4. pants
nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības

domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi,

kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē

šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot

tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo

normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp

citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir

tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un

likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu

jautājumu.

[4] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek Centrālajai

vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt likumprojekta vai

Satversmes grozījumu projektu vai atteikt projekta reģistrāciju.

Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

jāpārbauda:

1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

"iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir

pilnībā izstrādāts.

[5] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā (2005. gada 11.

novembrī, ar reģistrācijas Nr. 40008095705), reģistrēta politiskā

partija. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās

daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija.

Tādējādi Likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir

tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt

parakstu vākšanu.

[6] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams

un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.

panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau

sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to

balsotu Saeima vai tauta.1 Pilsoņu kopuma iniciēts

likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ

tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram

normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.2

Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās

formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas

iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā

veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta

virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība

demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu

tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju

prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un

tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts

iekārtu.3

[7] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt

vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai

vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai

tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā

likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga

brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā

vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai

starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri

mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde,

kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām,

likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies

likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".4

Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu

komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts

ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās

vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par

komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu

likumprojektu5.

[8] Kritērijs tam, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

pēc formas, saprotams tādējādi, ka Likumprojektam jābūt

noformētam likumprojekta veidā. To paredz arī Saeimas kārtības

ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrais teikums. Tādējādi

likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta

noformēšanai izvirzītajām prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka

formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu

tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav

iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts,

projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas

kļūdas u.tml.).6 Juridiskās tehnikas prasības,

sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta

2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu

projektu sagatavošanas noteikumi". Tātad vēlētāju iesniegts

Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts

likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi

izstrādāts no formas viedokļa.7 Konkrētajā gadījumā

Likumprojekts neatbilst minētajām prasībām un nav pilnībā

izstrādāts pēc formas.

[9] Prasība, ka likumprojektam jābūt noformētam tādā formā, kā

to paredz tiesību normas par likuma grozījumu tekstu, nav tikai

formāla, bet iegūst nozīmi, vērtējot likumprojektu arī pēc

satura. Vēlētājiem gan parakstu vākšanas procesā, gan tautas

nobalsošanā no likumprojekta ir jābūt nepārprotami skaidram, kāds

ir likuma grozījumu projekta teksts, būtība un mērķis. Tikai tad,

ja tas ir skaidrs, vēlētāji var brīvi paust savu gribu par

iecerētajiem grozījumiem. Ja likuma grozījumu projekta teksts,

būtība un mērķis ir nesaprotams, neskaidrs vai maldinošs,

vēlētāji objektīvi nevar izdarīt izvēli. Savukārt, ja vēlētāji

parakstās par šādu grozījumu virzīšanu un vēlāk nobalso par šādu

grozījumu tekstu, tad tautas nobalsošanas rezultātu nevar

uzskatīt par tiesiski derīgu.8

[10] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

pēc satura, skaidrojams šādi - lai tiesību sistēma varētu

funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā

nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji

saskanīgai.9 Tādēļ jebkuram likumam pēc sava

satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam,

pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi

interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot

pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri

piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas

likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78.pantu,

var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava satura

nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai

prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par

pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.10 Satversme ir

vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas

sistēmiski.11 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts

nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā,

jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes

tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un

pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).12

[11] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda,

vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un

vērtībām.13 Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir

efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi

izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā

kārtībā var pārbaudīt tiesa.14

[12] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un

ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko

konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas

pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no

Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts

pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.15

[13] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar

iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas

neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka

lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai

Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats

suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot

savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts

ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz

ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi

piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.16

[14] Tā kā iniciatīvas grupas iesniegtā likumprojekta tekstu

turpmākajā procesā vairs nevar grozīt, ir jānodrošina tas, lai

tautas nobalsošanai netiktu virzīts tāds projekts, kas ir

pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.

Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka tiesību normām ir jābūt

savstarpēji saskaņotām un harmoniski jādarbojas visas sistēmas

ietvaros. Tiesību normu piemērošanā jāievēro gan racionāla

likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības

princips.17 Tāpat Augstākā tiesa ir atzinusi, ka

projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību

sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien

Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību

principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme

balstās).18 Lai tiesību sistēma varētu funkcionēt,

būtu efektīva un piemērojama, tā nedrīkst būt pretrunīga, tai

jābūt iekšēji saskanīgai.19

[15] Papildus jāņem vērā Satversmes vienotības princips.

