12. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns

Danovskis - uzskata, ka apstrīdētā norma ir pieņemta likumā

noteiktajā kārtībā un tai ir leģitīms mērķis, tomēr tā neatbilst

samērīguma principam.

Cilvēka pamattiesības ierobežojošu normu atbilstība Satversmei

nevarot būt atkarīga no tā, vai un cik plašas debates par šo

normu ir bijušas likumdevējam. Par daudzām normām, kurās ietverts

cilvēka pamattiesību ierobežojums, vispār neesot notikušas īpašas

debates, nedz arī ticis veikts un dokumentēts izvērtējums par

atbilstību Satversmei. Tas pats par sevi gan nenozīmējot, ka

attiecīgās normas neatbilstu Satversmē ietvertajām pamattiesībām

pēc būtības.

Neesot pamatoti uzskatīt, ka tikai tāpēc vien, ka publiskas

personas kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valsts

amatpersona, tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts var

mazināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Valsts

amatpersonas jēdziens esot juridiski tehnisks jēdziens, kas

tiekot lietots Interešu konflikta novēršanas likuma regulējumam

pakļauto personu loka apzīmēšanai. No tā vien, ka publiskas

personas kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valsts amatpersona

minētā likuma izpratnē, nevarot izrietēt apstrīdētajā normā

ietvertā ierobežojuma attaisnojums.

Tomēr fakts, ka amatpersona reiz izdarījusi tīšu noziedzīgu

nodarījumu, piemēram, tādu, kādu izdarījis Pieteikuma

iesniedzējs, varot mazināt gan sabiedrības, gan kapitāla daļu

turētāja uzticēšanos attiecīgajai amatpersonai. Taču, lai

aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā varētu

atzīt par pamatotu, esot jāņem vērā vairāku faktoru kopums -

pagātnē veikto prettiesisko vai citādi apšaubāmo darbību saistība

ar attiecīgo amatu, laika posms, kāds pagājis pēc attiecīgās

darbības, un personas uzvedība pēc attiecīgās darbības. Piemēram,

no fakta, ka Pieteikuma iesniedzējs pirms 24 gadiem tika

notiesāts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā

atkārtoti gada laikā, nevarot izrietēt tāds secinājums, ka

personai nav kapitālsabiedrības valdes loceklim nepieciešamo

spēju un kvalifikācijas vai ka tai piemīt tādas bīstamas

īpašības, kas būtu pamats liegt tai ieņemt attiecīgo amatu.

Ar Krimināllikuma sistēmu saskanīgs būtu tāds regulējums,

saskaņā ar kuru notiesāšanas faktu kā amata ieņemšanas

pieļaujamības kritēriju pret personu varētu izmantot ne ilgāk kā

Krimināllikumā noteiktajā sodāmības termiņā.

Secinājumu

daļa