4. pants

Tieslietu ministrijai

sagatavot un tieslietu ministram līdz 2009.gada 1.ok­tobrim

iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu

"Grozījumi Civilprocesa likumā", paredzot pirmā hipotekārā

kreditora tiesību aizsardzību.

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Finanšu ministrs

E.Repše

(Ministru kabineta

2009.gada 25.augusta rīkojums

Nr.580)

Informatīvā

ziņojuma

"Privātā sektora parādu

restrukturizācijas stratēģija" kopsavilkums

Lejupslīde Latvijas ekonomikā, tai

skaitā nekustamā īpašuma tirgū, kā arī pieprasījuma kritums

starptautiskajos tirgos ir radījis ievērojamas problēmas mājokļu

kredītu tirgū. Problēmas ar kredītu atmaksu ir ne tikai

privātpersonām, bet arī uzņēmumiem, kuriem ekonomikas krīzes dēļ

nākas saskarties ar pieprasījuma samazināšanos, līdz ar to rodas

problēmas ar maksātspēju. Bankām ierobežojot kredītu izsniegšanu,

uzņēmumiem samazinājušās iespējas piesaistīt uzņēmējdarbībai

nepieciešamos kredītresursus, un tas negatīvi ietekmē

uzņēmējdarbību.

Lai izvērtētu iespējamos

risinājumus pašreizējai situācijai kreditēšanas tirgū, ir

izstrādāts informatīvais ziņojums "Privātā sektora parādu

restrukturizācijas stratēģija". Privātā sektora parādu

restrukturizācijas stratēģijas izstrādi paredzēja nodomu

protokols, kuru Latvija iesniedza Starptautiskajam Valūtas fondam

2008.gada 18.decembrī. Minētajā protokolā tika paredzēts līdz

2009.gada aprīļa beigām izstrādāt privātā sektora parādu

restrukturizācijas stratēģiju. 2009.gada 3.februārī Ministru

kabinets apstiprināja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un

izaugsmes atjauno­šanas programmas ieviešanas rīcības plānu, un

tajā tika iekļauts uzdevums izstrādāt visaptverošu privātā

sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju, izmantojot

Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas tehnisko

palīdzību.

Attiecībā uz mājokļu kreditēšanas

re­strukturizāciju informatīvais ziņojums piedāvā šādus

privātpersonu kredītu restrukturizācijas risinājuma modeļus:

1) sniegt valsts galvojumu

paaugstināta riska kredītiem (nepieciešamais valsts

finansējums ir no 67 milj. līdz 336 milj. latu);

2) sniegt valsts galvojumu

restrukturizētajiem kredītiem (nepieciešamās izmaksas gadā ir no

6,6 milj. līdz 31,2 milj. latu);

3) izveidot neatkarīgu aktīvu

pārvaldības struktūru (aktīvu portfeļa pārņemšanai nepieciešamā

summa ir no 89,7 milj. līdz 314,1 milj. latu);

4) nodrošināt atbilstošu tiesisko

regulējumu kredītņēmēju aizsardzībai (papildu līdzekļi nav

nepieciešami).

Privātā sektora parādu

restrukturizācijas stratēģijas izstrādes darba grupa,

konsultējoties ar komercbankām un Starptautisko Valūtas fondu,

par prioritāro variantu ir atzinusi privātpersonu kredītu

restrukturizācijas risinājuma 2.modeli. Šis modelis paredz

veicināt banku darbību, lai tās restrukturizētu tos hipotekāros

kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ

ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta. Uz atbalstu var pretendēt

kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam

nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes

vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz

5 000 latu.

Privātpersonu kredītu

restrukturizācijas risinājuma 2.modelis paredz, ka valsts sniedz

garantijas bankām, ka gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs

atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās

ikmēneša kredīta maksājumus šā kredītņēmēja vietā līdz programmas

beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju.

Valsts maksājumi minētajā situācijā nav dāvinājums, bet gan

aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk (10 gadu laikā) būs jāatmaksā

valstij.

Vienlaikus tiek paredzēti vairāki

nosacījumi kredītu restrukturizācijai:

1) daļa kredīta (vismaz 20 %)

tiek iesaldēta līdz programmas beigām un par šo iesaldēto daļu

netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan

procenti);

2) pēc restrukturizācijas

kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt

40 % no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu

var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu (ja pēc

bankas novērtējuma šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt

maksātspēju). Minētajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē

50 % kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka

restrukturizē kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu

ir svarīgi bez tiešas iejaukšanās kreditēšanas tirgū nodrošināt

labvēlīgus apstākļus esošo problēmu risināšanai. Privātā sektora

parādu restrukturizācijas stratēģijas izstrādes darba grupa,

izvērtējot esošo situāciju, kā arī ņemot vērā ierobežotos valsts

budžeta resursus, ir secinājusi, ka šobrīd svarīgākais uzdevums

ir nodrošināt tādus apstākļus, kas sekmētu kredītu

restrukturizāciju un maksātnespējas problēmu risināšanu pēc

iespējas ātrāk un efektīvāk - pirmkārt, padarīt efektīvāku

un pieejamāku maksātnespējas procesu, otrkārt, veicināt uzņēmumu

un kreditoru vienošanos ārpus tiesas. Vienlaikus nepieciešams

veicināt finanšu pieejamību tiem uzņēmumiem, kuri spēj sekmīgi

darboties, kuri ir dzīvotspējīgi un eksportspējīgi, tādējādi

nodrošinot ekonomikas atlabšanu ilgtermiņā, kā arī izvairoties no

iespējamiem jauniem maksātnespējas gadījumiem.

Finanšu ministrs E.Repše