5. pantsPar Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums
Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums
1(1) Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas pilsonim, kurš laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu. (2) Katram Latvijas pilsonim, kuram bija Latvijas pilsonība 1940.gada 1 .jūnijā, un katram Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas pilsonība pirms 1940.gada 17.jūnija, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā arī to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam. (3) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš dzimis Latvijā, bet nav Latvijas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā līdz 1992.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu. Par Latvijā dzimušu šā likuma izpratnē nav uzskatāms Latvijas iedzīvotājs, kurš ir dzimis pirms viņa mātes ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. (4) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās, komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu. Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārējā pensijas vecuma (sievietēm — 55 gadi, vīriešiem — 60 gadu) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir. Par algotu darbu Latvijā nav uzskatāms šā likuma 6.panta 1. un 2.punktā minētais darbs vai dienests, kā arī darbs ārvalstu (arī PSRS) karaspēka daļā. (5) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteči ir pastāvīgi dzīvojuši Latvijā pirms 1940.gada 17.jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31.decembrim, un uz viņu nav attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi.
Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku
1Sertifikātus nepiešķir par: 1) dienesta laiku pēc 1945.gada 2.septembra PSRS vai Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos, PSRS vai Krievijas Federācijas robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdrošību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā, kā arī uz virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990.gada 4.maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, dien vai strādā Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijā, šīm ministrijām pakļautajās vai to pārraudzībā esošajās institūcijās; 2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu; 3) ieslodzījumā pavadīto laiku, izņemot to personu ieslodzījumu politisku represiju rezultātā, kuras par politiski represētām atzītas saskaņā ar likumu; 4) šā panta 1. un 2.punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās nav strādājušas Latvijā citu algotu darbu vismaz piecus gadus; 5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu ģimenes locekļi, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, — šo personu laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas, izņemot gadījumus, kad tie ir stājušies jaunā laulībā), radinieki, kuriem ar šo personu ir kopīga saimniecība, un citas personas, kuras ir to aizgādnībā (aizbildnībā), ja viņi nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus vai nav Latvijas pilsoņi.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