9. pants

Augstākā padome 1990.

gada 29. novembrī pieņēma Pensiju likumu, tā 34. pantā nosakot,

ka izdienas pensiju piešķir pilsoņiem, kas strādā atsevišķās

profesijās, darbošanās kurās pēc noteikta darba stāža uzkrāšanas

ir saistīta ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālu bīstamību.

Tika norādīts, ka šādu pensiju piešķir saskaņā ar speciālu

nolikumu par izdienas pensijām, ko izstrādā Ministru padome

sadarbībā ar arodbiedrībām un apstiprina Augstākā padome.

Vienlaikus Augstākās padomes 1990.

gada 29. novembrī pieņemtā lēmuma "Par likuma "Par valsts

pensijām" spēkā stāšanās kārtību" (turpmāk - Lēmums) 6. punktā

bija paredzēts, kā prokuroriem, kuri saskaņā ar Lēmumu par

pensiju nodrošinājumu saņēma izdienas pensiju, piešķiramas valsts

pensijas. Lēmumā bija noteikts, ka prokuratūras darbinieki, kuri

līdz 1990. gada 31. decembrim saņēmuši izdienas pensiju, var

pāriet uz valsts pensiju. Lēmuma 6. punkts noteica īpašu valsts

pensijas aprēķināšanas kārtību, proti, tā aprēķināma no algas

likmes, pēc kuras piešķirta prokuratūras darbinieka pensija.

Tādējādi prokurori, kuri tiesības uz izdienas pensiju izmantoja

saskaņā ar Lēmumu par pensiju nodrošinājumu, varēja izvēlēties

valsts vecuma pensiju, kas tobrīd bija lielāka par izdienas

pensiju.

Šīm personām saskaņā ar Pensiju

likuma 55. pantu bija jāvēršas sociālās nodrošināšanas nodaļā ar

attiecīgu iesniegumu, uz kura pamata tām izdienas pensijas vietā

piešķīra vecuma pensiju. Turklāt visi izdienas pensiju saņemošie

prokurori jau bija sasnieguši Pensiju likuma 8. pantā noteikto

vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Kā norāda

Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūra, piešķirtās vecuma

pensijas apmērs varēja sniegties līdz 80 procentiem no izpeļņas,

bet agrāk piešķirtās izdienas pensijas apmērs - līdz 75

procentiem. Līdz ar to pārejā no vienas pensijas uz otru tika

ievērots tiesiskās paļāvības princips un garantēts zināms

sociālais nodrošinājums vecuma gadījumā.

Vienlaikus Lēmuma 6. punkts

noteica, ka prokurori, kuriem izdienas pensija bija piešķirta

saskaņā ar Lēmumu par pensiju nodrošinājumu, varēja arī turpmāk,

līdz nolikuma par izdienas pensijām apstiprināšanai, saņemt agrāk

piešķirto izdienas pensiju un nepieprasīt vecuma pensiju. Taču

Ministru padomes 1992. gada 26. martā apstiprinātajā nolikumā

"Par izdienas pensijām" un tā turpmākajos grozījumos prokuroriem

netika paredzētas tiesības uz izdienas pensiju.

Šis pārejas periods izbeidzās

1993. gada 1. novembrī, kad spēkā stājās likums "Par valsts

pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību". Tā 10. pants citastarp

atzina par spēku zaudējušu Lēmuma 6. punktu.

Prokuroriem,

kuriem izdienas pensija bija piešķirta saskaņā ar Lēmumu par

pensiju nodrošinājumu, izdienas pensijas vietā tika piešķirta

vecuma pensija.