4. pants

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam neaizskar

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības.

Proti, Pieteikuma iesniedzējs īstenojot Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā ietverto valsts garantēto tiesību minimumu, jo

jau esot nodarbināts konkrētajā kapitālsabiedrībā uz darba

tiesisko attiecību pamata.

Tāpat valdes locekļa institūts publiskas personas

kapitālsabiedrībā tiešā veidā neatbilstot nodarbinātības

jēdzienam Satversmes 106. panta pirmā teikuma izpratnē. Esot

jāņem vērā tas, ka valdes locekļa institūts ir saistīts ar

uzticības attiecībām un ar attiecīgajām personām tiek slēgts

pilnvarojuma līgums. Valdes locekļa institūta un pilnvarojuma

līguma būtība neparedzot nekādas garantijas vai paļāvību uz

valdes locekļa pienākumu turpināšanas iespēju.

Pat tad, ja apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam

ierobežotu Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās

pamattiesības, šāds ierobežojums esot pamatots. Ekonomikas

ministrija pievienojas Saeimas atbildes rakstā sniegtajam

pamattiesību ierobežojuma vērtējumam un papildus norāda, ka,

izvēloties valdes locekļus, kapitālsabiedrības dalībniekiem ir

rīcības brīvība. Turklāt, lai uzturētu sabiedrības uzticēšanos

valsts varai, esot nepieciešams ne vien nodrošināt objektīvu un

godprātīgu lēmumu pieņemšanu, bet arī nepieļaut pat šķietamību,

ka pieņemtie lēmumi ir neobjektīvi un negodprātīgi. Pieteikuma

iesniedzēja norādītais iespējamais izņēmums no absolūtā

aizlieguma - nominācijas komisija, kas izvērtētu individuālos

apstākļus, - nepalīdzētu leģitīmo mērķi - demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzība - sasniegt tādā pašā kvalitātē, jo

sabiedrība nepiedalītos šādas nominācijas komisijas darbībā un

ziņas par to, ka persona, kura iepriekš sodīta par tīšu

noziedzīgu nodarījumu, ir iecelta publiskas personas

kapitālsabiedrības valdē, tiktu uztvertas negatīvi.

Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka par nodarījumu, par kuru

viņš tika notiesāts, vairs nav paredzēta kriminālatbildība,

neesot pamatots. Pat ja tā būtu, tādā gadījumā būtu jārisina

nevis jautājums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, bet

gan jautājums par apstrīdētās normas pareizu piemērošanu.