Par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Iekšlietu ministrijas

Informācijas centrs - norāda, ka sodāmības dzēšana un

noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma

krimināltiesiskās sekas, izņemot tās, kuras likumā paredzētas

gadījumiem, kad pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarīts

jauns noziedzīgs nodarījums. Tomēr šobrīd esot spēkā vairāk nekā

120 tiesību akti, kas nosaka dažādus ierobežojumus personas

pieņemšanai darbā, kandidēšanai uz amatu, iespējām saņemt atļauju

vai iegūt pilsonību.

Atbilstoši no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 20.

oktobrim spēkā bijušā Sodu reģistra likuma pārejas noteikumam

sākotnēji Sodu reģistrā tikusi iekļauta Iekšlietu ministrijas

informācijas centra Noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu

kartotēkā esošā informācija. Manuālajā kartotēkā glabājoties

ziņas par personu notiesāšanu, sākot no 1940. gada. Pamatojoties

uz minēto, Sodu reģistrā tikušas iekļautas ziņas par personām,

kuras notiesātas par Latvijas PSR Kriminālkodeksā un Latvijas

Kriminālkodeksā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Saskaņā ar spēkā esošā Sodu reģistra likuma 23. pantu ziņas

par personu, kurai sodāmība dzēsta, Sodu reģistra arhīvā tiekot

glabātas gadu pēc personas nāves, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc

personas dzimšanas. Ziņas no Sodu reģistra tiekot izsniegtas

valsts un citām publisko personu institūcijām to darbību

regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, tostarp arī

ziņas par Latvijas PSR Kriminālkodeksā un Latvijas

Kriminālkodeksā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Lai gan noziedzīgais nodarījums, par kura izdarīšanu tika

sodīts Pieteikuma iesniedzējs, ir dekriminalizēts, ar 2012. gada

13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā"

izslēdzot Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu, par šāda

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodīta persona netiekot

automātiski atzīta par nesodītu. Proti, šādi noziedzīgi

nodarījumi pēc to dekriminalizācijas joprojām tiekot uzskatīti

par administratīviem pārkāpumiem, kuriem pēc būtības esot arī

krimināla nodarījuma raksturs, bet par kuriem paredzēta tikai

administratīvā atbildība. Tāpēc šāds noziedzīgs nodarījums

joprojām tiekot atzīts par sodāmu.