5. pants

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1., 91. un

109. pantam.

Prokuroru izdienas pensiju likumā ietvertais tiesiskais

regulējums esot bijis pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam

varētu uzticēties, turklāt tam esot ilglaicīgs raksturs. Pieņemot

apstrīdēto normu, neesot paredzēts pārejas periods, un tas

liedzis nodarbinātajiem pensionāriem pienācīgā veidā pārkārtot

savu dzīvi, tajā skaitā attiecības ar darba devēju. Vērā esot

ņemams arī apstāklis, ka persona līdz šim varējusi paļauties uz

to, ka nodarbinātība nebūs šķērslis izdienas pensijas saņemšanai

pilnā apmērā.

Izdienas pensija esot viens no sociālā nodrošinājuma veidiem.

Tiesības uz to varot ierobežot leģitīma mērķa sasniegšanai, tomēr

likumdevējs neesot veicis atbilstošus aprēķinus un neesot

izvērtējis, vai šo mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem un vai sabiedrības ieguvums būs lielāks

par personu tiesību aizskārumu. Par minēto citastarp liecinot arī

tas, ka, izstrādājot apstrīdēto normu, konsultācijas ar

Ģenerālprokuratūru nav notikušas.

Viedokļa sniegšanas brīdī no visām personām, kuras saņem

prokuroru izdienas pensiju, vienīgi trim personām esot sociāli

apdrošinātas personas statuss. Līdz ar to apstrīdētā norma 2009.

gadā ļaujot pamatbudžetā ietaupīt 5666 latus, bet 2010. gadā - 10

289 latus. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas kā pašnodarbinātas

personas gadījumā esot iespējama tāda situācija, ka ienākumi

netiek gūti, bet izdienas pensija tiek izmaksāta tikai 30

procentu jeb 148,29 latu apmērā. Šāds pensijas apmērs

nesasniedzot valstī noteikto iztikas minimumu un līdz ar to

būtiski aizskarot Pieteikuma iesniedzējas tiesības. Turklāt

nekādu ievērojamu ietaupījumu valsts budžetā apstrīdētā norma

nenodrošinot.

Ģenerālprokuratūra piekrīt Pieteikuma iesniedzējas paustajam

uzskatam, ka apstrīdētā norma rada nevienlīdzīgu attieksmi pret

tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri ir darba ņēmēji vai

pašnodarbinātie, gan salīdzinājumā ar izdienas pensiju

saņēmējiem, kuri gūst regulārus ienākumus no citiem avotiem, gan

tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri ir izvēlējušies

nestrādāt.

Secinājumu

daļa