14. pants

Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs, Satversmes tiesa vispirms pārbauda, vai ierobežojums ir

piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

Okupācijas periodā ieplūdušās lielās krievu valodā runājošās

imigrantu kopienas dēļ Latvijas sabiedrība joprojām atrodas

nošķirtās informācijas telpās (sk. Satversmes tiesas

2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2022-45-01 30.3. punktu). Valsts drošības

dienests ir konstatējis, ka Krievijas informatīvās ietekmes

pasākumi bijuši rezultatīvi Latvijas sabiedriskās domas

ietekmēšanā. Par to liecina, piemēram, sabiedrības daļas paustais

atbalsts Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, turklāt

atsevišķos gadījumos šis atbalsts ietvēris arī aicinājumus uz

vardarbību un attaisnojis civiliedzīvotāju slepkavības

(sk. Valsts drošības dienesta publisko pārskatu par

Valsts drošības dienesta darbību 2022. gadā. Pieejams:

vdd.gov.lv).

Lai aizsargātu sabiedrības drošību un demokrātisko valsts

iekārtu pret ārvalstu informatīvās ietekmes pasākumiem, latviešu

valodas kā kopējās valodas lietojuma nostiprināšana ir viens no

pamata elementiem (sk. Valsts drošības dienesta

publisko pārskatu par Valsts drošības dienesta darbību

2023. gadā. Pieejams: vdd.gov.lv). Vienotas, valsts

valodā balstītas informatīvās telpas uzturēšana mazina iespējas

šķelt Latvijas sabiedrību un daļai no tās nonākt svešvalodās

izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas satura ietekmē. Latviešu

valodas lietojuma pieaugums un svešvalodu, tostarp krievu

valodas, lietojuma samazinājums publiskajā telpā mazina iespēju

svešvalodas izmantot informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai

(sk. Valsts drošības dienesta viedokli).

Apstrīdētās normas samazina svešvalodu lietojumu

priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas

lietojumu. Tās nodrošina, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija

risinās valsts valodā balstītā telpā, un tādējādi mazina

Krievijas dezinformācijas un propagandas ietekmi, iespēju

manipulēt ar informāciju un iejaukšanos Latvijas demokrātiskajos

procesos. Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums ir vērsts uz nacionālās drošības stiprināšanu un

tādējādi aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisko valsts

iekārtu.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

- sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas

aizsardzība - sasniegšanai.