5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka publiski privātas kapitālsabiedrības valdes loceklis

nav uzskatāms par tik augsta līmeņa valsts amatpersonu, lai uz to

attiecinātu tāda apmēra ierobežojumu kā apstrīdētajā normā

noteiktais. Proti, apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums būtu

aizstājams ar terminētu aizliegumu, vai arī šo aizliegumu varētu

attiecināt tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām.

Likumdevējam esot rīcības brīvība izvirzīt prasības attiecībā

uz konkrētu profesionālo darbību, ciktāl tas nepieciešams

sabiedrības interesēs. Piemēram, likumdevējs varot noteikt

konkrētai profesionālai darbībai nepieciešamo izglītību vai

personām, kurām uzticēta valstij un sabiedrībai nozīmīgu funkciju

izpilde, noteikt ne tikai prasības attiecībā uz profesionālo

kvalifikāciju, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, bet

arī prasības, kas pamatotas ar morāliem apsvērumiem sabiedrības

interesēs.

Ierobežojums, kas aizliedz personām ieņemt noteiktus amatus

neierobežotu laiku arī pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,

esot uzskatāms par absolūtu, jo tas attiecoties uz ikvienu pie

noteiktas grupas piederošu personu, nepieļaujot nekādus izņēmumus

un esot noteikts uz mūžu. Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz

to, ka tiesībsargs jau ir aktualizējis jautājumu par šādu

ierobežojumu tiesiskajām sekām personu tālākajā profesionālajā

darbībā. Proti, tiesībsargs esot vērsies pie Ministru prezidenta

ar lūgumu nodrošināt, ka atbilstoši katras nozares specifikai

tiek pārskatīti normatīvie akti, kas paredz personām

ierobežojumus attiecībā uz konkrētu nodarbošanos agrāk izdarīta

noziedzīga nodarījuma dēļ.

Ievērojot minēto, Ministru prezidents ar rezolūciju uzdevis

vairākiem ministriem iepazīties ar tiesībsarga iebildumiem un

sagatavot atbildes projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Izpildot rezolūcijā doto uzdevumu, esot secināts, ka pašreiz

dažādi aizliegumi sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu

nodarījumu ir ietverti daudzu nozaru likumos, proti, vairāk nekā

piecdesmit likumos un vairāk nekā desmit Ministru kabineta

noteikumos, un arī to formulējumi ir dažādi. Turklāt daudzi no

šiem ierobežojumiem esot noteikti pirms pietiekami ilga laika un

tādējādi, iespējams, neatbilstot pašreizējiem faktiskajiem un

tiesiskajiem apstākļiem.

Tiesībsargam sniedzamās atbildes projekts esot izskatīts un

atbalstīts ar Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes

protokolu Nr. 9, 40.§ (TA-2009). Šajā protokolā ministrijām

citstarp esot uzdots līdz 2020. gada 1. oktobrim sagatavot un

iesniegt Valsts kancelejai priekšlikumus grozījumiem savas

nozares likumos un Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz

personām paredzētajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem saistībā

ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Izstrādājot

priekšlikumus, ministrijām vajadzējis apsvērt to, vai aizliegums

ir nepieciešams; vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz

tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, atsevišķiem noziedzīgiem

nodarījumiem vai noziedzīgu nodarījumu grupām; vai aizliegumu

iespējams attiecināt tikai uz noteiktas klasifikācijas

noziedzīgiem nodarījumiem (no kaitīgākā uz mazāk kaitīgu); vai

absolūto aizliegumu ir iespējams aizstāt ar terminētu aizliegumu;

vai absolūto aizliegumu ir iespējams neattiecināt uz personām,

kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas, būdamas nepilngadīgas;

vai absolūto aizliegumu ir iespējams atcelt, veicot individuālu

izvērtējumu.

Attiecībā uz apstrīdētās normas satversmību Tieslietu

ministrija norāda: lai gan publiski privātas kapitālsabiedrības

valdes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums)

izpratnē, viņi nevar tikt atzīti par augsta līmeņa valsts

amatpersonām. Likumdevējs šā likuma 4. pantā minētās amatpersonas

izkārtojis secībā atbilstoši to funkciju nozīmībai demokrātiskā

tiesiskā valstī, proti, panta pirmajos punktos minētās

amatpersonas pilda valstij nozīmīgākas funkcijas nekā

amatpersonas, kas minētas panta beigās. Ne visi valsts

amatpersonu amati esot tādi, attiecībā uz kuriem noteikts

absolūts ierobežojums, kas liedz ieņemt konkrēto amatu sakarā ar

iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Publiski privātas

kapitālsabiedrības valdes locekļi pēc to funkcijām un atbildības

varētu tikt pielīdzināti civildienesta ierēdņiem vai

maksātnespējas administratoriem. Uz šiem amatiem varot kandidēt

arī personas, kuras ir sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, ja tām sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Visbeidzot, citās Satversmes tiesā izskatītajās lietās, kurās

vērtēta līdzīga pamattiesību ierobežojuma satversmība, attiecīgā

prasība neesot bijusi noteikta personai, kura kandidē uz valsts

amatpersonas amatu, un līdz ar to šajās lietās izdarītos

secinājumus neesot iespējams analoģiski attiecināt uz izskatāmo

lietu.