5. pants

Latvijas Policijas

akadēmijas rektore profesore Ā. Meikališa, atbildot uz

Satversmes tiesas jautājumiem, pievienojas Saeimas argumentiem,

proti, apstrīdētā tiesību norma atbilstot Satversmes 91. pantam.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra

direktors T. Jundzis, kurš arī bija aicināts izteikt

viedokli par apstrīdētās tiesību normas atbilstību Satversmes 91.

pantam, nesaskata apstrīdētās tiesību normas pretrunu ar

Satversmes 91. pantu.

6.

Ģenerālprokuratūra savā vēstulē uzsver, ka Valsts

Cilvēktiesību biroja pieteikumā par lietas ierosināšanu paustais

viedoklis neesot pieņemams vairāku iemeslu dēļ. Apstrīdētā

tiesību norma neesot pretrunā ar Satversmes 91. pantu. Lai gan

valstī notikušo politisko, sociālekonomisko un tiesisko

transformāciju rezultātā netieši esot radīta atšķirīga attieksme

pret dažādām pensionāru grupām, tomēr tā neesot diskriminējoša.

Apstrīdētā tiesību norma, kas pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret

personām, kuras atrodas tuvos un pēc noteiktiem profesionāliem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos, Izdienas likumā esot iekļauta

apzināti. Tas bijis saistīts ar neatkarīgās Latvijas Republikas

prokuratūras izveidošanu, tās darbību regulējošo tiesību aktu

pieņemšanu un prokuratūras tālāku reformēšanu, kas attaisnojot

atšķirīgo attieksmi pret personām, kuras LPSR prokuratūras un

Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs dažādos laikposmos

pildījušas atšķirīgus uzdevumus un no tiem izrietošas

funkcijas.

Saeima, pieņemot Izdienas likumu,

esot ņēmusi vērā Prokuratūras likumā garantētās prokuroru

tiesības uz izdienas pensiju un attiecinājusi uz viņiem Izdienas

likuma regulējumu nevis no Izdienas likuma spēkā stāšanās, bet

gan no Prokuratūras likuma spēkā stāšanās brīža, proti, 1994.

gada 1. jūlija. Ģenerālprokuratūra akcentē, ka prokurori, lai gan

viņu tiesības uz izdienas pensiju bijušas paredzētas jau no 1994.

gada 1. jūlija, tās nav varējušas īstenot no sevis neatkarīgu

iemeslu dēļ. Tieši tāpēc Izdienas likumā esot ietverta apstrīdētā

tiesību norma.

Bez tam Ģenerālprokuratūra sniedza

šādu informāciju. 2003. gada 1. novembrī prokuroru izdienas

pensiju saņem 69 personas, no kurām 53 personas saņem valsts

vecuma pensiju un izdienas pensijas daļu. No šīm 53 personām 28

personas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu sasniegušas

laikā no 1994. gada 1. jūlija līdz šā gada 1. novembrim, bet 25

personas - līdz 1994. gada 1. jūlijam. Tātad šobrīd izdienas

pensijas daļu saņem 25 personas, kuras vecuma pensijas

piešķiršanai noteikto vecumu sasniedza līdz 1994. gada 1.

jūlijam, bet atbrīvotas no darba prokuratūrā pēc šā datuma.

Secinājumu

daļa