22. pants

Ar Grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

apstrīdētās normas tika izteiktas patlaban spēkā esošajā

redakcijā. Savukārt līdzīga satura normas, kas ietvēra uz

kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa kandidātiem

attiecināmu absolūto aizliegumu, bija iekļautas jau

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta otrās daļas 2.

punkta un 37. panta otrās daļas 2. punkta sākotnējā redakcijā,

kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Minētais likums aizstāja

2002. gada 26. septembra likumu "Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".

Kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekts izstrādāts, lai

ieviestu starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības

principus, tostarp efektīvu kapitālsabiedrību pārraudzību,

nepolitizētu un caurskatāmu kapitālsabiedrības pārvaldes

institūciju locekļu amatā iecelšanas procedūru, tādējādi nosakot

jaunu kārtību, kādā tiek izvirzīti valdes locekļu kandidāti, kā

arī minimālās kandidātiem izvirzāmās prasības (sk.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekta sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un Saeimas komisijas 2013. gada

10. septembra sēdes audioierakstu). Likumprojekta izstrādē

tika ņemtas vērā politikas plānošanas dokumentos "Valsts

kapitāla daļu pārvaldības koncepcija" un "Publisko

personu komercdarbības koncepcija" minētās vadlīnijas, kurās

arī bija ietverts tāds princips, ka iepriekš par tīšu noziedzīgu

nodarījumu sodītas personas neatkarīgi no nodarījuma rakstura un

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas nevar strādāt publiskas

kapitālsabiedrības valdē (sk. politikas plānošanas dokumentus

"Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija",

pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/, un "Publisko personu

komercdarbības koncepcija", pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/).

Likumprojekta sākotnējā redakcija paredzēja tādu ierobežojumu,

ka valsts kapitāla daļu pārvaldības gadījumā kandidātu datubāzē

neiekļauj personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu

nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas)

(sk. Kapitālsabiedrības pārvaldības likumprojekta 40. panta

trešo daļu). Attiecībā uz atvasinātas publiskas personas

kapitālsabiedrībām bija paredzēti arī valdes un padomes locekļu

kandidātu izvērtēšanas pamatprincipi, tomēr tādas vai līdzīgas

tiesību normas, kurās būtu ietverts pēc satura apstrīdētajās

normās ietvertajam aizliegumam līdzīgs absolūtais aizliegums,

sākotnēji likumprojektā nebija iekļautas. Taču attiecībā uz

publiski privātām kapitālsabiedrībām likumprojekta sākotnējā

redakcija noteica, ka par padomes locekļiem nevar būt personas,

kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu

(neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), kā arī

personas, kurām, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros

pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu

veidu komercdarbību un citu profesionālo darbību (sk.

Kapitālsabiedrības pārvaldības likumprojekta 130. panta ceturto

daļu). Savukārt attiecībā uz publiski privātu

kapitālsabiedrību valdes locekļiem šāda prasība netika

paredzēta.

No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu redakcijas

ir apspriestas Saeimas komisijas sēdēs, kā arī Saeimas komisijas

izveidotajā darba grupā (sk. lietas materiālu 1. sēj.

145.-150. lp. un 2. sēj. 1.-76. lp.). Pirms likumprojekta

izskatīšanas otrajā lasījumā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

iesniedza divus priekšlikumus, kuri citstarp paredzēja, ka par

valdes un padomes locekļu kandidātiem nevar būt personas, kuras

ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), šo aizliegumu attiecinot gan

uz atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām, gan publiski

privātām kapitālsabiedrībām (sk. lietas materiālu 2. sēj.

20.-22. lp.). Pret šiem priekšlikumiem iebilda Zemkopības

ministrijas pārstāvji, norādot, ka ierobežojums, kas liedz ieņemt

konkrēto amatu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,

ir nesamērīgs un nav piemērots likuma mērķa sasniegšanai. Proti,

iespējams, ka persona ir labojusies, un tādā gadījumā

krimināltiesiskās sekas nevar personu vajāt visu atlikušo mūžu

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 26.-30. lp.). Pēc tam

minētie ekonomikas ministra priekšlikumi tika izskatīti arī darba

grupas sēdē. Tajā tika norādīts, ka priekšlikumā ietvertais

pamatkritērijs ir šāds: attiecīgās personas nav izvirzāmas un nav

vērtējamas kā potenciālie amata kandidāti, jo ir zaudējušas savu

reputāciju kā tādu. Tomēr tas neesot tikai reputācijas jautājums,

ko jau atsevišķi vērtējot nominācijas komisija (sk. arī

Saeimas komisijas darba grupas 2014. gada 16. aprīļa un Saeimas

komisijas 2014. gada 7. maija sēžu audioierakstu lietas materiālu

2. sēj.).

Likumdevējs nepieciešamību apstrīdētajās normās ietvert

absolūto aizliegumu pēc būtības ir pamatojis ar to, ka personas,

kas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no

sodāmības dzēšanas vai noņemšanas ir zaudējušas savu reputāciju

un tādēļ nevar īstenot kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību.

Līdz ar to likumdevējs ir pamatojis

apstrīdētajās normās ietvertā absolūtā aizlieguma

nepieciešamību.