4. pants

Saeima savā atbildes

rakstā norāda, ka apstrīdēto normu mērķis ir bijis panākt vienotu

prasību ievērošanu attiecībā uz augstāko juridisko izglītību

Latvijā.

Piešķirot Juridiskajai fakultātei

tiesības veikt citu Latvijas augstskolu pielīdzināšanu Latvijas

Universitātei, likumdevējs nav noteicis šīs izvērtēšanas robežas

un kārtību, kādā tā veicama. Juridiskā fakultāte šos kritērijus

un kārtību nosaka, veicot izvērtēšanu.

Citu augstskolu vai to absolventu

diplomu pielīdzināšanu Latvijas Universitātei Juridiskā fakultāte

veic pēc darba devēja vai profesionālo organizāciju pieprasījuma.

Kā izriet no Juridiskās fakultātes vēstules Ģenerālprokuratūrai,

tā augstskolu izvērtēšanu veic dažādi (sk. Latvijas

Universitātes Juridiskā fakultāte, 06.09.2001., nr.46/268,

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, "Par diplomu

pielīdzināšanu" // lietas 4.sējums, 818.lpp.).

4.1. Juridiskā fakultāte

izvērtē, vai pielīdzināmā augstskola ir universitātes vai

neuniversitātes tipa augstskola. Neuniversitātes tipa augstskolas

Juridiskā fakultāte parasti neatzīst par pielīdzināmām Latvijas

Universitātei.

Kā izriet no Latvijas Republikas

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra izziņas,

augstāko juridisko izglītību valstī var iegūt tikai vienā

universitātes tipa augstskolā - Latvijas Universitātē un astoņās

neuniversitātes tipa augstskolās. Līdz ar to jebkuru

neuniversitātes tipa augstskolu var atzīt par nepielīdzināmu

Latvijas Universitātei, tikai pamatojoties uz šo iedalījumu. No

lietā esošā Juridiskās fakultātes atzinuma redzams, ka, piemēram,

Rēzeknes Augstskola nav pielīdzināta Latvijas Universitātei tikai

tāpēc, kā tā ir neuniversitātes tipa augstskola.

Sākotnēji šādai pieejai bija

objektīvs pamats. Atbilstoši ar Augstākās padomes 1991.gada

18.septembra lēmumu apstiprinātajai Latvijas Universitātes

satversmei šīs augstskolas darbības galvenais mērķis bija "dot

studentiem akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību …".

Savukārt Augstskolu likums kā vienu no neuniversitātes tipa

augstskolas pazīmēm norādīja to, ka šajās augstskolās studijas

notiek profesionālajās studiju programmās.

Līdz ar to pastāvēja atšķirība

starp Latvijas Universitātes sniegto akadēmisko studiju programmu

un likumā noteikto neuniversitātes tipa augstskolu kā mācību

iestādi, kur studijas notiek profesionālo studiju programmās.

1998.gada 5.februārī Saeima

apstiprināja jauno Latvijas Universitātes satversmi. Šīs

satversmes 2.pantā noteikts, ka Latvijas Universitātes galvenais

uzdevums ir dot studentiem plašu akadēmisko un/vai profesionālo

augstāko izglītību.

Vienlaikus arī tādā

neuniversitātes tipa augstskolā kā Rēzeknes Augstskolā atbilstoši

tās satversmei studenti var iegūt plašu akadēmisko un

profesionālo augstāko izglītību.

Tādējādi arī citā augstskolā ir

iespējams iegūt tāda paša veida izglītību kā Latvijas

Universitātē, taču šo neuniversitātes tipa augstskolu absolventi

nav tiesīgi pretendēt uz advokāta, notāra un prokurora amatiem,

jo šīs augstskolas netiek pielīdzinātas Latvijas

Universitātei.

4.2. Atsevišķos gadījumos

Juridiskā fakultāte tomēr arī neuniversitātes tipa augstskolas,

piemēram, Policijas akadēmijas diplomu, kas izsniegts konkrētai

personai, pielīdzina Juridiskās fakultātes diplomam. Šajos

gadījumos tiek vērtēts augstskolas absolventa apgūto juridiskās

izglītības studiju kursu apjoms un iedalījums, kā arī to

atbilstība Juridiskās fakultātes programmai. Atbilstības gadījumā

konkrētais diploms tiek pielīdzināts Juridiskās fakultātes

diplomam.

Konstatējot augstskolā apgūtā

juridiskās izglītības kursa neatbilstību Juridiskās fakultātes

programmas obligātajai daļai un tās apjomam vai iesniegto

dokumentu nepietiekamību šādai izvērtēšanai, diploma

pielīdzināšana Juridiskajā fakultātē iegūtās augstākās juridiskās

izglītības diplomam tiek atteikta.

Par pielīdzināšanu vai

nepielīdzināšanu un tās motīviem tiek paziņots tai institūcijai

vai profesionālajai organizācijai, kas šo pielīdzināšanu

pieprasījusi. Augstskolu, kurai atteikta pielīdzināšana, vai

personu, kuras diploms nav atzīts par pielīdzināmu Juridiskās

fakultātes diplomam, par vērtēšanas rezultātiem Juridiskā

fakultāte neinformē. Nav noteikta arī kārtība, kādā būtu

iespējams pārsūdzēt Juridiskās fakultātes atzinumu.

Personas, kas ieguvušas augstāko

juridisko izglītību valsts akreditētā studiju programmā tādā

augstskolā, kura nav pielīdzināta Latvijas Universitātei,

apstrīdētās normas ierobežo izvēlēties kā savu nodarbošanos

prokurora, zvērināta advokāta vai zvērināta notāra amatu. Šie

ierobežojumi būtiski ietekmē minēto personu iespējas izvēlēties

par savu nodarbošanos minētos amatus.

Ierobežojumi noteikti ar leģitīmu

mērķi, tomēr vairs nav nepieciešami šā mērķa sasniegšanai. Vēl jo

vairāk tādēļ, ka augstākā juridiskā izglītība ir tikai viens no

kritērijiem, lai persona pierādītu savu piemērotību attiecīgā

amata pildīšanai.

Labums no tā, ka prokurora,

zvērināta advokāta un zvērināta notāra amatu pilda tikai

personas, kas augstāko juridisko izglītību ieguvušas Latvijas

Universitātei pielīdzināmās augstskolās, nav samērīgs ar

Satversmes 106. pantā garantēto pamattiesību ierobežojumu

tām personām, kas ieguvušas juridisko izglītību valsts akreditētā

studiju programmā citā augstskolā.

Tādējādi apstrīdētās normas ir

pretrunā ar Satversmes 106. pantu.