3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu -

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt

Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Saeima raksturo apstrīdētās normas leģitīmo mērķi kā

sabiedrības labklājības veicināšanu un citu personu tiesību

aizsardzību, jo šī norma veicinot nodokļu maksāšanu, reģistrētu

un legālu nodarbinātību, kā arī godīgu konkurenci. Pastāvot

augstam nelegālās nodarbinātības un "aplokšņu algu"

izmaksas īpatsvaram, rodoties nepieciešamība ierobežot negodīgo

komersantu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās, lai tajās

varētu piedalīties tikai tie komersanti, kuri godprātīgi pilda

nodokļu nomaksas saistības pret valsti.

Apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai,

jo ļaujot gūt pietiekamu priekšstatu par iepirkuma procedūras

kandidāta vai pretendenta(turpmāk

- pretendents) darba ņēmējiem pēdējā laikā izmaksāto darba

samaksu, kas esot būtisks un vērā ņemams drošības un uzticamības

faktors, izvērtējot pretendenta gatavību izpildīt iepirkuma

dokumentos izvirzītās prasības.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir nepieciešama leģitīmā

mērķa sasniegšanai un šo mērķi nav iespējams sasniegt ar

saudzējošākiem līdzekļiem. Lai gan apstrīdētajā normā ietvertais

tiesiskais regulējums neesot vienīgais veids, kā var cīnīties ar

nelegālās nodarbinātības problēmām un izvairīšanos no nodokļu

nomaksas, tomēr iespējamās alternatīvas esot mazāk efektīvas. Tās

prasot no valsts nesamērīgus izdevumus un laika patēriņu. Tādēļ

efektīvākais veids, kā nepieļaut "aplokšņu algu"

izmaksu, esot apstrīdētās normas regulējums. Tas stimulējot

komersantus izpildīt visas nodokļu nomaksas saistības pret

valsti.

Sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas esot lielāks nekā

indivīda tiesību ierobežojums, jo ar publisko iepirkumu palīdzību

valsts pārvalde nodrošinot ne tikai savu darbību, bet arī

ikvienam indivīdam nepieciešamos pakalpojumus. Sabiedrība esot

ieinteresēta, lai valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu izmantoti

efektīvi. Efektivitāte nozīmējot ne tikai to, ka iepirkumi

veicami par zemāko iespējamo cenu, bet arī to, ka pasūtījuma

izpildītājs godprātīgi maksā nodokļus. Turklāt apstrīdētā norma

aizsargājot godīgu konkurenci starp tiem komersantiem, kuri ir

izpildījuši visas nodokļu nomaksas saistības pret valsti.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma nav pretrunā arī ar

Direktīvas 2004/18/EK prasībām un Eiropas Savienības Tiesas

praksi. Direktīvas 2004/18/EK 45. pants pieļaujot tajā neminētu

kritēriju piemērošanu, ciktāl tie nodrošinot vienlīdzību

iepirkuma procedūrās un šo procedūru pārskatāmību. Tādējādi

likumdevējs esot darbojies savas rīcības brīvības ietvaros un

neesot pārkāpis Direktīvas 2004/18/EK prasības.