11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes asociētā profesore Dr. iur. Annija

Kārkliņa - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

Satversmes 106. panta pirmais teikums garantējot tiesības

brīvi izvēlēties nodarbošanos un attiecoties arī uz publiski

privātas kapitālsabiedrības valdes locekļa kandidātu.

Apstrīdētajā normā esot ietverts aizliegums, kuru varot uzskatīt

par tādu, kas ierobežo tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

Turklāt šis aizliegums, ņemot vērā to, ka tas attiecas uz visām

pie noteiktas grupas piederošām personām un ir noteikts uz mūžu,

esot uzskatāms par absolūtu.

Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - sabiedrības

labklājības aizsardzība -, jo tajā ietvertais ierobežojums

veicinot publiski privātu kapitālsabiedrību efektīvu

pārvaldīšanu, nodrošinot racionālu un ekonomiski pamatotu resursu

izmantošanu. Apstrīdētajā normā ietvertais absolūtais aizliegums

esot piemērots šā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Šāds aizliegums

esot arī viens no līdzekļiem, kas var tikt izmantoti, lai

nodrošinātu to, ka publiski privātas kapitālsabiedrības

pārvaldība uzticēta personai, par kuras godprātīgumu un

reputāciju nav šaubu. Tomēr apstrīdētās normas leģitīmo mērķi

esot iespējams sasniegt arī bez absolūtā aizlieguma.

Apstrīdētā norma pašlaik liedzot kandidēt uz publiski privātas

kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu arī personai, kura

izdarījusi, piemēram, tīšu kriminālpārkāpumu, neatkarīgi no tā

rakstura. Nosakot aizliegumu kandidēt uz publiski privātas

kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu personām, kuras sodītas

par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, likumdevējam būtu

jāveic plašāka Krimināllikumā ietverto noziedzīgo nodarījumu

analīze, identificējot tos noziedzīgos nodarījumus, kuri var

apdraudēt kapitālsabiedrības efektīvu pārvaldīšanu, kā arī

racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka noziedzīgais nodarījums, par

kuru reiz tika notiesāts Pieteikuma iesniedzējs, ir

dekriminalizēts, Satversmes tiesai būtu jāvērtē tas, vai

Pieteikuma iesniedzēja izdarītais noziedzīgais nodarījums vispār

ierobežo viņa tiesības kandidēt uz publiski privātas

kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu un rada viņa pamattiesību

aizskārumu. Proti, tiesību literatūrā esot pausts viedoklis, ka

aizliegums nav jāattiecina uz personām, kuras tika sodītas par

tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja notikusi attiecīgā

nodarījuma dekriminalizācija un patlaban par attiecīgo rīcību

kriminālatbildība nav paredzēta.