Satversmes vienotības principa piemērošana balstās uz pieņēmumu,

ka Satversme ir vienots veselums un tajā ietvertās tiesību normas

ir savstarpēji cieši saistītas.20 Lai pilnīgāk un

objektīvāk varētu noskaidrot atsevišķu Satversmes normu saturu,

tās interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām.

Satversmes vienotības princips liedz atsevišķu konstitucionālo

normu iztulkot atrauti no citām Satversmes normām, jo Satversme

kā vienots dokuments ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un

saturu.21 Tādējādi Likumprojektā ietvertās normas ir

aplūkojamas kopsakarā ar citām Satversmes normām. Ņemot vērā

minēto, lai konstatētu, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi

izstrādāts, ir jāpārbauda, vai tas nav pretrunā ar citiem

Satversmes noteikumiem un Satversmes kodolu.22

[16] Tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai Likumprojektā

paredzētie grozījumi Satversmes 5. un 36. pantā nav pretrunā ar

citām Satversmes normām un Satversmes kodolu. Likumprojektā

iekļautajām tiesību normām ir jāiekļaujas ne tikai tiesību

sistēmā kā tādā, bet arī pašā Satversmē un šīs normas nevar būt

pretrunā ar tiem Satversmes pantiem, kuri netiek grozīti.

Satversmes iekšējā saskaņotība nozīmē ne vien to, ka starp

Satversmē ietvertajām normām un vērtībām nepastāv pretrunas un

Satversmē tās ir iekšēji saskaņotas, bet arī to, ka Satversmes

sistēmai ir raksturīga iekšēja loģika, kas noteic zināmas

saturiskas prasības ikvienam Satversmes papildinājumam, lai tas

iekļautos Satversmes sistēmā.23

[17] Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā likumprojektā

paredzētie grozījumi Satversmes 5. un 36. pantā veido pretrunu ar

citiem Satversmes pantiem, piemēram, ar Satversmes 22. un 85.

pantu, līdz ar to neveidojas Satversmes sistēmai raksturīgā

iekšējā loģika, kā arī tiek ietekmēta Satversmes sistēma

kopumā.

[18] Likumprojektam ir jābūt noformētam ne tikai atbilstoši

normatīvo aktu projektu noformēšanai izvirzītajām prasībām, bet

tajā ietvertajam regulējumam ir jābūt arī pamatotam, proti, ir

jābūt apzinātai ietekmei un sekām, ko var radīt likumprojekts,

un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties

piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu.

Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka likumprojektā

paredzētajiem grozījumiem būs ietekme uz šobrīd spēkā esošo

regulējumu, piemēram, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu un

Saeimas kārtības rulli. Ņemot vērā minēto, likumprojekts nav

uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc satura, līdz ar to tas

neatbilst Satversmes 78. pantā ietvertajam nosacījumam iesniegt

pilnīgi izstrādātu likumprojektu.

[19] Centrālās vēlēšanu komisija secina, ka Iesniedzēja

Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc formas un satura un

neatbilst Satversmes 78. pantam. Likumprojekts pēc sava satura ir

pretrunā ar Satversmes normām (piemēram, 85. pantu) un

neiekļautos Latvijas tiesību sistēmā.

III.

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

ceturtās daļas 3. punktu un piektās daļas 2. punktu, Centrālā

vēlēšanu komisija

nolemj:

atteikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē" reģistrāciju.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu

un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.¹ panta pirmo daļu šo lēmumu

viena mēneša laikā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā,

LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja K. Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R. Eglājs

1 Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr.

SA-1/2020 8. punktu.

2 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta

sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 8. punktu.

3 Skat. Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija

sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 14. punktu.

4 Dišlers K. Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai

ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928.

gada oktobris, Nr. 5, 135.-136. lpp.; Satversmes tiesas 2012.

gada 19. decembra lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 19.3. punkts.

5 Senāta 2014. gada 12. februāra spriedums lietā

Nr. SA-1/2014 (A420577912), 2014. gada 28. marta spriedums

lietā Nr. SA-3/2014, Senāta 2020. gada 2. marta spriedums lietā

Nr. SA-1/2020.

6 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta

sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 9. punktu.

7 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3.

punkts.

8 Senāta 2020.gada 2.marta spriedums lietā Nr.

SA-1/2020 15.punkts.

9 Helge Sodan: Das Prinzip der

Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung. In: Juristenzeitung

1999, S. 864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās konstitucionālās

tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvR 1991, 2004/95, C.I.2.c.aa

punkts, BVerfgE 98, 106 ff.

10 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr.

SA-3/2014 11. punkts, 2020. gada 2. marta Senāta spriedums

lietā Nr. SA-1/2020, 17. punkts.

11 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008. gada

21. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.

12 Senāta 2014. gada 28. marta spriedums lietā

Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V