7. pants

Pieaicinātā persona - Pārresoru koordinācijas

centrs - uzskata, ka apstrīdētā norma būtu pārskatāma

kontekstā ar citiem valsts amatpersonu amatiem, kurus nav liegts

ieņemt personām, kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta, ar

attiecīgo amatu pienākumiem un izdarīto noziedzīgo nodarījumu

smagumu, un tas viss būtu samērojams ar ierobežojumu, kas

personai mūža garumā liedz ieņemt noteiktu amatu, un sabiedrības

ieguvumu no šāda ierobežojuma.

Pienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām

kapitālsabiedrībā, saturiski atšķiroties no valdes locekļa

pienākumiem, un konkursā uz valdes locekļa amatu tiekot atlasīti

kandidāti ar pieredzi vadībā un ar to saistītajām kompetencēm.

Tiesiskais regulējums ļaujot valdes loceklim vienlaikus ieņemt

arī citu amatu konkrētajā kapitālsabiedrībā, bet tā esot izvēles

tiesība, nevis automātisks papildu nosacījums, kas īstenojas līdz

ar iecelšanu valdes locekļa amatā. Tādējādi neesot pamatots

Pieteikuma iesniedzēja arguments, ka saskaņā ar konkrētās

kapitālsabiedrības reglamentu personai, kura uz darba līguma

pamata ir nodarbināta konkrētajā kapitālsabiedrībā, likumsakarīgi

vajadzētu būt arī šīs kapitālsabiedrības valdes sastāvā.

Publisku personu kapitālsabiedrību īpašumā vai pārvaldīšanā

esot tautsaimniecībai un drošībai svarīga infrastruktūra, finanšu

līdzekļi, un tās sniedzot sabiedriski nozīmīgus pakalpojumus.

Ņemot vērā minēto un to, ka publisku personu kapitālsabiedrību

valdes rīkojas ar publiskas personas kapitālsabiedrības

līdzekļiem, šādu kapitālsabiedrību valdes locekļiem tiekot

izvirzītas augstākas prasības nekā privātpersonām piederošu

kapitālsabiedrību valdes locekļiem.

Publisku personu kapitālsabiedrību valdes locekļu atlases

procesa mērķis esot nodrošināt atklātu, godīgu un profesionālu

valdes locekļu izraudzīšanu un līdz ar to profesionālas un

kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Skatot atlases procesa mērķi kopsakarā ar rīcības standartiem,

kādi tiek gaidīti no publiskas personas kapitālsabiedrības valdes

locekļa, esot secināms, ka valdes loceklim jāatbilst ne tikai

profesionālajām prasībām (pieredzes saturs un ilgums, izglītība,

valodu zināšanas, vadības prasmes utt.), bet arī ētikas

standartiem, kas rada pamatu uzticēties valdes loceklim un

paļauties uz to, ka viņš rīkosies sabiedrības interesēs. Tādēļ

atlases procesos attiecībā uz valdes locekļa kandidāta ētisko

atbilstību vienmēr esot paredzēti vismaz divi filtri. Pirmais no

tiem esot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta

ceturtajā daļā un 37. panta ceturtajā daļā noteiktie

pamatkritēriji, bet otrais - kandidāta atbilstība nevainojamas

reputācijas kritērijiem, kuri noteikti uz šā likuma pamata

izdotajos Ministru kabineta noteikumos un konkretizēti arī

Pārresoru koordinācijas centra izdotajās vadlīnijās, kurās

sniegti ieteikumi nevainojamas reputācijas novērtēšanai.

Tādējādi kapitālsabiedrības vadīšanai būtiska esot personas

pašreizējā profesionālā sagatavotība un reputācija. Pagātnes

notikumi tiekot ņemti vērā tikai tiktāl, lai secinātu, vai

persona ir labojusies, un ļautu prognozēt tās rīcību nākotnē.

Vērtējot pieeju attiecībā uz personas reputāciju kopsakarā ar

apstrīdēto normu, kritērijs "neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas" neatspoguļojot kandidāta aktuālo

attieksmi pret sabiedriski nozīmīgām vērtībām, par kuru

apdraudēšanu vai aizskaršanu piemērojama kriminālatbildība. Tomēr

vajagot būt konstatējamiem tādiem papildu apstākļiem, kas

apliecina personas (kandidāta) attieksmes maiņu.

Ņemot vērā apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma stingrību,

varot secināt, ka publisku personu kapitālsabiedrību valdes

locekļi ir pietuvināti advokātiem, prokuroriem un tiesnešiem,

nevis, piemēram, civildienesta ierēdņiem, kuriem nav liegts

ieņemt attiecīgo amatu, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Tomēr

neesot skaidri saskatāms pamats attiecībā uz valsts mantas

pārvaldīšanu, saimnieciskās darbības veikšanu valsts vārdā un

interesēs izvirzīt stingrākas prasības nekā attiecībā uz

civildienesta ierēdņa pienākumu veikšanu, kas ietver citstarp

administratīvo aktu sagatavošanu un izdošanu, kā arī citu ar

indivīda tiesībām saistītu lēmumu pieņemšanu.