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai

116prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par

117pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.10 Satversme ir

118vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas

119sistēmiski.11 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts

120nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā,

121jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes

122tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un

123pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).12

124[11] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

125satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda,

126vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar

127Satversmē ietvertajām normām, principiem un

128vērtībām.13 Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir

129efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi

130izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā

131kārtībā var pārbaudīt tiesa.14

132[12] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un

133ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko

134konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas

135pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no

136Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts

137pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.15

138[13] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar

139iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas

140neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka

141lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai

142Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats

143suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot

144savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts

145ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz

146ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

147likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi

148piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.16

149[14] Tā kā iniciatīvas grupas iesniegtā likumprojekta tekstu

150turpmākajā procesā vairs nevar grozīt, ir jānodrošina tas, lai

151tautas nobalsošanai netiktu virzīts tāds projekts, kas ir

152pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.

153Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka tiesību normām ir jābūt

154savstarpēji saskaņotām un harmoniski jādarbojas visas sistēmas

155ietvaros. Tiesību normu piemērošanā jāievēro gan racionāla

156likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības

157princips.17 Tāpat Augstākā tiesa ir atzinusi, ka

158projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību

159sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien

160Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību

161principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme

162balstās).18 Lai tiesību sistēma varētu funkcionēt,

163būtu efektīva un piemērojama, tā nedrīkst būt pretrunīga, tai

164jābūt iekšēji saskanīgai.19

165[15] Papildus jāņem vērā Satversmes vienotības princips.

166Satversmes vienotības principa piemērošana balstās uz pieņēmumu,

167ka Satversme ir vienots veselums un tajā ietvertās tiesību normas

168ir savstarpēji cieši saistītas.20 Lai pilnīgāk un

169objektīvāk varētu noskaidrot atsevišķu Satversmes normu saturu,

170tās interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām.

171Satversmes vienotības princips liedz atsevišķu konstitucionālo

172normu iztulkot atrauti no citām Satversmes normām, jo Satversme

173kā vienots dokuments ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un

174saturu.21 Tādējādi Likumprojektā ietvertās normas ir

175aplūkojamas kopsakarā ar citām Satversmes normām. Ņemot vērā

176minēto, lai konstatētu, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi

177izstrādāts, ir jāpārbauda, vai tas nav pretrunā ar citiem

178Satversmes noteikumiem un Satversmes kodolu.22

179[16] Tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai Likumprojektā

180paredzētie grozījumi Satversmes 5. un 36. pantā nav pretrunā ar

181citām Satversmes normām un Satversmes kodolu. Likumprojektā

182iekļautajām tiesību normām ir jāiekļaujas ne tikai tiesību

183sistēmā kā tādā, bet arī pašā Satversmē un šīs normas nevar būt

184pretrunā ar tiem Satversmes pantiem, kuri netiek grozīti.

185Satversmes iekšējā saskaņotība nozīmē ne vien to, ka starp

186Satversmē ietvertajām normām un vērtībām nepastāv pretrunas un

187Satversmē tās ir iekšēji saskaņotas, bet arī to, ka Satversmes

188sistēmai ir raksturīga iekšēja loģika, kas noteic zināmas

189saturiskas prasības ikvienam Satversmes papildinājumam, lai tas

190iekļautos Satversmes sistēmā.23

191[17] Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā likumprojektā

192paredzētie grozījumi Satversmes 5. un 36. pantā veido pretrunu ar

193citiem Satversmes pantiem, piemēram, ar Satversmes 22. un 85.

194pantu, līdz ar to neveidojas Satversmes sistēmai raksturīgā

195iekšējā loģika, kā arī tiek ietekmēta Satversmes sistēma

196kopumā.

197[18] Likumprojektam ir jābūt noformētam ne tikai atbilstoši

198normatīvo aktu projektu noformēšanai izvirzītajām prasībām, bet

199tajā ietvertajam regulējumam ir jābūt arī pamatotam, proti, ir

200jābūt apzinātai ietekmei un sekām, ko var radīt likumprojekts,

201un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties

202piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu.

203Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka likumprojektā

204paredzētajiem grozījumiem būs ietekme uz šobrīd spēkā esošo

205regulējumu, piemēram, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu un

206Saeimas kārtības rulli. Ņemot vērā minēto, likumprojekts nav

207uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc satura, līdz ar to tas

208neatbilst Satversmes 78. pantā ietvertajam nosacījumam iesniegt

209pilnīgi izstrādātu likumprojektu.

210[19] Centrālās vēlēšanu komisija secina, ka Iesniedzēja

211Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc formas un satura un

212neatbilst Satversmes 78. pantam. Likumprojekts pēc sava satura ir

213pretrunā ar Satversmes normām (piemēram, 85. pantu) un

214neiekļautos Latvijas tiesību sistēmā.

215III.

216Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

217ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

218ceturtās daļas 3. punktu un piektās daļas 2. punktu, Centrālā

219vēlēšanu komisija

220nolemj:

221atteikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas

222Satversmē" reģistrāciju.

223Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu

224un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

225Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.¹ panta pirmo daļu šo lēmumu

226viena mēneša laikā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta

227Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā,

228LV-1511).

229Centrālās vēlēšanu komisijas

230priekšsēdētāja K. Saulīte

231Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

232R. Eglājs

2331 Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo

234lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr.

235SA-1/2020 8. punktu.

2362 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

237Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta

238sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 8. punktu.

2393 Skat. Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija

240sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 14. punktu.

2414 Dišlers K. Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai

242ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928.

243gada oktobris, Nr. 5, 135.-136. lpp.; Satversmes tiesas 2012.

244gada 19. decembra lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 19.3. punkts.

2455 Senāta 2014. gada 12. februāra spriedums lietā

246Nr. SA-1/2014 (A420577912), 2014. gada 28. marta spriedums

247lietā Nr. SA-3/2014, Senāta 2020. gada 2. marta spriedums lietā

248Nr. SA-1/2020.

2496 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

250Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta

251sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 9. punktu.

2527 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

253lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3.

254punkts.

2558 Senāta 2020.gada 2.marta spriedums lietā Nr.

256SA-1/2020 15.punkts.

2579 Helge Sodan: Das Prinzip der

258Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung. In: Juristenzeitung

2591999, S. 864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās konstitucionālās

260tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvR 1991, 2004/95, C.I.2.c.aa

261punkts, BVerfgE 98, 106 ff.

26210 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr.

263SA-3/2014 11. punkts, 2020. gada 2. marta Senāta spriedums

264lietā Nr. SA-1/2020, 17. punkts.

26511 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

266spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008. gada

26721. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.

26812 Senāta 2014. gada 28. marta spriedums lietā

269Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V