8. pants

Pieaicinātā persona - Valsts probācijas

dienests - norāda, ka iepriekšējas sodāmības esība palielina

risku, ka persona var vēlreiz izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Tāpēc sodāmības fakta konstatēšana varot būt par pamatu dažādu

ierobežojumu un aizliegumu noteikšanai.

Tomēr šāds fakts nevarot būt par pamatu tam, lai noteiktu

personai ierobežojumus uz visu atlikušo mūžu. Lai gan iepriekšēja

sodāmība sākotnēji liecina par lielāku risku, ka persona var

izdarīt noziedzīgu nodarījumu atkārtoti, no Valsts probācijas

dienesta un arī citās valstīs veiktajiem pētījumiem izrietot

secinājums, ka iepriekš sodītu personu izdarītu jaunu noziedzīgu

nodarījumu risks ar katru sabiedrībā pavadītu gadu samazinās.

Par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodīta persona

vairumā gadījumu neapdraudēšot sabiedrības drošību vairāk kā

citas, nesodītas personas, ja vien tā ilgstoši būs atradusies

sabiedrībā un atturējusies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tāpēc, nosakot aizliegumus, būtu jāņem vērā laiks, kas pagājis no

pēdējā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, sodāmību skaits,

izdarītā noziedzīgā nodarījuma veids, kā arī citi apstākļi, kas

varētu liecināt par atkārtota noziedzīga nodarījuma risku.